Tiesa Čakšas ministrijai „uz atvadām” liek sniegt slēpto informāciju par trekno piemaksu saņēmējiem un atvainoties

Pietiek jau ir aprakstījis, ka Čakšas vadībā Veselības ministrijā pērn notikusi vērienīga naudas dāļāšana piemaksā – nesalīdzināmi apjomīgāka, nekā ir rādījuši līdz šim publiskotā fragmentārā informācija.

Čakšas un ministrijas administratīvās vadības rīkojumi rādīja grandiozus „piemaksu sistēmas” apmērus pagājušā gada otrajā pusgadā: regulāras piemaksas piešķirtas pat par „e-talonu un taksometru karšu izsniegšanu darbiniekiem un kontroli par noteiktajā termiņā nodotajām kartēm” un par „vizītkaršu, spiedogu, kancelejas preču, reprezentācijas materiālu pasūtīšanas nodrošināšanu”.

Arī šogad šī sistēma tika turpināta, īpaši treknu dzīvi nodrošinot „savējiem”. Tā, piemēram, savulaik „oligarhu ielikteņa” slavu ieguvušajam Sergejam Ancupovam, kurš pērn kļuva par piekto padomnieku Veselības ministrijā, Čakša 30% piemaksu „par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti” noteica ne tikai līdz ar darba sākumu, par darba kvalitāti nemaz nepārliecinoties, bet arī uzreiz uz pusgadu.

Turklāt šāda pati piemaksa ar šādu pašu pamatojumu uzreiz uz pusgadu tika noteikta arī virknei citu Čakšai īpaši pietuvinātu personu. 30% piemaksas „par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti” līdz pat šā gada jūnija beigām bija noteiktas visām ministrei īpaši pietuvinātajām personām – reizē ar Ancupovu arī biroja vadītājam Andrejam Panteļējevam un padomniekiem Ilzei Āboliņai, Inesei Dābolai, Natālijai Bolbatei un Maritai Truhanovai. Turklāt ministrija nevēlas atklāt šo personu darba novērtējuma rezultātus.

Lieta, kurā Veselības ministrijai ir uzlikts par pienākumu sniegt slēpto informāciju, ir viena no divām administratīvajām lietām, kurās ministrija ir atbildētāja. Pietiek šodien publicē tiesas spriedumu pirmajā no tām.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2018.gada 4.oktobri

Administratīva rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska,

lietā ar pieteicēju Lato Lapsu un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestādi Veselības ministriju,

daļu rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Lato Lapsas pieteikuma par Veselības ministrijas faktiskās rīcības, nesniedzot pieprasīto informāciju, atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu sniegt prasīto informāciju un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Lato Lapsa 2018.gada 29.janvārī vērsās Veselības ministrijā ar iesniegumu, lūdzot sniegt informāciju par katru no personām, kam pēc 2018.gada 1.janvāra ministrija ir noteikusi prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma, norādot personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, attiecīgās izmaksas lielumu, izmaksas datumu, prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojumu, personu, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.

Ministrija 2018.gada 12.februāra vēstulē norādīja, ka pieteicēja pieprasītā informācija ir publicēta iestādes mājaslapā internetā.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2018.gada 19.februārī saņemts pieteicēja pieteikums par pienākuma uzlikšanu Veselības ministrijai sniegt pieteicēja 2018.gada 29.janvāra iesniegumā pieprasīto informāciju un nemantiskā (morālā) kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos.

Pieteikumā norādīts, ka iepazīstoties ar iestādes interneta mājas lapu, pieteicējs konstatēja, ka iestāde vēstulē sniegusi nepatiesu, maldinošu informāciju. Minētajā lapā fiksēts tikai kopējais atalgojuma lielums, bet pieteicēja pieprasītā informācija nav sniegta.

[3] Ministrija savā rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteicēja pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Informācijas atklātības likuma 2.pants noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šī likuma 11.2panta piektā daļa noteic, ka iestādei nav pienākums savākt, radīt, glabāt vai pārveidot informāciju tikai atkal izmantošanas pieprasījumu izpildīšanai.

Informācijas atklātības likuma 11.'panta pirmā daļa noteic, ka pieprasījumu iestādes rīcībā esošās informācijas atkal izmantošanai noformē rakstveidā saskaņā ar attiecīgajai grupai noteiktajām pieprasījuma noformēšanas prasībām.

