Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc ilgas tiesāšanās pensionāram Nikolajam Buividam un viņa dēlam Sergejam tiesā ir izdevies gūt uzvaru pār policijas darbiniekiem, kuri bija izdomājuši, ka filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā esot atzīstama par... huligānismu. Pietiek šodien publicē tiesas spriedumu šajā lietā.

Pensionāra Nikolaja Buivida dēlu Sergeju Buividu policija bija aizturējusi veikalā it kā par šokolādītes zādzību. Kad policijas aizturētais bija vēlējies noskaidrot, par ko tad īsti ierosināta lieta, jo viņš bijis pilnīgi pārliecināts, ka tam nav pamata, tā kā varējis pat uzrādīt čeku, kur samaksāts par šokolādīti, viņš devies uz prokuratūru.

Lai fiksētu visu, ko viņam saka prokuratūrā, viņš izvēlējies sarunu ar prokurori nofilmēt. Kamēr viņš gaidījis sarunu ar prokuroru, prokuratūras telpās nestas tortes un citi našķi, un viņš nofilmējis arī šīs „gastronomiskās prokuratūras darbības”. Prokuratūras darbinieki nekavējoties izsaukuši policiju, kas viņu aizturējusi un nogādājuši policijas iecirknī Gogoļa ielā Rīgā.

Arī tur Sergejs Buivids vēlējies iemūžināt administratīvā protokola sastādīšanu, un kā viņa aizstāvis ieradies viņa pensionētais tēvs Nikolajs Buivids, kurš, labi pārzinot likumus, taujājis, kādu likumu tad viņa dēls neievēro, filmējot protokola sastādīšanu. Policists paskaidrojis, ka tiekot pārkāpts Personu datu aizsardzības likums, gan neprecizējot, kurš īsti pants.

Pensionārs tomēr skaidrojis, ka šis likums skaidri un gaiši atļauj veikt video un audio ierakstus, ja tie netiek publicēti. Tomēr tieši viņa iebildumi bijis iemesls tam, lai arī viņš pats tiktu pie administratīvā pārkāpuma protokola par huligānismu pret policistiem.

„Kā var sarunu un runāto tekstu uzskatīt par uzbrukumu policistiem,” neizpratnē bija Nikolajs Buivids. Turklāt viņš nesaprot, kā viņam kā aizturētā aizstāvim varēja sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka viņš aizstāv sava klienta intereses, turklāt to darījis, no galvas citējot ne tikai likumu pantus, bet arī konkrētos fragmentus no likuma.

Turklāt policija viņu arī pēc šī incidenta aizturējusi. „Tā bija tikai mutiska pretošanās nelikumībām, ko pieļāva policisti,” neizpratnē par policistu rīcību ir Buivids.

Policijas iecirknī viss gan noritējis kriminālfilmas cienīgā stilā. Policisti fiziski mēģinājuši atņemt Sergeja Buividam videokameru, viņš pretojies, un grūstīšanās rezultātā nokritis uz galda, kas salūzis. Uz pensionāra Nikolaja Buivida iebildumiem par policistu neatbilstošo rīcību policijas darbinieki reaģējuši visai agresīvi, strīda karstumā sirmgalvis pat nokritis uz grīdas, jo viņam palicis slikti. Tad izsaukta ātrā palīdzība.

Pēc visas grūstīšanās un asās vārdu apmaiņas policisti paziņojuši, ka arī sirmgalvis tiek aizturēts, un arī viņam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par huligānismu.

Tā kā pensionārs bijis pilnīgi pārliecināts, ka nekādus likumus nav pārkāpis, viņš apstrīdējis administratīvā pārkāpuma protokolus tiesā, kas arī divās instancēs pilnīgi negaidīti sākotnēji bija lēmusi policijai par labu – filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā bez policista piekrišanas ir huligānisms, par ko pienākas sods.

Turklāt tiesa bija lēmusi, kas šis noziegums pastrādāts personu grupā ar iepriekšēju nodomu, kā arī norādījusi, ka abu Buividu rīcībā saskatāmas arī Krimināllikuma pārkāpuma pazīmes par huligānismu un pretošanos varas pārstāvim un citai amatpersonai.

