Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Andas Čakšas līdz šim vadītajai Veselības ministrijai tiesa „uz atvadām” ir uzlikusi par pienākumu atklāt tās līdz šim slēpto informāciju par ministrijas trekno piemaksu un prēmiju saņēmējiem, kā arī atvainoties par šīs informācijas nesniegšanu.

Pietiek jau ir aprakstījis, ka Čakšas vadībā Veselības ministrijā pērn notikusi vērienīga naudas dāļāšana piemaksā – nesalīdzināmi apjomīgāka, nekā ir rādījuši līdz šim publiskotā fragmentārā informācija.

Čakšas un ministrijas administratīvās vadības rīkojumi rādīja grandiozus „piemaksu sistēmas” apmērus pagājušā gada otrajā pusgadā: regulāras piemaksas piešķirtas pat par „e-talonu un taksometru karšu izsniegšanu darbiniekiem un kontroli par noteiktajā termiņā nodotajām kartēm” un par „vizītkaršu, spiedogu, kancelejas preču, reprezentācijas materiālu pasūtīšanas nodrošināšanu”.

Arī šogad šī sistēma tika turpināta, īpaši treknu dzīvi nodrošinot „savējiem”. Tā, piemēram, savulaik „oligarhu ielikteņa” slavu ieguvušajam Sergejam Ancupovam, kurš pērn kļuva par piekto padomnieku Veselības ministrijā, Čakša 30% piemaksu „par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti” noteica ne tikai līdz ar darba sākumu, par darba kvalitāti nemaz nepārliecinoties, bet arī uzreiz uz pusgadu.

Turklāt šāda pati piemaksa ar šādu pašu pamatojumu uzreiz uz pusgadu tika noteikta arī virknei citu Čakšai īpaši pietuvinātu personu. 30% piemaksas „par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti” līdz pat šā gada jūnija beigām bija noteiktas visām ministrei īpaši pietuvinātajām personām – reizē ar Ancupovu arī biroja vadītājam Andrejam Panteļējevam un padomniekiem Ilzei Āboliņai, Inesei Dābolai, Natālijai Bolbatei un Maritai Truhanovai. Turklāt ministrija nevēlas atklāt šo personu darba novērtējuma rezultātus.

Lieta, kurā Veselības ministrijai ir uzlikts par pienākumu sniegt slēpto informāciju, ir viena no divām administratīvajām lietām, kurās ministrija ir atbildētāja. Pietiek šodien publicē tiesas spriedumu pirmajā no tām.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2018.gada 4.oktobri

Administratīva rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska,

lietā ar pieteicēju Lato Lapsu un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestādi Veselības ministriju,

daļu rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Lato Lapsas pieteikuma par Veselības ministrijas faktiskās rīcības, nesniedzot pieprasīto informāciju, atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu sniegt prasīto informāciju un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Lato Lapsa 2018.gada 29.janvārī vērsās Veselības ministrijā ar iesniegumu, lūdzot sniegt informāciju par katru no personām, kam pēc 2018.gada 1.janvāra ministrija ir noteikusi prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma, norādot personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, attiecīgās izmaksas lielumu, izmaksas datumu, prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojumu, personu, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.

Ministrija 2018.gada 12.februāra vēstulē norādīja, ka pieteicēja pieprasītā informācija ir publicēta iestādes mājaslapā internetā.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2018.gada 19.februārī saņemts pieteicēja pieteikums par pienākuma uzlikšanu Veselības ministrijai sniegt pieteicēja 2018.gada 29.janvāra iesniegumā pieprasīto informāciju un nemantiskā (morālā) kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos.

Pieteikumā norādīts, ka iepazīstoties ar iestādes interneta mājas lapu, pieteicējs konstatēja, ka iestāde vēstulē sniegusi nepatiesu, maldinošu informāciju. Minētajā lapā fiksēts tikai kopējais atalgojuma lielums, bet pieteicēja pieprasītā informācija nav sniegta.

[3] Ministrija savā rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteicēja pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Informācijas atklātības likuma 2.pants noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šī likuma 11.2panta piektā daļa noteic, ka iestādei nav pienākums savākt, radīt, glabāt vai pārveidot informāciju tikai atkal izmantošanas pieprasījumu izpildīšanai.

Informācijas atklātības likuma 11.'panta pirmā daļa noteic, ka pieprasījumu iestādes rīcībā esošās informācijas atkal izmantošanai noformē rakstveidā saskaņā ar attiecīgajai grupai noteiktajām pieprasījuma noformēšanas prasībām.

