Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā gadu Einara Repšes un Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka noskatījās uz apjomīgajiem pārkāpumiem Bankā Baltija, tās vadītāju prettiesisku rīcību un naudas aizplūšanu, taču neko nedarīja, lai laikus šīs nelikumības pārtrauktu, bet reizēm pat palīdzēja bankas saimniekam Aleksandram Laventam. Ja Latvijas Bankas tālaika vadība būtu pildījusi tai ar likumu uzdotos pienākumus, noguldītāju zaudējumi būtu bijuši daudz niecīgāki, taču tā nenotika, un Latvijas Bankas bezdarbība reizē ar Bankas Baltija vadītāju noziedzīgo rīcību bija divi galvenie Latvijas lielākās komercbankas bankrota iemesli, - tas secināts Rīgas apgabaltiesas spriedumā Bankas Baltija lietā.

Laventa pretlikumīgā balstīšana

Apgabaltiesas spriedumā detalizēti aprakstīti gadījumi, kad Latvijas Bankas vadība ne tikai rīkojusies bezdarbīgi un nolaidīgi, bet pat nodrošinājusi Laventam īpaši labvēlīgus apstākļus, pieverot acis uz Bankas Baltija vadības prettiesiskām darbībām, vēl vairāk – pati piedaloties komercbankas darbības rādītāju datu sagrozīšanās.

Viens no tiesas spriedumā detalizēti aprakstītajiem šādas Repšes, Rimšēviča un Laventa kopdarbības gadījumiem ir Bankas Baltija mēneša bilances nelikumīga grozīšana, ko saskaņā ar spriedumu apliecina 1994. gada 11. augusta Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas kopīga vēstule Bankai Baltija un zemkopības ministram.

No vēstules cita starpā izrietēja, ka Latvijas Banka patvaļīgi „izlabojusi Bankas Baltija iesniegto mēneša bilances pārskatu š.g. jūlija beigās un lūdz Banku Baltija analoģiski izmainīt arī savu pārskatu”. „Likums Latvijas Bankai nepiešķir tiesības kā trešajai personai grozīt akciju sabiedrības finanšu dokumentu - mēneša bilanci. Tādas centrālās bankas tiesības neizriet arī no likuma Par grāmatvedību, tāpēc tiesa minēto Latvijas Bankas rīcību vērtē kā prettiesisku,” atzīts tiesas spriedumā.

Tāpat saistībā ar īpašo atbalstu Laventam tiesas spriedumā minēta 1994. gada jūnija sarakste, no kuras „izriet, ka Latvijas Banka ir informēta, ka pārskata gada auditu nevar pabeigt, kamēr notiek slikto aizdevumu pārvietošana. Nesekojot nekādai rīcībai no Latvijas Bankas puses, tiesa atzīst, ka lietā ir pamats secināt, ka Latvijas Banka piedalās bankas darbības rādītāju datu sagrozīšanā”.

Tiesa arī norāda, ka Latvijas Banka pieļāvusi situāciju, kad Laventa vadītā Banka Baltija „pati noteica termiņus, kuros nodot gada pārskatus. Vēl jo nepieļaujamāk ir tas, ka uzraugs līdzdarbojas uzraugāmajam labot gada pārskatos un audita pārskatos iekļaujamās ziņas ar mērķi formāli uzlabot bankas finansiālā stāvokļa atspoguļojumu bilancē”.

Faktiski esot konstatējams, ka, arī tiesai sniedzot paskaidrojumus par pārkāpumiem, Latvijas Banka „manipulē ar informāciju, sagroza patiesos faktus gan par uzraudzībā izmantotajām metodēm, gan pieejamo informāciju, nolūkā slēpt savu nespēju efektīvi veikt uzraudzības pienākumus. Tādējādi, vēl jo neatbilstošāk patiesajiem apstākļiem šie atbildētājas iebildumi izskan tajā kontekstā, ka tā pati ilgstoši līdzdarbojusies Bankas Baltija gada pārskatos un audita slēdzienos iekļauto finanšu datu „uzlabošanā””.

