Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā rajona tiesa ir atcēlusi vienu no skandalozajiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores lēmumiem saistībā ar sludinājumu portālu ss.lv, un cita starpā tiesas spriedumā arī skaidri norādīts, ka, pieprasot informāciju, VID ir jāpaskaidro, ar kādu mērķi šīs ziņas ir pieprasītas. Lai gan portālu pārvaldošais uzņēmums ir panācis attiecību noregulējumu ar VID, tiesvedība tomēr vēl turpināsies, jo VID tiesas lēmums nav apmierinājis, un dienests to ir pārsūdzējis.

Pagājušā gada vasaras beigās VID mēģināja pārtraukt ss.lv darbību, savu lēmumu argumentējot ar to, ka portālu pārvaldošā SIA Internet nav sniegusi visu VID pieprasīto informāciju ar portālu klientiem un vēlējusies saņemt pamatojumu ļoti apjomīgajam ziņu pieprasījumam.

Šo VID lēmumu tad mēģināja aizstāvēt arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš publiski paziņoja, ka „autotirdzniecības shēmās, izmantojot ss.lv platformu, nodokļos nav nomaksāti 50 miljoni eiro”.

Jau drīz pēc šī paziņojuma Kučinska preses sekretārs, kādreizējais žurnālists Andrejs Vaivars pavēstīja, ka „nedaudz pārpratums” un ka patiesībā „50 miljoni gadā netiek nomaksāti auto tirdzniecības shēmās kopumā”. Taču ne uz vienu citu jautājumu saistībā ar Kučinska paziņojumu nespēja atbildēt ne pats tā izteicējs, ne arī viņa preses sekretārs.

Premjeram saistībā ar viņa publisko paziņojumu un tajā minēto iespaidīgo summu tika lūgts precizēt - par kādu laika periodu ir runa un kāpēc Ministru prezidents neminēja šo laika periodu, kā tieši ir veikti aprēķini, kas uzrādījuši tieši šādu summu, kas tos veicis, kad, pēc kādas metodikas, kāda ir trīs biežāk izmantoto shēmu būtība un kā tieši katrā no šīm shēmām ir tikusi izmantota ss.lv platforma?

Tāpat Kučinskim tika lūgts atbildei pievienot attiecīgo informācijas apkopojumu, no kura viņš kā Ministru prezidents ir smēlies šo informāciju, bet, ja gadījumā šim apkopojumam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, minēt dokumenta nosaukumu, personu, kas noteikusi šo statusu, statusa noteikšanas pamatojumu un šī statusa termiņu.

Līdz ar šiem precizējošajiem jautājumiem tika izteikta cerība, ka, „tā kā Ministru prezidents šo informāciju sniedza personiski un publiski, nebūs ne mazāko problēmu atbildēt uz šiem precizējošajiem jautājumiem”.

Taču izrādījās, ka precizēt sniegto informāciju pašreizējam valdības vadītājam ir nevis problemātiski, bet vienkārši neiespējami, - no viņa preses pārstāvja reakcijas izrietēja, ka patiesībā Kučinskim nekādi šādi dati vispār nav bijuši un ka skaitli „50 miljoni” viņš vienkārši padzirdējis no VID.

Taču nekādus paskaidrojumus nespēja sniegt arī VID, kaut vēl tikai dienu iepriekš toreizējā VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, tāpat neminot neko konkrētāku, izteicās pat par izkrāptiem un valsts nesaņemtiem 100 miljoniem eiro auto shēmu rezultātā

Viss beidzās ar to, ka SIA Internet panāca izlīgumu ar VID, savukārt ss.lv sludinājumi tagad lasāmi vietnē ss.com. Tikmēr Pietiek šodien publisko administratīvās tiesas spriedumu pilnā apmērā.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2018.gada 23.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Markovs,

piedaloties pieteicējas SIA “Internet” pilnvarotajiem pārstāvjiem Mārim Ruķeram, Jānim Vaitam, Uģim Graudam un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei Ievai Lapiņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA “Internet” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2017.gada 27.aprīļa lēmuma Nr.30.1- 22.11/2437 atcelšanu.

