Tiek atsākta tiesvedība lietā par "slavenā" miljonāra Ramoliņa ģimenes vēlmi būvēties kāpu zonā
PIETIEK19.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Vides pārraudzības valsts birojs pagājušā gada 26. februārī pieņēma lēmumu „Par Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes 2020. gada 4. novembra tehnisko noteikumu Nr. KU20TN0001 apstrīdēšanu”, ar to vismaz uz laiku apturot nu jau ar savām kriminālajām attiecībām ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem un aplokšņu algām „slavenā” meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa (attēlā) ģimenes vēlmi būvēties kāpu zonā, miljonāra dzīvesbiedre Anna Ramoliņa vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, cenšoties panākt biroja lēmuma atcelšanu. Lai gan jau novembrī bija paredzēta sprieduma nolasīšana šajā lietā, tagad tiesvedība šajā lietā ir atsākta. Pietiek šodien publicē tiesas lēmumu par tiesvedības turpināšanu.
Administratīvā rajona tiesa, Jelgavas tiesu nams
Lēmums
Jelgavā 2022.gada 14.novembrī
Administratīva rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis M.Birkmanis,
pieņemot spriedumu administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz Annas Ramoliņas pieteikumu par Vides pārraudzības valsts biroja 2021.gada 26.februāra lēmuma Nr.10-04/16 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta, ar kuru veiktu ietekmes sākotnējo izvērtējumu divu stāvu vienģimenes dzīvojamās mājas ar apbūves laukumu 155 m2, žoga, ūdens spices un bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecībai nekustamajā īpašumā „Teikas”, kadastra numurs 9050 0080 102, zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem 9050 008 0102 un 9050 008 0103, Apšuciemā, Engures pagastā, Tukuma novadā, izdošanu,
konstatēja
Pieteicēja Anna Ramoliņa vērsās Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldē (turpmāk - pārvalde) ar 2020.gada 14.jūlija iesniegumu ietekmes sākotnējā izvērtējuma veikšanai. Paredzētā darbība ietekmes sākotnējam izvērtējumam: vienstāva koka karkasa dzīvojamās mājas ar apbūves laukumu 230,7 m2, piebraucamā ceļa un autostāvvietu 400 m2 platībā būvniecība, kā arī žoga būvniecība, ūdens spices un bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve (turpmāk - paredzētā darbība 1). Paredzētās darbības 1 norises vieta: nekustamā īpašuma „Teikas”, Apšuciemā, Engures pagastā, Engures novadā, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0102 3416 m platībā un zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0103 136 m2 platībā (turpmāk - īpašums) un nekustamais īpašums „Teikiņas”, Apšuciemā, Engures pagastā, Engures novadā (kadastra Nr.9050 008 0413, 162 m2 platībā) (turpmāk kopā - darbības vieta). Darbības vietas apgrūtinājums ir Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjosla. Uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0102 atrodas zemesgrāmatā ierakstīta saimniecības ēka 23,3 m2 platībā.
Pārvalde, izskatot iesniegumu, paredzētās darbības ietekmes sākotnējā izvērtējumā Nr.KU20SI0001 (turpmāk - sākotnējais izvērtējums) nolēma nepiemērot ierosinātajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.
Pamatojoties uz 2020.gada 21.jūlijā reģistrēto iesniegumu un 2020.gada 6.oktobrī reģistrēto papildinformāciju, kā arī sākotnējo izvērtējumu, pārvalde 2020.gada 4.novembrī izdeva tehniskos noteikumus Nr.KU20TN0001 (turpmāk - tehniskie noteikumi).
2020.gada 7.decembrī trešā persona Lato Lapsa apstrīdēja tehniskos noteikumus Vides pārraudzības valsts birojam (turpmāk - birojs).
Pieteicēja 2021.gada 27.janvāra iesniegumā lūdza biroju pagarināt termiņu viedokļa sniegšanai par vienu mēnesi līdz 2021.gada 1.martam, jo 2021.gada 25.janvārī pieteicēja ir saņēmusi Valsts meža dienesta (turpmāk - meža dienests) ģenerāldirektora lēmumu Nr.VMD1-10/90 „Par izmaiņu veikšanu Meža valsts reģistrā īpašuma meža inventarizācijas datos” un 2021.gada 26.janvārī nosūtījusi meža dienesta ģenerāldirektoram pieprasījumu izsniegt tai visus ar minētā lēmuma pieņemšanu saistītos materiālus.
Ar biroja 2021.gada 26.februāra lēmumu Nr.10-04/16 (turpmāk - Lēmums 1) noraidīts pieteicējas 2021.gada 27.janvāra iesniegums ar lūgumu pagarināt procesuālo termiņu viedokļa sniegšanai līdz 2021.gada 1.martam un atcelti tehniskie noteikumi.
Nepiekrītot Lēmumam 1, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma 1 atcelšanu. Pamatojoties uz pieteikumu 1, ierosināta administratīvā lieta Nr.A420149521.