Tiesas ieskatā par Latvijas Bankas līdzdalību sistemātiskā finanšu informācijas sagrozīšanā liecinājis arī LR Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas grupas prokurores A.Babres 1996. gada 20. novembra lēmumā minētais: „Latvijas Banka deva norādījumu šīs akcijas pārdot [Bankas Baltija akcionāram, Laventu ģimenes uzņēmumam] Finhold, debitoros uzrādot 25,6 milj. latu peļņu, lai gan akciju vērtību 13,6 milj. latu Finhold nesamaksāja un nav samaksājis arī šodien.”

Apgabaltiesas spriedumā nav minēti fakti, kas varētu skaidrot Repšes un Rimšēviča īpašo labvēlību pret Laventu, taču pieminēts tas, kā kādā tikšanās reizē „Freimanis izdarīja atklātu spiedienu uz Latvijas Bankas prezidentu, brīdinot viņu, ka, ņemot vērā a/s Banka Baltija lielumu un it īpaši saikni ar Krievijas kapitālu, pret šo banku nedrīkstot izturēties kā pret citām bankām. A/s Banka Baltija uzskatīja, ka Latvijas Republikas likumi tai nav piemērojami”.

Iebilda pat Latvijas Bankas darbinieki

Apgabaltiesas spriedumā minēts gadījums, kad pat Latvijas Bankas otrā līmeņa darbinieki nesekmīgi iebilduši pret Repšes un Rimšēviča pārmērīgo iecietību un pretimnākšanu Laventam un Freimanim.

Šis gadījums saistīts ar 1994. gada sākumā Latvijas Bankas veikto Bankas Baltija pārbaudi, kurā noskaidrots, ka komercbanka pārbaudītājiem nevēlas atklāt ne savu īpašnieku sastāvu, ne par izsniegto kredītu nodrošinājumu, kā rezultātā pārbaudītājiem nākas secināt, ka kredītportfelis ir „praktiski nenovērtējams”, dokumentācija kredītu novērtēšanai ir nepietiekama, virknei prasījumu nav nekādas līgumu dokumentācijas, banka darbojas augsta riska situācijā un neievēro likumdošanas prasības, no filiālēm 11 nav juridiski noformētas, bankas vadība atsakās izpaust ziņas par lielākajiem noguldītājiem.

Taču pēc visu šo iespaidīgo pārkāpumu konstatēšanas Latvijas Banka, kā norāda tiesa, nepieņēma nekādus lēmumus par konkrētu sankciju piemērošanu pret Banku Baltija. Tā vietā Repše 1994. gada 17. februārī nosūtījis bankas prezidentam Freimanim vēstuli Par trūkumiem un nepilnībām bankas darbā, kurā saskaņā ar tiesas spriedumā rakstīto „faktiski informē a/s Banka Baltija par pārbaudes rezultātiem, vēlamības izteiksmē lūdzot banku pievērst uzmanību vēstulē pārskaitītajiem trūkumiem un nepilnībām bankas darbā. Šajā dokumentā nav saskatāmas kādas detalizētas norādes konkrētu darbību veikšanai, izņemot termiņu, kādā iesniedzams komercbankas darba uzlabošanai veicamais pasākumu plāns. Tādējādi secināms, ka Latvijas Banka ir pieļāvusi a/s Banka Baltija pašai noteikt, tieši kādus pasākumus un kādos termiņos tā veiks”.

