Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc ilgas tiesāšanās pensionāram Nikolajam Buividam un viņa dēlam Sergejam tiesā ir izdevies gūt uzvaru pār policijas darbiniekiem, kuri bija izdomājuši, ka filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā esot atzīstama par... huligānismu. Pietiek šodien publicē tiesas spriedumu šajā lietā.

Pensionāra Nikolaja Buivida dēlu Sergeju Buividu policija bija aizturējusi veikalā it kā par šokolādītes zādzību. Kad policijas aizturētais bija vēlējies noskaidrot, par ko tad īsti ierosināta lieta, jo viņš bijis pilnīgi pārliecināts, ka tam nav pamata, tā kā varējis pat uzrādīt čeku, kur samaksāts par šokolādīti, viņš devies uz prokuratūru.

Lai fiksētu visu, ko viņam saka prokuratūrā, viņš izvēlējies sarunu ar prokurori nofilmēt. Kamēr viņš gaidījis sarunu ar prokuroru, prokuratūras telpās nestas tortes un citi našķi, un viņš nofilmējis arī šīs „gastronomiskās prokuratūras darbības”. Prokuratūras darbinieki nekavējoties izsaukuši policiju, kas viņu aizturējusi un nogādājuši policijas iecirknī Gogoļa ielā Rīgā.

Arī tur Sergejs Buivids vēlējies iemūžināt administratīvā protokola sastādīšanu, un kā viņa aizstāvis ieradies viņa pensionētais tēvs Nikolajs Buivids, kurš, labi pārzinot likumus, taujājis, kādu likumu tad viņa dēls neievēro, filmējot protokola sastādīšanu. Policists paskaidrojis, ka tiekot pārkāpts Personu datu aizsardzības likums, gan neprecizējot, kurš īsti pants.

Pensionārs tomēr skaidrojis, ka šis likums skaidri un gaiši atļauj veikt video un audio ierakstus, ja tie netiek publicēti. Tomēr tieši viņa iebildumi bijis iemesls tam, lai arī viņš pats tiktu pie administratīvā pārkāpuma protokola par huligānismu pret policistiem.

„Kā var sarunu un runāto tekstu uzskatīt par uzbrukumu policistiem,” neizpratnē bija Nikolajs Buivids. Turklāt viņš nesaprot, kā viņam kā aizturētā aizstāvim varēja sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka viņš aizstāv sava klienta intereses, turklāt to darījis, no galvas citējot ne tikai likumu pantus, bet arī konkrētos fragmentus no likuma.

Turklāt policija viņu arī pēc šī incidenta aizturējusi. „Tā bija tikai mutiska pretošanās nelikumībām, ko pieļāva policisti,” neizpratnē par policistu rīcību ir Buivids.

Policijas iecirknī viss gan noritējis kriminālfilmas cienīgā stilā. Policisti fiziski mēģinājuši atņemt Sergeja Buividam videokameru, viņš pretojies, un grūstīšanās rezultātā nokritis uz galda, kas salūzis. Uz pensionāra Nikolaja Buivida iebildumiem par policistu neatbilstošo rīcību policijas darbinieki reaģējuši visai agresīvi, strīda karstumā sirmgalvis pat nokritis uz grīdas, jo viņam palicis slikti. Tad izsaukta ātrā palīdzība.

Pēc visas grūstīšanās un asās vārdu apmaiņas policisti paziņojuši, ka arī sirmgalvis tiek aizturēts, un arī viņam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par huligānismu.

Tā kā pensionārs bijis pilnīgi pārliecināts, ka nekādus likumus nav pārkāpis, viņš apstrīdējis administratīvā pārkāpuma protokolus tiesā, kas arī divās instancēs pilnīgi negaidīti sākotnēji bija lēmusi policijai par labu – filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā bez policista piekrišanas ir huligānisms, par ko pienākas sods.