Ņemot vērā minēto, pieteicējam tika sniegta informācija, ka saskaņā ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī, lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā nostiprināto cilvēktiesību uz vārda brīvību, tai skaitā informācijas atklātību, ievērošanu un efektīvu īstenošanu iespējami ērti privātpersonām, visu valsts un pašvaldības strādājošo atlīdzība ir pilnīgi atklāta sabiedrībai šādā kārtībā:

1) institūcijas visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē institūcijas mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu, ja likums nenosaka citādi;

2) informācija par institūcijas amatpersonām un darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un naudas summām, kas viņiem pienākas, iestādes mājaslapā internetā atrodas ne mazāk kā astoņus gadus. Ja institūciju likvidē, šīs publicētās informācijas pieejamību līdz noteiktā termiņa beigām turpina uzturēt augstākās iestādes mājaslapā internetā.

[3.2] Pieteicējs atkārtoti 2018.gada 19.februārī un 16.martā ar analogu informācijas pieprasījumu vērsās Veselības ministrijā. Veselības ministrija ar 2018.gada 23.marta vēstuli Nr.01-20fiz/1278 informēja pieteicēju, ka atbilstoši informācijas atklātības likuma ll.2panta trešajai daļai iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu vai tā izpildes nosacījumus, ja informācijas pieprasījums vai tā izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības.

Ministrija paskaidroja pieteicējam, ka informācija par ministrijas darbinieku un amatpersonu atalgojumu netiek apkopota tādā veidā, kādā to pieprasa pieteicējs, līdz ar to šādas informācijas apkopošana prasa katras individuālās personas lietas analīzi, kas ir nesamērīgs apstrādājamās informācijas apjoms un patērētais darba apjoms var negatīvi ietekmēt iestādes darba nodrošinājumu. Jāņem vērā tas, ka pēc būtības to pašu informāciju pieteicējs var iegūt personīgi analizējot informāciju no publiski pieejamas informācijas.

Ievērojot labas pārvaldības principu, ministrija aicināja pieteicēju iepazīties ar pieprasīto informāciju uz vietas ministrijā, saskaņojot vizītes laiku un ilgumu ar Personāla un dokumentu pārvaldības departamenta direktori.

Tādējādi pieteicējam ir nodrošināta iespēja iegūt vēlamo informāciju atbilstoši Informācijas atklātības likuma prasībām.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.'panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka procesa dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi šķēršļi lietas izskatīšanai rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējusi procesa dalībnieku lietā sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar lietas materiāliem un lietā esošajiem pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir apmierināms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6] Tiesa konstatē, ka pieteicējs 2018.gada 29.janvāra iesniegumā (lietas 6.lapa) ir ietvēris lūgumu saņemt informāciju par katru no personām, kam pēc 2018.gada 1.janvāra no ministrijas ir noteiktas prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma, norādot personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, attiecīgās izmaksas lielumu, izmaksas datums, prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojumu, personu, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu, attiecīgās regulāras papildu piemaksas regulārās izmaksāšanas termiņu, attiecīgās personas ieņemama amata aprakstu.

Ministrija uz pieteicēja 2018.gada 29.janvāra iesniegumu sniegusi atbildi {lietas 5.lapa), ka saskaņā ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī, ministrija visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas katru mēnesi, publicē institūcijas mājaslapā internetā. Līdz ar to atteikusies sniegt pieteicējam pieprasīto informāciju

Tiesa secina, ka konkrētajā gadījuma lieta pastāv strīds par to, vai ministrija pamatoti atteikusi izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju.

[7] Tiesības saņemt informāciju ir ietvertas gan likumos, gan sasaistāmas ar Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām cilvēka pamattiesībām.

[7.1] Informācijas atklātības likums konkrētāk reglamentē indivīda tiesības saņemt informāciju, kas ir valsts pārvaldes iestāžu rīcībā, kā arī atbilstošu valsts pārvaldes iestāžu pienākumu. Šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot (2.panta pirmā daļa).

Informācijas atklātības likuma regulējums paredz vispārējas indivīda tiesības saņemt informāciju, ja vien likums neparedz ierobežojumu (2.panta trešā daļa).

Vispārpieejamā informācija ir izsniedzama pēc pieprasījuma, neprasot pamatojumu (10.panta pirmā daļa), savukārt ierobežotas pieejamības informācijas saņemšana ir iespējama, ja persona norāda pamatojumu un izmantošanas mērķi (11.panta ceturtā daļa).

Tāpat jāņem vērā, ka Informācijas atklātības likums attiecas tikai uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē (2.panta otrā daļa), un dokumentēta informācija šā likuma izpratnē ir informācija, kuras iekļūšanu informācijas apritē var identificēt (1.pants).

Savukārt atbilstoši Informācijas atklātības likuma 12.pantam, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts (12.panta pirmā daļa), bet, ja informācija, kas pieprasīta iestādei, ir pieejama internetā bez maksas, iestāde var atteikties izsniegt pieprasīto informāciju, norādot tās mājaslapas adresi, kur attiecīgā informācija ir pieejama (12.panta trešā daļa).

[7.2] Izskatāmajā gadījumā pieteicēja mērķis ir bijis saņemt informāciju par ministrijā konkrētām personām izmaksātajām prēmijām, novērtēšanas prēmijām, naudas balvām vai piemaksām, norādot, kas ir saņēmis, kad tās ir saņemtas, kāds ir tās lielums, kā arī, kas ir tās piešķīris un uz kāda pamata, kā arī attiecīgās regulārās papildu piemaksas regulārās izmaksāšanas termiņus un attiecīgas amatpersonas amata aprakstus.

Ministrijas atteikums pamatots ar to, ka pieteicēja pieprasītā informācija ir publiskota un pieejama interneta vidē.

Līdz ar to lietā ir pārbaudāms vai ministrijas interneta adresē ir pieejama pieteicēja pieprasītā informācija.

[8] Tiesa no ministrijas 2018.gada 12.februāra atbildes vēstules pieteicējam {lietas 5.lapa) konstatē, ka ministrija nav norādījusi konkrētu interneta adresi, kurā meklējama pieprasītā informācija, bet tikai vispārīgi norādījusi uz institūcijas mājaslapu.

Tiesa, pārbaudot ministrijas interneta mājaslapā www.vm.gov.lv iekļauto informāciju, konstatē, ka interneta vietnē

http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/Bud%C5%BEets/Darba samaksa amatperson%C 4%81m%252c ier%C4%93d%C5%86iem un darbiniekiem 01.2018..pdf ir atrodams amatpersonām izmaksātais atalgojums par janvāra mēnesi, kur tabulas veidā atspoguļots amata nosaukums, amatpersonas vārds un uzvārds, izmaksai aprēķinātā atalgojuma summa ar atzīmi - t.sk. apmaksātais ikgadējais atvaļinājums vai papildatvaļinājums, vai ikgadējais atvaļinājums un papildatvaļinājums (lietas 7.-9.lapa).

Arī interneta vietnē http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/Bud%C5%BEets/Info majaslapai soc garantijas VM 122017.pdf ir atrodama tikai vispārīga informācija par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem Veselības ministrijā, kurā norādīti piemaksu vai prēmiju veidi un naudas balvas, to apmēri % no mēnešalgām un ministrijā noteiktie kritēriji to piešķiršanai.

Savukārt interneta vietnē

http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/Bud%C5%BEets/Amatu_grupas 01.06.2018.pdf arī ir pieejama tikai vispārīga informācija par ministrijas amatpersonu un darbinieku mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām, kurā atspoguļots amata nosaukums, mēnešalgas diapazons, amata vietu skaits un vidējā mēnešalga.

[8.1] No minētā tiesa secina, ka ministrijas mājaslapā nav pieejama pieteicēja pieprasītā informācija, proti, no minētajām interneta adresēm nav iespējams noskaidrot, kas, kad un konkrēti ko ir saņēmis, kāds ir konkrētās prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas lielums un piešķiršanas pamatojums, kā arī, kas to ir piešķīris. Turklāt nav iespējams noskaidrot attiecīgās regulārās papildu piemaksas regulārās izmaksāšanas termiņus.

Savukārt attiecībā uz pieteicēja lūgumu par attiecīgas amatpersonas amata aprakstu, ministrija vispār nav sniegusi nekādu informāciju.

[8.2] Tiesa atzīst par nepamatotu rakstveida paskaidrojumos tiesai pausto ministrijas argumentu, ka pieteicējam ir iespēja norādītajās interneta adresēs iegūto informāciju sagrupēt un analizēt atbilstoši viņa interesei. Proti, sagrupējot amatpersonas pēc vārdiem un uzvārdiem un zinot konkrētā mēneša regulāro atalgojumu un pārējo noteikto atalgojumu, nav iespējams noskaidrot, kas ietilpst šajā „pārējā” atalgojumā - vai piemaksa par prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu, kas ir līdz 30% no mēnešalgas, vai arī prēmija saskaņā ar darbinieka/ierēdņa darba izpildes novērtējumu, u.t.t..