Šis tad arī ir bijis tas gadījums, kad pat Latvijas Bankas otrā līmeņa darbinieki mēģinājuši iebilst Repšem un Rimšēvičam. Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājas vietnieces I. Endziņas rezolūcijā norādīts, ka „vēstules stilam jābūt striktākam, ar konkrētu un skaidru Latvijas Bankas prasību izklāstu, norādījumiem, kuri jāizsaka bez vēlamās izteiksmes „būtu vēlams”, „būtu redzams”, „nopietni jāstrādā”, „visdrīzākajā laikā” u.tml, bet gan „stingra lūguma veidā ar noteikta datuma norādi uz Latvijas Bankas izvirzīto Bankai Baltija veicamo uzdevumu formulējumu ar atsauci uz Latvijas Bankas izdotajiem normatīvajiem aktiem un spēkā esošo likumdošanu”.

Taču šos iebildumus Repše un Rimšēvičs nav ņēmuši vērā. Savukārt, kad Bankas Baltija vadītāji Latvijas Bankai atbildes vēstulē norādīja, ka neviens normatīvs akts neparedz bankas akcionāru - firmu īpašnieku deklarēšanu un ierosināja Latvijas Bankai ar savu normatīvo aktu noteikt tās informācijas loku, kas obligāti jāuzrāda revidentiem, Repšes un Rimšēviča vadītā iestāde šādu normatīvo aktu tā arī neizveidoja. „Lietā nenodibinātu apstākļu dēļ nekāda Latvijas Bankas reakcija nesekoja,” norāda tiesa.

Ko secinājusi tiesa

Ņemot vērā visus izskatītos pierādījumus, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija nonākusi pie šādiem secinājumiem:

1. Ar savu faktisko bezdarbību Latvijas Banka pieļāva komercbankas neadekvāti strauju izaugsmi, tādējādi dodot iespēju iesaistīt ievērojamus juridisko un fizisko personu līdzekļus un tos neadekvāti izlietot.

2. Latvijas Banka nav veikusi savus pienākumus, lai identificētu, pārvaldītu un uzraudzītu kredītiestādes darbībai piemītošos riskus un nav pasargājusi no zaudējumiem labticīgas trešās personas, tai skaitā valsts un pašvaldību institūcijas, kurām bija tiesības paļauties uz pienācīgu banku uzraudzības veikšanu no Latvijas Bankas puses.

3. Ja Latvijas Banka būtu pildījusi tai ar likumu noteiktos pienākumus, konstatējot gan iekšējās kontroles trūkumus strauji pieaugošā apjoma dēļ, gan pašas uzraugošās iestādes darbība savlaicīgi ierobežojot bankas izaugsmi, kreditoriem nodarīto zaudējuma apmērs nesasniegtu tik lielus apmērus.

4. Latvijas Bankas pienākums bija pieņemt attiecīgus nolēmumus par Bankas Baltija darbības ierobežošanu, kamēr netiek izpildīti sākotnējie Latvijas Bankas norādījumi. Pēc šo normatīvu atkārtotas pārkāpšanas vai turpmākas neizpildes, Latvijas Bankai nekavējoties bija jāanulē bankas licence, kas 1993. un 1994.gadā bija vienīgais tiesiskais ietekmēšanas veids. Tātad, ja Latvijas Banka ievērotu savu likumā noteikto pienākumu, tad jau 1993. gadā pēc pirmā konstatētā Bankas Baltija pārkāpuma, Latvijas Bankai bija jāanulē bankas licence, kas liegtu iespēju Bankai turpināt savu riskanto komercdarbību.

5. Latvijas Bankas bezdarbība ļāva bankas amatpersonām netraucēti piesaistīt noguldītāju līdzekļus un sekojoši veikt prettiesiskas darbības ar bankā uzkrātajiem finanšu līdzekļiem, tādejādi radot zaudējumus bankas noguldītājiem.

6. Bankas Baltija vadībai nepamatoti un neattaisnoti ilgu laiku tika dota iespēja veikt šīs prettiesiskās darbības, pat līdzdarbojoties, piemēram, pieļaujot un veicinot gada pārskatos iekļauto ziņu sagrozīšanu. Savlaicīgi izdodot bankas darbību reglamentējošus tiesību aktus, kontrolējot bankas darbības atbilstību izvirzītām prasībām un, galu galā, nosakot sankcijas, t.sk. anulējot Bankas Baltija licenci, ko centrālā banka varēja veikt jau, vēlākais, 1994. gada vidū, kreditoriem nodarīto zaudējumu apmērs daudzkārt samazinātos.

7. Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka reālu zaudējumu esamība neatkarīgi no tā, ka nebija zināms, ka tā radusies bankas vadības ļaunprātīgas rīcības rezultātā, atklājās jau vismaz 1994.gadā. Latvijas Bankas veiktā pārbaude skaidri parādīja to, ka bankas turpmāka darbība bez nopietna apdraudējuma visai valsts finanšu sistēmas stabilitātei nav iespējama. Bankas darbības rādītāji paši par sevi bija tādi, kas noteica nepieciešamību nekavējoties un radikāli rīkoties.

8. Centrālās bankas rīcībā bija pietiekami daudz informācijas par komercbankas ekonomiskajiem rādītājiem, uz ko balstīt savus lēmumus, savlaicīgi apturēt gan noguldītāju līdzekļu nepamatotu piesaistīšanu, gan to izmantošanu bankas vadības merkantilo interešu apmierināšanai.

9. Latvijas Banka, būdama informēta par Bankas Baltija finansu stāvokli, pieļāva sekojošas prettiesiskas darbības:

-     pieļāva bankas darbības apjoma būtisku palielināšanos, kā arī rupjus centrālās bankas norādījumu pārkāpumus, nepiemērojot par ko nekādas sankcijas, pati uzņēmās bankas vadību, tādējādi ar savu darbību veicinot likuma un savu noteikto direktīvu neievērošanu;

-     pavirši un bezrūpīgi rīkojās, izdarot kontrolpārbaudes un neatkarīgas procedūras, kas ļautu Latvijas Bankai izdarīt secinājumus par bankas finanšu stāvokli (kontrolpārbaužu nolūks ir pārbaudīt grāmatvedības sistēmas un uzņēmuma iekšējas kontroles darboties spēju). Latvijas Bankai bija jāpievērš uzmanība un attiecīgi jārīkojas, līdz pat bankas licences anulēšanai un slēgšanai;

-     Latvijas Bankai bija jāreaģē uz Bankas Baltija kreditēšanas politikas trūkumiem, tajā skaitā datu neesamību par aizdevumu ņēmēju finansiālo stāvokli, to īpašniekiem, ekonomiku un atmaksāšanas spēju, par aizdevuma nodrošinājumu (kura visbiežāk nebija), kā arī par aizdevumiem, kas bija piešķirti Bankas Baltija akcionāriem;

- Latvijas Bankai konkrētajā gadījumā bija strikts pienākums pārbaudīt, vai bankā nav novērojami krāpšanas un izšķērdēšanas gadījumi (iekšējo pārbaužu trūkums, pēkšņi un ievērojami zaudējumi, dokumentu trūkums, neparastas skaidras naudas izmaksas, kā arī neparasti darījumi ar bankas akcionāriem un tiem tuviem partneriem, u.c.), nevis ar savu bezdarbību jādod iespēja turpināt šādas darbības.

Bezdarbība un nolaidība

Taču nesalīdzināmi biežāk Latvijas Banka saistībā ar Banku Baltija tiesas ieskatā rīkojusies nevis klaji labvēlīgi, bet vienkārši nolaidīgi, bezdarbīgi un bezatbildīgi. Šī bezdarbība izpaudusies visā – no konkrētu pārkāpumu nepārtraukšanas līdz pat nepieciešamu normatīvo aktu nepieņemšanai.

„Bezdarbību attiecīgu normatīvu izstrādāšanā un pieņemšanā apliecina tas, ka jau 1993. gada 6. decembrī Latvijas Banka bija izstrādājusi Nolikumu par pasākumiem pret kredītiestādēm, kuras neievēro Latvijas Bankas noteikumus, kurš tomēr netika pieņemts. Tādējādi secināms, ka Latvijas Banka apzinājās šāda regulējuma nepieciešamību, bet nesaprotamu iemeslu dēļ vilcinājās to pieņemt,” konstatēts spriedumā.

