Tiek plānots jau tuvākajās dienās atlaist pašreizējo „Olainfarm” valdi
PIETIEK16.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nākamnedēļ tiek plānots sasaukt bez saimnieka palikušās AS Olainfarmp adomes sēdi, lai tajā atlaistu pašreizējo farmācijas uzņēmuma valdi ar Oļegu Grigorjevu priekšgalā, - par šādiem plāniem vēsta Pietiek avoti, kas saistīti ar uzņēmēju Juri Savicki, kura plāni attiecībā uz ietekmes iegūšanu Olainfarm pēdējā laikā tiek pieminēti aizvien biežāk.
"Uzņēmumam ir rīcībspējīga un neatkarīga valde. Tas, kādas būs mantinieku savstarpējās attiecības, uzņēmuma darbu tiešā veidā nekādi neietekmēs. Lielākā ietekme varētu būt uz akcionāriem, jo akciju vērtība biržā var svārstīties. Taču, kas attiecas uz pašu uzņēmumu, tad tas ir stabils, pelnošs un to redz visi investori. Tādēļ akciju svārstībām ietekmes uz uzņēmuma darbu nav," – tā vēl pirms nepilnām divām nedēļām aģentūrai LETA pavēstīja pašreizējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Oļegs Grigorjevs.
Taču, kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, Grigorjevs varētu būt kļūdījies savā situācijas vērtējumā: mirušā Olainfarm kontrolpaketes īpašnieka Valērija Maligina divas vecākās meitas (attēlā), viena no kurām ir oficiālā mantojuma aizgādne, un viņa bijusī sieva, trešās meitas māte Signe Baldere-Sildedze varētu būt vienojušās par uzdevumu uzņēmuma padomei – jau tuvākajās dienās atlaist Olainfarm pašreizējo valdi.
Pietiek ir zināms, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Grigorjevs, kurš atrodas ārvalstīs, ir ticis izsaukts uz Rīgu un atgriežas jau šajās brīvdienās. „Es neesmu lietas kursā. Nē, es neesmu lietas kursā. Es tagad nevaru pateikt. Man nav ērti,” – tas bija viss, ko Grigorjevs šai sakarā vēlējās atklāt.
Ārzemēs bija arī uzņēmuma valdes loceklis Salvis Lapiņš, kurš Pietiek norādīja, ka, „ņemot vērā situāciju ap mantojumu, tur plāni ir visdažādākie” un ka „esmu dzirdējis ļoti daudz ko”, bet par to, ka gaidāma drīza valdes atcelšana, gan nekas dzirdēts neesot. Viņš gan steidzamības kārtā uz Rīgu nav izsaukts.
Savukārt neviena no Maligina meitām tāpat kā Baldere-Sildedze nekādus skaidrojumus par saviem plāniem Pietiek sniegt nevēlējās. Irinas Maliginas pārstāve Karīna Rāviņa-Vimba vienīgi ierosināja „sazināties” pirmdien, lai „apspriestu jautājumus Irinai Maliginai”.
Pietiek jau ir informējis, ka Irina Maligina ir izsniegusi universālpilnvaru kādreizējā VDK darbinieka, tagadējā gāzes biznesmeņa Jura Savicka kompanjonam uzņēmumā Dinamo Rīga, advokātam Aldim Pauniņam.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošs dokuments, par mantojuma aizgādni ieceltā Irina Maligina 21. februārī ir izsniegusi ģenerālpilnvaru diviem advokātiem – reizē ar kādreizējo Liepājas metalurga likvidatoru Haraldu Velmeru arī 1976. gadā dzimušajam advokātam Aldim Pauniņam.
Pauniņš ar Savicki ir saistīts sen un ne tikai ar neformālām, bet arī oficiālām saitēm, - kā rāda Lursoft datu bāze, viņš kopā ar tādām personām kā Guntis Rāvis, Guntis Ulmanis, Aigars Kalvītis ir AS Dinamo Rīga akcionārs. Savukārt Savickis, kurš ir Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs, tiek uzskatīts par Dinamo Rīga lielāko akcionāru, lai gan „paslēpies” aiz juridiskām personām.
Kā rāda Pauniņam un Velmeram izsniegtā Maliginas ģenerālpilnvara, viņiem dotas pilnvaras vest visas lietas un kārtot visus jautājumus, kas nepieciešami un saistīti ar 2017.gada 9.deccmbrī mirušā Maligina mantojuma lietas vešanu, mantojuma masas apzināšanu un mantojuma saraksta sastādīšanu, vest sarunas, piedalīties pie mantojuma saraksta sastādīšanas, pārstāvēt pilnvarotāju tiesas procesos utt.
Kāda jēga Savickim no šādas izpalīdzēšanas? „Domājams, ka viņa ideja ir tāda - meitām naudas nav un arī nav, kur paņemt, tā ka viņas tiks aptītas ar dažādiem juridiskiem momentiem un Savickim parādīsies iespēja paņemt visu par sviestmaizi un vēlāk notirgot uz Krieviju koncernam Farmstandart,” iespējamo aprēķinu skaidroja viens no Pietiek avotiem.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