Ņemot vērā minēto, pieteicējam tika sniegta informācija, ka saskaņā ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī, lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā nostiprināto cilvēktiesību uz vārda brīvību, tai skaitā informācijas atklātību, ievērošanu un efektīvu īstenošanu iespējami ērti privātpersonām, visu valsts un pašvaldības strādājošo atlīdzība ir pilnīgi atklāta sabiedrībai šādā kārtībā:

1) institūcijas visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē institūcijas mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu, ja likums nenosaka citādi;

2) informācija par institūcijas amatpersonām un darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un naudas summām, kas viņiem pienākas, iestādes mājaslapā internetā atrodas ne mazāk kā astoņus gadus. Ja institūciju likvidē, šīs publicētās informācijas pieejamību līdz noteiktā termiņa beigām turpina uzturēt augstākās iestādes mājaslapā internetā.

[3.2] Pieteicējs atkārtoti 2018.gada 19.februārī un 16.martā ar analogu informācijas pieprasījumu vērsās Veselības ministrijā. Veselības ministrija ar 2018.gada 23.marta vēstuli Nr.01-20fiz/1278 informēja pieteicēju, ka atbilstoši informācijas atklātības likuma ll.2panta trešajai daļai iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu vai tā izpildes nosacījumus, ja informācijas pieprasījums vai tā izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības.

Ministrija paskaidroja pieteicējam, ka informācija par ministrijas darbinieku un amatpersonu atalgojumu netiek apkopota tādā veidā, kādā to pieprasa pieteicējs, līdz ar to šādas informācijas apkopošana prasa katras individuālās personas lietas analīzi, kas ir nesamērīgs apstrādājamās informācijas apjoms un patērētais darba apjoms var negatīvi ietekmēt iestādes darba nodrošinājumu. Jāņem vērā tas, ka pēc būtības to pašu informāciju pieteicējs var iegūt personīgi analizējot informāciju no publiski pieejamas informācijas.

Ievērojot labas pārvaldības principu, ministrija aicināja pieteicēju iepazīties ar pieprasīto informāciju uz vietas ministrijā, saskaņojot vizītes laiku un ilgumu ar Personāla un dokumentu pārvaldības departamenta direktori.

Tādējādi pieteicējam ir nodrošināta iespēja iegūt vēlamo informāciju atbilstoši Informācijas atklātības likuma prasībām.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.'panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka procesa dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi šķēršļi lietas izskatīšanai rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējusi procesa dalībnieku lietā sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar lietas materiāliem un lietā esošajiem pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir apmierināms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6] Tiesa konstatē, ka pieteicējs 2018.gada 29.janvāra iesniegumā (lietas 6.lapa) ir ietvēris lūgumu saņemt informāciju par katru no personām, kam pēc 2018.gada 1.janvāra no ministrijas ir noteiktas prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma, norādot personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, attiecīgās izmaksas lielumu, izmaksas datums, prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojumu, personu, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu, attiecīgās regulāras papildu piemaksas regulārās izmaksāšanas termiņu, attiecīgās personas ieņemama amata aprakstu.

Ministrija uz pieteicēja 2018.gada 29.janvāra iesniegumu sniegusi atbildi {lietas 5.lapa), ka saskaņā ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī, ministrija visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas katru mēnesi, publicē institūcijas mājaslapā internetā. Līdz ar to atteikusies sniegt pieteicējam pieprasīto informāciju

Tiesa secina, ka konkrētajā gadījuma lieta pastāv strīds par to, vai ministrija pamatoti atteikusi izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju.

[7] Tiesības saņemt informāciju ir ietvertas gan likumos, gan sasaistāmas ar Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām cilvēka pamattiesībām.

[7.1] Informācijas atklātības likums konkrētāk reglamentē indivīda tiesības saņemt informāciju, kas ir valsts pārvaldes iestāžu rīcībā, kā arī atbilstošu valsts pārvaldes iestāžu pienākumu. Šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot (2.panta pirmā daļa).

Informācijas atklātības likuma regulējums paredz vispārējas indivīda tiesības saņemt informāciju, ja vien likums neparedz ierobežojumu (2.panta trešā daļa).

Vispārpieejamā informācija ir izsniedzama pēc pieprasījuma, neprasot pamatojumu (10.panta pirmā daļa), savukārt ierobežotas pieejamības informācijas saņemšana ir iespējama, ja persona norāda pamatojumu un izmantošanas mērķi (11.panta ceturtā daļa).