Pat svarīgākie normatīvie akti Repšes un Rimšēviča vadītajā iestādē ne tikai pieņemti ar milzīgu novēlošanos, bet pēc tam vēl nav izmantoti: „Tikai pēc gada, 1994. gada 20. decembrī, Latvijas Bankas padome apstiprināja Kredītiestāžu darbības licenču izsniegšanas un atsaukšanas nolikumu, kura 16.punkts saturēja Latvijas Bankas iespējamo pasākumu uzskaiti, ko tā drīkst piemērot pret kredītiestādi, kas neievēro LR likumus, Latvijas Bankas noteiktos ekonomiskos normatīvus un citus norādījumus un savus statūtus. Taču lietā nodibināms, ka Latvijas Banka neizmantoja arī šajā nolikumā paredzētās tiesības, attiecībā pret a/s Banka Baltija savlaicīgi nepielietojot nevienu no nolikumā paredzētajām sankcijām, lai gan pēc šo noteikumu apstiprināšanas vairākkārt tika konstatēti vai Latvijas Bankai bija zināmi a/s Banka Baltija ilgstošie pārkāpumi.”

Pārbaudes Bankā Baltija gan veiktas, taču tām nav sekojuši nekādi konkrēti pasākumi, lai uzlabotu situāciju bankā, ko, iespējams, 1994. gadā vēl varēja paglābt no bankrota. „Nav strīda, ka Latvijas Banka veica pārbaudes 1994. gada janvārī-februārī un jūlijā-augustā, taču pārbaužu veikšanu pašu par sevi, bez to rezultātu rūpīgas analīzes, sekojošu lēmumu pieņemšanas un sankciju piemērošanas nevar atzīt par likumam atbilstošu Latvijas Bankas pienākumu izpildi a/s Banka Baltija uzraudzībā,” atzīts tiesas spriedumā.

Tiesa izdarījusi arī secinājumus par kopējo Latvijas Bankas bezdarbību konkrētu lēmumu pieņemšanā: „Novērtējot starp Latvijas Banku un Banku Baltija notikušo saraksti, jāatzīst, ka Latvijas Bankas no sarakstes izrietošās darbības komercbankas uzraudzībā ir tikpat nekonsekventas un nepārliecinošas kā visa pārējā uzraudzība. Tā vietā, lai skaidri un kritiski vērtētu komercbankas riskanto darbības stilu, Latvijas Banka divu gadu laikā nevis izvirzīja un noteica striktus noteikumus bankas darbībai un pieprasīja to konsekventu izpildi, bet veica ilgstošu un neauglīgu saraksti ar bankas vadību.”

Apgabaltiesa norāda arī uz 1994. gada jūlijā-augustā Latvijas Bankas veikto Bankas Baltija pārbaudi, kurā konstatēta ne tikai virkne rupju pārkāpumu, bet arī tas, ka viss bankas pašu kapitāls ir zaudēts un izveidojies ar mīnusa zīmi - 13,3 miljoni latu. Šajā brīdī, kā norāda tiesa, „Latvijas Banka varēja izdarīt secinājumu, ka a/s Banka Baltija naudas vairs reāli nav” un „Latvijas Bankai bija pietiekams pilnīgs pamats jebkādu sankciju piemērošanai, t.sk. bankas licences apturēšanai un šāda rīcība kā vienīgā iespējamā bija nepieciešama”.

Tiesa norāda, ka šajā pašā laikā Latvijas Banka konstatēja, ka a/s Daugavas banka ir zaudējusi visu savu pamatkapitālu, praktizē riskantu kredītpolitiku, kas apdraud noguldītāju līdzekļu drošību, līdz ar ko Repšes un Rimšēviča vadītā iestāde nekavējoties aizliedza šai komercbankai piesaistīt līdzekļus depozītos un visa veida noguldījumos, ka arī izsniegt jaunus kredītus.

