Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā gadu Einara Repšes un Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka noskatījās uz apjomīgajiem pārkāpumiem Bankā Baltija, tās vadītāju prettiesisku rīcību un naudas aizplūšanu, taču neko nedarīja, lai laikus šīs nelikumības pārtrauktu, bet reizēm pat palīdzēja bankas saimniekam Aleksandram Laventam. Ja Latvijas Bankas tālaika vadība būtu pildījusi tai ar likumu uzdotos pienākumus, noguldītāju zaudējumi būtu bijuši daudz niecīgāki, taču tā nenotika, un Latvijas Bankas bezdarbība reizē ar Bankas Baltija vadītāju noziedzīgo rīcību bija divi galvenie Latvijas lielākās komercbankas bankrota iemesli, - tas secināts Rīgas apgabaltiesas spriedumā Bankas Baltija lietā.

Laventa pretlikumīgā balstīšana

Apgabaltiesas spriedumā detalizēti aprakstīti gadījumi, kad Latvijas Bankas vadība ne tikai rīkojusies bezdarbīgi un nolaidīgi, bet pat nodrošinājusi Laventam īpaši labvēlīgus apstākļus, pieverot acis uz Bankas Baltija vadības prettiesiskām darbībām, vēl vairāk – pati piedaloties komercbankas darbības rādītāju datu sagrozīšanās.

Viens no tiesas spriedumā detalizēti aprakstītajiem šādas Repšes, Rimšēviča un Laventa kopdarbības gadījumiem ir Bankas Baltija mēneša bilances nelikumīga grozīšana, ko saskaņā ar spriedumu apliecina 1994. gada 11. augusta Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas kopīga vēstule Bankai Baltija un zemkopības ministram.

No vēstules cita starpā izrietēja, ka Latvijas Banka patvaļīgi „izlabojusi Bankas Baltija iesniegto mēneša bilances pārskatu š.g. jūlija beigās un lūdz Banku Baltija analoģiski izmainīt arī savu pārskatu”. „Likums Latvijas Bankai nepiešķir tiesības kā trešajai personai grozīt akciju sabiedrības finanšu dokumentu - mēneša bilanci. Tādas centrālās bankas tiesības neizriet arī no likuma Par grāmatvedību, tāpēc tiesa minēto Latvijas Bankas rīcību vērtē kā prettiesisku,” atzīts tiesas spriedumā.

Tāpat saistībā ar īpašo atbalstu Laventam tiesas spriedumā minēta 1994. gada jūnija sarakste, no kuras „izriet, ka Latvijas Banka ir informēta, ka pārskata gada auditu nevar pabeigt, kamēr notiek slikto aizdevumu pārvietošana. Nesekojot nekādai rīcībai no Latvijas Bankas puses, tiesa atzīst, ka lietā ir pamats secināt, ka Latvijas Banka piedalās bankas darbības rādītāju datu sagrozīšanā”.

Tiesa arī norāda, ka Latvijas Banka pieļāvusi situāciju, kad Laventa vadītā Banka Baltija „pati noteica termiņus, kuros nodot gada pārskatus. Vēl jo nepieļaujamāk ir tas, ka uzraugs līdzdarbojas uzraugāmajam labot gada pārskatos un audita pārskatos iekļaujamās ziņas ar mērķi formāli uzlabot bankas finansiālā stāvokļa atspoguļojumu bilancē”.

Faktiski esot konstatējams, ka, arī tiesai sniedzot paskaidrojumus par pārkāpumiem, Latvijas Banka „manipulē ar informāciju, sagroza patiesos faktus gan par uzraudzībā izmantotajām metodēm, gan pieejamo informāciju, nolūkā slēpt savu nespēju efektīvi veikt uzraudzības pienākumus. Tādējādi, vēl jo neatbilstošāk patiesajiem apstākļiem šie atbildētājas iebildumi izskan tajā kontekstā, ka tā pati ilgstoši līdzdarbojusies Bankas Baltija gada pārskatos un audita slēdzienos iekļauto finanšu datu „uzlabošanā””.

