Iesaki rakstu: 
Ja tev ir nauda un tu to tagad vēlies ieguldīt, pelnīt, viena no iespējām ir kādam izsniegt aizdevumu.
Pati drošākā iespēja skaitās aizdot valstij. Šodien tu vari aizdot Latvijai pa 4.1% gadā, nopērkot gadīgu krājobligāciju. Ja tu esi banka, vai tev pieder banka, tad ir vēl labāk. Vari aizdot centrālbankai. Nevajag uz gadu, pietiks uz nakti. 4% gadā. Superdroši.
Un tad pie tevis atnāk kaimņjanka un saka, ka grib aizņemties. Jankam pieder dzīvoklis purčikā, nav diez kas glauns, bet gatavs ieķīlāt. Aizdosi pa 4%? Atceries, janka vēl var tevi apšmaukt, tad vēl papīri jākārto, ķēpa kaut kāda jau būs. Ja aizdosi, laikam jau pa lielāku % likmi, ne?
Bankas tagad aizdod vidēji par 6.7%. Jankam tostarp. Liela daļa no likmes ir tas sliktais euribor, kas ir gandrīz tas pats, kas tā ECB nakts likme 4% centrālbankā. Loģika jau itkā skaidra, bet vai visiem?
Piemēram, mums te tāds vesels finanšu ministrs, bijušais gan, bet nu vada veselu budžeta komisiju Saeimā, arī Jānis, tikai ar lielo burtu. Jankam parastajam līdz viņam kā līdz mēnesim.
Tad nu, lūk, šis finanšu līderis Jānis Reirs uzskata, ka, ja bezriska aizdevumu likme ir 4%, tad aizdot virs tā lielāka riska aizņēmējam ir „nepamatota euribor piemērošana”.
Pārpublicēts no Twitter.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