Toties pret Banku Baltija, kas bija vēl traģiskākā situācijā, Latvijas Banka nekādus ierobežojošus pasākumus neveica. „Neskatoties pat uz to, ka bija zaudēts bankas pašu kapitāls, Latvijas Banka nepieņēma nevienu komercbankas ierobežojošu nolēmumu. Gluži pretēji, tajā pat laikā Latvijas Banka atļāva uzsākt darbību trīs jaunām norēķinu grupām Madonas rajonā - Ērgļos, Lubānā un Liezerē, bet 1994. gada 22.septembrī Latvijas Banka neiebilda komercbankas līdzdalībai bankas dibināšanā Baltkrievijā – Minskā,” norādīts spriedumā.

Saistībā ar šo dubulto pieeju apgabaltiesa secinājusi: „Atbilstoši elementāras loģikas likumiem, dzīvē gūtajiem novērojumiem, bankas aprobētajai praksei šādu pārbaudes rezultātu gadījumā attiecībā pret jebkuru citu komercbanku, Latvijas Banka nekavējoties apturētu bankas licenci. Tiesa pievienojas prasītāja viedoklim arī par to, ka a/s Banka Baltija bija piešķirts izņēmuma statuss un tai izvirzītās uzraugošās institūcijas prasības un pret to izmantotā prakse acīmredzami atšķīrās no tās, ko centrālā banka izmantoja pret citām komercbankām.

Pamatots ir prasītāja viedoklis arī par dažādu mērauklu piemērošanu pret a/s Banka Baltija un pret citām komercbankām, sakarā ar ko atbildētāja iebildusi, atsaucoties uz a/s Banka Baltija darbības apjomu un tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku, bankas darbības slēgšanas gadījumā. Neskatoties uz minēto, tiesa atzīst, ka, ievērojot tos pašus atbildētājas iebildumus, Latvijas Bankas rīcībai a/s Banka Baltija uzraudzībā bija jābūt vēl stingrākai un noteiktākai, nekā mazākas bankas uzraudzībā piemērotai.”

Turklāt īpaši dīvaini Latvijas Banka rīkojusies 1994. gada rudenī, kad „tika konstatēta virkne lielu un neparastu pārskaitījumu uz ārvalstu depozītu kontiem, kā arī ieguldījumi ārvalstu investīciju projektos, kurus kā starpbanku norēķinus Latvijas Banka varēja un tai vajadzēja apturēt, bet nekāda centrālās bankas rīcība nesekoja”.

Šo darījumu apturēšanas vietā Latvijas Banka 1994. gada oktobrī nosūtījusi Bankai Baltija vēstules „projektu” (un nevis oficiālu vēstuli), norādot uz bankas problēmām un iespējamām sankcijām no uzraugošās iestādes puses, tai skaitā aizliegumu izsniegt jaunus kredītus un no vēstules saņemšanas brīža visus līdzekļus no kredītu cedēšanas ieskaitīt Latvijas Bankas depozītu kontā. „Šāda Latvijas Bankas rīcība konstatētajā situācijā faktiski uzskatāma par ierosinājumu bankai nobēdzināt aktīvus, pirms uzraugošā iestāde sākusi rīkoties,” konstatējusi tiesa.

Repšes, Rimšēviča un Latvijas Bankas atbildība

Lai gan Latvijas Banka apgalvojusi, ka Bankas Baltija bankrotā vainojama šīs kredītiestādes vadītāju noziedzīgā rīcība, turklāt Latvijas Banka vispār nevarot būt atbildētāja šajā lietā, apgabaltiesa šos attaisnojumus nav uzskatījusi par pamatotiem, - tiesas ieskatā ne tikai Laventa un Freimaņa noziedzīgā darbība, bet arī „uzraudzību veicošās Valsts bankas prettiesiska bezdarbība” ir bijuši divi patstāvīgi kredītiestādes bankrota cēloņi.

