Tiek plānots jau tuvākajās dienās atlaist pašreizējo „Olainfarm” valdi
PIETIEK16.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nākamnedēļ tiek plānots sasaukt bez saimnieka palikušās AS Olainfarmp adomes sēdi, lai tajā atlaistu pašreizējo farmācijas uzņēmuma valdi ar Oļegu Grigorjevu priekšgalā, - par šādiem plāniem vēsta Pietiek avoti, kas saistīti ar uzņēmēju Juri Savicki, kura plāni attiecībā uz ietekmes iegūšanu Olainfarm pēdējā laikā tiek pieminēti aizvien biežāk.
"Uzņēmumam ir rīcībspējīga un neatkarīga valde. Tas, kādas būs mantinieku savstarpējās attiecības, uzņēmuma darbu tiešā veidā nekādi neietekmēs. Lielākā ietekme varētu būt uz akcionāriem, jo akciju vērtība biržā var svārstīties. Taču, kas attiecas uz pašu uzņēmumu, tad tas ir stabils, pelnošs un to redz visi investori. Tādēļ akciju svārstībām ietekmes uz uzņēmuma darbu nav," – tā vēl pirms nepilnām divām nedēļām aģentūrai LETA pavēstīja pašreizējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Oļegs Grigorjevs.
Taču, kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, Grigorjevs varētu būt kļūdījies savā situācijas vērtējumā: mirušā Olainfarm kontrolpaketes īpašnieka Valērija Maligina divas vecākās meitas (attēlā), viena no kurām ir oficiālā mantojuma aizgādne, un viņa bijusī sieva, trešās meitas māte Signe Baldere-Sildedze varētu būt vienojušās par uzdevumu uzņēmuma padomei – jau tuvākajās dienās atlaist Olainfarm pašreizējo valdi.
Pietiek ir zināms, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Grigorjevs, kurš atrodas ārvalstīs, ir ticis izsaukts uz Rīgu un atgriežas jau šajās brīvdienās. „Es neesmu lietas kursā. Nē, es neesmu lietas kursā. Es tagad nevaru pateikt. Man nav ērti,” – tas bija viss, ko Grigorjevs šai sakarā vēlējās atklāt.
Ārzemēs bija arī uzņēmuma valdes loceklis Salvis Lapiņš, kurš Pietiek norādīja, ka, „ņemot vērā situāciju ap mantojumu, tur plāni ir visdažādākie” un ka „esmu dzirdējis ļoti daudz ko”, bet par to, ka gaidāma drīza valdes atcelšana, gan nekas dzirdēts neesot. Viņš gan steidzamības kārtā uz Rīgu nav izsaukts.
Savukārt neviena no Maligina meitām tāpat kā Baldere-Sildedze nekādus skaidrojumus par saviem plāniem Pietiek sniegt nevēlējās. Irinas Maliginas pārstāve Karīna Rāviņa-Vimba vienīgi ierosināja „sazināties” pirmdien, lai „apspriestu jautājumus Irinai Maliginai”.
Pietiek jau ir informējis, ka Irina Maligina ir izsniegusi universālpilnvaru kādreizējā VDK darbinieka, tagadējā gāzes biznesmeņa Jura Savicka kompanjonam uzņēmumā Dinamo Rīga, advokātam Aldim Pauniņam.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošs dokuments, par mantojuma aizgādni ieceltā Irina Maligina 21. februārī ir izsniegusi ģenerālpilnvaru diviem advokātiem – reizē ar kādreizējo Liepājas metalurga likvidatoru Haraldu Velmeru arī 1976. gadā dzimušajam advokātam Aldim Pauniņam.
Pauniņš ar Savicki ir saistīts sen un ne tikai ar neformālām, bet arī oficiālām saitēm, - kā rāda Lursoft datu bāze, viņš kopā ar tādām personām kā Guntis Rāvis, Guntis Ulmanis, Aigars Kalvītis ir AS Dinamo Rīga akcionārs. Savukārt Savickis, kurš ir Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs, tiek uzskatīts par Dinamo Rīga lielāko akcionāru, lai gan „paslēpies” aiz juridiskām personām.
Kā rāda Pauniņam un Velmeram izsniegtā Maliginas ģenerālpilnvara, viņiem dotas pilnvaras vest visas lietas un kārtot visus jautājumus, kas nepieciešami un saistīti ar 2017.gada 9.deccmbrī mirušā Maligina mantojuma lietas vešanu, mantojuma masas apzināšanu un mantojuma saraksta sastādīšanu, vest sarunas, piedalīties pie mantojuma saraksta sastādīšanas, pārstāvēt pilnvarotāju tiesas procesos utt.
Kāda jēga Savickim no šādas izpalīdzēšanas? „Domājams, ka viņa ideja ir tāda - meitām naudas nav un arī nav, kur paņemt, tā ka viņas tiks aptītas ar dažādiem juridiskiem momentiem un Savickim parādīsies iespēja paņemt visu par sviestmaizi un vēlāk notirgot uz Krieviju koncernam Farmstandart,” iespējamo aprēķinu skaidroja viens no Pietiek avotiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