Aprakstoša daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktora 2017.gada 2.marta vēstuli Nr.30.3-23/10698 (turpmāk - Informācijas pieprasījums) pieteicējai pieprasīta informācija par pieteicējas rīcībā esošajām ziņām par nodokļu maksātājiem, kuri izvietojuši sludinājumus pieteicējas uzturētajā portālā www.ss.lv, un par to izvietotajiem sludinājumiem sadaļas “Transports” apakšsadaļā “Vieglie auto” 2017.gada janvārī.

Pieteicēja Informācijas pieprasījumu apstrīdēja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors 2017.gada 27.aprīlī pieņēma lēmumu Nr.30.1-22.11/2437 (turpmāk - Lēmums), ar kuru pieteicējai norādīts, ka pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums nav izskatāms pēc būtības, proti, Informācijas pieprasījums nav administratīvais akts, jo ar Informācijas pieprasījumu pieteicējai netiek radītas tiesiskās sekas.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Informācijas pieprasījums ir nelabvēlīgs administratīvais akts Administratīvā procesa likuma 1.panta izpratnē, un juridisko apstākļu kopums norāda uz to, ka pieteicēja var pārsūdzēt Lēmumu Administratīvā procesa likuma kārtībā.

[2.2] Informācijas pieprasījums un Lēmums nav tiesiski, jo nav pamatoti ar atbilstošu ārējā normatīvā akta tiesību normu, kas uzliek pienākumu pieteicējai sniegt informāciju par trešajām personām. Līdz ar to nav ievērots likuma atrunas princips un Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 6.punkts un ceturtā daļa.

[2.3] Pieteicējas rīcībā nav pierādījumu, ka Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona, kas veica Informācijas pieprasījumu, ir tiesīga to darīt.

[2.4] Pieteicējai nav informācijas, vai pieteicējas uzturētajā vietnē sludinājumus ievietojuši nodokļu maksātāji.

[2.5] Informācijas pieprasījums neatbilst likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.pantā paredzēto grozījumu projekta anotācijā iekļautajai likuma interpretācijai.

[2.6] Valsts ieņēmumu dienests, pieprasot informāciju par sludinājumiem, nevis par konkrētiem nodokļu maksātājiem, kā arī pieprasot e-pasta adreses, pārkāpj likuma “Par nodokļiem un nodevām” paredzēto tiesību apjomu.

[2.7] Informācijas pieprasījums neatbilst Fizisko personu datu aizsardzības likuma 13.panta prasībām, jo Informācijas pieprasījumā nav skaidri norādīts pieprasījuma mērķis.

[2.8] Pieprasījuma apjoms neatbilst samērīguma principam attiecībā pret pieteicēju un datu apstrādes minimālisma principam attiecībā pret trešajām personām.

[2.9] Šobrīd nav spēkā esošas tiesību normas, kas uzliek pieteicējai pienākumu ieguldīt savus resursus un uzglabāt informāciju, kas attiecas uz trešajām personām, ja tā nav attiecināma uz pieteicējas grāmatvedības vešanu, tādējādi pieteicēja iegūto informāciju var izdzēst.

[2.10] Valsts ieņēmumu dienests nav izvērtējis lietderības apsvērumus.   obligātajām administratīvā akta sastāvdaļām. Tādējādi Informācijas pieprasījums nav administratīvais akts.

[3.3] Informācijas pieprasījums ir pamatots ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta sesto daļu, nevis 15.panta pirmās daļas 16.punktu. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta sestā daļa uzliek pienākumu pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniegt informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumus, izvietojuši sludinājumus, un par to izvietotajiem sludinājumiem.

[3.4] Nepamatotas ir pieteicējas šaubas, ka Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona nav tiesīga veikt informācijas pieprasījumu, jo pieprasījums pamatots ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta sesto daļu, kas neparedz speciālu pilnvarojumu informācijas pieprasīšanai.

[3.5] Pieteicēja nepareizi interpretē likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.3pantā minēto jēdzienu “nodokļu maksātājs”, jo personas, kas ievieto sludinājumus ar piedāvājumu iegādāties preces vai pakalpojumus, var tikt uzskatīti par nodokļu maksātājiem un veic saimniecisko darbību minētā panta izpratnē.