„Latvijas Banka, atsaucoties uz citu personu ļauniem nodomiem, nevar norobežoties no atbildības par to, ko tā ir varējusi darīt, bet nav darījusi, par pieļautiem rupjiem pārkāpumiem, uz kuriem tā nav reaģējusi, neskatoties uz to plašo informācijas apjomu, kas bija tās rīcībā un kas prasīja tūlītēju, aktīvu un mērķtiecīgu rīcību. Latvijas Bankas iepriekš analizētā darbība rada iespaidu par iluzoru darbošanos uzraudzības jomā,” teikts apgabaltiesas spriedumā.

Tiesa atzinusi – nav pamatots Latvijas Bankas viedoklis par to, ka zaudējumus var prasīt tikai no personām, kas izsaimniekoja bankas līdzekļus un ka zaudējumi ir tiešā cēloniskā sakarā tikai ar bankas vadītāju prettiesisku rīcību. „Latvijas Bankas ilgstoši nepietiekoši veiktā jeb precīzāk izsakoties, neveiktā uzraudzība” bijusi nepieciešamais priekšnosacījums Laventa un Freimaņa noziedzīgajām darbībām.

Latvijas Banka savos paskaidrojumos gan apgalvojusi, ka neviena tiesību norma neparedzot tās kā valsts iestādes atbildību par likvidējamo un bankrotējušo kredītiestāžu saistībām un tāpēc centrālā banka neesot atbildīga par Bankas Baltija darbībām, kuru rezultātā nodarīti zaudējumi tās kreditoriem.

Saistībā ar šo apgalvojumu tiesa Latvijas Bankai norāda, ka, likumā deleģējot Latvijas Bankai noteiktas tiesības un pienākumus (šajā gadījumā banku uzraudzībā), tai iestājas arī atbildība par šo pienākumu pienācīgu izpildi: „Latvijas Banka kā jebkura juridiska persona ir civiltiesiski atbildīga par savas darbības vai bezdarbības sekām un tādējādi atbildētājas iebildumi, ka tā ne par ko nav atbildīga, jo nav tāda likuma, nav pamatoti.”

Apgabaltiesa norāda arī uz Civillikuma normām, saskaņā ar kurām „darba devējs (Latvijas Banka) nav atbildīgs par trešajām personām radītajiem zaudējumiem, ja tā darbinieks veicis savus pienākumus profesionāli un godprātīgi, jo, lai celtu prasību par zaudējumu atlīdzību, nepieciešams konstatēt, ka zaudējumi radīti nelikumīgas darbības rezultātā”.

Taču šajā gadījumā neesot šaubu, ka „Latvijas Bankas darbinieki nav veikuši savus pienākumus ne profesionāli, ne arī godprātīgi un zaudējumi nodarīti prettiesiskas darbības (bezdarbības) rezultātā, un darba devējam jāuzņemas atbildība par trešajām personām (noguldītājiem) radītajiem zaudējumiem. Lielākās valstī kredītiestādes novešana līdz bankrotam nolaidības dēļ ir iespējama tad, ja arī uzraugošā institūcija pieļauj prettiesisku bezdarbību”.

„Lielākās valstī kredītiestādes novešana līdz bankrotam nolaidības dēļ ir iespējama tad, ja arī uzraugošā institūcija pieļauj prettiesisku bezdarbību. Arī tad, ja uzraugošo institūciju amatpersonu darbībās nav saskatīts noziedzīga nodarījuma sastāvs, šis apstāklis tiesas ieskatā neizslēdz uzraugošās institūcijas civiltiesisku atbildību,” atzīts tiesas spriedumā.

Dokuments pdf formātā

Lejuplādēt pilno tiesas spriedumu

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...