Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja cilvēks nonācis cietumā un no turienes vēlas pasūdzēties par cietuma administrācijas netaisnīgu rīcību, viņam jārēķinās ne tikai ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes „neizpratni”, bet arī ar administratīvās tiesas nostāju – ja reiz māte cietumniekam ir viņa kontā ieskaitījuši kaut dažus desmitus latu, ieslodzītajam ir pienākums 20 latus no tiem atdot valstij, ja viņš vēlas, lai tiesa izskatītu viņa sūdzību.

Par to uz savas ādas pārliecinājies ieslodzītais Arturs Krastiņš, kurš ar rājienu sodīts par to, ka Centrālcietuma pastaigu laukumā pastaigas laikā„plēsis apmetumu nost no sienas”.

Cietuma administrācijas izpratnē tas ir ļoti nopietns pārkāpums, jo „Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 14.panta sestā daļa noteic, ka apcietinātajiem ir pienākums saudzīgi izturēties pret izmeklēšanas cietuma īpašumu, savukārt šā likuma 35.panta astotā daļa noteic, ka izmeklēšanas cietuma īpašuma tīša bojāšana ir uzskatāma par rupju izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu”.

Kā rāda lietas materiāli, kas ir Pietiek rīcībā, Ieslodzījuma vietu pārvalde pārbaudi veikusi ilgi un it kā rūpīgi, tās termiņu vēl pagarinot, lai „nodrošinātu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu un pieņemtu attiecīgo lēmumu ir nepieciešams iegūt visu iespējamo informāciju un dokumentus, kas attiecas un ir saistīti ar iesniedzēja prasību”.

Taču, kā izrādās, šajā laikā pārvalde tikai un vienīgi pārbaudījusi divus Centrālcietuma dokumentus saistībā ar minēto pārkāpumu un pēc vairāk nekā divus mēnešus ilgās abu dokumentu lasīšanas paziņojusi, ka „piešķir lielāku ticamību Rīgas Centrālcietuma administrācijas sniegtajai informācijai, jo uzskata, ka Rīgas Centrālcietuma administrācijas amatpersonas, pildot dienesta pienākumus, spēj noteikt pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, kā arī nekļūdīgi noteikt ieslodzīto personu, kura izdara pārkāpumu”.

Līdz ar to pārvalde Krastiņa sūdzību noraidījusi, jo konstatējusi: „Pamatojoties uz Rīgas Centrālcietuma administrācijas iesniegtajiem dokumentiem Ieslodzījuma vietu pārvalde secina, ka Rīgas Centrālcietuma administrācija disciplinārlietā pierādīja, ka Jūs bojājāt pastaigu laukuma Nr. 7 sienu, ko apliecina 2009.gada 4.augusta akts Par īpašuma bojāšanu un 2009.gada 4.augusta ziņojums par ieslodzītā disciplīnas pārkāpumu.”

Turklāt par šo smago pārkāpumu Krastiņam vēl esot piemērots viens no maigākajiem sodiem, paziņojusi pārvalde – kaut šāds oficiāls rājiens var nopietni ietekmēt ieslodzītā pirmstermiņa atbrīvošanas iespējas.

Atbilstoši likumam Ieslodzījuma vietu pārvalde arī norādīja, ka Krastiņam ir visas tiesības mēneša laikā šo lēmumu pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā, taču, kā apliecina cietumnieka māte, izrādījies, ka faktiski tiek darīts viss iespējamais, lai no šādām sūdzībām atkratītos, aizbildinoties ar to, ka likumdošana mēģina „mazināt nepamatotu pieteikumu iesniegšanas iespējamību”.

Krastiņa iesniegumā tiesai bija minēti pietiekami nopietni argumenti – vispirms jau tas, ka grūti iedomāties, kā ieslodzītais bez kādiem darba rīkiem varētu sabojāt pastaigu laukuma apmetumu.

„Es uzskatu, ka nekādu tīšu vai netīšu izmeklēšanas cietuma īpašuma bojājumus neesmu veicis, it sevišķi sienas apmetuma tīšu plēšanu, jo to nekādi nevarēju veikt, man nav pieejami nekādi darbarīki, ar ko es to būtu varējis izdarīt, un ar plikām rokām tas fiziski nav iespējams,” savā iesniegumā tiesai rakstīja Krastiņš.

Iesniegumā arī norādīts, ka ieslodzītajam nemaz nav paziņots tās cietuma amatpersonas vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kura fiksējusi smago pārkāpumu, viņam pretēji pārbaudē secinātajam nav pieprasīts sniegt kādus paskaidrojumus, kā arī pretēji lūgtajam nav izsniegta ziņojuma kopija par šo pārkāpumu.

Taču tiesa šo iesniegumu pēc būtības atteikusies izskatīt, jo Krastiņš nebija samaksājis 20 latus – valsts nodevu par lietas izskatīšanu, kā arī nebija paskaidrojis, kāpēc viņam cietumā „liedz izgatavot nepieciešamos pieteikuma norakstus”.

Cietumnieks gan bija lūdzis viņu no nodevas nomaksas atbrīvot un kā argumentu pievienojis Centrālcietuma izziņu, ka cietumā algotu darbu nestrādā un nekādus tai pielīdzinātus maksājumus nesaņem. Taču tiesa nolēma, ka Krastiņam obligāti jāiesniedz personīgā konta izdruka, no kuras varētu redzēt – varbūt kaut kāda nauda viņam tomēr ir.

Krastiņa māte par īpaši cinisku uzskata tiesas rīcību, paziņojot, ka tā, „pamatojoties uz objektīvās izmeklēšanas principu”, pēc savas iniciatīvas pieprasīs no Rīgas Centrālcietuma pieteicēja personīgā bankas konta izrakstu, lai gūtu priekšstatu par pieteicēja materiālo stāvokli”.

Tas arī izdarīts, un administratīvās rajona tiesas tiesnese Evija Apīne konstatējusi – no vienas puses, „pieteicējs kopš 2008. gada 30. septembra atrodas apcietinājumā, kā arī pieteicējam nav nekādu materiālo ienākumu, no kuriem viņš varētu veikt valsts nodevas samaksu”.

Taču tiesas pieprasītajā Centrālcietuma izziņā norādīts, ka pirms pieteikuma iesniegšanas Krastiņa kontā tikuši ieskaitīti 30 latu (ko ieskaitījusi viņa māte). „Līdz ar to atzīstams, ka uz pieteikuma iesniegšanas brīdi pieteicēja personīgajā kontā bija 30 lati un pieteicējam bija iespējams samaksāt valsts nodevu 20 latu apmērā par pieteikuma par lietas ierosināšanu tiesā,” konstatējusi tiesnese Apīne.

Šo savu spriedumu viņa motivējusi ar to, ka saskaņā ar likumdošanu notiesātajiem pienākas individuāla guļvieta, gultas piederumi, sezonai atbilstoša veļa, veselības aprūpe un „uzturs, kas nodrošina normālu organisma dzīvības funkciju norisi”, līdz ar to ieslodzītā naudas līdzekļi tiek tērēti „dzīves apstākļu uzlabošanai” – tātad par tiem mierīgi var nomaksāt arī valsts nodevu.

Līdz ar to Krastiņa pieteikumu pēc būtības tiesa nemaz nav sākusi skatīt un atzinusi par neiesniegtu.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...