Turklāt tiesa bija lēmusi, kas šis noziegums pastrādāts personu grupā ar iepriekšēju nodomu, kā arī norādījusi, ka abu Buividu rīcībā saskatāmas arī Krimināllikuma pārkāpuma pazīmes par huligānismu un pretošanos varas pārstāvim un citai amatpersonai.

Cīnoties par savu taisnību, pensionārs vērsies pie tiesībsarga, kas viennozīmīgi atzinis, ka normatīvie akti neaizliedz veikt amatpersonas rīcības audio vai video ierakstu. Turklāt personas datu drošība būtu pārkāpta tikai tajā gadījumā, ja video ierakstā fiksētu policijas darbinieku privāto dzīvi, bet ne dienesta pienākumu veikšanu. „Veicot protokola sastādīšanas video ierakstu, trešo personu aizskārums var rasties vienīgi, ja amatpersona procesuālo darbību nav pienācīgi organizējusi,” konstatējis tiesībsargs.

Tiesībsargs savu atzinumu pamatojis ne tikai ar Latvijas likumiem, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, tādēļ sodītajam ir visas iespējas vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā un pietiesāt no valsts kompensāciju par vārda brīvības ierobežošanu un sodīšanu ar savu tiesību realizēšanu.

Nu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 30. aprīlī ir nolēmusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret Sergeju Buividu par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu (par ļaunprātīgu pretošanos policijas darbinieku likumīgām tiesībām) izbeigt. Pietiek šodien publicē pilnu tiesas spriedumu šajā lietā:

"2015. gada 30. aprīli

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere ar sekretāri L.Bērziņu, tulci J.Bičkovsku, piedaloties S.Buividam, S.Buivida aizstāvim V.Braginskim, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā pret Sergeju Buividu

konstatēja

2015.gada 10.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas (turpmāk -VP RRP RTI KPN) inspektore O.Pušnicka sastādīja administratīvā - pārkāpuma protokolu Nr.PC 155581 (turpmāk - Protokols), par to, ka 2015.gada 10.martā pīkst. 11.45 Rīgā, Burtnieku ielā 37 VP RRP RTI dienesta telpās 4.stāvā S.Buivids ļaunprātīgi nepakļāvās policijas iestādes darbinieku likumīgai prasībai (pārtraukt veikt filmēšanu ar videokameru), ar ko traucēja policijas darbinieku tiešo darba pienākumu pildīšanu, par ko liecina VP RRP RTI KPN priekšnieka S.Galilejeva dienesta ziņojums, VP RRP RTI KPN vecākās inspektores l.Bučeles dienesta ziņojums un VP RRP RTI KPN inspektores D.Trankales dienesta ziņojums.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175.panta par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta tiesai.

S.Buivids lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka bija ieradies policijas iecirknī, jo viņam ir piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā. Viņam līdzi bija arī videokamera ar akumulatoru. Šīs mantas nav aizliegtas apritē. Administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts kādu likumu viņš bija pārkāpis. Lietā nav ziņas, kādus dienesta pienākumus policijas darbinieki pildīja, kurus viņš traucēja pildīt. Policijas iecirknī bija ieradies saskaņā ar lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu, uz reģistrāciju. Nevienā ziņojumā nav norādīts, kā ir kavējis darbu un tajos nav norādīts, ka viņam tika izteikta likumīga prasība. Lietas materiālos nav norādīta saikne, kā videoieraksta veikšana traucēja darbu. Uzskata, ka protokolā ir informācija nevis par viņa likumpārkāpumu, bet par policijas darbinieku fobiju, kas izpaužas kā bailes no filmēšanas ar kameru. Lietā nav policijas darbinieces D.Trankales ziņojuma, kurā viņa norādītu, ka būtu lūgusi pamest dienesta kabinetu, līdz ar ko S.Galilejeva ziņojumā norādītais neatbilst patiesībai. Nevienā no lietā esošajiem dokumentiem nav pierādījumu, ka filmēšana ar videokameru bija veikta, jo degošas lampiņas un sarkanus punktus, liecinieki neapliecina. Tāpat nav nofiksēts, ka mirgojošas lampiņas liecinātu par filmēšanu. Arī videokameras apskate nav apstiprinājusi filmēšanas veikšanu. Kas ir jātulko viņam par labu. S.Galilejeva ziņojumā ir norādīts, ka filmēšanas veikšanai nepieciešams saskaņojums, bet nav norādīts likums, kas to nosaka. Arī S.Galilejeva ziņojumā norādītajā spriedumā par viņa tēva saukšanu pie atbildības, ir pieņemts nolēmums lietvedību izbeigt. Uzskata, ka viņa aizturēšana un ievietošana īslaicīgās aizturēšanas kamerā bija nelikumīga. Uzskata, ka lietā nav pierādījumu viņa vainīgumam inkriminētajā pārkāpumā un lūdz izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta 1.punktu. Lūdz atgriezt izņemto videokameru ar akumulatoru. Lūdz atzīt par nepieļaujamiem pierādījumiem dokumentus, kas atrodas lietas lapā Nr.l 1.-13., 15. Uzskata, ka policijas darbinieku ziņojumi ir atzīstami par nepieļaujamiem pierādījumiem, jo policijas darbinieki netika brīdināti par atbildību pēc Krimināllikuma normām, par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu.

S.Buivida aizstāvis debates lūdza izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, jo policijas darbinieki, lūdzot S.Buividu pārtraukt viņa darbības, nav norādījuši kādas likumdevēja prasības viņš ir pārkāpis. Uzskata, ka paši policijas darbinieki neorientējas likumos un ir pieraduši nesodāmi rīkoties. S.Buivids nav izdarījis likumpārkāpumu, nav likuma, kas liegtu izmantot videokameru konflikta situācijās ar amatpersonām, veicot filmēšanu, lai iegūtu objektīvus pierādījumus.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, konstatēju, ka lietā atrodas sekojoši dokumenti un rakstveida pierādījumi:

Protokols;

VP RRP RTI KPN priekšnieka S.Galilejeva ziņojums, kurā norādīts, ka 2015.gada 10.martā pildīja dienesta pienākumus un atradās darba vietā Rīgā, Burtnieku ielā 37, 411.kabinetā, kabineta durvis atradās atvērtā stāvoklī. Ap pīkst. 11.45 gaitenī izdzirdēja, ka VP RRP RTI KPN inspektore D.Trankale vairākas reizes izteica lūgumus netraucēt strādāt un atstāt dienesta telpas. Izejot gaitenī pamanīja vīrieti, kuru atpazina kā S.Buividu, jo personai ir piemērots drošības līdzeklis nodošana policijas uzraudzībā, kā arī iepriekš bija kontaktējies ar šo personu, pēc viņa pieprasījuma sniedzot viņam informāciju par drošības līdzekli. Izejot gaitenī ieraudzīja, ka Sergejs Buivids atrodas pie D.Trankales kabineta atvērtajām durvīm, ar labajā rokā esošo videokameru veic filmēšanu un ignorē inspektores lūgumus atstāt dienesta kabinetu un netraucēt darba pienākumu veikšanu. Pienākot pie S.Buivida jautāja, kas ir noticis, uz ko S.Buvids paskaidroja, ka vēlās saņemt atbildes uz viņu interesējošiem jautājumiem. Aicināja S.Buividu doties uz viņa dienesta kabinetu, kur piedāvāja apsēsties un jautāja, kāda informācija viņam ir nepieciešama un kā var viņam palīdzēt. Ienākot viņa dienesta kabinetā D.Buivids rokās turēja videokameru, kuru, apsēžoties, novietojis uz viņa dienesta galda, pēc kā sāka uzdot jautājumus. Uzklausot S.Buivida jautājumus noskaidroja, ka visi šie jautājumi ir iekļauti S.Buivida iesniegumā no 2015.gada 9.marta, tāpēc paskaidroja, ka uz visiem šiem jautājumiem viņam tiks sniegta rakstiskā atbilde likumā noteiktajā kārtībā. Videokamera, kas tika novietota uz viņa dienesta galdā, atradās ieraksta režīmā, par ko liecināja sarkanais punkts uz kameras displeja. S.Buividam lūdza pārtraukt filmēšanu, bet saņēma noraidošo atbildi. S.Buividam atkārtoti lūdza pārtraukt video filmēšanu, uz ko S.Buivids attiecies to darīt, jautājot ko viņš ir pārkāpis. S.Buividam tika izskaidrots, ka video filmēšanas veikšanai ir nepieciešama saskaņošana. S.Buividam izskaidroja, ka viņš atkārto identisku pārkāpumu, kuru bija pieļāvis jau iepriekš, kad bija veikta filmēšana Latgales iecirkni un par ko viņa tēvs ir saukts pie atbildības. S.Buividam izklāstīja Latgales rajona tiesas spriedumu no 2013.gada 17.jūnija lietā Nr.P129162412, kur tika piemērots naudas sods, kā arī to, ka minētās lietvedības iztiesāšanas laikā tiesa atzinusi, ka policijas darbinieka prasība pārtraukt filmēšanu ir likumīga. S.Buivids turpināja ignorēt viņa prasību pārtraukt filmēšanu, pēc kā S.Buividam izskaidroja pārkāpuma būtību un sekas, brīdinot, ka nepakļaušanās gadījumā tiks uzsākta administratīvā lietvedība pēc Latvijas APK 175.panta, kā arī to, ka nepakļaušanās gadījumā viņš tiks aizturēts. S.Buivids turpināja ignorēt viņa izteikto prasību par filmēšanas pārtraukšanu, tāpēc atkārtoti izteica prasību pārtraukt filmēšanu un nepakļaušanās sekas.

S.Buivids atteicās izpildīt prasību, tāpēc piezvanīja Operatīvās vadības grupas dežurantam V.Taraškevičam un palūdza atsūtīt uz viņa dienesta kabinetu Operatīvās vadības grupas dežuranta palīgu, kā ari dežurējošo inspektoru. Pēc neilga laikā viņa dienesta kabinetā ienāca VP RRP RTI KPN inspektore O.Pušnicka un Operatīvās vadības grupas jaunākais inspektors E.Bucenieks. Abu darbinieku klātbūtnē atkārtoti pieprasīja pārtraukt filmēšanu, kā arī atkārtoti izskaidroja pārkāpuma būtību un nepakļaušanas sekas. S.Buivids atteicās pildīt prasību, pēc kā, pīkst. 11.55 S.Buividam izskaidroja, ka viņš tiek aizturēts un lūdza viņu sekot uz dežūrdaļas telpām. S.Buivids atbildēja, ka nekur neiešot, kā ari pieprasīja, lai visi nepieciešamie dokumenti tiktu sastādīti uz vietas. S.Buividam izskaidroja, ka administratīvās aizturēšanas protokols tiks sastādīts dežūrdaļas telpās, kur atrodas arī aizturēšanai nepieciešama dokumentācija un grāmatas, kā arī izskaidroja, ka nepakļaušanās gadījumā, attiecībā pret viņu var tikt pielietots fizisks spēks. Pēc minētā brīdinājuma S.Buivids piecēlās un kopā ar viņu, O.Pušnicku un E.Bucenieku devās uz dežūrdaļas telpām. Dežūrdaļā S.Buividam atkārtoti izskaidroja aizturēšanas pamatu, kā arī to, ka tiks noformēti nepieciešami dokumenti, sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, pēc kā viņš tiks atbrīvots. S.Buividam tika izskaidrots, ka dežūrdaļas telpās tiek veikta videonovērošana, kā arī S.Buividam tika izsniegtas administratīvo pārkāpumu izdarījušās personas tiesības un pienākumi;

VP RRP RTI KPN vecākās inspektores I.Bučeles ziņojums, kurā norādīts, ka VP RRP RTI uzskaitē kā persona, kurai ar 2014.gada 17.oktobra VP RRP Rīgas Centra iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas lēmumu KP Nr. 12040012713 ietvaros, kas uzsākts pēc Krimināllikuma 231 .panta otrās daļas, piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā, atrodas S.Buivids.