Pieteicēja vērsās pārvaldē ar 2021.gada 19.marta iesniegumu tehnisko noteikumu saņemšanai un 6.aprīlī papildu informāciju ietekmes sākotnējā izvērtējuma veikšanai, norādot paredzēto darbību: divu stāvu vienģimenes dzīvojamās mājas ar apbūves laukumu 155 m2, žoga, ūdens spices un bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība (turpmāk - paredzētā darbība 2) īpašumā.
Ar pārvaldes 2021.gada 21.jūlija lēmumu Nr.KU21VL0087 (turpmāk - 2021.gada 21.jūlija lēmums) atteikts veikt ietekmes sākotnējo izvērtējumu paredzētajai darbībai 2.
Ar biroja 2021.gada 29.oktobra lēmumu Nr.10-04/65 (turpmāk - Lēmums 2) atstāts negrozīts pārvaldes 2021.gada 21.jūlija lēmums.
Nepiekrītot Lēmumam 2, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Pamatojoties uz pieteikumu 2, ierosināta administratīvā lieta Nr.A420282921.
Ar Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 27.janvāra lēmumu administratīvā lieta Nr.A420282921 pievienota administratīvajai lietai Nr.A420149521.
Administratīvā procesa likuma 244.panta pirmajā daļā noteikts, ja tiesas apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.
Lietā ir strīds par iepriekšējās (vēsturiskās) apbūves esību īpašumā.
No Lēmumiem izriet, ka Engures novada būvvalde (pēc 2021.gada administratīvi teritoriālās reformas Tukuma novada būvvalde) (turpmāk - būvvalde) 2020.gada 7.jūlijā izdeva būvatļauju Nr.BIS-BV-4.1-2020-4240 (turpmāk - būvatļauja) dzīvojamās mājas būvniecībai īpašumā. Izdodot būvatļauju, būvvalde vadījās no esošās situācijas īpašumā un Engures novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam.
Lietā atrodas 2020.gada 22.septembra akts par krasta kāpu aizsargjoslas apsekošanu nekustamajā īpašumā „Teikas”, Apšuciemā, Engures pagastā, Engures novadā (bijušie „Kuģenieki”), kadastra apzīmējums 9050 008 0102, saskaņā ar kuru komisija, piedaloties Engures novada domes priekšsēdētājam, domes izpilddirektoram un novada būvvaldes vadītājam, apsekoja šo nekustamo īpašumu, uz kura atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2004.gada 16.septembra izziņai Nr.5-G-7598 (turpmāk - arhīva izziņa) dabā tika konstatētas vismaz vienas celtnes pamatu atliekas.
Saskaņā ar arhīva izziņā norādīto Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta „Kuģiniekos” 1920.-1934.gadā uzcelts viens koka zvejas lietu šķūnis, 1934.gadā un vēlāk uzcelta viena jaukta materiāla kūpinātava.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 30.panta trešo daļu tiesa var pieaicināt procesā iestādi, lai tā savas kompetences ietvaros sniegtu atzinumu lietā. Pieaicinātajai iestādei ir pienākums sniegt tiesai pieprasīto atzinumu.
2022.gada 14.novembrī, pieņemot spriedumu, tiesa konstatēja, ka lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai administratīvajā procesā ir pieaicināma iestāde - būvvalde - atzinuma sniegšanai par vēsturiskās apbūves konstatēšanas apstākļiem nekustamajā īpašumā ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0102, atbildot uz šādiem jautājumiem: kad būvvalde apsekoja šo nekustamo īpašumu; kādu vēsturisko apbūvi šajā nekustamajā īpašumā būvvalde konstatēja; kādi pierādījumi liecina par vēsturisko apbūvi šajā nekustamajā īpašumā? Kā arī būvvaldei uzdodams iesniegt tiesai būvatļauju.
Ņemot vērā iepriekš minēto, atsākama lietas izskatīšana pēc būtības.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 30.panta trešo daļu, 204.panta pirmās daļas 4.punktu, 244.pantu, Administratīvā rajona tiesa nolēma atsākt administratīvās lietas izskatīšanu pēc būtības.
Noteikt tiesas sēdi 2023.gada 8.februārī plkst.13.00. Par tiesas sēdi paziņot lietas dalībniekiem.
Pieaicināt iestādi - Tukuma novada būvvaldi - atzinuma sniegšanai.
Uzlikt pienākumu Tukuma novada būvvaldei līdz 2022.gada 14.decembrim iesniegt tiesai rakstiski sagatavotu viedokli (atzinumu) par šādiem jautājumiem:
Kad Engures novada būvvalde apsekoja nekustamo īpašumu "Teikas", Apšuciemā, Engures pagastā, Engures novadā, kadastra apzīmējums 9050 008 0102?
Kādu vēsturisko apbūvi Engures novada būvvalde konstatēja nekustamajā īpašumā „Teikas”, Apšuciemā, Engures pagastā, Engures novadā, kadastra apzīmējums 9050 008 0102?
Kādi pierādījumi liecina par vēsturisko apbūvi nekustamajā īpašumā "Teikas”, Apšuciemā, Engures pagastā, Engures novadā, kadastra apzīmējums 9050 008 0102?
Uzdot Tukuma novada būvvaldei iesniegt tiesai 2020.gada 7.jūlija būvatļauju Nr.BIS-BV-4.1-2020-4240.
Lēmums nav pārsūdzams.
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