[3.6] Pieprasītās informācijas apjoms atbilst likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta grozījumu anotācijai, pretēji pieteicējas norādītajam. Pieprasāmās un sniedzamās informācijas apjoms ir noteikts Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 4.pantā un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.3 pantā un Valsts ieņēmumu dienests to ir ievērojis.

[3.7] Valsts ieņēmumu dienests ir ievērojis Fizisko personu datu aizsardzības likuma 13.panta prasības. Valsts ieņēmumu dienests Informācijas pieprasījumā ir norādījis, ka pieprasīto informāciju iespējams iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā vai uz datu nesēja, bet arī aicinot dienesta amatpersonas un nodrošinot piekļuvi informācijai ar iespēju nolasīt datus saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 16.punktu. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests ir ievērojis mērķa ierobežojuma, samērīguma un minimālisma principu.

[3.8] Pieteicēja, veicot saimniecisko darbību kā interneta pakalpojumu sniedzējs, par attiecīgu samaksu nodrošina citu personu ievietoto sludinājumu publicēšanu. Līdz ar to pieteicējai ir pienākums uzglabāt informāciju un dokumentus atbilstoši grāmatvedības kārtošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, jo tie ir attiecināmi uz pieteicējas grāmatvedību.

[6] Lietā pastāv strīds par to, vai Informācijas pieprasījums ir administratīvais akts.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju.

No iepriekš minētās definīcijas secināms, ka administratīvajam aktam ir šādas pazīmes:

1) uz āru vērsts; 2) izdot iestāde; 3) publisko tiesību jomā; 4) attiecas uz individuāli noteiktu personu vai personām; 5) nodibina, konstatē vai izbeidz tiesiskās attiecības.

Pārbaudot Informācijas pieprasījumu, tiesa konstatē, ka tas atbilst iepriekš minētajām pazīmēm. Informācijas pieprasījums ir vērsts uz āru, jo ir adresēts pieteicējai, privātpersonai, kas atrodas ārpus valsts pārvaldes sistēmas. Informācijas pieprasījumu izdevusi iestāde - Valsts ieņēmumu dienests, kuram saskaņā ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir uzticētas publiskās pārvaldes funkcijas.

Tātad Informācijas pieprasījums ir izdots publisko tiesību jomā, un tas tiek pamatots ar publisko tiesību normām. Pieteicēja ir Informācijas pieprasījuma adresāts, tā ir identificējama, individuāla persona. Informācijas pieprasījums rada pieteicējai pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, tātad tas rada tiesiskas sekas.

Tiesa nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta norādītajam, ka Informācijas pieprasījums nav administratīvais akts, jo tam nav galēja noregulējuma rakstura. Tiesas ieskatā informācijas pieprasījums personai, kura nav administratīvā procesa dalībnieks, rada pienākumu izsniegt informāciju, kura tiesiskumu šai personai nav iespējams pārbaudīt administratīvā procesa, kura ietvaros informācija pieprasīta, ietvaros, jo pieprasījuma adresātam kā ar procesu nesaistītai personai nav tiesības apstrīdēt vai pārsūdzēt pēc informācijas iegūšanas izdotos administratīvos aktus.

Tātad Informācijas pieprasījums atbilst visām administratīvā akta pazīmēm un ir atzīstams par administratīvo aktu.

To, ka vispārīgi informācijas pieprasījums personai, kura nav konkrētā administratīvā akta adresāts, ir administratīvais akts, secinājusi arī Augstākā tiesa 2010.gada 5.janvāra lēmumā lietā SKA-163/2010. Iepriekš minētajā lēmumā secināts, ka Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījums privātpersonai - kredītiestādei -, kas nav administratīvā procesa dalībnieks, sniegt ziņas par tās klientu atbilst visām administratīvā akta pazīmēm, tostarp rada tiesiskas sekas, jo informācijas pieprasījums ietiecas privātpersonas pašnoteikšanās tiesībā pār savu informāciju. Tāpat kā administratīvais akts informācijas pieprasījums ir izpildāms piespiedu kārtā, ja privātpersona (kredītiestāde) to neizpilda labprātīgi.

Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 6.pants noteic, ka Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtie lēmumi, izvirzītās prasības un dotie norādījumi šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti jāizpilda visām Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām. Iepriekš minētā likuma 10.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka visiem ierēdņiem, pildot Valsts ieņēmumu dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus un saņemt no komersantiem, iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm dokumentu atvasinājumus ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kā arī saņemt no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu atvasinājumus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus.

No iepriekš minētajām tiesību normām, pirmkārt, izriet, ka vispārīgi Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt nodokļu maksātājiem informāciju ne tikai par viņiem pašiem, bet arī par viņu darījumu partneriem, savukārt nodokļu maksātājiem ir pienākums šādu informāciju sniegt. Otrkārt, uz pieteicēju kā interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzēju attiecināma speciālā tiesību norma, proti, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta sestā daļa.

[8] Informācijas pieprasījumā pieprasīta informācija par nodokļu maksātājiem, kuri izvietojuši sludinājumus pieteicējas uzturētajā portālā www.ss.lv, un par to izvietotajiem sludinājumiem sadaļas “Transports” apakšsadaļā “Vieglie auto” 2017.gada janvārī.

Informācijas pieprasījumā nav norādīti konkrēti nodokļu administrēšanas pasākumi vai administratīvās lietas, kuru izskatīšanai nepieciešama pieprasītā informācija. Informācijas pieprasījumā norādīts, ka pieprasītā informācija nepieciešama likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2.panta pirmās daļas 1. un 6.punktā un 8.panta pirmās daļas 1. un 8.punktā noteikto uzdevumu veikšanai.

Iepriekš minētās tiesību normas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi cita starpā ir nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžeta un likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim. Valsts ieņēmumu dienests uzskaita un reģistrē nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus un lai izpildītu šajā pantā noteiktos uzdevumus, seko jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai.

Tādējādi Informācijas pieprasījums attiecas gan uz fiziskām personām un fizisko personu datiem, gan juridiskām personām.

[9] Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8.panta 1.punktā, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 16.panta 1.punktā kā personas pamattiesības ir noteiktas personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

Satversmes 96.pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Personas dati ir saistīti ar personas privāto dzīvi. Tādēļ jebkādas darbības ar personas datiem, personas datu apstrāde, ir atzīstama par iejaukšanos personas privātajā dzīvē. Šādu darbību tiesiskums atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 1.pantā noteiktajam ir vērtējams Satversmes 96.pantā nodrošināto personas tiesību uz privātumu kontekstā.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 1.panta 3.punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu.

Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā ir noteikti gadījumi, kādos ir atļauta fizisko personu datu apstrāde. Minētajā tiesību normā noteikts, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir datu subjekta piekrišana;

2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;

3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;

4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;

5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;

6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Valsts ieņēmumu dienestam, pieprasot fizisko personu datus, personas datu apstrādes pamats ir Valsts ieņēmumu dienestam ar likumu noteiktie valsts pārvaldes uzdevumi, kuru veikšanai dienestam šie dati ir nepieciešami.

[10] Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 13.panta pirmo daļu pārzinim ir pienākums likumā noteiktajos gadījumos izpaust personas datus valsts un pašvaldību amatpersonām. Pārzinis izpauž personas datus tikai tām valsts un pašvaldību amatpersonām, kuras pirms datu izpaušanas ir identificējis.

Saskaņā ar iepriekš minētā panta otro daļu personas datus var izpaust, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu vai vienošanos, norādot datu izmantošanas mērķi, ja likumā nav noteikts citādi. Personas datu pieprasījumā norādāma informācija, kas ļauj identificēt datu pieprasītāju un datu subjektu, kā arī pieprasāmo personas datu apjoms.

Tātad vispārīgi fizisko personu datu var tikt izsniegti, ja saņemts pieprasījums, kas atbilst minētajām formālajām prasībām.

Vienlaikus jāņem vērā, ka atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktam, lai aizsargātu datu subjekta intereses, pārzinis nodrošina personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā.

