Tiek apzināti kavēta Latvijas atveseļošanas un noturības plāna programmu ieviešana uzņēmumu atbalstam inovācijām un digitalizācijai
Uzņēmēju organizācijas*06.04.2023.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK) un eksportējošo nozaru asociācijas vērš Ministru prezidenta, ekonomikas un finanšu ministru uzmanību par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna (turpmāk - ANM) programmu ieviešanas apzinātu kavēšanu un aicina nekavējoties rīkoties esošās situācijas novēršanai.
Sarunās ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk - CFLA) vadību par ANM programmu ieviešanu ir secināts, ka CFLA vadībai pilnībā trūkst izpratnes par inovāciju atbalsta programmu vadīšanu, kā arī tika gūta pārliecība, ka ANM plānā iekļautās ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformas, digitālās transformācijas programmas netiks ieviestas plānotajos termiņos un kā rezultātā uzņēmējiem nav iespējams apgūt plānotās investīcijas, kā arī Latvijas konkurētspējas atpalicība no reģiona valstīm turpinās pieaugt.
Pašreizējā CFLA sadarbība ar uzņēmējiem nav veiksmīga. Šobrīd uzsāktās inovāciju atbalsta programmas ieviešana ir apturēta CFLA patvaļīgu Ministru kabineta noteikumu interpretācijas rezultātā, bet neviena no digitālās transformācijas atbalsta programmām uzņēmumiem nav pat uzsākta.
Ņemot vērā, ka 2021. gada 7. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 621 nosaka, ka Finanšu ministrija (turpmāk - FM) un CFLA nodrošina Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu un uzraudzību, aicinām risināt radušos situāciju nekavējoties, ņemot vērā, ka jau šobrīd ir konstatēta virkne normatīvo aktu patvaļīgas interpretācijas CFLA darbībā. Nerisinot esošo situāciju, pastāv augsti riski nesasniegt galveno ANM mērķi: Latvijai nodrošināt ekonomikas atlabšanu, veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomikas digitālo transformāciju, intensīvi investēt inovācijās un pētniecībā. Bez šīm investīcijām Latvijas industriālā transformācija ir tikai tukši lozungi. Solījumi bez funkcionējošām atbalsta programmām grauj jau tā zemo valsts pārvaldes reputāciju.
Šajā situācijā uzskatām, ka ar esošo CFLA vadību veiksmīgi ieviest atbalsta programmas nav iespējams un ir nepieciešama CFLA un FM atbildīgo amatpersonu nekavējoša nomaiņa. Nepieciešams nodalīt ES fondu ieviešanas konsultāciju, atbalsta un vadības funkcijas no projektu un programmu kontroles un audita funkcijām, nodalot kontroli un auditu no CFLA un FM atsevišķā institūcijā.
* Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK)
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK)
Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA)
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA)
Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF)
Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA)
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC)
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF)
Latvijas Elektroenerģētiku un Energobūvnieku asociācija (LEEA)
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