Cīnoties par savu taisnību, pensionārs vērsies pie tiesībsarga, kas viennozīmīgi atzinis, ka normatīvie akti neaizliedz veikt amatpersonas rīcības audio vai video ierakstu. Turklāt personas datu drošība būtu pārkāpta tikai tajā gadījumā, ja video ierakstā fiksētu policijas darbinieku privāto dzīvi, bet ne dienesta pienākumu veikšanu. „Veicot protokola sastādīšanas video ierakstu, trešo personu aizskārums var rasties vienīgi, ja amatpersona procesuālo darbību nav pienācīgi organizējusi,” konstatējis tiesībsargs.

Tiesībsargs savu atzinumu pamatojis ne tikai ar Latvijas likumiem, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, tādēļ sodītajam ir visas iespējas vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā un pietiesāt no valsts kompensāciju par vārda brīvības ierobežošanu un sodīšanu ar savu tiesību realizēšanu.

Nu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 30. aprīlī ir nolēmusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret Sergeju Buividu par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu (par ļaunprātīgu pretošanos policijas darbinieku likumīgām tiesībām) izbeigt. Pietiek šodien publicē pilnu tiesas spriedumu šajā lietā:

"2015. gada 30. aprīli

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere ar sekretāri L.Bērziņu, tulci J.Bičkovsku, piedaloties S.Buividam, S.Buivida aizstāvim V.Braginskim, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā pret Sergeju Buividu

konstatēja

2015.gada 10.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas (turpmāk -VP RRP RTI KPN) inspektore O.Pušnicka sastādīja administratīvā - pārkāpuma protokolu Nr.PC 155581 (turpmāk - Protokols), par to, ka 2015.gada 10.martā pīkst. 11.45 Rīgā, Burtnieku ielā 37 VP RRP RTI dienesta telpās 4.stāvā S.Buivids ļaunprātīgi nepakļāvās policijas iestādes darbinieku likumīgai prasībai (pārtraukt veikt filmēšanu ar videokameru), ar ko traucēja policijas darbinieku tiešo darba pienākumu pildīšanu, par ko liecina VP RRP RTI KPN priekšnieka S.Galilejeva dienesta ziņojums, VP RRP RTI KPN vecākās inspektores l.Bučeles dienesta ziņojums un VP RRP RTI KPN inspektores D.Trankales dienesta ziņojums.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175.panta par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta tiesai.

S.Buivids lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka bija ieradies policijas iecirknī, jo viņam ir piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā. Viņam līdzi bija arī videokamera ar akumulatoru. Šīs mantas nav aizliegtas apritē. Administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts kādu likumu viņš bija pārkāpis. Lietā nav ziņas, kādus dienesta pienākumus policijas darbinieki pildīja, kurus viņš traucēja pildīt. Policijas iecirknī bija ieradies saskaņā ar lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu, uz reģistrāciju. Nevienā ziņojumā nav norādīts, kā ir kavējis darbu un tajos nav norādīts, ka viņam tika izteikta likumīga prasība. Lietas materiālos nav norādīta saikne, kā videoieraksta veikšana traucēja darbu. Uzskata, ka protokolā ir informācija nevis par viņa likumpārkāpumu, bet par policijas darbinieku fobiju, kas izpaužas kā bailes no filmēšanas ar kameru. Lietā nav policijas darbinieces D.Trankales ziņojuma, kurā viņa norādītu, ka būtu lūgusi pamest dienesta kabinetu, līdz ar ko S.Galilejeva ziņojumā norādītais neatbilst patiesībai. Nevienā no lietā esošajiem dokumentiem nav pierādījumu, ka filmēšana ar videokameru bija veikta, jo degošas lampiņas un sarkanus punktus, liecinieki neapliecina. Tāpat nav nofiksēts, ka mirgojošas lampiņas liecinātu par filmēšanu. Arī videokameras apskate nav apstiprinājusi filmēšanas veikšanu. Kas ir jātulko viņam par labu. S.Galilejeva ziņojumā ir norādīts, ka filmēšanas veikšanai nepieciešams saskaņojums, bet nav norādīts likums, kas to nosaka. Arī S.Galilejeva ziņojumā norādītajā spriedumā par viņa tēva saukšanu pie atbildības, ir pieņemts nolēmums lietvedību izbeigt. Uzskata, ka viņa aizturēšana un ievietošana īslaicīgās aizturēšanas kamerā bija nelikumīga. Uzskata, ka lietā nav pierādījumu viņa vainīgumam inkriminētajā pārkāpumā un lūdz izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta 1.punktu. Lūdz atgriezt izņemto videokameru ar akumulatoru. Lūdz atzīt par nepieļaujamiem pierādījumiem dokumentus, kas atrodas lietas lapā Nr.l 1.-13., 15. Uzskata, ka policijas darbinieku ziņojumi ir atzīstami par nepieļaujamiem pierādījumiem, jo policijas darbinieki netika brīdināti par atbildību pēc Krimināllikuma normām, par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu.

S.Buivida aizstāvis debates lūdza izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, jo policijas darbinieki, lūdzot S.Buividu pārtraukt viņa darbības, nav norādījuši kādas likumdevēja prasības viņš ir pārkāpis. Uzskata, ka paši policijas darbinieki neorientējas likumos un ir pieraduši nesodāmi rīkoties. S.Buivids nav izdarījis likumpārkāpumu, nav likuma, kas liegtu izmantot videokameru konflikta situācijās ar amatpersonām, veicot filmēšanu, lai iegūtu objektīvus pierādījumus.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, konstatēju, ka lietā atrodas sekojoši dokumenti un rakstveida pierādījumi:

Protokols;

VP RRP RTI KPN priekšnieka S.Galilejeva ziņojums, kurā norādīts, ka 2015.gada 10.martā pildīja dienesta pienākumus un atradās darba vietā Rīgā, Burtnieku ielā 37, 411.kabinetā, kabineta durvis atradās atvērtā stāvoklī. Ap pīkst. 11.45 gaitenī izdzirdēja, ka VP RRP RTI KPN inspektore D.Trankale vairākas reizes izteica lūgumus netraucēt strādāt un atstāt dienesta telpas. Izejot gaitenī pamanīja vīrieti, kuru atpazina kā S.Buividu, jo personai ir piemērots drošības līdzeklis nodošana policijas uzraudzībā, kā arī iepriekš bija kontaktējies ar šo personu, pēc viņa pieprasījuma sniedzot viņam informāciju par drošības līdzekli. Izejot gaitenī ieraudzīja, ka Sergejs Buivids atrodas pie D.Trankales kabineta atvērtajām durvīm, ar labajā rokā esošo videokameru veic filmēšanu un ignorē inspektores lūgumus atstāt dienesta kabinetu un netraucēt darba pienākumu veikšanu. Pienākot pie S.Buivida jautāja, kas ir noticis, uz ko S.Buvids paskaidroja, ka vēlās saņemt atbildes uz viņu interesējošiem jautājumiem. Aicināja S.Buividu doties uz viņa dienesta kabinetu, kur piedāvāja apsēsties un jautāja, kāda informācija viņam ir nepieciešama un kā var viņam palīdzēt. Ienākot viņa dienesta kabinetā D.Buivids rokās turēja videokameru, kuru, apsēžoties, novietojis uz viņa dienesta galda, pēc kā sāka uzdot jautājumus. Uzklausot S.Buivida jautājumus noskaidroja, ka visi šie jautājumi ir iekļauti S.Buivida iesniegumā no 2015.gada 9.marta, tāpēc paskaidroja, ka uz visiem šiem jautājumiem viņam tiks sniegta rakstiskā atbilde likumā noteiktajā kārtībā. Videokamera, kas tika novietota uz viņa dienesta galdā, atradās ieraksta režīmā, par ko liecināja sarkanais punkts uz kameras displeja. S.Buividam lūdza pārtraukt filmēšanu, bet saņēma noraidošo atbildi. S.Buividam atkārtoti lūdza pārtraukt video filmēšanu, uz ko S.Buivids attiecies to darīt, jautājot ko viņš ir pārkāpis. S.Buividam tika izskaidrots, ka video filmēšanas veikšanai ir nepieciešama saskaņošana. S.Buividam izskaidroja, ka viņš atkārto identisku pārkāpumu, kuru bija pieļāvis jau iepriekš, kad bija veikta filmēšana Latgales iecirkni un par ko viņa tēvs ir saukts pie atbildības. S.Buividam izklāstīja Latgales rajona tiesas spriedumu no 2013.gada 17.jūnija lietā Nr.P129162412, kur tika piemērots naudas sods, kā arī to, ka minētās lietvedības iztiesāšanas laikā tiesa atzinusi, ka policijas darbinieka prasība pārtraukt filmēšanu ir likumīga. S.Buivids turpināja ignorēt viņa prasību pārtraukt filmēšanu, pēc kā S.Buividam izskaidroja pārkāpuma būtību un sekas, brīdinot, ka nepakļaušanās gadījumā tiks uzsākta administratīvā lietvedība pēc Latvijas APK 175.panta, kā arī to, ka nepakļaušanās gadījumā viņš tiks aizturēts. S.Buivids turpināja ignorēt viņa izteikto prasību par filmēšanas pārtraukšanu, tāpēc atkārtoti izteica prasību pārtraukt filmēšanu un nepakļaušanās sekas.