Tātad pieteicējai kā datu pārzinim ir pienākums nodrošināt tās rīcībā esošo fizisko personu datu apstrādes samērīgumu. Pieteicējai vadoties no pieprasījumā iekļautās informācijas ir jāpārliecinās, vai tas atbilst Fizisko personu datu aizsardzības likuma 13.pantam. Tiesa uzskata, ka pieteicēja ir tiesīga vērtēt pieprasījuma pamatotību līdz zināmai robežai, proti, pieteicēja ir tiesīga informācijas pieprasījumu pārbaudīt formāli, vai tas atbilst Fizisko personu datu aizsardzības likuma 13.panta otrajai daļai un vai no norādītās informācijas nerodas pamatotas šaubas par tā pamatojumu. Pieteicēja nav tiesīga pārbaudīt, vai pieprasījumā minētais pamatojums ir patiess un vai pieprasījums ir lietderīgs un nepieciešams.

Tāpēc tiesas ieskatā pieprasījumā, kurā pieprasīti personu dati, ir būtiski norādīt identificējamu tā mērķi, tā, lai no tā būtu saprotams, kāpēc informācija pieprasīta. Tas ir svarīgi divu iemeslu dēļ: 1) lai datu pārzinis varētu pārliecināties par pieprasījuma pamatojumu; 2) lai iestādē varētu pārbaudīt, vai pieprasītā informācija izmantota atbilstoši pieprasījumam.

[11] Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās 6.punkts noteic, ka administratīvajā aktā ir jānorāda administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus.

Ņemot vērā, ka Informācijas pieprasījums ir administratīvais akts, tad arī attiecībā uz pieprasīto informāciju par juridiskām personām, tam ir jāsatur pamatojums.

Izvērtējot to, vai ir pieļauts pamatojuma principa pārkāpums, tiesa ņem vērā, ka pamatojuma princips lielā mērā ir saistīts ar pušu vienlīdzības principu. Administratīvā procesa dalībnieki - iestāde un indivīds - atrodas nelīdztiesīgā stāvoklī: iestādei ir izņēmuma tiesības piekļūt visiem lietas materiāliem, tāpat arī ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem, kurus tā piemēro un ir pilnībā apguvusi. Citiem dalībniekiem šāda iespēja tiek dota ar pamatojuma starpniecību (sk. Augstākās tiesas 2004.gada 7.septembra sprieduma lietā SKA-120 11.punktu).

Pamatojuma trūkums, skatot pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, var tikt uzskatīts gan par tik būtisku procesuālu pārkāpumu, ka tā dēļ administratīvais akts ir atceļams, gan par tādu pārkāpumu, kurš norādāms kā administratīvā akta trūkums, bet kurš pats par sevi nerada tādas tiesiskās sekas kā administratīvā akta atcelšana. Tas izvērtējams katrā konkrētajā gadījumā. Par galvenajiem kritērijiem izmantojami divi apstākļi: 1) vai saprātīgs administratīvā akta adresāts no attiecīgā administratīvā akta pamatojuma varēja saprast, kāpēc attiecībā uz viņu izdots konkrētā satura administratīvais akts; 2) vai tiesa, pārbaudot attiecīgā administratīvā akta tiesiskumu, balstoties uz tā pamatojumu, var secināt, ka pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu (sk. Augstākās tiesas 2006.gada 14.novembra sprieduma lietā SKA-432/2006 10.punktu).

Tiesa konstatē, ka ne Lēmumā, ne Informācijas pieprasījumā nav norādīts, kāpēc pieprasītā informācija nepieciešama par pieteicējas klientiem juridiskām personām, un nav saprotams, kādam mērķim tā tiks izmantota. Līdz ar to tiesa atzīst, ka ne no Informācijas pieprasījuma, ne no Lēmuma nav saprotams, kāpēc ir ticis izdots šāda satura informācijas pieprasījums.

