Tiesa izlems, vai sabiedrība saskaņā ar Rinkēviča nostāju joprojām nedrīkstēs uzzināt patiesību par Krievijas armijas izvešanu un „Uzvaras pieminekli”
PIETIEK12.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc divām nedēļām administratīvajai tiesai jātaisa spriedums, no kura būs atkarīgs, vai Latvijas sabiedrībai saskaņā ar Edgara Rinkēviča vadītās Ārlietu ministrijas nostāju pārskatāmā nākotnē tā arī nebūs iespējams uzzināt patiesību par Krievijas Federācijas armijas izvešanu no Latvijas deviņdesmitajos gados, tostarp arī par toreizējā tieslietu ministra, tagadējā valsts prezidenta Egila Levita lomu tieši tādu līguma nosacījumu apstiprināšanā, kuru dēļ Rīgā joprojām slejas tā saucamais „Uzvaras piemineklis”.
Lato Lapsa, pēc kura iniciatīvas sākta šī administratīvā tiesvedība, savā pieteikumā tiesai lietas būtību aprakstījis šādi:
„2020. gada 31. janvārī es kā Latvijas Žurnālistu savienības biedrs manis veikta žurnālistisku pētījuma vajadzībām vērsos Ārlietu ministrijā ar iesniegumu, vēloties iepazīties ar šīs iestādes arhīvā glabātiem materiāliem, kas saistīti ar pirms vairāk nekā 25 gadiem – 1994. gada 30. aprīlī parakstīto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem un kārtību un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā.
Ārlietu ministrija manis pieprasīto informāciju (pieejas arhīvā esošiem dokumentiem formā) šā gada 17. februāra vēstulē atteicās sniegt, atteikumu mēģinot pamatot ar to, ka „labums, ko iegūst sabiedrība, ja pieeja pieprasītajiem materiāliem tiek atteikta, kopumā ir lielāks salīdzinājumā ar pieteicēja tiesību un tiesisko interešu iespējamo aizskārumu”.
Izdodot šo man nelabvēlīgo administratīvo aktu, Ārlietu ministrija nesniedza nekādu pamatojumu tam, kāds tieši ir tās argumentācijas pamatā minētais sabiedrības labums, kas it kā tiekot gūts, ja sabiedrībai tiek liegta pieeja pieprasītajai, sabiedrības interesēm nozīmīgajai informācijai.
Uzskatu Ārlietu ministrijas rīcību, liedzot pieeju tās arhīvā esošai sabiedriski nozīmīgai informācijai, par prettiesisku un nepamatotu, jo šī rīcība liedz sabiedrībai iegūt skaidru un patiesu informāciju par nozīmīgu Latvijas valsts vēstures jautājumu.”
Šā gada 6. aprīlī administratīvā lieta administratīvajā rajona tiesā ir izskatīta pēc būtības, un tiesa informē, ka spriedums lietā tiks sastādīts pēc divām nedēļām – 27. aprīlī.
Gaidāms, ka Egila Levita loma šī līguma nosacījumu sagatavošanā un apstiprināšanā tiks aprakstīta Lato Lapsas grāmatas "Viltvārdis" turpinājumā "Valstsgribis", kuras iznākšana iecerēta šogad. Reizē ar to klajā nāks arī "Viltvārža" otrais, papildinātais izdevums.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