S.Buivids atteicās izpildīt prasību, tāpēc piezvanīja Operatīvās vadības grupas dežurantam V.Taraškevičam un palūdza atsūtīt uz viņa dienesta kabinetu Operatīvās vadības grupas dežuranta palīgu, kā ari dežurējošo inspektoru. Pēc neilga laikā viņa dienesta kabinetā ienāca VP RRP RTI KPN inspektore O.Pušnicka un Operatīvās vadības grupas jaunākais inspektors E.Bucenieks. Abu darbinieku klātbūtnē atkārtoti pieprasīja pārtraukt filmēšanu, kā arī atkārtoti izskaidroja pārkāpuma būtību un nepakļaušanas sekas. S.Buivids atteicās pildīt prasību, pēc kā, pīkst. 11.55 S.Buividam izskaidroja, ka viņš tiek aizturēts un lūdza viņu sekot uz dežūrdaļas telpām. S.Buivids atbildēja, ka nekur neiešot, kā ari pieprasīja, lai visi nepieciešamie dokumenti tiktu sastādīti uz vietas. S.Buividam izskaidroja, ka administratīvās aizturēšanas protokols tiks sastādīts dežūrdaļas telpās, kur atrodas arī aizturēšanai nepieciešama dokumentācija un grāmatas, kā arī izskaidroja, ka nepakļaušanās gadījumā, attiecībā pret viņu var tikt pielietots fizisks spēks. Pēc minētā brīdinājuma S.Buivids piecēlās un kopā ar viņu, O.Pušnicku un E.Bucenieku devās uz dežūrdaļas telpām. Dežūrdaļā S.Buividam atkārtoti izskaidroja aizturēšanas pamatu, kā arī to, ka tiks noformēti nepieciešami dokumenti, sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, pēc kā viņš tiks atbrīvots. S.Buividam tika izskaidrots, ka dežūrdaļas telpās tiek veikta videonovērošana, kā arī S.Buividam tika izsniegtas administratīvo pārkāpumu izdarījušās personas tiesības un pienākumi;

VP RRP RTI KPN vecākās inspektores I.Bučeles ziņojums, kurā norādīts, ka VP RRP RTI uzskaitē kā persona, kurai ar 2014.gada 17.oktobra VP RRP Rīgas Centra iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas lēmumu KP Nr. 12040012713 ietvaros, kas uzsākts pēc Krimināllikuma 231 .panta otrās daļas, piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā, atrodas S.Buivids.

2015.gada 10.martā S.Buivids ieradās VP RRP RTI uz reģistrāciju. KPN inspektore D.Trankale izgāja no kabineta ar reģistrācijas žurnālu, bet pēc laika kabinetā ar videokameru ieradās S.Buivids. D.Trankale vairākas reizes lūdza S.Buividam izslēgt kameru un netraucēt pildīt dienesta pienākumus, uz ko viņš nereaģēja līdz brīdim, kamēr nepienāca KPN priekšnieks S.Galilejevs un neuzaicināja viņu savā dienesta kabinetā;

VP RRP RTI KPN inspektores D.Trankales ziņojums, kurā norādīts, ka VP RRP RTI KPN uzskaitē kā persona, kurai piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzība, kriminālprocesa Nr. 12040012713 ietvaros, atrodas S.Buivids.

2015.gada 10.martā VP RRP RTI, viņas darba kabinetā Nr.406 uz reģistrāciju ieradās S.Buivids, kurš rokās turēja videokameru, kura nepārprotami bija ieslēgta, jo bija redzams, ka kamerā mirgoja sarkana lampiņas gaisma. Kamera bija vērta uz darba kabinetu un amatpersonām, kuras tur atradās. Ņemot vērā, ka darba kabinetā atradās dokumenti, tad viņa paņēma reģistrācijas žurnālu un izgāja gaitenī. S.Buivids uzdeva jautājumus, kas nesaistīti ar drošības līdzekļa izpildi. Ar minēto kameru viņš veica straujas darbības viņas virzienā, kuras apdraudēja viņas veselību. S.Buvidam tika vairākkārtēji lūgts izslēgt videokameru un pārstāt filmēšanu, jo minētā filmēšana viņai traucēja tiešo darba pienākumu pildīšanu. S.Buivids ignorēja viņas prasības un savas darbības nepārtrauca. S.Buivids turpināja filmēt līdz brīdim kamēr viņa iegāja kabinetā. Pēc tā viņš burtiski ielauzās kabinetā un turpināja filmēt, bet viņa atkārtoti viņam pateica, lai pārtrauc filmēšanu un, ka viņa darbības traucē viņas tiešajiem darba pienākumiem. Viņš viņas prasību ignorēja, līdz brīdim, kad viņu uz savu kabinetu uzaicināja atnākt VP RRP RTI priekšnieks S.Galilejevs;

