Tiek darīts viss iespējamais, lai apgūtu finansējumu un lai Latvijas un Krievijas robežšķērsošana būtu viegla, ērta un patīkama
Latvijas Būvinženieru savienība02.01.2024.
Komentāri (24)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Teo
02.01.2024. 22:18No sākuma jāattīra muita un tad var gaidīt patīkamu robežšķērsošanu. Katru reizi kā braucu pāri robežai dziesma ir vienāda, tiek nez par ko gaidīts ziedojums vietējai kasei. Pamēģini ne iemest kaut simbolisku kapeiku, stundām stāvēši vai pat dienu. Un tagad tas viss tiek pastiprināts ar saukļiem sankciju kravu kontrole. Skaļās aizturēšanas bija, bet esošie muitnieki kā slīka taukos, tā tas turpinās. Mums ikdienā uz vietas tas viss kā uz paplātes, bet Rīgas kundes turpina makaronu kāršanas čempionātu tautas kalpiem! Nožēlojami un kauns!
jautājums
02.01.2024. 19:53»
wow
Gar Baltijas valstu austrumu robežu jāsāk būvēt "Mannerheima līnija". Līdz 2028.gadam šādam darbam laika nav palicis daudz. Zinot, kā būvējam pliku žogu
priekš kam?
IM
02.01.2024. 18:50Kas te, rakstā russofobija ir vai nav. Ja nav tad skaidrs kāpēc neko nevar saprast.
wow
02.01.2024. 18:17»
lūkotājs
Palūkojos: ja nebūtu tādas Manerheima līnijas-Somija tagad būtu Krievijas sastāvdaļa
Surovikins uzbūvēja, tagad intensīvi būvējot Zeļenskis.
redz
02.01.2024. 17:29»
NIKNAIS
Bīstami pat olas vai vistas Krievijai pārdot
Te jāsaprot viena lieta-patīk tas vai nē: Jeb kurš darījus ar Kreviju ir tāds pats, kā darījums ar mafiju...Rezultāts var būt visdažādakais...
lūkotājs
02.01.2024. 17:27»
bebrs
Palūkojieties vēsturē, visi žogi un Manerheima līnijas ir aizvākti un sabrukuši , vai bija vērts izšķiest milzu naudu
Palūkojos: ja nebūtu tādas Manerheima līnijas-Somija tagad būtu Krievijas sastāvdaļa.
fakts
02.01.2024. 17:00»
bebrs
Palūkojieties vēsturē, visi žogi un Manerheima līnijas ir aizvākti un sabrukuši , vai bija vērts izšķiest milzu naudu
Kur būvēt žogus un kad tos nojaukt nosaka saimnieks.
bebrs
02.01.2024. 16:44Palūkojieties vēsturē, visi žogi un Manerheima līnijas ir aizvākti un sabrukuši , vai bija vērts izšķiest milzu naudu?
Jānis Garisons jeb Ivans Kurnosovs
02.01.2024. 16:16Latvijas Būvinženieru savienībai jāsaprot, ka bezprocentu līgumu laiki izbeigušies.
jaajaa
02.01.2024. 15:24...pa tukšo naudu tērē...Eiropa no Krievijas ir atteikusies, un pārredzamā nākotnē nekas tur nemainīsies...labāk par to naudu žogu augstāku būtu būvējuši...:)
tise
02.01.2024. 15:24»
NIKNAIS
Bīstami pat olas vai vistas Krievijai pārdot
Tās racu cilvēktiesibas! Es eju pār robežām poaceltu galvu...Lopiņiem un sievietem venmer vel papildus īpašās tiesības migrēt un partneroties
NIKNAIS
02.01.2024. 15:18»
redz >NIKNAIS
Kas attiecas uz manu viedokli, tad kamēr Krievija paliks imperija, jeb kādas attiecās ar to ir bīstamas visās jomās
Bīstami pat olas vai vistas Krievijai pārdot?
redz >NIKNAIS
02.01.2024. 15:03»
NIKNAIS
Nav tā kā biki par vēlu? Patiesībā sen bija laiks
Kas attiecas uz manu viedokli, tad kamēr Krievija paliks imperija, jeb kādas attiecās ar to ir bīstamas visās jomās.
tak nē
02.01.2024. 14:36»
Patriotiskais gars
parabotiteļu fān,nomierinies
Tas Gunārs jau pareizi uzrakstīja. Kas Tevi tā satrauca?
un
02.01.2024. 14:36»
wow
Gar Baltijas valstu austrumu robežu jāsāk būvēt "Mannerheima līnija". Līdz 2028.gadam šādam darbam laika nav palicis daudz. Zinot, kā būvējam pliku žogu
ko tad jūs to pliko žogu būvējat? varbūt jums vajadzēja to apģērbt lai nav pliks?
wow
02.01.2024. 14:33Gar Baltijas valstu austrumu robežu jāsāk būvēt "Mannerheima līnija". Līdz 2028.gadam šādam darbam laika nav palicis daudz. Zinot, kā būvējam pliku žogu.....
JKL>bebrs
02.01.2024. 14:12»
bebrs
Ir labi ,ka saglabājušies cilvēki, kas domā par Latvijas nākotni
Kāds sakars Lv nākotnei ar agresoru Krieviju?
Patriotiskais gars
02.01.2024. 13:57»
Gunārs
Tas labi: Osvoboditeli tagad paši redz ka LV vara strādā Krievijas labā
parabotiteļu fān,nomierinies!
Tālbraucējs
02.01.2024. 12:21Nevajag *irst. Tālbraucēji jūsu ''ērtās'' robežas dēļ 2 nedēļas fūres kabīnē dzīvo.
Gunārs
02.01.2024. 11:13Tas labi: Osvoboditeli tagad paši redz ka LV vara strādā Krievijas labā!
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