[12] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Informācijas pieprasījumā iekļautā vispārīgā norāde, ka pieprasītā informācija nepieciešama likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2.panta pirmās daļas 1. un 6.punktā un 8.panta pirmās daļas 1. un 8.punktā noteikto uzdevumu izpildei, ir pārāk vispārīga. No tās nav saprotams, vai pieprasīto informāciju paredzēts izmantot administratīvajā lietā vai administratīvo pārkāpumu lietā, vai pieprasīto informāciju paredzēts izmantot konkrētu nodokļu maksātāju nodokļu kontroles pasākumos vai Valsts ieņēmumu dienesta risku vadības sistēmās. Līdz ar to nav saprotams pieprasīto fizisko personu datu apstrādes mērķis un nav norādīts pamatojums ziņu pieprasīšanai par juridiskām personām.

Valsts ieņēmumu dienesta arī Informācijas pieprasījuma apstrīdēšanas stadijā nav veicis nekādas darbības, lai novērstu konstatētos trūkumus un neprecizitātes, lai tādējādi padarītu Informācijas pieprasījumu par izpildāmu no pieteicējas puses.

[13] Pieteicēja norāda, ka nav konstatējams amatpersonas pilnvarojums izdot Informācijas pieprasījumu.

Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmā daļa noteic visu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu vispārīgās tiesības, savukārt panta pārējās daļas noteic īpašu pilnvarojumu amatpersonām pieņemt noteiktus lēmumus. Informācijas pieprasīšana nav norādīta kā darbība, kurai nepieciešams īpašs pilnvarojums. Attiecīgi tiesa nekonstatē, ka Informācijas pieprasījumu parakstījusi amatpersona, kurai nav attiecīgas kompetences.

[14] Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts (tostarp šā likuma 191.2pantā paredzētajā kārtībā) vai tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282.panta 7.punktu, tiesa (tiesnesis) piespriež no atbildētāja (iespējamā atbildētāja) par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr. 85 “Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Tā kā izskatāmajā lietā pieteikums tiek apmierināts, no atbildētājas par labu pieteicējai piespriežama valsts nodeva par pieteikumu iesniegšanu 30 euro. Ņemot vērā, ka šajā administratīvajā lietā atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātā iestāde ir Valsts ieņēmumu dienests, tad pieteicējas samaksātā valsts nodeva ir piespriežama no Latvijas Republikas un tā jāatlīdzina no ir Valsts ieņēmumu dienesta budžeta līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

apmierināt SIA “Internet” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2017.gada 27.aprīļa lēmuma Nr.30.1 -22.11/2437 atcelšanu.

Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2017.gada 27.aprīļa lēmumu Nr.30.1- 22.11/2437 no tā pieņemšanas dienas.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu SIA “Internet”, reģistrācijas numurs 40003411866, samaksāto valsts nodevu 30 euro un noteikt, ka tā atlīdzināma no administratīvajā lietā pieaicināto iestāžu Rīgas pilsētas būvvaldes un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Markovs

Rīgā 2018.gada 23.aprīlī

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

53
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

FotoStāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa. Šobrīd ir tā, ka anonīmi bez reģistrācijas nav iespējams ierakstīt komentārus pie rakstiem par topošo valdību.
Lasīt visu...

21

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

FotoUzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 EUR par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs 7 eiro par akciju.
Lasīt visu...

21

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

FotoMērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu. Skaļi atskan balsis, ka viņš esot teju vai labākais ministrs kopš neatkarības atjaunošanas. Tomēr šie paši cilvēki sāk minstināties, kad viņiem lūdz precizēt izcilos Rinkēviča sasniegumus. Patiesībā viņa darbība profesionāļu aprindas tiek vērtēta pretrunīgi un nereti pat ļoti kritiski. Arī diplomātijas un ārlietu ministrijas “virtuves” pazinēji diplomātiski klusi atzīst, ka ministra darbības stils nereti ir haotisks un nekonsekvents.
Lasīt visu...

20

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

FotoPēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un zaldātu saraksta, ir pārliecināti, ka viņiem jābūt arī 13.Saeimā.
Lasīt visu...

21

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

FotoDaļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt inventarizāciju slimnīcas struktūrvienībās, kas ir papildu darbs (slogs) pie pamata darba.
Lasīt visu...

8

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

FotoŠovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c. Lietotāji centās rast atbildi uz fundamentālu jautājumu, kurš no politiskajiem spēkiem ir mans krustēvs. Taču viennozīmīgas atbildes tā arī nebija nevienam, jo, tiklīdz kāds prātvēders atklāja, ka es lobēju konkrētu partiju, tā nedēļu vēlāk šis politiskais spēks bija sataisījis sū... un no manis atrāvās pa pilnu programmu.
Lasīt visu...