Tiesas ieskatā par Latvijas Bankas līdzdalību sistemātiskā finanšu informācijas sagrozīšanā liecinājis arī LR Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas grupas prokurores A.Babres 1996. gada 20. novembra lēmumā minētais: „Latvijas Banka deva norādījumu šīs akcijas pārdot [Bankas Baltija akcionāram, Laventu ģimenes uzņēmumam] Finhold, debitoros uzrādot 25,6 milj. latu peļņu, lai gan akciju vērtību 13,6 milj. latu Finhold nesamaksāja un nav samaksājis arī šodien.”

Apgabaltiesas spriedumā nav minēti fakti, kas varētu skaidrot Repšes un Rimšēviča īpašo labvēlību pret Laventu, taču pieminēts tas, kā kādā tikšanās reizē „Freimanis izdarīja atklātu spiedienu uz Latvijas Bankas prezidentu, brīdinot viņu, ka, ņemot vērā a/s Banka Baltija lielumu un it īpaši saikni ar Krievijas kapitālu, pret šo banku nedrīkstot izturēties kā pret citām bankām. A/s Banka Baltija uzskatīja, ka Latvijas Republikas likumi tai nav piemērojami”.

Iebilda pat Latvijas Bankas darbinieki

Apgabaltiesas spriedumā minēts gadījums, kad pat Latvijas Bankas otrā līmeņa darbinieki nesekmīgi iebilduši pret Repšes un Rimšēviča pārmērīgo iecietību un pretimnākšanu Laventam un Freimanim.

Šis gadījums saistīts ar 1994. gada sākumā Latvijas Bankas veikto Bankas Baltija pārbaudi, kurā noskaidrots, ka komercbanka pārbaudītājiem nevēlas atklāt ne savu īpašnieku sastāvu, ne par izsniegto kredītu nodrošinājumu, kā rezultātā pārbaudītājiem nākas secināt, ka kredītportfelis ir „praktiski nenovērtējams”, dokumentācija kredītu novērtēšanai ir nepietiekama, virknei prasījumu nav nekādas līgumu dokumentācijas, banka darbojas augsta riska situācijā un neievēro likumdošanas prasības, no filiālēm 11 nav juridiski noformētas, bankas vadība atsakās izpaust ziņas par lielākajiem noguldītājiem.

Taču pēc visu šo iespaidīgo pārkāpumu konstatēšanas Latvijas Banka, kā norāda tiesa, nepieņēma nekādus lēmumus par konkrētu sankciju piemērošanu pret Banku Baltija. Tā vietā Repše 1994. gada 17. februārī nosūtījis bankas prezidentam Freimanim vēstuli Par trūkumiem un nepilnībām bankas darbā, kurā saskaņā ar tiesas spriedumā rakstīto „faktiski informē a/s Banka Baltija par pārbaudes rezultātiem, vēlamības izteiksmē lūdzot banku pievērst uzmanību vēstulē pārskaitītajiem trūkumiem un nepilnībām bankas darbā. Šajā dokumentā nav saskatāmas kādas detalizētas norādes konkrētu darbību veikšanai, izņemot termiņu, kādā iesniedzams komercbankas darba uzlabošanai veicamais pasākumu plāns. Tādējādi secināms, ka Latvijas Banka ir pieļāvusi a/s Banka Baltija pašai noteikt, tieši kādus pasākumus un kādos termiņos tā veiks”.

