Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savā 2017. gada 6. janvāra spriedumā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija apstiprinājusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) secinājumu, ka tiesībsargs Juris Jansons, bez atlīdzības darbojoties konsultatīvajā padomē un aizstāvot ikviena Latvijas iedzīvotāja intereses, ir nodarījis kaitējumu sabiedrībai un valsts pārvaldei. KNAB saskata interešu konfliktu tajā, ka tiesībsargs, ieņemot tik augstu un sabiedrībā nozīmīgu amatu, ir pārkāpis valsts amatpersonai noteiktos amata savienošanas ierobežojumus.

Žurnāls “Jurista Vārds” ir lielākais specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā, tā pamata uzdevums ir informēt sabiedrību un veicināt dialogu par tiesību politiku. Žurnāla izdevējs VSIA “Latvijas Vēstnesis” nodrošina valsts oficiālās informācijas publicēšanu. Savukārt “Jurista Vārda” konsultatīvā padome sniedz žurnāla redakcijai ieteikumus kvalitatīva, daudzpusīga un neatkarīga satura izveidei.

Ar nožēlu jāatzīst, ka tiesa spriedumā vispār nav vērtējusi tiesībsarga argumentus, kas liek aizdomāties, vai apelācijas sūdzības kā personu tiesību aizsardzības līdzekļa nozīme administratīvo pārkāpumu lietu kategorijā netiek nonivelēta un padarīta par formālu. Tiesībsarga ieskatā tiesas spriešanā saskatāmi acīmredzami procesuāli pārkāpumi. Šajā konkrētajā gadījumā, neesot iespējai pārsūdzēt spriedumu kasācijas kārtībā, nav iespējams pārbaudīt Rīgas apgabaltiesas nolēmuma tiesiskumu un likumību.

Ņemot vērā tiesas spriedumā minētos secinājumus, tiesībsargs vērsīsies Saeimā ar lūgumu vērtēt, vai šis pārkāpums ir savienojams ar Tiesībsarga likumā noteiktajiem amata ieņemšanas kritērijiem. Neatkarīgi no tā, ko secinās parlaments, tiesībsargs rosinās Saeimu izdarīt grozījumus likumā, pieļaujot tiesībsargam ieņemt tādus amatus, kas saistīti ar Tiesībsarga likumā noteikto funkciju izpildi. Lai arī, iepazīstoties ar tiesas spriedumu, vairāk ir neskaidru jautājumu nekā atbilžu, tiesībsargs tiesas spriedumu ievēros.

Neizpratni rosina arī jautājums par citu amatpersonu dalību žurnāla “Jurista Vārds” zinātniski konsultatīvajā padomē. Tajā vienlaicīgi ar tiesībsargu piedalījušies arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas jautājumos Jānis Pleps.

Vērtējot situāciju pēc analoģijas, rodas šaubas, vai arī šīs amatpersonas ir darbojušās sabiedrības un valsts interesēs.

Spriedums 2017.gada 6.janvārī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā - tiesnese S.Amola, tiesneši S.Kalniņa un G.Kveska rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3 izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par Jura Jansona saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 166.30pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu sakarā ar J.Jansona iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - KNAB) 2016.gada 16.martā pieņēma lēmumu lietā Nr.870/1-24/74, ar kuru tika konstatēts, ka J.Jansons ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēta Latvijas APK 166.30pantā. Saskaņā ar Latvijas APK 21.panta pirmo daļu izbeigta administratīvā lietvedība J.Jansona administratīvā pārkāpuma lietā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, atbrīvojot J.Jansonu no administratīvās atbildības, atzīstot administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu un izsakot J.Jansonam mutvārdu aizrādījumu.

Ar KNAB priekšnieka J.Streļčenoka 2016.gada 6.maija lēmumu Nr.1/2728 (turpmāk - iestādes lēmums) atstāts negrozīts KNAB 2016.gada 16.marta lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/74 un J.Jansona sūdzība noraidīta.

J.Jansons pārsūdzēja iestādes lēmumu, iesniedzot sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumu iestādes lēmums atstāts negrozīts, bet iesniegtā sūdzība noraidīta.

Atsaucoties uz lietas materiālos esošo 2015.gada 29.septembra nedēļas žurnāla “Jurista Vārds” konsultatīvās padomes sēdes protokola Nr.1 kopiju, žurnāla “Jurista vārds” 2015.gada 6.oktobra izdevumā Nr.39 (891) publicēto rakstu ar nosaukumu “Darbu atsāk “Jurista Vārda” konsultatīvā padome” pirmās instances tiesa secinājusi,

ka J.Jansons ir piedalījies žurnāla “Jurista Vārds” konsultatīvās padomes sēdē kā zinātniski konsultatīvās padomes loceklis, nevis tikai kā tiesībsargs.

Pirmās instances tiesa vērtējusi Izglītības un zinātnes ministrijas 2015.gada 30.oktobra skaidrojumu, KNAB skaidrojumu Ģenerālprokuratūrai, Ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera sniegto atbildi žurnāla “Jurista Vārds” galvenajai redaktorei D.Gailītei, kā arī 2016.gada 22.februāra VSIA “Latvijas Vēstnesis” sniegto informāciju. Pirmās instances tiesa atzinusi, ka Padomes locekļiem ir noteiktu pilnvaru apjoms Padomes darbības ietvaros, kas atbilst amata definīcijai likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 1.punkta izpratnē, tādējādi Padomes locekļa amats VSIA “Latvijas Vēstnesis” žurnālā “Jurista Vārds” ir uzskatāms par amatu komercsabiedrībā un tas neatbilst nevienam no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta trešajā daļā norādītajiem amatiem, kuru savienošana ar tiesībsarga amatu būtu pieļaujama.

Pirmās instances tiesa nepiekrīt J.Jansona viedoklim, ka iestāde administratīvā pārkāpuma lietu nav izvērtējusi pēc būtības, bet balstījusies uz atsevišķiem dokumentiem, kā arī, ka iestāde nav konstatējusi administratīvā pārkāpuma sastāvu. Pirmās instances tiesa norādījusi, ka administratīvās pārkāpuma lietas Nr.870/1-24/74

pārbaudes laikā ievēroti gan Latvijas APK 243., 243.1 un 244.panta nosacījumi attiecībā par pierādījumu iegūšanu un to pierādīšanu, izvērtēti visi pierādīšanas līdzekļi, kā arī vispusīgi, pilnīgi un objektīvi novērtēti pierādījumi un lietā esošie apstākļi. Pirmās instances tiesa norādījusi, ka valsts amatpersonām pašām, neraugoties uz augstākās amatpersonas vai speciālu institūciju kontroli, jāpārliecinās par savas darbības tiesiskumu, proti, valsts amatpersonai ir pašai jāraugās, lai tā savā darbībā ievērotu tiesību normas.

Pirmās instances tiesa secinājusi, ka iestāde visus lietas materiālus iz izvērtējusi rūpīgi un objektīvi, atzīstot, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs un nolemjot izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu un atbrīvojot J.Jansonu no administratīvās atbildības, izsakot mutvārdu aizrādījumu.

Par pirmās instances tiesas spriedumu J.Jansons (turpmāk - sūdzības iesniedzējs) iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt pirmās instances spriedumam un norāda, ka tiesa ir pārkāpusi Latvijas APK 243.panta pirmo daļu un 244.pantu. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka nav devis piekrišanu darboties Konsultatīvās padomes darbā. 2015.gada 29.septembra Konsultatīvās padomes sēdē piedalījies tikai kā Latvijas Republikas Tiesībsargs, t.i., kā cita uzaicināta persona, nevis kā padomes loceklis. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pirmās instances tiesa nav vērtējusi viņa sūdzībā norādītos argumentus, nav sniegusi motivētu spriedumu, tādā veidā pārkāpjot Satversmes 92.pantā paredzētās tiesības.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 2016.gada 23.novembrī saņemti KNAB priekšnieka p.i. I.Jurčas paskaidrojumi par iesniegto apelācijas sūdzību.

Paskaidrojumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iesniegto apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un lūdz noraidīt. Paskaidrojumā norādīts, ka tiesa ir vērtējusi sūdzības iesniedzēja argumentus kopumā un savstarpējā saistībā ar lietā esošajiem pierādījumiem. KNAB uzskata, ka pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka J.Jansons Konsultatīvās padomes sēdē ir piedalījies kā zinātniski konsultatīvās padomes loceklis, nevis tikai kā tiesībsargs. KNAB paskaidrojumā norāda, ka nepiekrīt sūdzības iesniedzēja norādītajam, ka tiesa ir nepareizi piemērojusi un iztulkojusi likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 1.punktu. Saskaņā ar minētā likuma 2.pantu, žurnāla “Jurista vārds” konsultatīvās padomes nolikuma 1., 3. un 4.punktā norādīto norāda, ka padomes locekļiem ir noteiktu pilnvaru apjoms padomes darbības ietvaros, kas atbilst amata definīcijai likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 1.punkta izpratnē, tādējādi padomes locekļa amats VSIA “Latvijas Vēstnesis” žurnāla “Jurista Vārds” ir uzskatāms par amatu komercsabiedrībā. Atsaucoties uz Latvijas APK 289.13panta trešo daļu, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 2.oktobra spriedumu lietā Nr.SKA- 378/2008, norāda, ka tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Līdz ar to KNAB uzskata, ka nav pamatots sūdzības iesniedzēja viedoklis, ka tiesa ir pārkāptas Satversmes 92.pantā noteiktās tiesības.

Izvērtējot pieteikto lūgumu un ievērojot Latvijas APK 289.20panta pirmās daļas nosacījumus, Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība ir ievērota.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā, bet pamats tiesai pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē nebija objektīvi konstatējams.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedums ir atstājams negrozīts, bet iesniegtā apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Izvērtējot pirmās instances tiesas spriedumu, tiesas kolēģija secina, ka atbilstoši Latvijas APK 289.13panta trešās daļas nosacījumiem pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar ko izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams. Pirmās instances tiesa, izvērtējusi lietas materiālus, pierādījumus lietā, tai skaitā, apelācijas sūdzībā norādīto, pamatoti un likumīgi secinājusi, ka sūdzības iesniedzēja vaina administratīvā pārkāpuma lietā ir pierādīta.

Lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības par Latvijas APK

166.30pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, nepieciešams konstatēt valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu.

Lietā nepastāv strīds par to, vai sūdzības iesniedzējs ir piedalījies 2015.gada 29.septembra Konsultatīvās padomes sēdē.

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt pirmās instances tiesas norādītajam, ka viņš konsultatīvās padomes sēdē ir piedalījies kā padomes loceklis.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka sūdzības iesniedzējs ir saņēmis uzaicinājumu līdzdarboties konsultatīvās padomes darbā, bet nav devis savu piekrišanu, par ko ir norādījis savās sūdzībās.

Tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt pirmās instances tiesas secināto, ka J.Jansons Konsultatīvās padomes sēdē ir piedalījies kā padomes loceklis. 2015.gada 3.jūlijā žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore nosūtīja aicinājumu sūdzības iesniedzējam iesaistīties žurnāla “Jurista vārds” konsultatīvās padomes darbā, vienlaikus, lūdzot sniegt piekrišanu iesaistīties konsultatīvās padomes darbā. Lietas materiālos nav atrodama dokumentāli apstiprināta informācija, ka sūdzības iesniedzējs būtu atteicies piedalīties konsultatīvās padomes sēdē kā padomes loceklis, vai arī ka minētajā padomes sēdē piedalīsies kā tiesībsargs, nevis padomes loceklis. Fakts, ka sūdzības iesniedzējs ir piedalījies 2015.gada 29.septembra konsultatīvās padomes sēdē, 2015.gada 29.septembra konsultatīvās padomes sēdes protokolā Nr.1 un žurnāla “Jurista vārds” 2015.gada 6.oktobra rakstā “Darbu atsāk “Jurista Vārda” konsultatīvā padome” norādīts kā padomes loceklis, ļauj pamatoti secināt, ka sūdzības iesniedzējs padomes sēdē ir piedalījies tieši kā padomes loceklis, nevis citā statusā.

Lietas izskatīšanas laikā tiesas kolēģija nav konstatējusi apstākļus, kas būtu par pamatu pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai .

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.21pantu, 289.22pantu, Krimināllietu tiesas kolēģija nosprieda Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumu atstāt negrozītu, bet apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

FotoAtbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis raksts izrādījies tik pilns ar visādām nejēdzībām, ka prasa atbildi, lai tauta netiktu dezinformēta.
Lasīt visu...

21

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

FotoŠī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam, taču manis pieteikto kandidātu nākamajā dienā starp izvirzītajiem kandidātiem neatradu. Diemžēl atbildi uz jautājumu, kādēļ Saeimas Preses dienests publisko nepilnīgu informāciju, Saeimas Prezidija birojs man nav sniedzis. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs nespēj sniegt pamatotu atbildi, kāpēc es kā pašvaldības deputāts nedrīkstu oficiāli virzīt savu prezidenta amata kandidātu.
Lasīt visu...

6

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

Foto2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi kritizējusi vairākus runātājus ikgadējā Indijas Zinātnes kongresā par neracionālu, galvenokārt reliģijā balstītu pieņēmumu izteikšanu”. Sašutumu izraisīja, piemēra, Āndhra Pradēšas centrālās universitātes vicekanclera Nagešvara Rao apgalvojums, ka “dēmonu dievam Rāvanam savulaik bijuši lidlauki mūsdienu Šrilankas teritorijā un 24 veidu lidmašīnas,” (“Vadošā Indijas zinātnieku konferencē vadību pārņem reliģisku teoriju sludinātāji”, Delfi, 2019, 7. janvāris).
Lasīt visu...

21

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

FotoPietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 
Lasīt visu...

21

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

FotoVai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?
Lasīt visu...

21

Latvija gaida nākamo vadoni

FotoEsošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...

Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Virknē Ventspils ostas kompāniju šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni...

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....