21

KPV un JKP mīlas dancis

FotoKoalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā saskatu sazvērestības teoriju piegaršu. Man absolūti nepatīk doma, ka valdībā būs Šlesera cilvēki. Aklos vairs neizārstēšu, taču varbūt pa daļai redzi zaudējušos varu mēģināt izārstēt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Trīs vēsturiski secinājumi

13.Saeimas vēlēšanas analītiskajai domai nodiktēja (pasacīja priekšā) trīs secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vēsturiski secinājumi. Visi trīs secinājumi pamato jaunu posmu...

Foto

Par veselības aprūpes sistēmas reformu: augstā dziesma, skani, skani...

Septembrī  vairāki masu mediji ziņoja, ka arvien pieaug pacientu parādi ārstniecības iestādēm. Nenomaksāto pacienta nodevu par valsts...

Foto

Valdošo diagnoze ir bezizmēra vienaldzība. Jeb, kā mēdz teikt – pofigisms

Iesākumā šķita: lielākās līdz šim valdošo problēmas ir iedomība un augstprātība. Jau kādu laiku man...

Foto

Līdz nākamam rudenim pagarināta iespēja parakstīt tautas likumu

Lūdzu informēt visus paziņas - iespēja turpinās: Centrālā vēlēšanu komisija 18.09.2018. atļāva atkārtotai parakstīšanai likumu - atcelt ierobežojumus...

Foto

Kremļa kreisi labējā šaha spēle: Rietumu nacionālistu muļķošana un izdevība, ko Krievijas propagandistiem sniedz ekstrēmie liberāļi

Nav noslēpums, ka Kremlis cenšas ietekmēt izvēlētās valstis saskaņā ar...

Foto

"Saskaņa" izmanto politologu Liepnieku, lai diskreditētu latvisko partiju koalīcijas veidošanas procesu

Nevienam nav noslēpums, ka bijušais Šķēles polittehnologs Jurģis Liepnieks joprojām ir pietuvināts Latvijas varas kuluāriem...

Foto

Vēlēšanas 2018 - koki turpina balsot par cirvi

Varbūt kāds domā, ka protesta balsojums šajās vēlēšanās ir ko mainījis, jo partiju spice nomainījusies būtiski. Diemžēl jākonstatē,...

Foto

Mazvērtības kompleksa ideoloģija

Latvieši ir tauta, kurai regulāri pārmet mazvērtības kompleksu. To dara gan paši latvieši, gan cittautieši, kuri dzīvo kopā ar latviešiem. Tagad jauns iegansts...

Foto

Latvija kā sektu ķīlniece

„Esam apolitiskas, respektablas, akadēmiskas organizācijas. Ar politiku nenodarbojamies, dziedam vien dziesmas,” tā viņi saka, un tas ir gluži tāpat, kā mafija apgalvotu,...

Foto

Īsa pamācība, kā likumīgi novilcināt lietu tiesā

Šobrīd vairs nav noslēpums, ka civiltiesisko strīdu izsķiršana Latvijā ir ne tikai ekonomiski un finansiāli neizdevīgs, bet arī psiholoģiski...

Foto

Vēlēšanu spožums un posts

Spožumu un postu var piedzīvot ne tikai kurtizānes. Spožums un posts var būt arī parlamenta vēlēšanām. Vārdi „spožums un posts” no slavenā...

Foto

Kristīgā morāle un Saeimas vēlēšanas

„Mums ir divas partijas, kuras atbalsta tādus grēkus! Es pat nespēju par to parunāt. Kaut tās ellē sadegtu!” Apmēram šāds bija...

Foto

Vai vērts balsot par partiju ar reitingu zem 5%?

Viens no jautājumiem, uz kuru tiek meklēta atbilde katrās vēlēšanās, ir - vai vērts balsot par partiju,...

Foto

Kāpēc atkal jābalso par mazāko no ļaunumiem?

