Tiek virzīti absurdi Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi
Palīdzības biedrību pārstāvji*26.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šobrīd tiek virzīti Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi, un saistībā ar tiem tiek virzīti arī 2006. gada MK noteikumu Nr. 407 (Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās) grozījumi.
Veterinārārstu biedrība kopā ar Kinoloģijas federāciju un atsevišķām patversmēm ir ieteikusi absurdu normu MK noteikumos - ka jebkuram, kurš glābj ielas dzīvniekus, būtu obligāti jāreģistrējas kā patversmei (5. punkts sadaļā "I. Vispārīgie jautājumi").
Pielikumā (Projekts-diskusijām-13.11.2018.doc) ir MK noteikumu versija ar Litas Konopores (Latvijas Veterinārārstu biedrība), Astrīdas Kārkliņas (patversme "Labās mājas"), Vijas Klučnieces (Latvijas kinoloģiskā federācija) un Solvitas Vības (patversme "Dzīvnieku Draugs") ieteikumiem. Esot arī dzirdētas baumas no PVD, ka šie ieteikumi/grozījumi noteikti tikšot pieņemti.
Nevēlama ir arī 146/Lp13 plānotā 4. panta 2. daļas izslēgšana. Tā radītu situāciju, kad par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem sodītām personām varētu piederēt jauni dzīvnieki, un neviens nevarētu dzīvniekiem palīdzēt (pirms no jauna nenotiktu un netiktu pierādīta cietsirdīga izturēšanās).
Papildus mums nav līdz galam skaidrs, kā 146/Lp13 53. un 54. pants ietekmētu dzīvnieku glābējus (piemēram, vai 54. pants piemērojams par uz ielas noķerta dzīvnieka transportēšanu vai tas piemērojams par sava dzīvnieka transportēšanu, - 54. panta piemērojamība par sava dzīvnieka transportēšanu būtu absurds pats par sevi).
Diemžēl šobrīd virzītie grozījumi paredz dzīvnieku aizsardzības biedrību un privāto glābēju iznīcināšanu (jo šaubāmies, ka daudzi spētu reģistrēties kā patversmes), taču tie neparedz nekādus ierobežojumus dzīvnieku pavairotājiem.
Kopumā rodas iespaids, ka grozījumi paredzēti, lai palielinātu dzīvnieku pavairošanu, tirgošanu un nošpricēšanu patversmēs (tādējādi pārstāvot dzīvnieku pavairotāju un nošpricētāju intereses) - vismaz nekādas normas, kuras ierobežotu dzīvnieku pavairošanu, nesterilizēšanu vai bezjēdzīgu nošpricēšanu virzītajos grozījumos mums atrast neizdevās.
Sabiedrību būtu nepieciešams informēt par absurdajiem grozījumiem, kuri tiek virzīti. Tie ir atrodami šeit:
http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/webAll?OpenView&count=1&start=146
* Dāvis Mošenkovs, Andra Tomase (Ar sirdi delnā), Gundega Bidere (Ķepu-Ķepā), Ildze Leimante (Liberta)
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