2015.gada 10.martā S.Buivids ieradās VP RRP RTI uz reģistrāciju. KPN inspektore D.Trankale izgāja no kabineta ar reģistrācijas žurnālu, bet pēc laika kabinetā ar videokameru ieradās S.Buivids. D.Trankale vairākas reizes lūdza S.Buividam izslēgt kameru un netraucēt pildīt dienesta pienākumus, uz ko viņš nereaģēja līdz brīdim, kamēr nepienāca KPN priekšnieks S.Galilejevs un neuzaicināja viņu savā dienesta kabinetā;

VP RRP RTI KPN inspektores D.Trankales ziņojums, kurā norādīts, ka VP RRP RTI KPN uzskaitē kā persona, kurai piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzība, kriminālprocesa Nr. 12040012713 ietvaros, atrodas S.Buivids.

2015.gada 10.martā VP RRP RTI, viņas darba kabinetā Nr.406 uz reģistrāciju ieradās S.Buivids, kurš rokās turēja videokameru, kura nepārprotami bija ieslēgta, jo bija redzams, ka kamerā mirgoja sarkana lampiņas gaisma. Kamera bija vērta uz darba kabinetu un amatpersonām, kuras tur atradās. Ņemot vērā, ka darba kabinetā atradās dokumenti, tad viņa paņēma reģistrācijas žurnālu un izgāja gaitenī. S.Buivids uzdeva jautājumus, kas nesaistīti ar drošības līdzekļa izpildi. Ar minēto kameru viņš veica straujas darbības viņas virzienā, kuras apdraudēja viņas veselību. S.Buvidam tika vairākkārtēji lūgts izslēgt videokameru un pārstāt filmēšanu, jo minētā filmēšana viņai traucēja tiešo darba pienākumu pildīšanu. S.Buivids ignorēja viņas prasības un savas darbības nepārtrauca. S.Buivids turpināja filmēt līdz brīdim kamēr viņa iegāja kabinetā. Pēc tā viņš burtiski ielauzās kabinetā un turpināja filmēt, bet viņa atkārtoti viņam pateica, lai pārtrauc filmēšanu un, ka viņa darbības traucē viņas tiešajiem darba pienākumiem. Viņš viņas prasību ignorēja, līdz brīdim, kad viņu uz savu kabinetu uzaicināja atnākt VP RRP RTI priekšnieks S.Galilejevs;

VP RRP RTI KPN Operatīvās vadības grupas jaunākā inspektora E.Bucenieka ziņojums, kurā norādīts, ka 10.03.2015.g VP RRP RTI Operatīvās vadības grupas telpās tika nogādāts S.Buivids administratīvā protokola sastādīšanai. Tika nolemts personu ievietot pagaidu turēšanas telpā, par ko tika veikts ieraksts „Pagaidu turēšanas vietā ievietoto personu reģistrācijas žurnālā". Personas mantas tika aprakstītas „Izņemto personīgo mantu sarakstā" uz S.Buivida vārda. Persona iepazinās ar minēto sarakstu, taču atteicās parakstīties „Pagaidu turēšanas vietā ievietoto personu reģistrācijas žurnālā" par glabāšanā nodotajām minētajām mantām. Pēc atbrīvošanas persona atteicās parakstīties par mantu saņemšanu „Pagaidu turēšanas vietā ievietoto personu reģistrācijas žurnālā" kā arī „Administratīvās aizturēšanas protokolā", par ko minētajos dokumentos tika veikts ieraksts. Persona uzvedās bravūrīgi, žestikulēja ar rokām, runāja paaugstinātā balss tonī, atteicās sadarboties un nepārtraukti pārtrauca darbu ar replikām. Persona neievēroja vispārpieņemtās uzvedības normas un izrādīja klaju necieņu pret policijas darbinieku darbu;

izdrukas no Informācijas centra;

Administratīvās aizturēšanas protokola Nr.219 kopija, no kuras redzams, ka S.Buividam izņemta videokamera „Canon" LEGRIA HFM36, akumulators Canon BP-809, kas nosūtīti tiesai esot iepakoti caurspīdīga polietilēna maisiņā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi „Security seal Nr.Kl 4-0102693".

