Iesaki rakstu: 
Administratīvā rajona tiesa ir ierosinājusi administratīvo lietu saistībā ar Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas rīcību, nesniedzot informāciju par tās it kā ieplānoto, bet pēc tam paklusām atcelto „visaptverošo tieslietu sistēmas auditu”, un uzdevusi ministrijai mēneša laikā sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus.
„Tas bija tiesiskuma pazemojums, kas notika, un mēs skaidrosim, kas ir par iemeslu. Bet - sistēmiski, nevis personiski,” – ar šādu paziņojumu J. Bordāns februāra sākumā nāca klajā pēc Saeimas lēmuma par viņa partijas biedra Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, pavēstot, ka viņa iecerētais visaptverošais tieslietu sistēmas audits izmaksāšot līdz pat pusmiljonam eiro.
Vēl marta sākumā Tieslietu ministrija apliecināja, ka mēneša laikā esot nonākts tiktāl, ka notiekot „precīza uzdevuma sastādīšana, kā arī analītiskais darbs” un tiekot strādāts „pie tā, lai apzinātu gan to, kā veicas ar ieteikumu analīzi un to ieviešanu, gan arī tos sektorus vai procesus, kuri nav līdz galam vēl izvērtēti”.
Taču tad 16. jūlija valdības sēdē tieslietu ministrs jau bez skaļiem paziņojumiem no visaptverošā tieslietu audita idejas faktiski atteicās, vienlaikus arī oficiāli apliecinot, ka ministrija vairs nepretendē arī uz šim nolūkam no valsts budžeta jau piešķirto pusmiljonu eiro.
Pēc tam, kad ziņas par šo atteikšanos tika publiskotas, J. Bordāns sociālajā tīklā Twitter pavēstīja, ka tā esot dezinformācija: „Jāapbēdina Lato Lapsas cienītāji. Viņš kārtējo reizi dezinformē tautu. TM [Tieslietu ministrijas] audits notiek un notiks kā bija plānots.”
Tā kā ne uz kādiem precizējošiem jautājumiem tieslietu ministrs neatbildēja un savu paziņojumu ne izskaidroja, ne arī atsauca, viņa vadītajai ministrijai tika nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums.
Tika pieprasīta gan detalizēta informācija un attiecīgie Tieslietu ministrijas dokumenti par to, kas ir J. Bordāna minētais „TM audits” un kas tieši to veic un veiks, gan ministrijas iecerēto auditu oficiāli apstiprinātie plāni, gan skaidrojums par atteikšanos no iepriekš „visaptverošajam auditam” paredzēto pusmiljonu eiro.
Taču gandrīz neko no pieprasītās informācijas J. Bordāna vadītā ministrija nevēlējās vai nevarēja sniegt, tā vietā vienīgi pavēstot, ka „plānotais tieslietu sistēmas izvērtējums” notiek „sākotnēji paredzētajā apjomā”, taču nesniedzot dokumentus, kas apliecinātu, kāds tieši ir bijis šis „apjoms”.
Tagad šo lietu izskatīs administratīvā rajona tiesa, kurai pieprasīts atzīt Tieslietu ministrijas rīcību, nesniedzot prasīto informāciju, par prettiesisku, un nodrošināt šīs informācijas sniegšanu. J. Bordāna vadītajai ministrijai savi paskaidrojumi tiesai jāsniedz līdz oktobra beigām.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
