Tiek apzināti kavēta Latvijas atveseļošanas un noturības plāna programmu ieviešana uzņēmumu atbalstam inovācijām un digitalizācijai
Uzņēmēju organizācijas*06.04.2023.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK) un eksportējošo nozaru asociācijas vērš Ministru prezidenta, ekonomikas un finanšu ministru uzmanību par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna (turpmāk - ANM) programmu ieviešanas apzinātu kavēšanu un aicina nekavējoties rīkoties esošās situācijas novēršanai.
Sarunās ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk - CFLA) vadību par ANM programmu ieviešanu ir secināts, ka CFLA vadībai pilnībā trūkst izpratnes par inovāciju atbalsta programmu vadīšanu, kā arī tika gūta pārliecība, ka ANM plānā iekļautās ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformas, digitālās transformācijas programmas netiks ieviestas plānotajos termiņos un kā rezultātā uzņēmējiem nav iespējams apgūt plānotās investīcijas, kā arī Latvijas konkurētspējas atpalicība no reģiona valstīm turpinās pieaugt.
Pašreizējā CFLA sadarbība ar uzņēmējiem nav veiksmīga. Šobrīd uzsāktās inovāciju atbalsta programmas ieviešana ir apturēta CFLA patvaļīgu Ministru kabineta noteikumu interpretācijas rezultātā, bet neviena no digitālās transformācijas atbalsta programmām uzņēmumiem nav pat uzsākta.
Ņemot vērā, ka 2021. gada 7. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 621 nosaka, ka Finanšu ministrija (turpmāk - FM) un CFLA nodrošina Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu un uzraudzību, aicinām risināt radušos situāciju nekavējoties, ņemot vērā, ka jau šobrīd ir konstatēta virkne normatīvo aktu patvaļīgas interpretācijas CFLA darbībā. Nerisinot esošo situāciju, pastāv augsti riski nesasniegt galveno ANM mērķi: Latvijai nodrošināt ekonomikas atlabšanu, veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomikas digitālo transformāciju, intensīvi investēt inovācijās un pētniecībā. Bez šīm investīcijām Latvijas industriālā transformācija ir tikai tukši lozungi. Solījumi bez funkcionējošām atbalsta programmām grauj jau tā zemo valsts pārvaldes reputāciju.
Šajā situācijā uzskatām, ka ar esošo CFLA vadību veiksmīgi ieviest atbalsta programmas nav iespējams un ir nepieciešama CFLA un FM atbildīgo amatpersonu nekavējoša nomaiņa. Nepieciešams nodalīt ES fondu ieviešanas konsultāciju, atbalsta un vadības funkcijas no projektu un programmu kontroles un audita funkcijām, nodalot kontroli un auditu no CFLA un FM atsevišķā institūcijā.
* Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK)
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK)
Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA)
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA)
Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF)
Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA)
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC)
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF)
Latvijas Elektroenerģētiku un Energobūvnieku asociācija (LEEA)
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