Vērtējot lietā esošos pierādījumus, secinu, ka saskaņā ar likuma „Par policiju" 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Minētā panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdalīšanu, ir jākonstatē, ka policijas darbinieku izvirzītās prasības personai bija likumīgas un pamatotas.

Kā atzīst Senāta Administratīvo lietu departaments 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-454/2006, administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas. Administratīvo lietu departamenta ieskatā likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas APK 175.panta un likuma „Par policiju" 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam. Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienmēr nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai prasība bijuši likumīgi. Attiecībā uz konkrēto lietu minētais nozīmē to, ka nepieciešams noskaidrot, vai J.K. bija izdarījis administratīvo pārkāpumu, kuru viņam pieprasīja pārtraukt.

Administratīvo lietu departaments pēc būtības par pareizu atzīst Administratīvās apgabaltiesas izteikto viedokli, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda. Vienlaikus Administratīvo lietu departamenta ieskatā nevar liegt pašai personai, pret kuru vērstas policijas darbinieku prasības, kvalificēti izvērtēt izvirzīto prasību tiesiskumu.

Ja persona uzskata, ka policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, nepakļaujoties šīm prasībām, persona uzņemas risku par to, ka, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais vērtējums kļūdains, šo personu sauks pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām. Taču, ja tiks konstatēts, ka prasības nebija likumīgas, kā atzīst Administratīvo lietu departaments, personu nevar saukt pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos likumīgajām prasībām, jo šādā gadījumā nebūs izpildījies administratīvā pārkāpuma sastāvs, proti, nebūs Latvijas APK 175.pantā expressis verbis paredzētie „likumīgais rīkojums vai prasības". Savukārt, ja nav administratīvā pārkāpuma sastāva, personu nevar saukt pie administratīvās atbildības {skat. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-454/2006).

Savukārt, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada 25.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKA-157/2007 atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments, kā sākotnējā apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā.

Līdz ar to, no vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības, Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiek faktiem, kas norādīti protokolā - jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības (skat. 2007.gada 25.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKA- 157/2007).

Lai konstatētu konkrētajā gadījumā S.Buivida darbībās Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, ir jākonstatē, ka policijas darbinieks sabiedriskās kārtības vai dienesta pienākumu pildīšanas laikā, izteica S.Buividam likumīgu rīkojumu vai prasību un, ka S.Buivids ļaunprātīgi atteicās pakļauties izteiktajam rīkojumam vai prasībai un minētajiem faktiem ir jābūt atspoguļoties administratīvā pārkāpuma protokolā.

Protokols S.Buividam sastādīts par to, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā policijas iestādes dienesta telpu 4.stāvā S.Buivids ļaunprātīgi nepakļāvās policijas iestādes darbinieku likumīgai prasībai (pārtraukt veikt filmēšanu ar videokameru), ar ko traucēja policijas darbinieku tiešo darba pienākumu pildīšanu. Līdz ar ko lietā ir vērtējams, vai policijas darbinieku prasība S.Buividam pārtraukt filmēšanu dienesta telpās, bija likumīga, tas ir, konstatēt kādus normatīvos aktus, iekšējās kārtības noteikumus, iestādes vadītāja rīkojumus un tamlīdzīgi, S.Buivids bija pārkāpis, veicot Protokolā norādīto filmēšanu.

Tiesas sēdē S.Buivids neatzina, ka būtu pārkāpis jebkādas likuma prasības, veicot filmēšanu, kā ari norādīja uz to, ka ne Protokolā, ne citos lietas materiālos nav ziņu, kurās būtu norādīts, kādas normatīvo aktu prasības viņš būtu pārkāpis, veicot filmēšanu.

Vērtējot Protokolu, secinu, ka tajā nav norādīts neviens normatīvais akts, iekšējās kārības noteikumi, iestādes vadītāju rīkojumi, un tamlīdzīgi, kurus policijas amatpersonas ieskatā, kura sastādīja Protokolu, S.Buvids bija pārkāpis, veicot filmēšanu atrodoties policijas iecirknī un kādēļ amatpersonas ieskatā, šāda S.Buivida rīcība bija nelikumīga. Šādas ziņas nav atrodamas nevienā citā dokumentā, kuri nosūtīti izskatīšanai tiesai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros. Lietā nav arī nekādu ziņu, ka policijas iestādē būtu izvietotas kādas zīmes vai brīdinājumi, kas norādītu uz to, ka policijas iestādes apmeklētājiem ir aizliegta filmēšana policijas iestādes telpās.

Vērtējot minēto, uzskatu, ka no Protokola nav konstatējams, kādēļ S.Buivida darbības, kas izpaudās kā filmēšana ar videokameru, būtu uzskatāmas par nelikumīgām, kāda normatīvā akta, iestādes iekšējās kārtības noteikumu prasības, iestādes vadītāju rīkojumus un tamlīdzīgi, veicot šādas darbības, viņš bija pārkāpis.

Tiesnese piekrīt S.Buivida tiesas sēdē paustajam viedoklim, ka konstatējot administratīvo pārkāpumu, tas ir iestādes, kura ir veikusi lietvedību un sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu, pienākums norādīt uz to, kādu normatīvo aktu vai citu noteikumu prasības S.Buivids bija pārkāpis, neizpildot policijas darbinieku prasības pārtraukt filmēšanu, kādēļ šādas darbības būtu jāuzskata par nelikumīgām un iestādes pienākums ir pierādīt, ka policijas darbinieka prasība bija likumīga. Uzskatu, ka tiesneša kompetencē ietilpst vērtēt Protokolā norādītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un tajā norādītās ziņas, kādas normatīvo aktu prasības vai citu S.Buividam saistošu noteikumu prasības S.Buivids bija pārkāpis, atsakoties izpildīt policijas darbinieka prasību pārtraukt filmēšanu.

Uzskatu, ka tiesnesim izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir jāvērtē vai lietā esošie pierādījumi un ziņas par administratīvo pārkāpumu, kuras ir savākusi iestāde, kura veikusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ir pietiekamais administratīvā pārkāpuma sastāva konstatēšanai personas darbībās, nevis pēc savas iniciatīvas vākt un piemeklēt papildus faktus, lai personas darbībās konstatētu administratīvo pārkāpumu. Latvijas APK 243.panta otrā daļa nosaka, ka iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei. Savukārt, iestādes pārstāvis uz lietas izskatīšanu nebija ieradies.

Vienlaicīgi, uzskatu, ka jaunu faktu norādīšana, kas nav minēti Protokolā, konkrētajā gadījumā, kādas normatīvo aktu prasības vai kādu citu noteikumu, kas S.Buividam būtu saistoši, viņš bija pārkāpis, veicot filmēšanu, neatbilstu arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta iepriekš norādītajai atziņai, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiek faktiem, kas norādīti protokolā - jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības.

Tiesas sēdē S.Buivids norādīja, ka lietā arī nav pierādījumu, ka viņš filmēšanu bija veicis, jo tikai kādu lampiņu mirdzēšana videokamerā par to neliecina.

Vērtējot minēto argumentu, secinu, ka no policijas darbinieku ziņojumiem izriet, ka filmēšanas faktu ar videokameru policijas darbinieki ir konstatējuši, norādot, ka sarkans punkts uz kameras displeja liecināja, ka tā atrodas ieraksta režīmā. Kā redzams no lietas materiāliem, minētā videokamera ir izņemta S.Buividam ar Aizturēšanas protokolu. Lietā nav ziņu, ka būtu veikta izņemtās videokameras un tajā esošā videomateriāla apskate, kuras laikā būtu konstatēts kāds nofilmētais materiāls, kas būtu atspoguļots apskatē un tamlīdzīgi. Minētā videokamera ir nosūtīta tiesai iepakota caurspīdīga polietilēna maisiņā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi „Security seal Nr.K14-0102693". Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka sarkana punkta esamība uz videokameras var liecināt arī par citiem procesiem videokamerā.

Vērtējot minētos apstākļus, uzskatu, ka tikai policijas amatpersonas norādītais sarkanais punkts uz kameras displeja, nav pietiekams pierādījums tam, ka filmēšana ir veikta, ja administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā, amatpersonas, kuras to veica, nav uzskatījušas par nepieciešamu ar kādiem konkrētiem pierādījumiem nostiprināt faktu, ka filmēšana tika veikta, piemēram, to fiksējot ar videokameras apskati. Savukārt, saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta sesto daļu, tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Ņemot vērā minēto, konstatēju, ka lietā nav iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka S.Buvids bija pārkāpis kādas normatīvo aktu vai citu noteikumu prasības, lietā nav nekādu ziņu, kādas, policijas amatpersonu ieskatā, normatīvo aktu vai citu noteikumu, kas attiecas uz policijas iestādes apmeklētājiem, prasības S.Buivids bija pārkāpis veicot filmēšanu atrodoties policijas iecirknī, kā arī uzskatu, ka lietā nav iegūti pietiekami pierādījumi arī tam, ka norādītā filmēšana ir bijusi veikta.

Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka lietā nav konstatējami pietiekami pierādījumu Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā sastāva konstatēšanai S.Buivida darbībās. Personas saukšana pie administratīvās atbildības uz pieņēmumu pamata nav pieļaujama.

Latvijas APK 239.panta 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Līdz ar ko lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Vērtējot pārējos S.Buivida un viņa aizstāvja lietas izskatīšanas laikā un debatēs norādītos argumentus, uzskatu, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesneses ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo nolēmumu. Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem., 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Vem de Hurk v The Netherlands" (iesnieguma Nr.16034/90)).

Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu) {skat., piemēram} Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 19.septembru spriedumu lietā Nr. 130058313, 2014.gada 29. septembra spriedumu lietā Nr. 133064413).

Novērtējot lietas apstākļus, pamatojoties uz Latvijas APK 7., 175., 213., 239.panta 1.punktu, 243.- 244., 268. 274., 274.1, 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18 un nosprieda

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret Sergeju Buividu par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu izbeigt.

Videokameru „Canon" LEGRIA HFM36 ar akumulatoru Canon BP-809, kas nosūtīti tiesai esot iepakoti caurspīdīga polietilēna maisiņā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi „Security seal Nr.K 14^-0102693", kas izņemti S.Buividām ar 2015.gada 10.marta administratīvās aizturēšanas protokolu Nr.219, pēc šī nolēmuma spēkā stāšanās, atgriezt Sergejam Buividam."

Novērtē šo rakstu:

91
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

12

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

FotoPēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar Miervalža Poļa gleznu izstādi. Pats izstādes nosaukums zīmīgs – „Ilūzija kā īstenība”. Ļoti zīmīgs un trāpīgs nosaukums! Nosaukts šis laika periods Latvijas valstī – īstenība ir ilūzija – tieši tā!
Lasīt visu...

21

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu uzmanību uz elektroniskas sarakstes nepilnībām. 
Lasīt visu...

21

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

FotoTagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika vairs nav iespējama bez noteiktas papildizglītības. Tagad vairs nepietiek ar līdzšinējām zināšanām. Tiekoties ar Latvijas politisko slāni, akūti nepieciešama papildizglītība tādos zināšanu atzaros kā neiropatoloģija, psihastēnija, psihogēnija, psihopātija, psihopatoloģija, kā arī, protams, psihiatrija. Sociālajiem filosofiem, politologiem, kulturologiem, sociologiem un tāpat kulturoloģiskās publicistikas esejistiem nākas iedziļināties minēto zināšanu speciālajā literatūrā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...