Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savā 2017. gada 6. janvāra spriedumā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija apstiprinājusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) secinājumu, ka tiesībsargs Juris Jansons, bez atlīdzības darbojoties konsultatīvajā padomē un aizstāvot ikviena Latvijas iedzīvotāja intereses, ir nodarījis kaitējumu sabiedrībai un valsts pārvaldei. KNAB saskata interešu konfliktu tajā, ka tiesībsargs, ieņemot tik augstu un sabiedrībā nozīmīgu amatu, ir pārkāpis valsts amatpersonai noteiktos amata savienošanas ierobežojumus.

Žurnāls “Jurista Vārds” ir lielākais specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā, tā pamata uzdevums ir informēt sabiedrību un veicināt dialogu par tiesību politiku. Žurnāla izdevējs VSIA “Latvijas Vēstnesis” nodrošina valsts oficiālās informācijas publicēšanu. Savukārt “Jurista Vārda” konsultatīvā padome sniedz žurnāla redakcijai ieteikumus kvalitatīva, daudzpusīga un neatkarīga satura izveidei.

Ar nožēlu jāatzīst, ka tiesa spriedumā vispār nav vērtējusi tiesībsarga argumentus, kas liek aizdomāties, vai apelācijas sūdzības kā personu tiesību aizsardzības līdzekļa nozīme administratīvo pārkāpumu lietu kategorijā netiek nonivelēta un padarīta par formālu. Tiesībsarga ieskatā tiesas spriešanā saskatāmi acīmredzami procesuāli pārkāpumi. Šajā konkrētajā gadījumā, neesot iespējai pārsūdzēt spriedumu kasācijas kārtībā, nav iespējams pārbaudīt Rīgas apgabaltiesas nolēmuma tiesiskumu un likumību.

Ņemot vērā tiesas spriedumā minētos secinājumus, tiesībsargs vērsīsies Saeimā ar lūgumu vērtēt, vai šis pārkāpums ir savienojams ar Tiesībsarga likumā noteiktajiem amata ieņemšanas kritērijiem. Neatkarīgi no tā, ko secinās parlaments, tiesībsargs rosinās Saeimu izdarīt grozījumus likumā, pieļaujot tiesībsargam ieņemt tādus amatus, kas saistīti ar Tiesībsarga likumā noteikto funkciju izpildi. Lai arī, iepazīstoties ar tiesas spriedumu, vairāk ir neskaidru jautājumu nekā atbilžu, tiesībsargs tiesas spriedumu ievēros.

Neizpratni rosina arī jautājums par citu amatpersonu dalību žurnāla “Jurista Vārds” zinātniski konsultatīvajā padomē. Tajā vienlaicīgi ar tiesībsargu piedalījušies arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas jautājumos Jānis Pleps.

Vērtējot situāciju pēc analoģijas, rodas šaubas, vai arī šīs amatpersonas ir darbojušās sabiedrības un valsts interesēs.

Spriedums 2017.gada 6.janvārī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā - tiesnese S.Amola, tiesneši S.Kalniņa un G.Kveska rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3 izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par Jura Jansona saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 166.30pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu sakarā ar J.Jansona iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - KNAB) 2016.gada 16.martā pieņēma lēmumu lietā Nr.870/1-24/74, ar kuru tika konstatēts, ka J.Jansons ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēta Latvijas APK 166.30pantā. Saskaņā ar Latvijas APK 21.panta pirmo daļu izbeigta administratīvā lietvedība J.Jansona administratīvā pārkāpuma lietā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, atbrīvojot J.Jansonu no administratīvās atbildības, atzīstot administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu un izsakot J.Jansonam mutvārdu aizrādījumu.

Ar KNAB priekšnieka J.Streļčenoka 2016.gada 6.maija lēmumu Nr.1/2728 (turpmāk - iestādes lēmums) atstāts negrozīts KNAB 2016.gada 16.marta lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/74 un J.Jansona sūdzība noraidīta.

J.Jansons pārsūdzēja iestādes lēmumu, iesniedzot sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumu iestādes lēmums atstāts negrozīts, bet iesniegtā sūdzība noraidīta.

