Tiesa izbeidz pārkāpuma lietu pret Lato Lapsu, Kozlovskis solās vērtēt Drošības policijas darbinieku rīcību
PIETIEK03.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izbeigusi tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret Lato Lapsu, kuru Drošības policijas darbinieki 12. maijā bija prettiesiski aizturējuši par "ļaunprātīgu pretošanos prasībai pārtraukt nenotiekošu filmēšanu" sabiedriskā vietā pie Drošības policijas ēkas. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sola Drošības policijas darbinieku rīcību izvērtēt līdz 22. jūlijam.
"Ceru tuvākajās stundās saņemt pilnu tiesas nolēmumu, pēc kā arī lemšu par tālāko rīcību. Tā kā tiesa manās darbībās nekādus pārkāpumus nav saskatījusi, nav šaubu, ka Drošības policijas darbinieku rīcība, mani aizturot, ir bijusi prettiesiska un nelikumīga, un es darīšu visu, lai gan konkrētajiem šīs nelikumības izpildītājiem, gan tās organizētājiem un sankcionētājiem Drošības policijas vadībā par to nāktos atbildēt likuma priekšā," saka Lato Lapsa.
Drošības policija Lato Lapsu par it kā pretošanos policijas darbinieku likumīgām prasībām aizturēja 12. maijā, kad viņš sabiedriskā vietā Ērgļu ielā bija ieradies ar fotostatīvu un fotokameru Canon.
Tā kā jau iepriekš Drošības policija dažādos veidos bija mēģinājusi prettiesiski kavēt Lato Lapsam veikt filmēšanu sabiedriskā vietā, izsakot arī atklātus draudus, šajā reizē viņš bija ieradies ar nefunkcionējošu fotokameru, kurai nebija barošanas bloka un atmiņas kartes un ar kuru līdz ar to nebija iespējams veikt ne filmēšanu, ne fotografēšanu.
Taču Drošības policijas darbiniekiem pietika ar to, ka viņi ieraudzīja fotokamerai līdzīgu priekšmetu, un, neraugoties uz Lato Lapsas paskaidrojumiem, ka nekāda filmēšana netiek veikta un ka viņam ir visas tiesības ar fotokameru atrasties sabiedriskā vietā, Lato Lapsa tika nelikumīgi aizturēts.
Ierodoties Valsts policijas darbiniekiem, viņi pēc Lato Lapsas lūguma veica kameras apskati un konstatēja, kā arī fiksēja fotoattēlos, ka ar viņa fotokameru nav iespējams veikt filmēšanu vai fotoattēlu uzņemšanu. Šie fotoattēli un Valsts policijas darbinieku ziņojums atrodami otrdien izskatāmās lietas materiālos.
Lietas materiālos tāpat atrodams arī Valsts policijas ziņojums, kurā ir norādīts, ka policisti no Drošības policijas darbinieku paskaidrojumiem konstatējuši - tie pirms aizturēšanas nav pat mēģinājuši noskaidrot, vai filmēšana notiek.
"Šis notikums ir spilgta ilustrācija tam, ka Drošības policijas darbinieki, acīmredzot šīs struktūras vadības uzkūdīti un iedrošināti, nodarbojas ar pilnīgu patvaļu, ne tikai ignorējot likuma normas, bet arī tās brutāli pārkāpjot. Par to, ka šī patvaļa ir pašreizējā Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta sankcionēta, liecina tas, ka viņš visās līdz šim notikušajās šīs iestādes darbinieku prettiesiskajās darbībās nekādus pārkāpumus nav saskatījis. Par laimi, vismaz pagaidām tiesu vara vēl nav nonākusi zem Drošības policijas "jumta"," saka Lato Lapsa.
Tikmēr iekšlietu ministrs Kozlovskis oficiālā vēstulē Lato Lapsam raksta: "Iekšlietu ministrijā 2015.gada 29.maijā no Ģenerālprokuratūras saņemts Jūsu 2015.gada 12.maija iesniegums, kas adresēts Valsts policijas priekšniekam ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret Drošības policijas amatpersonām.
Kā norādīts Jūsu iesniegumā, 2015.gada 12.maijā Jūs atradāties Rīgā, Ērgļu ielā, iepretim Drošības policijas ēkai. Līdzi Jums bija nefunkcionējoša fotokamera un statīvs. Pie Jums pienāca divas amatpersonas formas tērpos, lūdzot pārtraukt filmēšanu. Pēc tam tika izsauktas Valsts policijas amatpersonas, kas veica fotokameras apskati, notiekošo fiksējot arī ar mobilā telefona aparātu.
Ņemot vērā minēto, Jūs uzskatāt, ka Drošības policijas amatpersonas pret Jums ir veikušas noziedzīgas darbības, tādēļ Jūs lūdzat uzsākt kriminālprocesu par amatpersonu iespējamu dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Ņemot vērā, ka Ģenerālprokuratūras 2015.gada 26.maija vēstulē Nr.3/2 - 23 - 07/1047, ar kuru Jūsu iesniegums nosūtīts Iekšlietu ministrijai, lūgts izvērtēt Drošības policijas amatpersonu rīcību saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, Iekšlietu ministrija pieprasīja informāciju no Valsts policijas un Drošības policijas.
Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija Jūs informē, ka atbilde uz Jūsu 2015.gada 12.maija iesniegumu tiks sniegta līdz 2015.gada 22.jūlijam."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