Šis tad arī ir bijis tas gadījums, kad pat Latvijas Bankas otrā līmeņa darbinieki mēģinājuši iebilst Repšem un Rimšēvičam. Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājas vietnieces I. Endziņas rezolūcijā norādīts, ka „vēstules stilam jābūt striktākam, ar konkrētu un skaidru Latvijas Bankas prasību izklāstu, norādījumiem, kuri jāizsaka bez vēlamās izteiksmes „būtu vēlams”, „būtu redzams”, „nopietni jāstrādā”, „visdrīzākajā laikā” u.tml, bet gan „stingra lūguma veidā ar noteikta datuma norādi uz Latvijas Bankas izvirzīto Bankai Baltija veicamo uzdevumu formulējumu ar atsauci uz Latvijas Bankas izdotajiem normatīvajiem aktiem un spēkā esošo likumdošanu”.

Taču šos iebildumus Repše un Rimšēvičs nav ņēmuši vērā. Savukārt, kad Bankas Baltija vadītāji Latvijas Bankai atbildes vēstulē norādīja, ka neviens normatīvs akts neparedz bankas akcionāru - firmu īpašnieku deklarēšanu un ierosināja Latvijas Bankai ar savu normatīvo aktu noteikt tās informācijas loku, kas obligāti jāuzrāda revidentiem, Repšes un Rimšēviča vadītā iestāde šādu normatīvo aktu tā arī neizveidoja. „Lietā nenodibinātu apstākļu dēļ nekāda Latvijas Bankas reakcija nesekoja,” norāda tiesa.

Ko secinājusi tiesa

Ņemot vērā visus izskatītos pierādījumus, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija nonākusi pie šādiem secinājumiem:

1. Ar savu faktisko bezdarbību Latvijas Banka pieļāva komercbankas neadekvāti strauju izaugsmi, tādējādi dodot iespēju iesaistīt ievērojamus juridisko un fizisko personu līdzekļus un tos neadekvāti izlietot.

2. Latvijas Banka nav veikusi savus pienākumus, lai identificētu, pārvaldītu un uzraudzītu kredītiestādes darbībai piemītošos riskus un nav pasargājusi no zaudējumiem labticīgas trešās personas, tai skaitā valsts un pašvaldību institūcijas, kurām bija tiesības paļauties uz pienācīgu banku uzraudzības veikšanu no Latvijas Bankas puses.

3. Ja Latvijas Banka būtu pildījusi tai ar likumu noteiktos pienākumus, konstatējot gan iekšējās kontroles trūkumus strauji pieaugošā apjoma dēļ, gan pašas uzraugošās iestādes darbība savlaicīgi ierobežojot bankas izaugsmi, kreditoriem nodarīto zaudējuma apmērs nesasniegtu tik lielus apmērus.

4. Latvijas Bankas pienākums bija pieņemt attiecīgus nolēmumus par Bankas Baltija darbības ierobežošanu, kamēr netiek izpildīti sākotnējie Latvijas Bankas norādījumi. Pēc šo normatīvu atkārtotas pārkāpšanas vai turpmākas neizpildes, Latvijas Bankai nekavējoties bija jāanulē bankas licence, kas 1993. un 1994.gadā bija vienīgais tiesiskais ietekmēšanas veids. Tātad, ja Latvijas Banka ievērotu savu likumā noteikto pienākumu, tad jau 1993. gadā pēc pirmā konstatētā Bankas Baltija pārkāpuma, Latvijas Bankai bija jāanulē bankas licence, kas liegtu iespēju Bankai turpināt savu riskanto komercdarbību.

5. Latvijas Bankas bezdarbība ļāva bankas amatpersonām netraucēti piesaistīt noguldītāju līdzekļus un sekojoši veikt prettiesiskas darbības ar bankā uzkrātajiem finanšu līdzekļiem, tādejādi radot zaudējumus bankas noguldītājiem.

6. Bankas Baltija vadībai nepamatoti un neattaisnoti ilgu laiku tika dota iespēja veikt šīs prettiesiskās darbības, pat līdzdarbojoties, piemēram, pieļaujot un veicinot gada pārskatos iekļauto ziņu sagrozīšanu. Savlaicīgi izdodot bankas darbību reglamentējošus tiesību aktus, kontrolējot bankas darbības atbilstību izvirzītām prasībām un, galu galā, nosakot sankcijas, t.sk. anulējot Bankas Baltija licenci, ko centrālā banka varēja veikt jau, vēlākais, 1994. gada vidū, kreditoriem nodarīto zaudējumu apmērs daudzkārt samazinātos.

7. Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka reālu zaudējumu esamība neatkarīgi no tā, ka nebija zināms, ka tā radusies bankas vadības ļaunprātīgas rīcības rezultātā, atklājās jau vismaz 1994.gadā. Latvijas Bankas veiktā pārbaude skaidri parādīja to, ka bankas turpmāka darbība bez nopietna apdraudējuma visai valsts finanšu sistēmas stabilitātei nav iespējama. Bankas darbības rādītāji paši par sevi bija tādi, kas noteica nepieciešamību nekavējoties un radikāli rīkoties.

8. Centrālās bankas rīcībā bija pietiekami daudz informācijas par komercbankas ekonomiskajiem rādītājiem, uz ko balstīt savus lēmumus, savlaicīgi apturēt gan noguldītāju līdzekļu nepamatotu piesaistīšanu, gan to izmantošanu bankas vadības merkantilo interešu apmierināšanai.

9. Latvijas Banka, būdama informēta par Bankas Baltija finansu stāvokli, pieļāva sekojošas prettiesiskas darbības:

-     pieļāva bankas darbības apjoma būtisku palielināšanos, kā arī rupjus centrālās bankas norādījumu pārkāpumus, nepiemērojot par ko nekādas sankcijas, pati uzņēmās bankas vadību, tādējādi ar savu darbību veicinot likuma un savu noteikto direktīvu neievērošanu;

-     pavirši un bezrūpīgi rīkojās, izdarot kontrolpārbaudes un neatkarīgas procedūras, kas ļautu Latvijas Bankai izdarīt secinājumus par bankas finanšu stāvokli (kontrolpārbaužu nolūks ir pārbaudīt grāmatvedības sistēmas un uzņēmuma iekšējas kontroles darboties spēju). Latvijas Bankai bija jāpievērš uzmanība un attiecīgi jārīkojas, līdz pat bankas licences anulēšanai un slēgšanai;

-     Latvijas Bankai bija jāreaģē uz Bankas Baltija kreditēšanas politikas trūkumiem, tajā skaitā datu neesamību par aizdevumu ņēmēju finansiālo stāvokli, to īpašniekiem, ekonomiku un atmaksāšanas spēju, par aizdevuma nodrošinājumu (kura visbiežāk nebija), kā arī par aizdevumiem, kas bija piešķirti Bankas Baltija akcionāriem;

- Latvijas Bankai konkrētajā gadījumā bija strikts pienākums pārbaudīt, vai bankā nav novērojami krāpšanas un izšķērdēšanas gadījumi (iekšējo pārbaužu trūkums, pēkšņi un ievērojami zaudējumi, dokumentu trūkums, neparastas skaidras naudas izmaksas, kā arī neparasti darījumi ar bankas akcionāriem un tiem tuviem partneriem, u.c.), nevis ar savu bezdarbību jādod iespēja turpināt šādas darbības.

Bezdarbība un nolaidība

Taču nesalīdzināmi biežāk Latvijas Banka saistībā ar Banku Baltija tiesas ieskatā rīkojusies nevis klaji labvēlīgi, bet vienkārši nolaidīgi, bezdarbīgi un bezatbildīgi. Šī bezdarbība izpaudusies visā – no konkrētu pārkāpumu nepārtraukšanas līdz pat nepieciešamu normatīvo aktu nepieņemšanai.

„Bezdarbību attiecīgu normatīvu izstrādāšanā un pieņemšanā apliecina tas, ka jau 1993. gada 6. decembrī Latvijas Banka bija izstrādājusi Nolikumu par pasākumiem pret kredītiestādēm, kuras neievēro Latvijas Bankas noteikumus, kurš tomēr netika pieņemts. Tādējādi secināms, ka Latvijas Banka apzinājās šāda regulējuma nepieciešamību, bet nesaprotamu iemeslu dēļ vilcinājās to pieņemt,” konstatēts spriedumā.

