Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lielākajā robežšķērsošanas vietā (RŠV) uz Latvijas–Krievijas robežas – RŠV Terehova – noslēgumam tuvojas apjomīgi infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp ir modernizēta apkures sistēma, inženiersistēmas, kā arī gandrīz visā teritorijā atjaunots asfalta segums. Darbi veikti modernizācijas otrā posma ietvaros, kas paredz uz Latvijas–Krievijas robežas strādājošo kontroles dienestu darba apstākļu uzlabošanu, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Terehovas RŠV modernizācija paredz efektīvas kontroles nodrošināšanu, labiekārtotu vidi robežšķērsotājiem ātrai un ērtai robežas šķērsošanai un mūsdienīgus darba apstākļus robežkontroles dienestu darbiniekiem. Šogad, piemērojoties izmaiņām uz Latvijas–Krievijas robežas strādājošo kontroles dienestu darba organizācijā un šā brīža prioritātēm, nodrošinot Latvijas un ES drošību un interešu aizsardzību, mainījām modernizācijas otrajā posmā iekļautos darbus. Kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi pārskatījām prioritātes, fokusējoties uz pasākumiem, kas ir pašlaik nepieciešamākie un efektīvākie, sniegs lielāko ieguvu ilgtermiņā un ļaus maksimāli lietderīgi izmantot piešķirto granta programmas finansējumu,” skaidro J. Gavrilova.

RŠV Terehova ir atjaunots asfalta segums vairāk nekā 22 tūkstošu kvadrātmetru platībā un veikta seguma horizontālā marķēšana, nomainīti lietus ūdens kanalizācijas konstruktīvie elementi. Asfalta nomaiņa nelielā platībā (aptuveni 400 kvadrātmetru) tiks pabeigta pavasarī, kad iestāsies labvēlīgi laika apstākļi.

Savukārt apkures sistēmas pārbūves laikā nomainīti divi katli, no kuriem viens ir granulu katls, otrs ir granulu/malkas apkures katls, ir uzstādītas granulu uzglabāšanas tvertnes (silosi), automātiskā vadības sistēma un pārbūvēti skursteņi. Tādējādi siltuma nodrošināšana ir kļuvusi modernāka un energoefektīvāka. Katlu mājas pārbūves darbiem ir dalīts finansējums.

Projektēšanai un iekārtām izlietots RŠV Terehova modernizācijas pirmajam posmam piesaistītais un ietaupītais finansējums, savukārt iekārtu uzstādīšanas būvdarbiem, būvuzraudzībai un autoruzraudzībai izlietots modernizācijas otrajam posmam piesaistītais Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta finansējums. Tāpat RŠV teritorijā plānots nomainīt dziļurbuma sūkņus, sakārtot un pilnveidot elektroapgādes sistēmu, uz joslām izvietotos kontroles paviljonus aprīkot ar ventilāciju. Katlu mājas rekonstrukcija tiks pabeigta šogad, savukārt pārējie darbi – līdz 2024.gada pavasarim.

“RŠV Terehova modernizācijas plāni tika veidoti aptuveni pirms pieciem gadiem, balstoties uz tā brīža aplēsēm par robežšķērsošanas vietas prognozēto noslodzi. Pēdējo gadu ģeopolitiskie satricinājumi jau tagad rada izmaiņas gan preču piegādes ķēdēs, gan pasažieru plūsmās, un, iespējams, nākotnē šīs pārmaiņas varētu kļūt tikai lielākas. Tas savukārt lika pārvērtēt projekta otrās kārtas īstenošanai nepieciešamo ieguldījumu lietderību, atbilstoši situācijas izmaiņām prioritizējot arī veicamos pasākumus robežšķērsošanas vietas infrastruktūras uzlabošanai,” norāda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Pieņemot lēmumus, tika ņemts vērā arī fakts, ka būvdarbu un būvniecības materiālu sadārdzināšanās dēļ tika prognozēta teju divkārša izmaksu palielināšanās un iepriekš plānotās piebūves – rokas bagāžas pārbaudes termināļa – būvniecībai papildus būtu nepieciešams atrast aptuveni 0,8 miljonus eiro.

Ievērojot visus minētos apstākļus – izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, kontroles dienestu prioritātes, prognozētās pārmaiņas kravu un pasažieru plūsmās, būvdarbu sadārdzināšanos, pēc konsultācijām ar dienestiem, kuri veic robežkontroli, un EEZ finanšu instrumenta granta piešķīrējiem kā racionālākais risinājums tika pieņemts lēmums pārplānot projektu, atliekot iepriekš iecerēto rokas bagāžas pārbaudes termināļa būvniecību, un pārtraukt 2022.gadā noslēgto līgumu ar izvēlēto būvnieku SIA Pillar Contractor.

VNĪ noslēgtās vispārējās vienošanās ietvaros tika izsludinātas vairākas cenu aptaujas identificētajiem jaunajiem darbiem. Saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus apkures sistēmas modernizācijai un automatizācijai, inženierkomunikāciju sistēmas modernizācijai un asfalta seguma atjaunošanai iesniedza SIA Hagberg Construction. Visu līgumu kopējā summa ir aptuveni 1,2 miljoni eiro (bez PVN).

Novērtē šo rakstu:

12
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

21

Rīgas Stradiņa universitātes studentu aicinājums Latvijas Republikas valdībai

FotoCienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Lasīt visu...

21

Pabriks nav apdraudēts

FotoVisu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Lasīt visu...

21

Musulmaņi vēlas uzcelt pirmo mošeju Latvijā. Kāpēc mēs nevaram ieklausīties viņu vēlmēs?

FotoDemogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi