Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā gadu Einara Repšes un Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka noskatījās uz apjomīgajiem pārkāpumiem Bankā Baltija, tās vadītāju prettiesisku rīcību un naudas aizplūšanu, taču neko nedarīja, lai laikus šīs nelikumības pārtrauktu, bet reizēm pat palīdzēja bankas saimniekam Aleksandram Laventam. Ja Latvijas Bankas tālaika vadība būtu pildījusi tai ar likumu uzdotos pienākumus, noguldītāju zaudējumi būtu bijuši daudz niecīgāki, taču tā nenotika, un Latvijas Bankas bezdarbība reizē ar Bankas Baltija vadītāju noziedzīgo rīcību bija divi galvenie Latvijas lielākās komercbankas bankrota iemesli, - tas secināts Rīgas apgabaltiesas spriedumā Bankas Baltija lietā.

Laventa pretlikumīgā balstīšana

Apgabaltiesas spriedumā detalizēti aprakstīti gadījumi, kad Latvijas Bankas vadība ne tikai rīkojusies bezdarbīgi un nolaidīgi, bet pat nodrošinājusi Laventam īpaši labvēlīgus apstākļus, pieverot acis uz Bankas Baltija vadības prettiesiskām darbībām, vēl vairāk – pati piedaloties komercbankas darbības rādītāju datu sagrozīšanās.

Viens no tiesas spriedumā detalizēti aprakstītajiem šādas Repšes, Rimšēviča un Laventa kopdarbības gadījumiem ir Bankas Baltija mēneša bilances nelikumīga grozīšana, ko saskaņā ar spriedumu apliecina 1994. gada 11. augusta Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas kopīga vēstule Bankai Baltija un zemkopības ministram.

No vēstules cita starpā izrietēja, ka Latvijas Banka patvaļīgi „izlabojusi Bankas Baltija iesniegto mēneša bilances pārskatu š.g. jūlija beigās un lūdz Banku Baltija analoģiski izmainīt arī savu pārskatu”. „Likums Latvijas Bankai nepiešķir tiesības kā trešajai personai grozīt akciju sabiedrības finanšu dokumentu - mēneša bilanci. Tādas centrālās bankas tiesības neizriet arī no likuma Par grāmatvedību, tāpēc tiesa minēto Latvijas Bankas rīcību vērtē kā prettiesisku,” atzīts tiesas spriedumā.

Tāpat saistībā ar īpašo atbalstu Laventam tiesas spriedumā minēta 1994. gada jūnija sarakste, no kuras „izriet, ka Latvijas Banka ir informēta, ka pārskata gada auditu nevar pabeigt, kamēr notiek slikto aizdevumu pārvietošana. Nesekojot nekādai rīcībai no Latvijas Bankas puses, tiesa atzīst, ka lietā ir pamats secināt, ka Latvijas Banka piedalās bankas darbības rādītāju datu sagrozīšanā”.

Tiesa arī norāda, ka Latvijas Banka pieļāvusi situāciju, kad Laventa vadītā Banka Baltija „pati noteica termiņus, kuros nodot gada pārskatus. Vēl jo nepieļaujamāk ir tas, ka uzraugs līdzdarbojas uzraugāmajam labot gada pārskatos un audita pārskatos iekļaujamās ziņas ar mērķi formāli uzlabot bankas finansiālā stāvokļa atspoguļojumu bilancē”.

Faktiski esot konstatējams, ka, arī tiesai sniedzot paskaidrojumus par pārkāpumiem, Latvijas Banka „manipulē ar informāciju, sagroza patiesos faktus gan par uzraudzībā izmantotajām metodēm, gan pieejamo informāciju, nolūkā slēpt savu nespēju efektīvi veikt uzraudzības pienākumus. Tādējādi, vēl jo neatbilstošāk patiesajiem apstākļiem šie atbildētājas iebildumi izskan tajā kontekstā, ka tā pati ilgstoši līdzdarbojusies Bankas Baltija gada pārskatos un audita slēdzienos iekļauto finanšu datu „uzlabošanā””.

Tiesas ieskatā par Latvijas Bankas līdzdalību sistemātiskā finanšu informācijas sagrozīšanā liecinājis arī LR Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas grupas prokurores A.Babres 1996. gada 20. novembra lēmumā minētais: „Latvijas Banka deva norādījumu šīs akcijas pārdot [Bankas Baltija akcionāram, Laventu ģimenes uzņēmumam] Finhold, debitoros uzrādot 25,6 milj. latu peļņu, lai gan akciju vērtību 13,6 milj. latu Finhold nesamaksāja un nav samaksājis arī šodien.”

Apgabaltiesas spriedumā nav minēti fakti, kas varētu skaidrot Repšes un Rimšēviča īpašo labvēlību pret Laventu, taču pieminēts tas, kā kādā tikšanās reizē „Freimanis izdarīja atklātu spiedienu uz Latvijas Bankas prezidentu, brīdinot viņu, ka, ņemot vērā a/s Banka Baltija lielumu un it īpaši saikni ar Krievijas kapitālu, pret šo banku nedrīkstot izturēties kā pret citām bankām. A/s Banka Baltija uzskatīja, ka Latvijas Republikas likumi tai nav piemērojami”.

Iebilda pat Latvijas Bankas darbinieki

Apgabaltiesas spriedumā minēts gadījums, kad pat Latvijas Bankas otrā līmeņa darbinieki nesekmīgi iebilduši pret Repšes un Rimšēviča pārmērīgo iecietību un pretimnākšanu Laventam un Freimanim.

Šis gadījums saistīts ar 1994. gada sākumā Latvijas Bankas veikto Bankas Baltija pārbaudi, kurā noskaidrots, ka komercbanka pārbaudītājiem nevēlas atklāt ne savu īpašnieku sastāvu, ne par izsniegto kredītu nodrošinājumu, kā rezultātā pārbaudītājiem nākas secināt, ka kredītportfelis ir „praktiski nenovērtējams”, dokumentācija kredītu novērtēšanai ir nepietiekama, virknei prasījumu nav nekādas līgumu dokumentācijas, banka darbojas augsta riska situācijā un neievēro likumdošanas prasības, no filiālēm 11 nav juridiski noformētas, bankas vadība atsakās izpaust ziņas par lielākajiem noguldītājiem.

Taču pēc visu šo iespaidīgo pārkāpumu konstatēšanas Latvijas Banka, kā norāda tiesa, nepieņēma nekādus lēmumus par konkrētu sankciju piemērošanu pret Banku Baltija. Tā vietā Repše 1994. gada 17. februārī nosūtījis bankas prezidentam Freimanim vēstuli Par trūkumiem un nepilnībām bankas darbā, kurā saskaņā ar tiesas spriedumā rakstīto „faktiski informē a/s Banka Baltija par pārbaudes rezultātiem, vēlamības izteiksmē lūdzot banku pievērst uzmanību vēstulē pārskaitītajiem trūkumiem un nepilnībām bankas darbā. Šajā dokumentā nav saskatāmas kādas detalizētas norādes konkrētu darbību veikšanai, izņemot termiņu, kādā iesniedzams komercbankas darba uzlabošanai veicamais pasākumu plāns. Tādējādi secināms, ka Latvijas Banka ir pieļāvusi a/s Banka Baltija pašai noteikt, tieši kādus pasākumus un kādos termiņos tā veiks”.

Šis tad arī ir bijis tas gadījums, kad pat Latvijas Bankas otrā līmeņa darbinieki mēģinājuši iebilst Repšem un Rimšēvičam. Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājas vietnieces I. Endziņas rezolūcijā norādīts, ka „vēstules stilam jābūt striktākam, ar konkrētu un skaidru Latvijas Bankas prasību izklāstu, norādījumiem, kuri jāizsaka bez vēlamās izteiksmes „būtu vēlams”, „būtu redzams”, „nopietni jāstrādā”, „visdrīzākajā laikā” u.tml, bet gan „stingra lūguma veidā ar noteikta datuma norādi uz Latvijas Bankas izvirzīto Bankai Baltija veicamo uzdevumu formulējumu ar atsauci uz Latvijas Bankas izdotajiem normatīvajiem aktiem un spēkā esošo likumdošanu”.

Taču šos iebildumus Repše un Rimšēvičs nav ņēmuši vērā. Savukārt, kad Bankas Baltija vadītāji Latvijas Bankai atbildes vēstulē norādīja, ka neviens normatīvs akts neparedz bankas akcionāru - firmu īpašnieku deklarēšanu un ierosināja Latvijas Bankai ar savu normatīvo aktu noteikt tās informācijas loku, kas obligāti jāuzrāda revidentiem, Repšes un Rimšēviča vadītā iestāde šādu normatīvo aktu tā arī neizveidoja. „Lietā nenodibinātu apstākļu dēļ nekāda Latvijas Bankas reakcija nesekoja,” norāda tiesa.

Ko secinājusi tiesa

Ņemot vērā visus izskatītos pierādījumus, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija nonākusi pie šādiem secinājumiem:

1. Ar savu faktisko bezdarbību Latvijas Banka pieļāva komercbankas neadekvāti strauju izaugsmi, tādējādi dodot iespēju iesaistīt ievērojamus juridisko un fizisko personu līdzekļus un tos neadekvāti izlietot.

2. Latvijas Banka nav veikusi savus pienākumus, lai identificētu, pārvaldītu un uzraudzītu kredītiestādes darbībai piemītošos riskus un nav pasargājusi no zaudējumiem labticīgas trešās personas, tai skaitā valsts un pašvaldību institūcijas, kurām bija tiesības paļauties uz pienācīgu banku uzraudzības veikšanu no Latvijas Bankas puses.

3. Ja Latvijas Banka būtu pildījusi tai ar likumu noteiktos pienākumus, konstatējot gan iekšējās kontroles trūkumus strauji pieaugošā apjoma dēļ, gan pašas uzraugošās iestādes darbība savlaicīgi ierobežojot bankas izaugsmi, kreditoriem nodarīto zaudējuma apmērs nesasniegtu tik lielus apmērus.

4. Latvijas Bankas pienākums bija pieņemt attiecīgus nolēmumus par Bankas Baltija darbības ierobežošanu, kamēr netiek izpildīti sākotnējie Latvijas Bankas norādījumi. Pēc šo normatīvu atkārtotas pārkāpšanas vai turpmākas neizpildes, Latvijas Bankai nekavējoties bija jāanulē bankas licence, kas 1993. un 1994.gadā bija vienīgais tiesiskais ietekmēšanas veids. Tātad, ja Latvijas Banka ievērotu savu likumā noteikto pienākumu, tad jau 1993. gadā pēc pirmā konstatētā Bankas Baltija pārkāpuma, Latvijas Bankai bija jāanulē bankas licence, kas liegtu iespēju Bankai turpināt savu riskanto komercdarbību.

5. Latvijas Bankas bezdarbība ļāva bankas amatpersonām netraucēti piesaistīt noguldītāju līdzekļus un sekojoši veikt prettiesiskas darbības ar bankā uzkrātajiem finanšu līdzekļiem, tādejādi radot zaudējumus bankas noguldītājiem.

6. Bankas Baltija vadībai nepamatoti un neattaisnoti ilgu laiku tika dota iespēja veikt šīs prettiesiskās darbības, pat līdzdarbojoties, piemēram, pieļaujot un veicinot gada pārskatos iekļauto ziņu sagrozīšanu. Savlaicīgi izdodot bankas darbību reglamentējošus tiesību aktus, kontrolējot bankas darbības atbilstību izvirzītām prasībām un, galu galā, nosakot sankcijas, t.sk. anulējot Bankas Baltija licenci, ko centrālā banka varēja veikt jau, vēlākais, 1994. gada vidū, kreditoriem nodarīto zaudējumu apmērs daudzkārt samazinātos.

7. Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka reālu zaudējumu esamība neatkarīgi no tā, ka nebija zināms, ka tā radusies bankas vadības ļaunprātīgas rīcības rezultātā, atklājās jau vismaz 1994.gadā. Latvijas Bankas veiktā pārbaude skaidri parādīja to, ka bankas turpmāka darbība bez nopietna apdraudējuma visai valsts finanšu sistēmas stabilitātei nav iespējama. Bankas darbības rādītāji paši par sevi bija tādi, kas noteica nepieciešamību nekavējoties un radikāli rīkoties.

8. Centrālās bankas rīcībā bija pietiekami daudz informācijas par komercbankas ekonomiskajiem rādītājiem, uz ko balstīt savus lēmumus, savlaicīgi apturēt gan noguldītāju līdzekļu nepamatotu piesaistīšanu, gan to izmantošanu bankas vadības merkantilo interešu apmierināšanai.

9. Latvijas Banka, būdama informēta par Bankas Baltija finansu stāvokli, pieļāva sekojošas prettiesiskas darbības:

-     pieļāva bankas darbības apjoma būtisku palielināšanos, kā arī rupjus centrālās bankas norādījumu pārkāpumus, nepiemērojot par ko nekādas sankcijas, pati uzņēmās bankas vadību, tādējādi ar savu darbību veicinot likuma un savu noteikto direktīvu neievērošanu;

-     pavirši un bezrūpīgi rīkojās, izdarot kontrolpārbaudes un neatkarīgas procedūras, kas ļautu Latvijas Bankai izdarīt secinājumus par bankas finanšu stāvokli (kontrolpārbaužu nolūks ir pārbaudīt grāmatvedības sistēmas un uzņēmuma iekšējas kontroles darboties spēju). Latvijas Bankai bija jāpievērš uzmanība un attiecīgi jārīkojas, līdz pat bankas licences anulēšanai un slēgšanai;

-     Latvijas Bankai bija jāreaģē uz Bankas Baltija kreditēšanas politikas trūkumiem, tajā skaitā datu neesamību par aizdevumu ņēmēju finansiālo stāvokli, to īpašniekiem, ekonomiku un atmaksāšanas spēju, par aizdevuma nodrošinājumu (kura visbiežāk nebija), kā arī par aizdevumiem, kas bija piešķirti Bankas Baltija akcionāriem;

- Latvijas Bankai konkrētajā gadījumā bija strikts pienākums pārbaudīt, vai bankā nav novērojami krāpšanas un izšķērdēšanas gadījumi (iekšējo pārbaužu trūkums, pēkšņi un ievērojami zaudējumi, dokumentu trūkums, neparastas skaidras naudas izmaksas, kā arī neparasti darījumi ar bankas akcionāriem un tiem tuviem partneriem, u.c.), nevis ar savu bezdarbību jādod iespēja turpināt šādas darbības.

Bezdarbība un nolaidība

Taču nesalīdzināmi biežāk Latvijas Banka saistībā ar Banku Baltija tiesas ieskatā rīkojusies nevis klaji labvēlīgi, bet vienkārši nolaidīgi, bezdarbīgi un bezatbildīgi. Šī bezdarbība izpaudusies visā – no konkrētu pārkāpumu nepārtraukšanas līdz pat nepieciešamu normatīvo aktu nepieņemšanai.

„Bezdarbību attiecīgu normatīvu izstrādāšanā un pieņemšanā apliecina tas, ka jau 1993. gada 6. decembrī Latvijas Banka bija izstrādājusi Nolikumu par pasākumiem pret kredītiestādēm, kuras neievēro Latvijas Bankas noteikumus, kurš tomēr netika pieņemts. Tādējādi secināms, ka Latvijas Banka apzinājās šāda regulējuma nepieciešamību, bet nesaprotamu iemeslu dēļ vilcinājās to pieņemt,” konstatēts spriedumā.