[8.3] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa secina, ka ministrija ir norādījusi uz publiski pieejamu informāciju par ministrijas amatpersonām izmaksāto atalgojumu, norādot, amatpersonas vārdu un uzvārdu, amatu un izmaksai aprēķināto atalgojuma summu, taču nevienā no iepriekš minētajiem informācijas avotiem nav ietverta pieteicēja pieprasītā informācija. Kā arī to nav iespējams iegūt, apstrādājot un analizējot minētajos avotos ietverto informāciju kopsakarā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atsakot pieteicējam izsniegt pieprasīto informāciju ministrija nepamatoti ir norādījusi uz šādas informācijas pieejamību publiskajā telpā, jo internetā bez maksas nav ne pieejama, ne iegūstama pieteicēja pieprasītā informācija un tādēļ Informācijas atklātības likuma 12.panta trešā daļa izskatāmajā gadījumā nevarēja būt par pamatu pieprasītās informācijas sniegšanas atteikumam.

[9] Informācijas atklātības likuma 11.2panta trešajā daļā noteikts, ka iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu vai tā izpildes nosacījumus, ja informācijas pieprasījums vai tā izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības.

No minētās tiesību normas izriet, ka katrs konkrētais informācijas pieprasījums ir izvērtējams atsevišķi, bet konstatējot informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu nesamērojamību ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, atbildētājai ir tiesības atteikt sniegt pieprasīto informāciju, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma ll.2panta trešo daļu.

Izskatāmajā gadījumā pieteicēja pieprasītā informācija ir apstrādājama informācija, taču vienlaicīgi tiesa atzīst, ka pieprasītās informācijas apjoms un apstrādes (sagatavošanas) sarežģītība un laikietilpība nekādā ziņā nav atzīstama par nesamērojamu ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem.

Pieteicēja prasība saņemt informāciju par prēmiju, novērtēšanas prēmiju, naudas balvu vai piemaksu saņemšanu gada griezumā varētu būt darba un laika ietilpīgs process, taču pieteicēja prasība saņemt šādu informāciju mēneša ietvaros, nevarētu būtiski apdraudēt iestādes darbu vai citu personu tiesības. Turklāt tiesa ņem vērā arī to apstākli, ka ministrija šādu informāciju daļēji jau sagrupē un tā daļēji, bet nepilbnīgi, ir pieejama norādītajās interneta adresēs.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka Informācijas atklātības likuma 11.2panta trešā daļa izskatāmajā gadījumā nevar būt par pamatu pieprasītās informācijas izsniegšanas atteikumam.

[10] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa secina, ka ministrijas atteikums pieteicējam sniegt pieprasīto informāciju, un, ņemot vērā šajā spriedumā minētos apsvērumus, ir atzīstams par prettiesisku. Līdz ar to pieteikums šajā daļā ir apmierināms un ministrijai uzliekams par pienākumu trīsdesmit dienu laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas izsniegt pieteicējam 2018.gada 29.janvāra iesniegumā pieprasīto informāciju.

[11] Pieteicējs lūdz atlīdzināt morālo kaitējumu, uzliekot pienākumu ministrijai atvainoties pieteicējam.

Ievērojot, ka tiesa ministrijas pārsūdzēto lēmumu ir atzinusi par prettiesisku, tiesai ir pamats izvērtēt pieteicēja prasījumu par nemantiskā (morālā) kaitējuma atlīdzinājumu.

[12] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „ Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Pieteicējs samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 4.lapa) par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Ņemot vērā, ka pieteicēja pieteikums apmierināts, no ministrijas par labu pieteicējam piespriežama viņa samaksātā valsts nodeva 30 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.- 251.pantu, 282.panta 4.punktu un 284.pantu, 289.-291.pantu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt Lato Lapsas pieteikumu.

Uzlikt par pienākumu Veselības ministrijai sniegt Lato Lāpsam 2018.gada 29.janvāra iesniegumā pieprasīto informāciju 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Uzlikt par pienākumu Veselības ministrijai 30 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā rakstveidā atvainoties Lato Lapsam par tiesību aizskārumu, nesniedzot pieprasīto informāciju.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro, kas izmaksājama Lato Lapsam no Veselības ministrijas budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

115
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...