VP RRP RTI KPN Operatīvās vadības grupas jaunākā inspektora E.Bucenieka ziņojums, kurā norādīts, ka 10.03.2015.g VP RRP RTI Operatīvās vadības grupas telpās tika nogādāts S.Buivids administratīvā protokola sastādīšanai. Tika nolemts personu ievietot pagaidu turēšanas telpā, par ko tika veikts ieraksts „Pagaidu turēšanas vietā ievietoto personu reģistrācijas žurnālā". Personas mantas tika aprakstītas „Izņemto personīgo mantu sarakstā" uz S.Buivida vārda. Persona iepazinās ar minēto sarakstu, taču atteicās parakstīties „Pagaidu turēšanas vietā ievietoto personu reģistrācijas žurnālā" par glabāšanā nodotajām minētajām mantām. Pēc atbrīvošanas persona atteicās parakstīties par mantu saņemšanu „Pagaidu turēšanas vietā ievietoto personu reģistrācijas žurnālā" kā arī „Administratīvās aizturēšanas protokolā", par ko minētajos dokumentos tika veikts ieraksts. Persona uzvedās bravūrīgi, žestikulēja ar rokām, runāja paaugstinātā balss tonī, atteicās sadarboties un nepārtraukti pārtrauca darbu ar replikām. Persona neievēroja vispārpieņemtās uzvedības normas un izrādīja klaju necieņu pret policijas darbinieku darbu;

izdrukas no Informācijas centra;

Administratīvās aizturēšanas protokola Nr.219 kopija, no kuras redzams, ka S.Buividam izņemta videokamera „Canon" LEGRIA HFM36, akumulators Canon BP-809, kas nosūtīti tiesai esot iepakoti caurspīdīga polietilēna maisiņā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi „Security seal Nr.Kl 4-0102693".

Vērtējot lietā esošos pierādījumus, secinu, ka saskaņā ar likuma „Par policiju" 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Minētā panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdalīšanu, ir jākonstatē, ka policijas darbinieku izvirzītās prasības personai bija likumīgas un pamatotas.

Kā atzīst Senāta Administratīvo lietu departaments 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-454/2006, administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas. Administratīvo lietu departamenta ieskatā likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas APK 175.panta un likuma „Par policiju" 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam. Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienmēr nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai prasība bijuši likumīgi. Attiecībā uz konkrēto lietu minētais nozīmē to, ka nepieciešams noskaidrot, vai J.K. bija izdarījis administratīvo pārkāpumu, kuru viņam pieprasīja pārtraukt.

Administratīvo lietu departaments pēc būtības par pareizu atzīst Administratīvās apgabaltiesas izteikto viedokli, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda. Vienlaikus Administratīvo lietu departamenta ieskatā nevar liegt pašai personai, pret kuru vērstas policijas darbinieku prasības, kvalificēti izvērtēt izvirzīto prasību tiesiskumu.

Ja persona uzskata, ka policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, nepakļaujoties šīm prasībām, persona uzņemas risku par to, ka, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais vērtējums kļūdains, šo personu sauks pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām. Taču, ja tiks konstatēts, ka prasības nebija likumīgas, kā atzīst Administratīvo lietu departaments, personu nevar saukt pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos likumīgajām prasībām, jo šādā gadījumā nebūs izpildījies administratīvā pārkāpuma sastāvs, proti, nebūs Latvijas APK 175.pantā expressis verbis paredzētie „likumīgais rīkojums vai prasības". Savukārt, ja nav administratīvā pārkāpuma sastāva, personu nevar saukt pie administratīvās atbildības {skat. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-454/2006).

Savukārt, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada 25.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKA-157/2007 atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments, kā sākotnējā apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā.

Līdz ar to, no vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības, Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiek faktiem, kas norādīti protokolā - jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības (skat. 2007.gada 25.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKA- 157/2007).