Pat svarīgākie normatīvie akti Repšes un Rimšēviča vadītajā iestādē ne tikai pieņemti ar milzīgu novēlošanos, bet pēc tam vēl nav izmantoti: „Tikai pēc gada, 1994. gada 20. decembrī, Latvijas Bankas padome apstiprināja Kredītiestāžu darbības licenču izsniegšanas un atsaukšanas nolikumu, kura 16.punkts saturēja Latvijas Bankas iespējamo pasākumu uzskaiti, ko tā drīkst piemērot pret kredītiestādi, kas neievēro LR likumus, Latvijas Bankas noteiktos ekonomiskos normatīvus un citus norādījumus un savus statūtus. Taču lietā nodibināms, ka Latvijas Banka neizmantoja arī šajā nolikumā paredzētās tiesības, attiecībā pret a/s Banka Baltija savlaicīgi nepielietojot nevienu no nolikumā paredzētajām sankcijām, lai gan pēc šo noteikumu apstiprināšanas vairākkārt tika konstatēti vai Latvijas Bankai bija zināmi a/s Banka Baltija ilgstošie pārkāpumi.”

Pārbaudes Bankā Baltija gan veiktas, taču tām nav sekojuši nekādi konkrēti pasākumi, lai uzlabotu situāciju bankā, ko, iespējams, 1994. gadā vēl varēja paglābt no bankrota. „Nav strīda, ka Latvijas Banka veica pārbaudes 1994. gada janvārī-februārī un jūlijā-augustā, taču pārbaužu veikšanu pašu par sevi, bez to rezultātu rūpīgas analīzes, sekojošu lēmumu pieņemšanas un sankciju piemērošanas nevar atzīt par likumam atbilstošu Latvijas Bankas pienākumu izpildi a/s Banka Baltija uzraudzībā,” atzīts tiesas spriedumā.

Tiesa izdarījusi arī secinājumus par kopējo Latvijas Bankas bezdarbību konkrētu lēmumu pieņemšanā: „Novērtējot starp Latvijas Banku un Banku Baltija notikušo saraksti, jāatzīst, ka Latvijas Bankas no sarakstes izrietošās darbības komercbankas uzraudzībā ir tikpat nekonsekventas un nepārliecinošas kā visa pārējā uzraudzība. Tā vietā, lai skaidri un kritiski vērtētu komercbankas riskanto darbības stilu, Latvijas Banka divu gadu laikā nevis izvirzīja un noteica striktus noteikumus bankas darbībai un pieprasīja to konsekventu izpildi, bet veica ilgstošu un neauglīgu saraksti ar bankas vadību.”

Apgabaltiesa norāda arī uz 1994. gada jūlijā-augustā Latvijas Bankas veikto Bankas Baltija pārbaudi, kurā konstatēta ne tikai virkne rupju pārkāpumu, bet arī tas, ka viss bankas pašu kapitāls ir zaudēts un izveidojies ar mīnusa zīmi - 13,3 miljoni latu. Šajā brīdī, kā norāda tiesa, „Latvijas Banka varēja izdarīt secinājumu, ka a/s Banka Baltija naudas vairs reāli nav” un „Latvijas Bankai bija pietiekams pilnīgs pamats jebkādu sankciju piemērošanai, t.sk. bankas licences apturēšanai un šāda rīcība kā vienīgā iespējamā bija nepieciešama”.

Tiesa norāda, ka šajā pašā laikā Latvijas Banka konstatēja, ka a/s Daugavas banka ir zaudējusi visu savu pamatkapitālu, praktizē riskantu kredītpolitiku, kas apdraud noguldītāju līdzekļu drošību, līdz ar ko Repšes un Rimšēviča vadītā iestāde nekavējoties aizliedza šai komercbankai piesaistīt līdzekļus depozītos un visa veida noguldījumos, ka arī izsniegt jaunus kredītus.

Toties pret Banku Baltija, kas bija vēl traģiskākā situācijā, Latvijas Banka nekādus ierobežojošus pasākumus neveica. „Neskatoties pat uz to, ka bija zaudēts bankas pašu kapitāls, Latvijas Banka nepieņēma nevienu komercbankas ierobežojošu nolēmumu. Gluži pretēji, tajā pat laikā Latvijas Banka atļāva uzsākt darbību trīs jaunām norēķinu grupām Madonas rajonā - Ērgļos, Lubānā un Liezerē, bet 1994. gada 22.septembrī Latvijas Banka neiebilda komercbankas līdzdalībai bankas dibināšanā Baltkrievijā – Minskā,” norādīts spriedumā.

Saistībā ar šo dubulto pieeju apgabaltiesa secinājusi: „Atbilstoši elementāras loģikas likumiem, dzīvē gūtajiem novērojumiem, bankas aprobētajai praksei šādu pārbaudes rezultātu gadījumā attiecībā pret jebkuru citu komercbanku, Latvijas Banka nekavējoties apturētu bankas licenci. Tiesa pievienojas prasītāja viedoklim arī par to, ka a/s Banka Baltija bija piešķirts izņēmuma statuss un tai izvirzītās uzraugošās institūcijas prasības un pret to izmantotā prakse acīmredzami atšķīrās no tās, ko centrālā banka izmantoja pret citām komercbankām.

Pamatots ir prasītāja viedoklis arī par dažādu mērauklu piemērošanu pret a/s Banka Baltija un pret citām komercbankām, sakarā ar ko atbildētāja iebildusi, atsaucoties uz a/s Banka Baltija darbības apjomu un tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku, bankas darbības slēgšanas gadījumā. Neskatoties uz minēto, tiesa atzīst, ka, ievērojot tos pašus atbildētājas iebildumus, Latvijas Bankas rīcībai a/s Banka Baltija uzraudzībā bija jābūt vēl stingrākai un noteiktākai, nekā mazākas bankas uzraudzībā piemērotai.”

Turklāt īpaši dīvaini Latvijas Banka rīkojusies 1994. gada rudenī, kad „tika konstatēta virkne lielu un neparastu pārskaitījumu uz ārvalstu depozītu kontiem, kā arī ieguldījumi ārvalstu investīciju projektos, kurus kā starpbanku norēķinus Latvijas Banka varēja un tai vajadzēja apturēt, bet nekāda centrālās bankas rīcība nesekoja”.

Šo darījumu apturēšanas vietā Latvijas Banka 1994. gada oktobrī nosūtījusi Bankai Baltija vēstules „projektu” (un nevis oficiālu vēstuli), norādot uz bankas problēmām un iespējamām sankcijām no uzraugošās iestādes puses, tai skaitā aizliegumu izsniegt jaunus kredītus un no vēstules saņemšanas brīža visus līdzekļus no kredītu cedēšanas ieskaitīt Latvijas Bankas depozītu kontā. „Šāda Latvijas Bankas rīcība konstatētajā situācijā faktiski uzskatāma par ierosinājumu bankai nobēdzināt aktīvus, pirms uzraugošā iestāde sākusi rīkoties,” konstatējusi tiesa.

Repšes, Rimšēviča un Latvijas Bankas atbildība

Lai gan Latvijas Banka apgalvojusi, ka Bankas Baltija bankrotā vainojama šīs kredītiestādes vadītāju noziedzīgā rīcība, turklāt Latvijas Banka vispār nevarot būt atbildētāja šajā lietā, apgabaltiesa šos attaisnojumus nav uzskatījusi par pamatotiem, - tiesas ieskatā ne tikai Laventa un Freimaņa noziedzīgā darbība, bet arī „uzraudzību veicošās Valsts bankas prettiesiska bezdarbība” ir bijuši divi patstāvīgi kredītiestādes bankrota cēloņi.

„Latvijas Banka, atsaucoties uz citu personu ļauniem nodomiem, nevar norobežoties no atbildības par to, ko tā ir varējusi darīt, bet nav darījusi, par pieļautiem rupjiem pārkāpumiem, uz kuriem tā nav reaģējusi, neskatoties uz to plašo informācijas apjomu, kas bija tās rīcībā un kas prasīja tūlītēju, aktīvu un mērķtiecīgu rīcību. Latvijas Bankas iepriekš analizētā darbība rada iespaidu par iluzoru darbošanos uzraudzības jomā,” teikts apgabaltiesas spriedumā.

Tiesa atzinusi – nav pamatots Latvijas Bankas viedoklis par to, ka zaudējumus var prasīt tikai no personām, kas izsaimniekoja bankas līdzekļus un ka zaudējumi ir tiešā cēloniskā sakarā tikai ar bankas vadītāju prettiesisku rīcību. „Latvijas Bankas ilgstoši nepietiekoši veiktā jeb precīzāk izsakoties, neveiktā uzraudzība” bijusi nepieciešamais priekšnosacījums Laventa un Freimaņa noziedzīgajām darbībām.

Latvijas Banka savos paskaidrojumos gan apgalvojusi, ka neviena tiesību norma neparedzot tās kā valsts iestādes atbildību par likvidējamo un bankrotējušo kredītiestāžu saistībām un tāpēc centrālā banka neesot atbildīga par Bankas Baltija darbībām, kuru rezultātā nodarīti zaudējumi tās kreditoriem.

Saistībā ar šo apgalvojumu tiesa Latvijas Bankai norāda, ka, likumā deleģējot Latvijas Bankai noteiktas tiesības un pienākumus (šajā gadījumā banku uzraudzībā), tai iestājas arī atbildība par šo pienākumu pienācīgu izpildi: „Latvijas Banka kā jebkura juridiska persona ir civiltiesiski atbildīga par savas darbības vai bezdarbības sekām un tādējādi atbildētājas iebildumi, ka tā ne par ko nav atbildīga, jo nav tāda likuma, nav pamatoti.”

Apgabaltiesa norāda arī uz Civillikuma normām, saskaņā ar kurām „darba devējs (Latvijas Banka) nav atbildīgs par trešajām personām radītajiem zaudējumiem, ja tā darbinieks veicis savus pienākumus profesionāli un godprātīgi, jo, lai celtu prasību par zaudējumu atlīdzību, nepieciešams konstatēt, ka zaudējumi radīti nelikumīgas darbības rezultātā”.

Taču šajā gadījumā neesot šaubu, ka „Latvijas Bankas darbinieki nav veikuši savus pienākumus ne profesionāli, ne arī godprātīgi un zaudējumi nodarīti prettiesiskas darbības (bezdarbības) rezultātā, un darba devējam jāuzņemas atbildība par trešajām personām (noguldītājiem) radītajiem zaudējumiem. Lielākās valstī kredītiestādes novešana līdz bankrotam nolaidības dēļ ir iespējama tad, ja arī uzraugošā institūcija pieļauj prettiesisku bezdarbību”.

„Lielākās valstī kredītiestādes novešana līdz bankrotam nolaidības dēļ ir iespējama tad, ja arī uzraugošā institūcija pieļauj prettiesisku bezdarbību. Arī tad, ja uzraugošo institūciju amatpersonu darbībās nav saskatīts noziedzīga nodarījuma sastāvs, šis apstāklis tiesas ieskatā neizslēdz uzraugošās institūcijas civiltiesisku atbildību,” atzīts tiesas spriedumā.

Dokuments pdf formātā

Lejuplādēt pilno tiesas spriedumu

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...