Pat svarīgākie normatīvie akti Repšes un Rimšēviča vadītajā iestādē ne tikai pieņemti ar milzīgu novēlošanos, bet pēc tam vēl nav izmantoti: „Tikai pēc gada, 1994. gada 20. decembrī, Latvijas Bankas padome apstiprināja Kredītiestāžu darbības licenču izsniegšanas un atsaukšanas nolikumu, kura 16.punkts saturēja Latvijas Bankas iespējamo pasākumu uzskaiti, ko tā drīkst piemērot pret kredītiestādi, kas neievēro LR likumus, Latvijas Bankas noteiktos ekonomiskos normatīvus un citus norādījumus un savus statūtus. Taču lietā nodibināms, ka Latvijas Banka neizmantoja arī šajā nolikumā paredzētās tiesības, attiecībā pret a/s Banka Baltija savlaicīgi nepielietojot nevienu no nolikumā paredzētajām sankcijām, lai gan pēc šo noteikumu apstiprināšanas vairākkārt tika konstatēti vai Latvijas Bankai bija zināmi a/s Banka Baltija ilgstošie pārkāpumi.”

Pārbaudes Bankā Baltija gan veiktas, taču tām nav sekojuši nekādi konkrēti pasākumi, lai uzlabotu situāciju bankā, ko, iespējams, 1994. gadā vēl varēja paglābt no bankrota. „Nav strīda, ka Latvijas Banka veica pārbaudes 1994. gada janvārī-februārī un jūlijā-augustā, taču pārbaužu veikšanu pašu par sevi, bez to rezultātu rūpīgas analīzes, sekojošu lēmumu pieņemšanas un sankciju piemērošanas nevar atzīt par likumam atbilstošu Latvijas Bankas pienākumu izpildi a/s Banka Baltija uzraudzībā,” atzīts tiesas spriedumā.

Tiesa izdarījusi arī secinājumus par kopējo Latvijas Bankas bezdarbību konkrētu lēmumu pieņemšanā: „Novērtējot starp Latvijas Banku un Banku Baltija notikušo saraksti, jāatzīst, ka Latvijas Bankas no sarakstes izrietošās darbības komercbankas uzraudzībā ir tikpat nekonsekventas un nepārliecinošas kā visa pārējā uzraudzība. Tā vietā, lai skaidri un kritiski vērtētu komercbankas riskanto darbības stilu, Latvijas Banka divu gadu laikā nevis izvirzīja un noteica striktus noteikumus bankas darbībai un pieprasīja to konsekventu izpildi, bet veica ilgstošu un neauglīgu saraksti ar bankas vadību.”

Apgabaltiesa norāda arī uz 1994. gada jūlijā-augustā Latvijas Bankas veikto Bankas Baltija pārbaudi, kurā konstatēta ne tikai virkne rupju pārkāpumu, bet arī tas, ka viss bankas pašu kapitāls ir zaudēts un izveidojies ar mīnusa zīmi - 13,3 miljoni latu. Šajā brīdī, kā norāda tiesa, „Latvijas Banka varēja izdarīt secinājumu, ka a/s Banka Baltija naudas vairs reāli nav” un „Latvijas Bankai bija pietiekams pilnīgs pamats jebkādu sankciju piemērošanai, t.sk. bankas licences apturēšanai un šāda rīcība kā vienīgā iespējamā bija nepieciešama”.

Tiesa norāda, ka šajā pašā laikā Latvijas Banka konstatēja, ka a/s Daugavas banka ir zaudējusi visu savu pamatkapitālu, praktizē riskantu kredītpolitiku, kas apdraud noguldītāju līdzekļu drošību, līdz ar ko Repšes un Rimšēviča vadītā iestāde nekavējoties aizliedza šai komercbankai piesaistīt līdzekļus depozītos un visa veida noguldījumos, ka arī izsniegt jaunus kredītus.