Lai konstatētu konkrētajā gadījumā S.Buivida darbībās Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, ir jākonstatē, ka policijas darbinieks sabiedriskās kārtības vai dienesta pienākumu pildīšanas laikā, izteica S.Buividam likumīgu rīkojumu vai prasību un, ka S.Buivids ļaunprātīgi atteicās pakļauties izteiktajam rīkojumam vai prasībai un minētajiem faktiem ir jābūt atspoguļoties administratīvā pārkāpuma protokolā.

Protokols S.Buividam sastādīts par to, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā policijas iestādes dienesta telpu 4.stāvā S.Buivids ļaunprātīgi nepakļāvās policijas iestādes darbinieku likumīgai prasībai (pārtraukt veikt filmēšanu ar videokameru), ar ko traucēja policijas darbinieku tiešo darba pienākumu pildīšanu. Līdz ar ko lietā ir vērtējams, vai policijas darbinieku prasība S.Buividam pārtraukt filmēšanu dienesta telpās, bija likumīga, tas ir, konstatēt kādus normatīvos aktus, iekšējās kārtības noteikumus, iestādes vadītāja rīkojumus un tamlīdzīgi, S.Buivids bija pārkāpis, veicot Protokolā norādīto filmēšanu.

Tiesas sēdē S.Buivids neatzina, ka būtu pārkāpis jebkādas likuma prasības, veicot filmēšanu, kā ari norādīja uz to, ka ne Protokolā, ne citos lietas materiālos nav ziņu, kurās būtu norādīts, kādas normatīvo aktu prasības viņš būtu pārkāpis, veicot filmēšanu.

Vērtējot Protokolu, secinu, ka tajā nav norādīts neviens normatīvais akts, iekšējās kārības noteikumi, iestādes vadītāju rīkojumi, un tamlīdzīgi, kurus policijas amatpersonas ieskatā, kura sastādīja Protokolu, S.Buvids bija pārkāpis, veicot filmēšanu atrodoties policijas iecirknī un kādēļ amatpersonas ieskatā, šāda S.Buivida rīcība bija nelikumīga. Šādas ziņas nav atrodamas nevienā citā dokumentā, kuri nosūtīti izskatīšanai tiesai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros. Lietā nav arī nekādu ziņu, ka policijas iestādē būtu izvietotas kādas zīmes vai brīdinājumi, kas norādītu uz to, ka policijas iestādes apmeklētājiem ir aizliegta filmēšana policijas iestādes telpās.

Vērtējot minēto, uzskatu, ka no Protokola nav konstatējams, kādēļ S.Buivida darbības, kas izpaudās kā filmēšana ar videokameru, būtu uzskatāmas par nelikumīgām, kāda normatīvā akta, iestādes iekšējās kārtības noteikumu prasības, iestādes vadītāju rīkojumus un tamlīdzīgi, veicot šādas darbības, viņš bija pārkāpis.

Tiesnese piekrīt S.Buivida tiesas sēdē paustajam viedoklim, ka konstatējot administratīvo pārkāpumu, tas ir iestādes, kura ir veikusi lietvedību un sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu, pienākums norādīt uz to, kādu normatīvo aktu vai citu noteikumu prasības S.Buivids bija pārkāpis, neizpildot policijas darbinieku prasības pārtraukt filmēšanu, kādēļ šādas darbības būtu jāuzskata par nelikumīgām un iestādes pienākums ir pierādīt, ka policijas darbinieka prasība bija likumīga. Uzskatu, ka tiesneša kompetencē ietilpst vērtēt Protokolā norādītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un tajā norādītās ziņas, kādas normatīvo aktu prasības vai citu S.Buividam saistošu noteikumu prasības S.Buivids bija pārkāpis, atsakoties izpildīt policijas darbinieka prasību pārtraukt filmēšanu.

Uzskatu, ka tiesnesim izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir jāvērtē vai lietā esošie pierādījumi un ziņas par administratīvo pārkāpumu, kuras ir savākusi iestāde, kura veikusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ir pietiekamais administratīvā pārkāpuma sastāva konstatēšanai personas darbībās, nevis pēc savas iniciatīvas vākt un piemeklēt papildus faktus, lai personas darbībās konstatētu administratīvo pārkāpumu. Latvijas APK 243.panta otrā daļa nosaka, ka iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei. Savukārt, iestādes pārstāvis uz lietas izskatīšanu nebija ieradies.

