Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Domāju, daudziem lasītājiem būs interesanti iepazīties ar šo Zemgales apgabaltiesas patiesi absurdo lēmumu, no kura izriet, ka mūsu policejiski bandītiskajā valstī, cilvēkam saskaroties ar operatīvās darbības subjektiem, visas darbības ir jāfiksē, jānoskaidro viņu dzīvesvietas adrese un pirms vēršanās tiesā jāizmanto mediācijas process…

Lieta Nr. 3-11/0129/49, CA0354-19/11

LĒMUMS

Jelgavā 2019.gada 21.maijā

Zemgales apgabaltiesa

tiesnesis referents Aigars Sniedzītis

tiesnese Daina Baltā

tiesnese Anita Misiuna

rakstveida procesā izskatīja blakus sūdzību par Zemgales rajona Tukumā tiesneses 2019.gada 19.februāra lēmumu, ar kuru atstāts bez virzības prasības pieteikums par radītā tiesību aizskāruma novēršanu, nosakot termiņu lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.

Aprakstošā daļa

[1] Zemgales rajona tiesā iesniedza pieteikumu par radītā tiesību aizskāruma novēršanu.

[1.2] Pamatojoties uz Eiropas cilvēktiesību konvencijas 5.pantu un Operatīvās darbības likuma 4.pantu lūdz novērst tam radīto tiesību aizskārumu no operatīvās darbības subjektu puses.

Pieteikumā norādīts, ka 2018.gada 21.decembrī operatīvās darbības subjekti A.Briede un S.Bisenieks kriminālprocesā Nr.11390055618 izteica pieteikuma iesniedzējam draudus ar mērķi panākt viņa sniegto paskaidrojumu maiņu, vienlaicīgi A.Briede kūdīja pieteikuma iesniedzēju veikt noziedzīgu darbību, konkrēti veikt viņam nepiederošu kokmateriālu zādzību. Ar savu rīcību operatīvās darbības subjekti ir pārkāpuši Operatīvās darbības likuma 4.pantu. Veicot operatīvās darbības pasākumus, aizliegts nodarīt personām fizisku vai materiālu kaitējumu, apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību; draudēt lietot vai lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus; kūdīt personas uz noziedzīgu rīcību, kā arī nodarīt būtisku kaitējumu apkārtējai videi.

[2] Ar Zemgales rajona tiesas Tukumā 2019.gada 19.februāra lēmumu pieteikums atstāts bez virzības līdz 2019.gada 21.martam lēmumā konstatēto trūkumu novēršanai, tas ir, prasības pieteikuma sastādīšanai atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta prasībām, pierādījumu un maksājuma dokumentu par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu iesniegšanai tiesai.

Zemgales rajona tiesas lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[2.1] Izvērtējot prasības pieteikumu, tiesnese secina, ka prasības pieteikums nav noformēts atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta prasībām.

Konstatēja, ka prasības pieteikumā nav norādīts prasītāja personas kods, atbildētājs pret kuru prasība tiek celta, tā adrese. Tāpat prasības pieteikumā nav norādītas ziņas par mediācijas izmantošanu strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā. Prasītājs nav izteicis precīzu prasījumu - kam būtu jānovērš radies tiesību aizskārums no operatīvās darbības subjektu puses un kādā mērā tas izdarāms. Prasības pieteikumā nav norādīts prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts.

Pirmās instances lēmumā citējusi Civilprocesa likuma 128.panta otrajā daļā noteikto, kas ir norādāms prasības pieteikumā, vienlaicīgi iesniedzējam norādot, ka sastādams jauns prasības pieteikums atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta prasībām.

[2.2] Vienlaicīgi pieteikuma iesniedzējs nav norādījis atbildētāju pret kuru prasība celta, līdz ar to tiesai nav iespējams izvērtēt prasības pieteikuma piekritību, atbilstoši Civilprocesa likuma 3.nodaļai (Civiltiesisko strīdu pakļautība un piekritība).

[2.3] Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 93., 190. pirmās instances tiesas tiesnese pieteikuma iesniedzējam izskaidroja, ka pierādījumi par apstākļiem, kas minēti prasības pieteikumā, jāiesniedz pašam.

Tā kā prasības pieteikumam nav pievienoti pierādījumi par visiem apstākļiem, kas norādīti prasības pieteikumā, tiesnese atzīst, ka pieteikuma iesniedzējam iesniedzami dokumenti – pierādījumi par visiem minētajiem apstākļiem.

[2.4] Tiesnese konstatēja, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 129.panta otrās daļas pirmajam punktam, prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas samaksu un citu tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktā kārtībā un apmērā, ko pieteikuma iesniedzējs nav izdarījis.

Tā kā pieteikuma iesniedzējs ir cēlis prasību par radītā tiesību aizskāruma novēršanu, tad par to maksājama valsts nodeva atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktam, kas nosaka, ka par prasību, kas nav jānovērtē, maksājama valsts nodeva 70,00 euro apmērā.

Turklāt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. un 40.pantu prasītājam jāiemaksā ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 3,20 euro (1 prasītājs, 1 atbildētājs).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 133.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, tiesnesis atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja prasības pieteikumā nav izpildītas visas šā likuma 128.pantā ietvertās prasības, nav pievienoti Civilprocesa likuma 129.pantā noteiktie dokumenti.

[2.5] Tā kā pieteikuma iesniedzēja prasības pieteikums sastādīts nepilnīgi un tam nav pievienoti pierādījumi, un dokumenti par tiesas izdevumu samaksu, tiesnese atzīst, ka prasības pieteikums atstājams bez virzības, nosakot termiņu līdz 2019.gada 21.martam, lēmumā konstatēto trūkumu novēršanai.

[3] par Zemgales rajona tiesas 2019.gada 19.februāra lēmumu iesniedza blakus sūdzību, pārsūdzot lēmumu pilnā apmērā.

Blakus sūdzībā norādīti šādi apstākļi.

[3.1] No tiesas lēmuma konstatējams, ka tiek pieprasīta informācija par operatīvās darbības subjektiem.

[3.2] Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksta” 2.6.3. punktu, informācija par uzsāktās, notiekošās vai plānotās operatīvās darbības laiku, vietu un dalībniekiem ir slepena.

Tiesas lēmums sūdzības iesniedzēja ieskatā uzliek par pienākumu sniegt informāciju, kas ar likumu ir noteikta kā valsts noslēpums.

[3.3] Tiesas lēmums ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas 5.pantu, uzsverot, ka tiesu sistēma neaizsargā personas pret operatīvās darbības subjektu draudiem, bet pieprasa informāciju, kas ir valsts noslēpums.

Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2019.gada 26.novembra lēmumu sūdzības izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2019.gada 21.maijā (lietas 31.lapa), paziņojot sūdzības iesniedzējam (lietas 32., 33.lapas).

Motīvu daļa

[4] Civillietu tiesas kolēģija, iepazinusies ar pieteikuma materiāliem, izvērtējusi tos, uzskata, ka Zemgales rajona tiesas tiesneses 2019.gada 19.februāra lēmums ir atstājams negrozīts, bet blakus sūdzība noraidāma.       

Civilprocesa likuma 447.1 panta otrā daļa noteic, ja tiesa, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā ietvertie motīvi ir pareizi un pietiekami, tā lēmumā var norādīt, ka pievienojas pārsūdzētā lēmuma motīviem. Šādā gadījumā šā likuma 230.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktos lēmuma motīvus var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 447.1 panta otrajā daļā noteikto atzīst, ka Zemgales rajona tiesas tiesneses 2019.gada 19.februāra lēmumā norādītie motīvi ir pareizi un pietiekami, līdz ar ko pilnībā pievienojas pārsūdzētā lēmuma motīviem, papildus norādot turpmāk minēto.

Civilprocesa likuma 1.pants noteic, ka katrai fiziskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Arī Civilprocesa likuma 127.panta pirmā daļā noteikts, ka personām, kurām ir civilprocesuālā rīcībspēja, ir tiesības celt tiesā prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības.

Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma piekto pantu, kas noteic, ka “ja persona uzskata, ka operatīvās darbības subjekts ar savu rīcību ir pārkāpis tās likumīgās tiesības un brīvības, šī persona ir tiesīga iesniegt sūdzību prokuroram, kas, veicis pārbaudi, sniedz atzinumu par operatīvās darbības subjekta amatpersonu rīcības atbilstību likumam, kā arī tā var vērsties tiesā”, ir tiesīgs vērsties vispārīgās jurisdikcijas tiesā ar prasības pieteikumu, savu aizskarto vai apstrīdēto tiesību aizsardzībai.