Es balsošu par to, kurš, manuprāt, ir idiots - par Artusu Kaimiņu. Kāpēc? Tāpēc, ka ir cerība, ka varbūt...

Foto

Es balsošu par Progresīvajiem. Tam ir vairāki iemesli

Pirms kādas nedēļas biju iesācis rakstīt baigo palagu par savu skatījumu uz šīm vēlēšanām, pieeju savai izvēlei un...

Foto

Es savu balsi vēlēšanās atdošu par šodienas patriotiem – Juri un Jutu

Stāsts nav īss, bet varbūt būs Tev noderīgs. Man dažkārt tiek uzdots jautājums –...

Foto

Vēlēšanas un Politika

Šis būs klaji politisks raksts, tā ka, ja kādam tā ir sveša padarīšana vai ļoti nevēlama tēma, es Jūs jau brīdinu iepriekš....

Foto

Suns spalvu met, bet Viktors Valainis (tagad no ZZS) tikumu gan ne

Vēsturē ir pazīstams stāsts par Potjomkina sādžām, kuras uzzīmētas uz maketiem, lai garāmbraucot atrādītu...

Foto

Artuss un viņa Glumova loma

Jautāsiet, kā Artuss kļuva par populistu. Pavisam vienkārši – viņš aizmirsa izkāpt no savas lomas lugā „Arī gudrinieks pārskatās”. Tā bija viena...

Foto

Īsi iespaidi par priekšvēlēšanu debatēm

Šorīt noskatījos LNT debates: 1. Kariņš runā par valdības neizdarībām tā it kā Vienotība vakar nolaidusies no Marsa. Ne mazākās izpratnes...

Foto

Kas ir JKP spice? Lūdzu

Tātad Sandis Riekstiņš. Vēl dažus gadus atpakaļ algots darbinieks RBS Skalsuzņēmumu grupā ar pienākumiem “noturēt meliorācijas tirgu” - meliorācijas, jo viens no RBS...

Foto

Mūsu nozagtajā Greizo spoguļu karaļvalstī valda tādi paši likumi un tradīcijas kā noziedznieku bandās

Nu malacis Roberts. Beidzot kāds no ZRP publiski izsakās par Vienotības (V)...

Foto

Vecu zilcgaļu jaunā iepakojumā? Paldies, nē

Iedomājieties mājas fasādi, kas apvilkta ar dārgi apgleznotu audumu, kas rāda - kāda tā „nākotnes māja” izskatīsies. Apakšā, gan viss...

Foto

Veltījums grupai „Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem” (bet arī citiem, kam interesē - kas tur ir ar tiem vēja parkiem)

Es neesmu no tiem, kas cilvēku...

Foto

Par ko balsot: 2014-2018

2014.gada 19. septembrī portāls Pietiek publicēja eseju „Par ko balsot”. Tā bija veltīta Saeimas vēlēšanām. 2014.gadā vēlēšanas notika 4.oktobrī. 2018.gadā tās notiek 6.oktobrī. Tātad...

Foto

DP un SAB priekšnieķeļi metas uz vienu roku ar Kremļa salašņām un noderīgajiem idiotiem?

Kārtējo reizi, rīta agrumā sēžot uz ķemertiņa Krievu laukos, ir tāda vieta...

Foto

Nil Ušakov, „Saskaņa” nav šķīstošā kafija

Lai „Saskaņa” kļūtu par varas partiju, Ušakovam ir jāaiziet no partijas vadības. Uzskatu, ka Ušakova vadībā partija ir zaudējusi jebkādu...

Foto

Krievi teiktu – kad krupis mēģina dr...zt odzi

Šo ierakstu vēlos veltīt mūsu konkurentiem no partiju apvienības Attīstībai/Par (A/Par) un aprakstīt, kāpēc nākamajās Saeimas vēlēšanās par...

Foto

13. Saeimas deputātiem: par grozījumiem likumprojektā, kas regulē Valsts drošības komitejas dokumentus

Pateicamies par Jūsu līdzšinējo atbalstu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātniskajā darbā....

Foto

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

Trešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu...

Foto

Zapad un Zupa

„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību....

Foto

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

Zinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs...

Foto

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti,...