Toties pret Banku Baltija, kas bija vēl traģiskākā situācijā, Latvijas Banka nekādus ierobežojošus pasākumus neveica. „Neskatoties pat uz to, ka bija zaudēts bankas pašu kapitāls, Latvijas Banka nepieņēma nevienu komercbankas ierobežojošu nolēmumu. Gluži pretēji, tajā pat laikā Latvijas Banka atļāva uzsākt darbību trīs jaunām norēķinu grupām Madonas rajonā - Ērgļos, Lubānā un Liezerē, bet 1994. gada 22.septembrī Latvijas Banka neiebilda komercbankas līdzdalībai bankas dibināšanā Baltkrievijā – Minskā,” norādīts spriedumā.

Saistībā ar šo dubulto pieeju apgabaltiesa secinājusi: „Atbilstoši elementāras loģikas likumiem, dzīvē gūtajiem novērojumiem, bankas aprobētajai praksei šādu pārbaudes rezultātu gadījumā attiecībā pret jebkuru citu komercbanku, Latvijas Banka nekavējoties apturētu bankas licenci. Tiesa pievienojas prasītāja viedoklim arī par to, ka a/s Banka Baltija bija piešķirts izņēmuma statuss un tai izvirzītās uzraugošās institūcijas prasības un pret to izmantotā prakse acīmredzami atšķīrās no tās, ko centrālā banka izmantoja pret citām komercbankām.

Pamatots ir prasītāja viedoklis arī par dažādu mērauklu piemērošanu pret a/s Banka Baltija un pret citām komercbankām, sakarā ar ko atbildētāja iebildusi, atsaucoties uz a/s Banka Baltija darbības apjomu un tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku, bankas darbības slēgšanas gadījumā. Neskatoties uz minēto, tiesa atzīst, ka, ievērojot tos pašus atbildētājas iebildumus, Latvijas Bankas rīcībai a/s Banka Baltija uzraudzībā bija jābūt vēl stingrākai un noteiktākai, nekā mazākas bankas uzraudzībā piemērotai.”

Turklāt īpaši dīvaini Latvijas Banka rīkojusies 1994. gada rudenī, kad „tika konstatēta virkne lielu un neparastu pārskaitījumu uz ārvalstu depozītu kontiem, kā arī ieguldījumi ārvalstu investīciju projektos, kurus kā starpbanku norēķinus Latvijas Banka varēja un tai vajadzēja apturēt, bet nekāda centrālās bankas rīcība nesekoja”.

Šo darījumu apturēšanas vietā Latvijas Banka 1994. gada oktobrī nosūtījusi Bankai Baltija vēstules „projektu” (un nevis oficiālu vēstuli), norādot uz bankas problēmām un iespējamām sankcijām no uzraugošās iestādes puses, tai skaitā aizliegumu izsniegt jaunus kredītus un no vēstules saņemšanas brīža visus līdzekļus no kredītu cedēšanas ieskaitīt Latvijas Bankas depozītu kontā. „Šāda Latvijas Bankas rīcība konstatētajā situācijā faktiski uzskatāma par ierosinājumu bankai nobēdzināt aktīvus, pirms uzraugošā iestāde sākusi rīkoties,” konstatējusi tiesa.

Repšes, Rimšēviča un Latvijas Bankas atbildība

Lai gan Latvijas Banka apgalvojusi, ka Bankas Baltija bankrotā vainojama šīs kredītiestādes vadītāju noziedzīgā rīcība, turklāt Latvijas Banka vispār nevarot būt atbildētāja šajā lietā, apgabaltiesa šos attaisnojumus nav uzskatījusi par pamatotiem, - tiesas ieskatā ne tikai Laventa un Freimaņa noziedzīgā darbība, bet arī „uzraudzību veicošās Valsts bankas prettiesiska bezdarbība” ir bijuši divi patstāvīgi kredītiestādes bankrota cēloņi.