Operatīvās darbības likums nodrošina iespēju personai vērsties arī pie prokurora, lai veiktu pārbaudes un izvērtētu operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības tiesiskumu, kā arī vērsties tiesā. Ja persona ir izvēlējusies vērsties tiesā, tad personai ir jāpakļaujas procesuālo normu prasībām un tiesai ir jāizvērtē personas procesuālo pienākumu izpildīšana vai neizpildīšana un atbilstoši jārīkojas, tai skaitā jāpieņem lēmums par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības, ja tam ir likumīgs pamats.

Operatīvās darbības likuma grozījumu anotācijā, kas attiecas uz 5.panta grozīšanas nepieciešamību, likumdevējs norādīja, ka “ODL 5.pantā ietvertā norma paredz personu tiesības iesniegt sūdzību prokuroram, vai arī griezties ar prasību tiesā. Minētajā normā lietotie vārdi „vai arī” var tikt uztverti kā personu tiesību ierobežojoši, t.i., gadījumā, ja persona ir vērsusies prokuratūrā, persona zaudē tiesības griezties tiesā.

Būtībā, ņemot vērā ODL 35.panta pirmajā daļā, kā arī Prokuratūras likuma 12.pantā noteiktās prokuratūras funkcijas attiecībā uz operatīvo darbību – operatīvās darbības uzraudzība, nav pamata uzskatīt, ka sūdzības iesniegšana prokuratūrā būtu uzskatāma par lietas iepriekšējo ārpustiesas izskatīšanas kārtību (Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 7.punkts), kaut gan prokuratūras veiktā pārbaude un sniegtais atzinums var atvieglot prasības izskatīšanu tiesā. Būtībā, ņemot vērā operatīvās darbības pasākumu veikšanas tiesisko dabu, tiesas funkcija atbilstoši ODL 5.panta nosacījumiem ir attiecināma uz 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.panta, kas paredz tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošināšanu, pilnīgu īstenošanu (sk., piemēram, mutatis mutandis Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1983.gada 25.marta sprieduma lietā Silver and other v. The United Kingdom 111. - 115.punktu).

Tādējādi personai ir tiesības griezties tiesā neatkarīgi no tā, vai persona iepriekš ir vērsusies ar sūdzību prokuratūrā.

Minētajā normā saistībā ar personas tiesībām griezties tiesā tiek lietots termins „prasība”, kas ir attiecināms uz civiltiesisko sūdzību prasības tiesvedības lietās (sk., piemēram, Civilprocesa likuma 6.panta trešo daļu, kā arī 128.pantu). Arī attiecībā uz operatīvās darbības subjekta, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu (līdzīgi kā attiecībā uz analoģiskām kriminālprocesā paredzētajām izmeklēšanas darbībām – kratīšana (Kriminālprocesa likuma 179.pants), sakaru līdzekļu kontrole (Kriminālprocesa likuma 218.pants) –, kuras atbilstoši ODL 4.panta ceturtās daļas nosacījumiem veicamas prioritāri (sk. likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 3.panta pirmo daļu)) nav attiecināma īpaša kārtība.

 Tādējādi persona savu tiesību aizsardzībai ir tiesīga griezties tiesā prasības kārtībā (Civilprocesa likuma 127.panta pirmā daļa).

Tomēr nav izslēdzami gadījumi, kad operatīvās darbības subjektu rīcība, būtu skatāma Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Piemēram, operatīvā darbība var attiekties arī uz fizisko personu datu apstrādi. Savukārt fizisko personu datu apstrāde ir pakļauta administratīvi procesuālās kārtības kontrolei (skat., piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 5.novembra lēmumu lietā Nr.6-7-00147-13/9 SKA-996/2013, īpaši tā 9. un 11.punktu).

Līdz ar to, lai nodrošinātu ODL normu lielāku skaidrību, ODL 5.pantā ietvertā norma ir atbilstoši precizējama.”

Minētais kopumā apstiprina pirmās instances tiesneses lēmumā norādīto, ka, lai noskaidrotu lietu pakļautību, lai varētu iesniegt prasības pieteikumu civilprocesuālā kārtībā, tiesai ir nepieciešama informācija no iesniedzēja par lietas faktiskajiem apstākļiem un pierādījumiem, kas pamato minēto prasību, kā arī iesniedzamajam procesuālajam dokumentam jāatbilst tam izvirzītajām prasībām.