Vienlaicīgi, uzskatu, ka jaunu faktu norādīšana, kas nav minēti Protokolā, konkrētajā gadījumā, kādas normatīvo aktu prasības vai kādu citu noteikumu, kas S.Buividam būtu saistoši, viņš bija pārkāpis, veicot filmēšanu, neatbilstu arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta iepriekš norādītajai atziņai, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiek faktiem, kas norādīti protokolā - jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības.

Tiesas sēdē S.Buivids norādīja, ka lietā arī nav pierādījumu, ka viņš filmēšanu bija veicis, jo tikai kādu lampiņu mirdzēšana videokamerā par to neliecina.

Vērtējot minēto argumentu, secinu, ka no policijas darbinieku ziņojumiem izriet, ka filmēšanas faktu ar videokameru policijas darbinieki ir konstatējuši, norādot, ka sarkans punkts uz kameras displeja liecināja, ka tā atrodas ieraksta režīmā. Kā redzams no lietas materiāliem, minētā videokamera ir izņemta S.Buividam ar Aizturēšanas protokolu. Lietā nav ziņu, ka būtu veikta izņemtās videokameras un tajā esošā videomateriāla apskate, kuras laikā būtu konstatēts kāds nofilmētais materiāls, kas būtu atspoguļots apskatē un tamlīdzīgi. Minētā videokamera ir nosūtīta tiesai iepakota caurspīdīga polietilēna maisiņā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi „Security seal Nr.K14-0102693". Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka sarkana punkta esamība uz videokameras var liecināt arī par citiem procesiem videokamerā.

Vērtējot minētos apstākļus, uzskatu, ka tikai policijas amatpersonas norādītais sarkanais punkts uz kameras displeja, nav pietiekams pierādījums tam, ka filmēšana ir veikta, ja administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā, amatpersonas, kuras to veica, nav uzskatījušas par nepieciešamu ar kādiem konkrētiem pierādījumiem nostiprināt faktu, ka filmēšana tika veikta, piemēram, to fiksējot ar videokameras apskati. Savukārt, saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta sesto daļu, tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Ņemot vērā minēto, konstatēju, ka lietā nav iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka S.Buvids bija pārkāpis kādas normatīvo aktu vai citu noteikumu prasības, lietā nav nekādu ziņu, kādas, policijas amatpersonu ieskatā, normatīvo aktu vai citu noteikumu, kas attiecas uz policijas iestādes apmeklētājiem, prasības S.Buivids bija pārkāpis veicot filmēšanu atrodoties policijas iecirknī, kā arī uzskatu, ka lietā nav iegūti pietiekami pierādījumi arī tam, ka norādītā filmēšana ir bijusi veikta.

Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka lietā nav konstatējami pietiekami pierādījumu Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā sastāva konstatēšanai S.Buivida darbībās. Personas saukšana pie administratīvās atbildības uz pieņēmumu pamata nav pieļaujama.

Latvijas APK 239.panta 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Līdz ar ko lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Vērtējot pārējos S.Buivida un viņa aizstāvja lietas izskatīšanas laikā un debatēs norādītos argumentus, uzskatu, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesneses ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo nolēmumu. Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem., 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Vem de Hurk v The Netherlands" (iesnieguma Nr.16034/90)).

Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu) {skat., piemēram} Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 19.septembru spriedumu lietā Nr. 130058313, 2014.gada 29. septembra spriedumu lietā Nr. 133064413).

Novērtējot lietas apstākļus, pamatojoties uz Latvijas APK 7., 175., 213., 239.panta 1.punktu, 243.- 244., 268. 274., 274.1, 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18 un nosprieda

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret Sergeju Buividu par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu izbeigt.

Videokameru „Canon" LEGRIA HFM36 ar akumulatoru Canon BP-809, kas nosūtīti tiesai esot iepakoti caurspīdīga polietilēna maisiņā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi „Security seal Nr.K 14^-0102693", kas izņemti S.Buividām ar 2015.gada 10.marta administratīvās aizturēšanas protokolu Nr.219, pēc šī nolēmuma spēkā stāšanās, atgriezt Sergejam Buividam."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

FotoZāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu zāļu novērtēšanā un reģistrēšanā.
Lasīt visu...

21

Smiekli nevietā

FotoPirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai smagi jautājumi, uz kuriem atbildot esmu sagatavojis jaunus video un rakstveida materiālus.
Lasīt visu...

21

Dzirkstele

FotoMaz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem, uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot - mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat!
Lasīt visu...

12

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

FotoKristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība, taču šoreiz īstuma elpu Lieldienu sveicienam piešķir apņēmība atjaunot kristīgās Eiropas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli. Piepeši tas ir ļoti svarīgi franču tautai un daudziem cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lasīt visu...

21

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

FotoLatvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
Lasīt visu...

21

Nacionālais suicīds

Foto2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam Levitam Valsts prezidenta amatā. Kandidatūra Valsts prezidenta amatam koalīcijai būs jāiesniedz maija sākumā Saeimas prezidijam. Visticamāk, opozīcijas partijas līdz maija sākumam nāks klajā ar savu redzējumu par labākajiem augstā amata kandidātiem. "No koalīcijas partijām ir izvirzīts viens kandidāts, vairāk nav. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Levita kungam nevarētu būt Saeimas vairākuma atbalsta," pēc sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....

Foto

PAR izdarīja to, ko nespēja NA: EP priekšvēlēšanu partiju cīņas/veļas mazgāšana ir sākusies

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu...

Foto

Nenosūtīta atklātā vēstule Arkādijam Suharenko

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāj Arkādij Suharenko! Rakstu Jums atklātu vēstuli, aicinot darīt visu iespējamo, lai neļautu Levita kungam...

Foto

Vējoņa miesassargi invalīdu stāvvietu neaizņēma

Sadarbībā ar arValsts prezidenta drošības dienestu Valsts prezidenta vizītes dienā  šī gada 5. aprīlī tika organizētas stāvvietas pie Carnikavas novada domes...

Foto

Privatizācijas aģentūra vēlas turpināt bezatbildīgi šķiest nodokļu maksātāju naudu, aicinu Ekonomikas ministriju izvērtēt aģentūras vadības rīcību

Paziņojot par savu ieceri lūgt Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu...

Foto

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta...

Foto

Īsi par jauno valdību un tās stutēm

Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra...

Foto

Hipotēze par globālas parādības cēloni

Šajā esejā vēlos iepazīstināt ar hipotēzi par globālas parādības cēloni. Virsraksts varēja būt savādāks. Virsrakstā iederas vārdi – “Modernā obsesija jeb...

Foto

Atpakaļ deviņdesmitajos, rindā pēc desas pie „Olainfarm”

Šajā rakstā vēlos paust savu kā mazākuma akcionāru pārstāvja viedokli par notikumiem, kas norisinājās 1. aprīlī pie AS „Olainfarm”...

Foto

Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem

Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret...

Foto

Ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu...

Foto

Nejaukais metējs Artuss Kaimiņš aizmirsis visas manas veltes un labos darbus

Metējs laikam atkal ir uzkāpis uz korķa, met un cenšas jokot. Laikam metienā būs aizmirsis,...

Foto

Kas vēl ir atkarīgs no Meroni?

1. Valsts drošības dienesti atzīst, ka Meroni ir apdraudējums Latvijas valstij, tādēļ ar Meroni saistītai kompānijai aizliedz iegādāties Radio SWH....

Foto

Kā neapzinīgajām „nepareizajām” influencerēm kļūt „pareizākām” un apzinīgākām - abonējiet pareizo žurnālu un rakstiet par pareizajām lietām

Pirms nedēļas sociālajos tīklos publicēju ierakstu par Latvijas “influenceriem”....

Foto

Par Īvānu un pašiem

Šodien daudz manu sekotāju trako par Daiņa Īvāna rakstu avīzē "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespēlēja sociālismam un PSRS*. Lai būtu....

Foto

Šodiena bieži atklāj pagātni

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi...

Foto

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi

Latvijas politikā pārāk ilgi dominē vājoņi. Cilvēki, kuriem nacionālās pašapziņas un nacionālo interešu jēdziens šķiet kaut kas svešs. Būdami politikā,...

Foto

Mūsu esības antipodi

Latviešu tautas esību tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretējas dzīves izpausmes. Par katru no šīm izpausmēm ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu...

Foto

Atklāta vēstule Kariņa valdībai: lūdzam apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko...

Foto

Čekas „stukaču” kartiņu sāga turpinās

Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447...

Foto

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera...

Foto

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

Aicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru...

Foto

Prātojums par raibiem laikiem

Prātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības...

Foto

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir...

Foto

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

Aizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās...

Foto

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

Vai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds...

Foto

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

Tas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika...

Foto

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un...

Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...