Tāpat jāņem vērā, ka Informācijas atklātības likums attiecas tikai uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē (2.panta otrā daļa), un dokumentēta informācija šā likuma izpratnē ir informācija, kuras iekļūšanu informācijas apritē var identificēt (1.pants).

Savukārt atbilstoši Informācijas atklātības likuma 12.pantam, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts (12.panta pirmā daļa), bet, ja informācija, kas pieprasīta iestādei, ir pieejama internetā bez maksas, iestāde var atteikties izsniegt pieprasīto informāciju, norādot tās mājaslapas adresi, kur attiecīgā informācija ir pieejama (12.panta trešā daļa).

[7.2] Izskatāmajā gadījumā pieteicēja mērķis ir bijis saņemt informāciju par ministrijā konkrētām personām izmaksātajām prēmijām, novērtēšanas prēmijām, naudas balvām vai piemaksām, norādot, kas ir saņēmis, kad tās ir saņemtas, kāds ir tās lielums, kā arī, kas ir tās piešķīris un uz kāda pamata, kā arī attiecīgās regulārās papildu piemaksas regulārās izmaksāšanas termiņus un attiecīgas amatpersonas amata aprakstus.

Ministrijas atteikums pamatots ar to, ka pieteicēja pieprasītā informācija ir publiskota un pieejama interneta vidē.

Līdz ar to lietā ir pārbaudāms vai ministrijas interneta adresē ir pieejama pieteicēja pieprasītā informācija.

[8] Tiesa no ministrijas 2018.gada 12.februāra atbildes vēstules pieteicējam {lietas 5.lapa) konstatē, ka ministrija nav norādījusi konkrētu interneta adresi, kurā meklējama pieprasītā informācija, bet tikai vispārīgi norādījusi uz institūcijas mājaslapu.

Tiesa, pārbaudot ministrijas interneta mājaslapā www.vm.gov.lv iekļauto informāciju, konstatē, ka interneta vietnē

http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/Bud%C5%BEets/Darba samaksa amatperson%C 4%81m%252c ier%C4%93d%C5%86iem un darbiniekiem 01.2018..pdf ir atrodams amatpersonām izmaksātais atalgojums par janvāra mēnesi, kur tabulas veidā atspoguļots amata nosaukums, amatpersonas vārds un uzvārds, izmaksai aprēķinātā atalgojuma summa ar atzīmi - t.sk. apmaksātais ikgadējais atvaļinājums vai papildatvaļinājums, vai ikgadējais atvaļinājums un papildatvaļinājums (lietas 7.-9.lapa).

Arī interneta vietnē http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/Bud%C5%BEets/Info majaslapai soc garantijas VM 122017.pdf ir atrodama tikai vispārīga informācija par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem Veselības ministrijā, kurā norādīti piemaksu vai prēmiju veidi un naudas balvas, to apmēri % no mēnešalgām un ministrijā noteiktie kritēriji to piešķiršanai.

Savukārt interneta vietnē

http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/Bud%C5%BEets/Amatu_grupas 01.06.2018.pdf arī ir pieejama tikai vispārīga informācija par ministrijas amatpersonu un darbinieku mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām, kurā atspoguļots amata nosaukums, mēnešalgas diapazons, amata vietu skaits un vidējā mēnešalga.

[8.1] No minētā tiesa secina, ka ministrijas mājaslapā nav pieejama pieteicēja pieprasītā informācija, proti, no minētajām interneta adresēm nav iespējams noskaidrot, kas, kad un konkrēti ko ir saņēmis, kāds ir konkrētās prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas lielums un piešķiršanas pamatojums, kā arī, kas to ir piešķīris. Turklāt nav iespējams noskaidrot attiecīgās regulārās papildu piemaksas regulārās izmaksāšanas termiņus.

Savukārt attiecībā uz pieteicēja lūgumu par attiecīgas amatpersonas amata aprakstu, ministrija vispār nav sniegusi nekādu informāciju.

[8.2] Tiesa atzīst par nepamatotu rakstveida paskaidrojumos tiesai pausto ministrijas argumentu, ka pieteicējam ir iespēja norādītajās interneta adresēs iegūto informāciju sagrupēt un analizēt atbilstoši viņa interesei. Proti, sagrupējot amatpersonas pēc vārdiem un uzvārdiem un zinot konkrētā mēneša regulāro atalgojumu un pārējo noteikto atalgojumu, nav iespējams noskaidrot, kas ietilpst šajā „pārējā” atalgojumā - vai piemaksa par prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu, kas ir līdz 30% no mēnešalgas, vai arī prēmija saskaņā ar darbinieka/ierēdņa darba izpildes novērtējumu, u.t.t..