Atsaucoties uz lietas materiālos esošo 2015.gada 29.septembra nedēļas žurnāla “Jurista Vārds” konsultatīvās padomes sēdes protokola Nr.1 kopiju, žurnāla “Jurista vārds” 2015.gada 6.oktobra izdevumā Nr.39 (891) publicēto rakstu ar nosaukumu “Darbu atsāk “Jurista Vārda” konsultatīvā padome” pirmās instances tiesa secinājusi,

ka J.Jansons ir piedalījies žurnāla “Jurista Vārds” konsultatīvās padomes sēdē kā zinātniski konsultatīvās padomes loceklis, nevis tikai kā tiesībsargs.

Pirmās instances tiesa vērtējusi Izglītības un zinātnes ministrijas 2015.gada 30.oktobra skaidrojumu, KNAB skaidrojumu Ģenerālprokuratūrai, Ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera sniegto atbildi žurnāla “Jurista Vārds” galvenajai redaktorei D.Gailītei, kā arī 2016.gada 22.februāra VSIA “Latvijas Vēstnesis” sniegto informāciju. Pirmās instances tiesa atzinusi, ka Padomes locekļiem ir noteiktu pilnvaru apjoms Padomes darbības ietvaros, kas atbilst amata definīcijai likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 1.punkta izpratnē, tādējādi Padomes locekļa amats VSIA “Latvijas Vēstnesis” žurnālā “Jurista Vārds” ir uzskatāms par amatu komercsabiedrībā un tas neatbilst nevienam no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta trešajā daļā norādītajiem amatiem, kuru savienošana ar tiesībsarga amatu būtu pieļaujama.

Pirmās instances tiesa nepiekrīt J.Jansona viedoklim, ka iestāde administratīvā pārkāpuma lietu nav izvērtējusi pēc būtības, bet balstījusies uz atsevišķiem dokumentiem, kā arī, ka iestāde nav konstatējusi administratīvā pārkāpuma sastāvu. Pirmās instances tiesa norādījusi, ka administratīvās pārkāpuma lietas Nr.870/1-24/74

pārbaudes laikā ievēroti gan Latvijas APK 243., 243.1 un 244.panta nosacījumi attiecībā par pierādījumu iegūšanu un to pierādīšanu, izvērtēti visi pierādīšanas līdzekļi, kā arī vispusīgi, pilnīgi un objektīvi novērtēti pierādījumi un lietā esošie apstākļi. Pirmās instances tiesa norādījusi, ka valsts amatpersonām pašām, neraugoties uz augstākās amatpersonas vai speciālu institūciju kontroli, jāpārliecinās par savas darbības tiesiskumu, proti, valsts amatpersonai ir pašai jāraugās, lai tā savā darbībā ievērotu tiesību normas.

Pirmās instances tiesa secinājusi, ka iestāde visus lietas materiālus iz izvērtējusi rūpīgi un objektīvi, atzīstot, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs un nolemjot izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu un atbrīvojot J.Jansonu no administratīvās atbildības, izsakot mutvārdu aizrādījumu.

Par pirmās instances tiesas spriedumu J.Jansons (turpmāk - sūdzības iesniedzējs) iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt pirmās instances spriedumam un norāda, ka tiesa ir pārkāpusi Latvijas APK 243.panta pirmo daļu un 244.pantu. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka nav devis piekrišanu darboties Konsultatīvās padomes darbā. 2015.gada 29.septembra Konsultatīvās padomes sēdē piedalījies tikai kā Latvijas Republikas Tiesībsargs, t.i., kā cita uzaicināta persona, nevis kā padomes loceklis. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pirmās instances tiesa nav vērtējusi viņa sūdzībā norādītos argumentus, nav sniegusi motivētu spriedumu, tādā veidā pārkāpjot Satversmes 92.pantā paredzētās tiesības.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 2016.gada 23.novembrī saņemti KNAB priekšnieka p.i. I.Jurčas paskaidrojumi par iesniegto apelācijas sūdzību.

Paskaidrojumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iesniegto apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un lūdz noraidīt. Paskaidrojumā norādīts, ka tiesa ir vērtējusi sūdzības iesniedzēja argumentus kopumā un savstarpējā saistībā ar lietā esošajiem pierādījumiem. KNAB uzskata, ka pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka J.Jansons Konsultatīvās padomes sēdē ir piedalījies kā zinātniski konsultatīvās padomes loceklis, nevis tikai kā tiesībsargs. KNAB paskaidrojumā norāda, ka nepiekrīt sūdzības iesniedzēja norādītajam, ka tiesa ir nepareizi piemērojusi un iztulkojusi likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 1.punktu. Saskaņā ar minētā likuma 2.pantu, žurnāla “Jurista vārds” konsultatīvās padomes nolikuma 1., 3. un 4.punktā norādīto norāda, ka padomes locekļiem ir noteiktu pilnvaru apjoms padomes darbības ietvaros, kas atbilst amata definīcijai likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 1.punkta izpratnē, tādējādi padomes locekļa amats VSIA “Latvijas Vēstnesis” žurnāla “Jurista Vārds” ir uzskatāms par amatu komercsabiedrībā. Atsaucoties uz Latvijas APK 289.13panta trešo daļu, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 2.oktobra spriedumu lietā Nr.SKA- 378/2008, norāda, ka tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Līdz ar to KNAB uzskata, ka nav pamatots sūdzības iesniedzēja viedoklis, ka tiesa ir pārkāptas Satversmes 92.pantā noteiktās tiesības.

Izvērtējot pieteikto lūgumu un ievērojot Latvijas APK 289.20panta pirmās daļas nosacījumus, Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība ir ievērota.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā, bet pamats tiesai pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē nebija objektīvi konstatējams.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedums ir atstājams negrozīts, bet iesniegtā apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Izvērtējot pirmās instances tiesas spriedumu, tiesas kolēģija secina, ka atbilstoši Latvijas APK 289.13panta trešās daļas nosacījumiem pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar ko izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams. Pirmās instances tiesa, izvērtējusi lietas materiālus, pierādījumus lietā, tai skaitā, apelācijas sūdzībā norādīto, pamatoti un likumīgi secinājusi, ka sūdzības iesniedzēja vaina administratīvā pārkāpuma lietā ir pierādīta.

Lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības par Latvijas APK

166.30pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, nepieciešams konstatēt valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu.

Lietā nepastāv strīds par to, vai sūdzības iesniedzējs ir piedalījies 2015.gada 29.septembra Konsultatīvās padomes sēdē.

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt pirmās instances tiesas norādītajam, ka viņš konsultatīvās padomes sēdē ir piedalījies kā padomes loceklis.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka sūdzības iesniedzējs ir saņēmis uzaicinājumu līdzdarboties konsultatīvās padomes darbā, bet nav devis savu piekrišanu, par ko ir norādījis savās sūdzībās.

Tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt pirmās instances tiesas secināto, ka J.Jansons Konsultatīvās padomes sēdē ir piedalījies kā padomes loceklis. 2015.gada 3.jūlijā žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore nosūtīja aicinājumu sūdzības iesniedzējam iesaistīties žurnāla “Jurista vārds” konsultatīvās padomes darbā, vienlaikus, lūdzot sniegt piekrišanu iesaistīties konsultatīvās padomes darbā. Lietas materiālos nav atrodama dokumentāli apstiprināta informācija, ka sūdzības iesniedzējs būtu atteicies piedalīties konsultatīvās padomes sēdē kā padomes loceklis, vai arī ka minētajā padomes sēdē piedalīsies kā tiesībsargs, nevis padomes loceklis. Fakts, ka sūdzības iesniedzējs ir piedalījies 2015.gada 29.septembra konsultatīvās padomes sēdē, 2015.gada 29.septembra konsultatīvās padomes sēdes protokolā Nr.1 un žurnāla “Jurista vārds” 2015.gada 6.oktobra rakstā “Darbu atsāk “Jurista Vārda” konsultatīvā padome” norādīts kā padomes loceklis, ļauj pamatoti secināt, ka sūdzības iesniedzējs padomes sēdē ir piedalījies tieši kā padomes loceklis, nevis citā statusā.

Lietas izskatīšanas laikā tiesas kolēģija nav konstatējusi apstākļus, kas būtu par pamatu pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai .

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.21pantu, 289.22pantu, Krimināllietu tiesas kolēģija nosprieda Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumu atstāt negrozītu, bet apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...