Izskatās, ka Finanšu ministrija ieslēgusi TURBO režīmu naudas putekļsūcējam, lai izsūknētu no visām valsts kapitālsabiedrībām maksimālo naudas apjomu turpmākos 3 gadus (2026/27/28).
Ar likumu tiks noteikts budžetā ieskaitīt 90% dividenžu (esošo 70% vietā), ko Arvils Ašeradens jau pacēla no 64% 2023. gadā.
Latvenergo, Augstsprieguma tīkliem, Latvijas Valsts mežiem, Latvijas Loto, Latvijas Radio un televīzijas centram u.c. - visiem būs noteikts obligātais minimums: 90% peļņas budžeta cauruma lāpīšanai.
Valsts aparāta izmaksas nesamazina, tikai meklē naudu, un nākamais solis būs nodokļu celšana.
Sekas:
- Uzņēmumi tiks izslaukti tukši.
- Lai nosegtu šo “obligāto peļņu”, tie to iekasēs no iedzīvotājiem un uzņēmējiem (inflācijas pieaugums garantēts).
Papildu triki, ko izpildīs valdība:
- Latvijas Loto jāpalielina izložu ieņēmumi.
- Zemkopības ministrijai jāceļ koku ciršanas apjomi, jāmaina noteikumi, lai gūtu lielāku peļņu.
- Satiksmes ministrijai – Latvijas Valsts ceļu, Latvijas Pasta, Autotransporta direkcijas izmaksu griešana, Latvijas Autoceļu uzturētāja IPO – vienreizēja budžeta injekcija.
- Klimata un enerģētikas ministrijai – Augstsprieguma tīkliem “pasmelties” no rezervēm maksimizēt peļņu, LVĢMC jāpaaugstina cenas.
- Visām kapitālsabiedrībām – investīcijas jāsedz ar aizņemtu naudu, nevis savu kapitālu, lai palielinātu peļņu.
Rezultāts: valsts šādi nolaidīs asinis kapitālsabiedrībām pāri kritiskajai robežai.
Latvenergo būs spiests iekasēt maksimumu no iedzīvotājiem/uzņēmumiem, paralēli aizņemties 650 miljonus € TET/LMT iegādei un izdot obligācijas vēja parkiem. AES, TEC modernizācija un balansēšanas kapacitāte paliks bez attīstības.
Šāda politika – naudas apgūšana bez mērķa ieguldīt, tikai apēst – ir noziegums pret Latvijas sabiedrību. Tiek neatgriezeniski izsaimniekoti valsts īpašumi.






Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.