„Latvijas Banka, atsaucoties uz citu personu ļauniem nodomiem, nevar norobežoties no atbildības par to, ko tā ir varējusi darīt, bet nav darījusi, par pieļautiem rupjiem pārkāpumiem, uz kuriem tā nav reaģējusi, neskatoties uz to plašo informācijas apjomu, kas bija tās rīcībā un kas prasīja tūlītēju, aktīvu un mērķtiecīgu rīcību. Latvijas Bankas iepriekš analizētā darbība rada iespaidu par iluzoru darbošanos uzraudzības jomā,” teikts apgabaltiesas spriedumā.

Tiesa atzinusi – nav pamatots Latvijas Bankas viedoklis par to, ka zaudējumus var prasīt tikai no personām, kas izsaimniekoja bankas līdzekļus un ka zaudējumi ir tiešā cēloniskā sakarā tikai ar bankas vadītāju prettiesisku rīcību. „Latvijas Bankas ilgstoši nepietiekoši veiktā jeb precīzāk izsakoties, neveiktā uzraudzība” bijusi nepieciešamais priekšnosacījums Laventa un Freimaņa noziedzīgajām darbībām.

Latvijas Banka savos paskaidrojumos gan apgalvojusi, ka neviena tiesību norma neparedzot tās kā valsts iestādes atbildību par likvidējamo un bankrotējušo kredītiestāžu saistībām un tāpēc centrālā banka neesot atbildīga par Bankas Baltija darbībām, kuru rezultātā nodarīti zaudējumi tās kreditoriem.

Saistībā ar šo apgalvojumu tiesa Latvijas Bankai norāda, ka, likumā deleģējot Latvijas Bankai noteiktas tiesības un pienākumus (šajā gadījumā banku uzraudzībā), tai iestājas arī atbildība par šo pienākumu pienācīgu izpildi: „Latvijas Banka kā jebkura juridiska persona ir civiltiesiski atbildīga par savas darbības vai bezdarbības sekām un tādējādi atbildētājas iebildumi, ka tā ne par ko nav atbildīga, jo nav tāda likuma, nav pamatoti.”

Apgabaltiesa norāda arī uz Civillikuma normām, saskaņā ar kurām „darba devējs (Latvijas Banka) nav atbildīgs par trešajām personām radītajiem zaudējumiem, ja tā darbinieks veicis savus pienākumus profesionāli un godprātīgi, jo, lai celtu prasību par zaudējumu atlīdzību, nepieciešams konstatēt, ka zaudējumi radīti nelikumīgas darbības rezultātā”.

Taču šajā gadījumā neesot šaubu, ka „Latvijas Bankas darbinieki nav veikuši savus pienākumus ne profesionāli, ne arī godprātīgi un zaudējumi nodarīti prettiesiskas darbības (bezdarbības) rezultātā, un darba devējam jāuzņemas atbildība par trešajām personām (noguldītājiem) radītajiem zaudējumiem. Lielākās valstī kredītiestādes novešana līdz bankrotam nolaidības dēļ ir iespējama tad, ja arī uzraugošā institūcija pieļauj prettiesisku bezdarbību”.

„Lielākās valstī kredītiestādes novešana līdz bankrotam nolaidības dēļ ir iespējama tad, ja arī uzraugošā institūcija pieļauj prettiesisku bezdarbību. Arī tad, ja uzraugošo institūciju amatpersonu darbībās nav saskatīts noziedzīga nodarījuma sastāvs, šis apstāklis tiesas ieskatā neizslēdz uzraugošās institūcijas civiltiesisku atbildību,” atzīts tiesas spriedumā.

Dokuments pdf formātā

Lejuplādēt pilno tiesas spriedumu

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...