Ja personai nav atbilstošas spējas vai izglītības, tad juridisku palīdzību tiem var sniegt zvērināti advokāti, kā arī juridisku palīdzību var saņemt Juridiskās palīdzības administrācijā, ja personai ir tiesības uz šādās juridiskas palīdzības saņemšanu.

 [4.1] Pirmās instances tiesas tiesneses lēmumā pamatoti norādīts, ka ceļot prasību tiesā prasītājam jāievēro likumdevēja noteiktās minimālās prasības, kas izvirzītas prasības pieteikumam un noteiktas Civilprocesa likuma 128.un 129.pantā. Prasības pieteikumā jābūt norādītam atbildētājam pret kuru prasība celta, tā adrese, tam jābūt skaidram un nepārprotamam, tajā skaitā uztveramam un salasāmam, lai gan tiesa, gan arī lietas dalībnieki (atbildētājs vai atbildētāji, trešās personas) pilnībā varētu izprast celtās prasības būtību.

Kā pareizi konstatējusi pirmās instances tiesa, pieteicējs nav izteicis precīzu prasījumu, kam būtu jānovērš tiesību aizskārums no operatīvās darbības subjektu puses un kādā mērā tas izdarāms.

[4.2] Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 3.punktā un 5.punktā noteikts, ka prasības pieteikumā jānorāda prasības priekšmets un apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina. Prasības priekšmets ir prasītāja subjektīvo tiesību aizskārums, kura novēršanai celts prasījums. Civilprocesa likuma 192.pants tiesai uzliek pienākumu spriedumu taisīt par prasībā norādīto priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2018.gada 16.martā spriedumā civillietā Nr.SKC–81/2018 norādīts, ka tiesa var izvērtēt prasījumu pamatotību, vadoties vienīgi no faktiem un apstākļiem, kurus puses norādījušas kā prasības, pretprasības vai iebildumu pamatu (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28. nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 520.lp.).

Kā atzīts tiesību doktrīnā, prasība satur divus elementus – priekšmetu un pamatu.

Prasības priekšmets civilprocesuālo tiesību izpratnē ir prasītāja materiāltiesiskais prasījums, kura pamatotību pārbauda tiesa, izskatot lietu pēc būtības. Ar prasības priekšmetu saprot arī to tiesisko stāvokli, uz ko šis prasījums ir vērsts, tas ir, uz zināma tiesiskā stāvokļa pastāvēšanas atzīšanu, zināmas rīcības uzlikšanu atbildētājam vai zināmu tiesisko attiecību grozīšanu vai izbeigšanu.

Prasītājam pamatoti uzdots norādīt prasības pamatu – apstākļus, ar kuriem prasījums vai prasījumi pamatoti, un pierādījumi, kas tos apstiprina.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 7.punktu prasības pieteikumā jānorāda prasītāja prasījumus, t.i. prasītāja tiesību aizskāruma novēršanas līdzekļus. Kā tas norādīts tiesību doktrīnā prasītāja prasījums ir „tas, par ko viņš tiesu lūdz taisīt spriedumu”.

Prasītāja prasījumi prasības pieteikumā konkrēti tiek izteikti pēc vārda „lūdzu”. Attiecīgi tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā tiesa norādīs, kādi prasījumi (visi vai atsevišķi) tiek noraidīti vai apmierināti. Tāpēc prasības pieteikums jānoformulē pēc iespējas konkrētāk – tā, lai prasījums, tā apmierināšanas gadījumā, būtu izpildāms. (Civilprocesa likuma komentāri.. I daļa (1.-28.nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīgā: Tiesu namu aģentūra, 2011, 546 lpp.. 322.lp.).

[4.3] Atstājot pieteikumu bez virzības, pirmās instances tiesa pamatoti pārsūdzētajā lēmumā norādījusi, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 129.panta otrās daļas 1.punktu, prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas samaksu un citu tiesas izdevumu nomaksu, ko pieteikuma iesniedzējs nav izdarījis. Turklāt, personai ir tiesības vai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma regulējumu, cita normatīvā akta pamata nemaksāt tiesas izdevumus, vai pamatojoties uz tiesneša lēmuma pamata tikt atbrīvotam pilnīgi vai daļēji no tiesas izdevumu samaksas, bet šīs iespējas ir atkarīgas no celtās prasības pamata un priekšmeta un citiem objektīviem pamatiem par personas mantisko stāvokli.

[4.4] Blakus sūdzībā kā galvenais arguments pārsūdzētā lēmuma atcelšanai norādīts tas, ka pieteicēja ieskatā, tiesa uzliek par pienākumu sniegt informāciju (atbildētāju adreses), kas ar likumu noteikts kā valsts noslēpums, uzsverot, ka pirmās instances tiesas lēmums ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas 5.pantu. Pieteicēja ieskatā informācija par operatīvās darbības subjektu dalībniekiem ir slepena.

[4.5] Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 24.panta pirmo daļu, likuma „Par valsts noslēpumu” 2.panta pirmo un trešo daļu, 3.panta pirmo daļu, 4.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.punktu un 2.7.5.punktu, Valsts drošības iestāžu likuma 3.panta otro un trešo daļu, Operatīvās darbības likuma 1.pantu un 6.panta pirmo daļu, Civillietu tiesas kolēģija konstatēja, ka prasītāja prasības pieteikumam pievienotajos dokumentos nav norādes, ka tie satur ierobežoti pieejamu, sevišķi slepenu, slepenu vai konfidenciālu informāciju, kādā atbilstoši likuma „Par valsts noslēpumu” 3.panta pirmajai daļai klasificē informāciju, kas ir valsts noslēpums. Turklāt, pieteikumā ir atsauce uz kriminālprocesa numuru un darbībām tajā, kas pašas par sevi nav darbības, kas saturētu valsts noslēpuma objektu.

Ievērojot minēto, tajā skaitā arī to, ka saskaņā ar likuma „Par valsts noslēpumu” 3.panta pirmo daļu informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā, secināms, ka konkrētajā gadījumā, pēc pieteikumā norādītās informācijas, nav tiesiska pamata piemērot likuma „Par valsts noslēpumu” 4.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.7.5.punktu.

Papildus minētajam Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka dokumenti, kuros iekļauts valsts noslēpuma objekts, iesniedzami, saņemami un reģistrējami sevišķā lietvedībā, atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21 „Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”, kas konkrētajā gadījumā nav darīts un kas, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā, papildus norāda uz to, ka nedz prasības pieteikums, nedz tam pievienotie dokumenti nesatur informāciju, kas satur valsts noslēpumu.

[4.6] Tādējādi atzīstams, ka konkrētās lietas izskatīšana nevar skart Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumos Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” norādītos valsts noslēpuma objektus, proti, operatīvajā darbībā iegūto informāciju un ziņas par operatīvās darbības subjektu personālsastāvu, tātad lietas materiāli nesatur informāciju, kurā ir iekļauts valsts noslēpuma objekts.

Ja uzskatīt, ka lietas materiālos varētu būt iekļauts valsts noslēpuma objekts, tad šādu lietu izskatīšanas piekritība ir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, bet ne Zemgales rajona tiesai.

Ievērojot norādīto, Zemgales rajona tiesas tiesnese pamatoti lēmusi par prasības pieteikuma virzību atbilstoši Civilprocesa likuma 131.panta pirmās daļas noteikumiem. Blakus sūdzībā ietvertais arguments nedod tiesisku pamatu pirmās instances tiesas lēmuma atcelšanai.

[4.7] Tā kā pirmās instances tiesas tiesneses noteiktais termiņš trūkumu novēršanai ir notecējis, Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija nosaka jaunu termiņu, kurā trūkumi ir novēršami – līdz 2019.gada 21.jūnijam.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 447.panta pirmo daļu, 447.1 pantu, 448.panta pirmās daļas 1.punktu, 449.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nolēma:

Zemgales rajona tiesas Tukumā tiesneses 2019.gada 19.februāra lēmumu atstāt negrozītu, bet blakus sūdzību noraidīt.

Noteikt jaunu termiņu Zemgales rajona tiesas Tukumā tiesneses 2019.gada 19.februāra lēmumā norādīto trūkumu novēršanai, līdz 2019.gada 21.jūnijam.

Lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas likumīgā spēkā tā pieņemšanas brīdī.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Sniedzītis

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Misiuna

Tiesnese (personiskais paraksts) D.Baltā

Novērtē šo rakstu:

47
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...