[8.3] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa secina, ka ministrija ir norādījusi uz publiski pieejamu informāciju par ministrijas amatpersonām izmaksāto atalgojumu, norādot, amatpersonas vārdu un uzvārdu, amatu un izmaksai aprēķināto atalgojuma summu, taču nevienā no iepriekš minētajiem informācijas avotiem nav ietverta pieteicēja pieprasītā informācija. Kā arī to nav iespējams iegūt, apstrādājot un analizējot minētajos avotos ietverto informāciju kopsakarā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atsakot pieteicējam izsniegt pieprasīto informāciju ministrija nepamatoti ir norādījusi uz šādas informācijas pieejamību publiskajā telpā, jo internetā bez maksas nav ne pieejama, ne iegūstama pieteicēja pieprasītā informācija un tādēļ Informācijas atklātības likuma 12.panta trešā daļa izskatāmajā gadījumā nevarēja būt par pamatu pieprasītās informācijas sniegšanas atteikumam.

[9] Informācijas atklātības likuma 11.2panta trešajā daļā noteikts, ka iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu vai tā izpildes nosacījumus, ja informācijas pieprasījums vai tā izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības.

No minētās tiesību normas izriet, ka katrs konkrētais informācijas pieprasījums ir izvērtējams atsevišķi, bet konstatējot informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu nesamērojamību ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, atbildētājai ir tiesības atteikt sniegt pieprasīto informāciju, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma ll.2panta trešo daļu.

Izskatāmajā gadījumā pieteicēja pieprasītā informācija ir apstrādājama informācija, taču vienlaicīgi tiesa atzīst, ka pieprasītās informācijas apjoms un apstrādes (sagatavošanas) sarežģītība un laikietilpība nekādā ziņā nav atzīstama par nesamērojamu ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem.

Pieteicēja prasība saņemt informāciju par prēmiju, novērtēšanas prēmiju, naudas balvu vai piemaksu saņemšanu gada griezumā varētu būt darba un laika ietilpīgs process, taču pieteicēja prasība saņemt šādu informāciju mēneša ietvaros, nevarētu būtiski apdraudēt iestādes darbu vai citu personu tiesības. Turklāt tiesa ņem vērā arī to apstākli, ka ministrija šādu informāciju daļēji jau sagrupē un tā daļēji, bet nepilbnīgi, ir pieejama norādītajās interneta adresēs.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka Informācijas atklātības likuma 11.2panta trešā daļa izskatāmajā gadījumā nevar būt par pamatu pieprasītās informācijas izsniegšanas atteikumam.

[10] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa secina, ka ministrijas atteikums pieteicējam sniegt pieprasīto informāciju, un, ņemot vērā šajā spriedumā minētos apsvērumus, ir atzīstams par prettiesisku. Līdz ar to pieteikums šajā daļā ir apmierināms un ministrijai uzliekams par pienākumu trīsdesmit dienu laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas izsniegt pieteicējam 2018.gada 29.janvāra iesniegumā pieprasīto informāciju.

[11] Pieteicējs lūdz atlīdzināt morālo kaitējumu, uzliekot pienākumu ministrijai atvainoties pieteicējam.

Ievērojot, ka tiesa ministrijas pārsūdzēto lēmumu ir atzinusi par prettiesisku, tiesai ir pamats izvērtēt pieteicēja prasījumu par nemantiskā (morālā) kaitējuma atlīdzinājumu.

[12] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „ Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Pieteicējs samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 4.lapa) par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Ņemot vērā, ka pieteicēja pieteikums apmierināts, no ministrijas par labu pieteicējam piespriežama viņa samaksātā valsts nodeva 30 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.- 251.pantu, 282.panta 4.punktu un 284.pantu, 289.-291.pantu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt Lato Lapsas pieteikumu.

Uzlikt par pienākumu Veselības ministrijai sniegt Lato Lāpsam 2018.gada 29.janvāra iesniegumā pieprasīto informāciju 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Uzlikt par pienākumu Veselības ministrijai 30 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā rakstveidā atvainoties Lato Lapsam par tiesību aizskārumu, nesniedzot pieprasīto informāciju.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro, kas izmaksājama Lato Lapsam no Veselības ministrijas budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Novērtē šo rakstu: