Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Domāju, daudziem lasītājiem būs interesanti iepazīties ar šo Zemgales apgabaltiesas patiesi absurdo lēmumu, no kura izriet, ka mūsu policejiski bandītiskajā valstī, cilvēkam saskaroties ar operatīvās darbības subjektiem, visas darbības ir jāfiksē, jānoskaidro viņu dzīvesvietas adrese un pirms vēršanās tiesā jāizmanto mediācijas process…

Lieta Nr. 3-11/0129/49, CA0354-19/11

LĒMUMS

Jelgavā 2019.gada 21.maijā

Zemgales apgabaltiesa

tiesnesis referents Aigars Sniedzītis

tiesnese Daina Baltā

tiesnese Anita Misiuna

rakstveida procesā izskatīja blakus sūdzību par Zemgales rajona Tukumā tiesneses 2019.gada 19.februāra lēmumu, ar kuru atstāts bez virzības prasības pieteikums par radītā tiesību aizskāruma novēršanu, nosakot termiņu lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.

Aprakstošā daļa

[1] Zemgales rajona tiesā iesniedza pieteikumu par radītā tiesību aizskāruma novēršanu.

[1.2] Pamatojoties uz Eiropas cilvēktiesību konvencijas 5.pantu un Operatīvās darbības likuma 4.pantu lūdz novērst tam radīto tiesību aizskārumu no operatīvās darbības subjektu puses.

Pieteikumā norādīts, ka 2018.gada 21.decembrī operatīvās darbības subjekti A.Briede un S.Bisenieks kriminālprocesā Nr.11390055618 izteica pieteikuma iesniedzējam draudus ar mērķi panākt viņa sniegto paskaidrojumu maiņu, vienlaicīgi A.Briede kūdīja pieteikuma iesniedzēju veikt noziedzīgu darbību, konkrēti veikt viņam nepiederošu kokmateriālu zādzību. Ar savu rīcību operatīvās darbības subjekti ir pārkāpuši Operatīvās darbības likuma 4.pantu. Veicot operatīvās darbības pasākumus, aizliegts nodarīt personām fizisku vai materiālu kaitējumu, apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību; draudēt lietot vai lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus; kūdīt personas uz noziedzīgu rīcību, kā arī nodarīt būtisku kaitējumu apkārtējai videi.

[2] Ar Zemgales rajona tiesas Tukumā 2019.gada 19.februāra lēmumu pieteikums atstāts bez virzības līdz 2019.gada 21.martam lēmumā konstatēto trūkumu novēršanai, tas ir, prasības pieteikuma sastādīšanai atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta prasībām, pierādījumu un maksājuma dokumentu par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu iesniegšanai tiesai.

Zemgales rajona tiesas lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[2.1] Izvērtējot prasības pieteikumu, tiesnese secina, ka prasības pieteikums nav noformēts atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta prasībām.

Konstatēja, ka prasības pieteikumā nav norādīts prasītāja personas kods, atbildētājs pret kuru prasība tiek celta, tā adrese. Tāpat prasības pieteikumā nav norādītas ziņas par mediācijas izmantošanu strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā. Prasītājs nav izteicis precīzu prasījumu - kam būtu jānovērš radies tiesību aizskārums no operatīvās darbības subjektu puses un kādā mērā tas izdarāms. Prasības pieteikumā nav norādīts prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts.

Pirmās instances lēmumā citējusi Civilprocesa likuma 128.panta otrajā daļā noteikto, kas ir norādāms prasības pieteikumā, vienlaicīgi iesniedzējam norādot, ka sastādams jauns prasības pieteikums atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta prasībām.

[2.2] Vienlaicīgi pieteikuma iesniedzējs nav norādījis atbildētāju pret kuru prasība celta, līdz ar to tiesai nav iespējams izvērtēt prasības pieteikuma piekritību, atbilstoši Civilprocesa likuma 3.nodaļai (Civiltiesisko strīdu pakļautība un piekritība).

[2.3] Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 93., 190. pirmās instances tiesas tiesnese pieteikuma iesniedzējam izskaidroja, ka pierādījumi par apstākļiem, kas minēti prasības pieteikumā, jāiesniedz pašam.

Tā kā prasības pieteikumam nav pievienoti pierādījumi par visiem apstākļiem, kas norādīti prasības pieteikumā, tiesnese atzīst, ka pieteikuma iesniedzējam iesniedzami dokumenti – pierādījumi par visiem minētajiem apstākļiem.

[2.4] Tiesnese konstatēja, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 129.panta otrās daļas pirmajam punktam, prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas samaksu un citu tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktā kārtībā un apmērā, ko pieteikuma iesniedzējs nav izdarījis.

Tā kā pieteikuma iesniedzējs ir cēlis prasību par radītā tiesību aizskāruma novēršanu, tad par to maksājama valsts nodeva atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktam, kas nosaka, ka par prasību, kas nav jānovērtē, maksājama valsts nodeva 70,00 euro apmērā.

Turklāt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. un 40.pantu prasītājam jāiemaksā ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 3,20 euro (1 prasītājs, 1 atbildētājs).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 133.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, tiesnesis atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja prasības pieteikumā nav izpildītas visas šā likuma 128.pantā ietvertās prasības, nav pievienoti Civilprocesa likuma 129.pantā noteiktie dokumenti.

[2.5] Tā kā pieteikuma iesniedzēja prasības pieteikums sastādīts nepilnīgi un tam nav pievienoti pierādījumi, un dokumenti par tiesas izdevumu samaksu, tiesnese atzīst, ka prasības pieteikums atstājams bez virzības, nosakot termiņu līdz 2019.gada 21.martam, lēmumā konstatēto trūkumu novēršanai.

[3] par Zemgales rajona tiesas 2019.gada 19.februāra lēmumu iesniedza blakus sūdzību, pārsūdzot lēmumu pilnā apmērā.

Blakus sūdzībā norādīti šādi apstākļi.

[3.1] No tiesas lēmuma konstatējams, ka tiek pieprasīta informācija par operatīvās darbības subjektiem.

[3.2] Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksta” 2.6.3. punktu, informācija par uzsāktās, notiekošās vai plānotās operatīvās darbības laiku, vietu un dalībniekiem ir slepena.

Tiesas lēmums sūdzības iesniedzēja ieskatā uzliek par pienākumu sniegt informāciju, kas ar likumu ir noteikta kā valsts noslēpums.

[3.3] Tiesas lēmums ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas 5.pantu, uzsverot, ka tiesu sistēma neaizsargā personas pret operatīvās darbības subjektu draudiem, bet pieprasa informāciju, kas ir valsts noslēpums.

Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2019.gada 26.novembra lēmumu sūdzības izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2019.gada 21.maijā (lietas 31.lapa), paziņojot sūdzības iesniedzējam (lietas 32., 33.lapas).

Motīvu daļa

[4] Civillietu tiesas kolēģija, iepazinusies ar pieteikuma materiāliem, izvērtējusi tos, uzskata, ka Zemgales rajona tiesas tiesneses 2019.gada 19.februāra lēmums ir atstājams negrozīts, bet blakus sūdzība noraidāma.       

Civilprocesa likuma 447.1 panta otrā daļa noteic, ja tiesa, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā ietvertie motīvi ir pareizi un pietiekami, tā lēmumā var norādīt, ka pievienojas pārsūdzētā lēmuma motīviem. Šādā gadījumā šā likuma 230.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktos lēmuma motīvus var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 447.1 panta otrajā daļā noteikto atzīst, ka Zemgales rajona tiesas tiesneses 2019.gada 19.februāra lēmumā norādītie motīvi ir pareizi un pietiekami, līdz ar ko pilnībā pievienojas pārsūdzētā lēmuma motīviem, papildus norādot turpmāk minēto.

Civilprocesa likuma 1.pants noteic, ka katrai fiziskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Arī Civilprocesa likuma 127.panta pirmā daļā noteikts, ka personām, kurām ir civilprocesuālā rīcībspēja, ir tiesības celt tiesā prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības.

Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma piekto pantu, kas noteic, ka “ja persona uzskata, ka operatīvās darbības subjekts ar savu rīcību ir pārkāpis tās likumīgās tiesības un brīvības, šī persona ir tiesīga iesniegt sūdzību prokuroram, kas, veicis pārbaudi, sniedz atzinumu par operatīvās darbības subjekta amatpersonu rīcības atbilstību likumam, kā arī tā var vērsties tiesā”, ir tiesīgs vērsties vispārīgās jurisdikcijas tiesā ar prasības pieteikumu, savu aizskarto vai apstrīdēto tiesību aizsardzībai.

Operatīvās darbības likums nodrošina iespēju personai vērsties arī pie prokurora, lai veiktu pārbaudes un izvērtētu operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības tiesiskumu, kā arī vērsties tiesā. Ja persona ir izvēlējusies vērsties tiesā, tad personai ir jāpakļaujas procesuālo normu prasībām un tiesai ir jāizvērtē personas procesuālo pienākumu izpildīšana vai neizpildīšana un atbilstoši jārīkojas, tai skaitā jāpieņem lēmums par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības, ja tam ir likumīgs pamats.

Operatīvās darbības likuma grozījumu anotācijā, kas attiecas uz 5.panta grozīšanas nepieciešamību, likumdevējs norādīja, ka “ODL 5.pantā ietvertā norma paredz personu tiesības iesniegt sūdzību prokuroram, vai arī griezties ar prasību tiesā. Minētajā normā lietotie vārdi „vai arī” var tikt uztverti kā personu tiesību ierobežojoši, t.i., gadījumā, ja persona ir vērsusies prokuratūrā, persona zaudē tiesības griezties tiesā.

Būtībā, ņemot vērā ODL 35.panta pirmajā daļā, kā arī Prokuratūras likuma 12.pantā noteiktās prokuratūras funkcijas attiecībā uz operatīvo darbību – operatīvās darbības uzraudzība, nav pamata uzskatīt, ka sūdzības iesniegšana prokuratūrā būtu uzskatāma par lietas iepriekšējo ārpustiesas izskatīšanas kārtību (Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 7.punkts), kaut gan prokuratūras veiktā pārbaude un sniegtais atzinums var atvieglot prasības izskatīšanu tiesā. Būtībā, ņemot vērā operatīvās darbības pasākumu veikšanas tiesisko dabu, tiesas funkcija atbilstoši ODL 5.panta nosacījumiem ir attiecināma uz 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.panta, kas paredz tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošināšanu, pilnīgu īstenošanu (sk., piemēram, mutatis mutandis Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1983.gada 25.marta sprieduma lietā Silver and other v. The United Kingdom 111. - 115.punktu).

Tādējādi personai ir tiesības griezties tiesā neatkarīgi no tā, vai persona iepriekš ir vērsusies ar sūdzību prokuratūrā.

Minētajā normā saistībā ar personas tiesībām griezties tiesā tiek lietots termins „prasība”, kas ir attiecināms uz civiltiesisko sūdzību prasības tiesvedības lietās (sk., piemēram, Civilprocesa likuma 6.panta trešo daļu, kā arī 128.pantu). Arī attiecībā uz operatīvās darbības subjekta, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu (līdzīgi kā attiecībā uz analoģiskām kriminālprocesā paredzētajām izmeklēšanas darbībām – kratīšana (Kriminālprocesa likuma 179.pants), sakaru līdzekļu kontrole (Kriminālprocesa likuma 218.pants) –, kuras atbilstoši ODL 4.panta ceturtās daļas nosacījumiem veicamas prioritāri (sk. likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 3.panta pirmo daļu)) nav attiecināma īpaša kārtība.

 Tādējādi persona savu tiesību aizsardzībai ir tiesīga griezties tiesā prasības kārtībā (Civilprocesa likuma 127.panta pirmā daļa).

Tomēr nav izslēdzami gadījumi, kad operatīvās darbības subjektu rīcība, būtu skatāma Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Piemēram, operatīvā darbība var attiekties arī uz fizisko personu datu apstrādi. Savukārt fizisko personu datu apstrāde ir pakļauta administratīvi procesuālās kārtības kontrolei (skat., piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 5.novembra lēmumu lietā Nr.6-7-00147-13/9 SKA-996/2013, īpaši tā 9. un 11.punktu).

Līdz ar to, lai nodrošinātu ODL normu lielāku skaidrību, ODL 5.pantā ietvertā norma ir atbilstoši precizējama.”

Minētais kopumā apstiprina pirmās instances tiesneses lēmumā norādīto, ka, lai noskaidrotu lietu pakļautību, lai varētu iesniegt prasības pieteikumu civilprocesuālā kārtībā, tiesai ir nepieciešama informācija no iesniedzēja par lietas faktiskajiem apstākļiem un pierādījumiem, kas pamato minēto prasību, kā arī iesniedzamajam procesuālajam dokumentam jāatbilst tam izvirzītajām prasībām.

Ja personai nav atbilstošas spējas vai izglītības, tad juridisku palīdzību tiem var sniegt zvērināti advokāti, kā arī juridisku palīdzību var saņemt Juridiskās palīdzības administrācijā, ja personai ir tiesības uz šādās juridiskas palīdzības saņemšanu.

 [4.1] Pirmās instances tiesas tiesneses lēmumā pamatoti norādīts, ka ceļot prasību tiesā prasītājam jāievēro likumdevēja noteiktās minimālās prasības, kas izvirzītas prasības pieteikumam un noteiktas Civilprocesa likuma 128.un 129.pantā. Prasības pieteikumā jābūt norādītam atbildētājam pret kuru prasība celta, tā adrese, tam jābūt skaidram un nepārprotamam, tajā skaitā uztveramam un salasāmam, lai gan tiesa, gan arī lietas dalībnieki (atbildētājs vai atbildētāji, trešās personas) pilnībā varētu izprast celtās prasības būtību.

Kā pareizi konstatējusi pirmās instances tiesa, pieteicējs nav izteicis precīzu prasījumu, kam būtu jānovērš tiesību aizskārums no operatīvās darbības subjektu puses un kādā mērā tas izdarāms.

[4.2] Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 3.punktā un 5.punktā noteikts, ka prasības pieteikumā jānorāda prasības priekšmets un apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina. Prasības priekšmets ir prasītāja subjektīvo tiesību aizskārums, kura novēršanai celts prasījums. Civilprocesa likuma 192.pants tiesai uzliek pienākumu spriedumu taisīt par prasībā norādīto priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2018.gada 16.martā spriedumā civillietā Nr.SKC–81/2018 norādīts, ka tiesa var izvērtēt prasījumu pamatotību, vadoties vienīgi no faktiem un apstākļiem, kurus puses norādījušas kā prasības, pretprasības vai iebildumu pamatu (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28. nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 520.lp.).

Kā atzīts tiesību doktrīnā, prasība satur divus elementus – priekšmetu un pamatu.

Prasības priekšmets civilprocesuālo tiesību izpratnē ir prasītāja materiāltiesiskais prasījums, kura pamatotību pārbauda tiesa, izskatot lietu pēc būtības. Ar prasības priekšmetu saprot arī to tiesisko stāvokli, uz ko šis prasījums ir vērsts, tas ir, uz zināma tiesiskā stāvokļa pastāvēšanas atzīšanu, zināmas rīcības uzlikšanu atbildētājam vai zināmu tiesisko attiecību grozīšanu vai izbeigšanu.

Prasītājam pamatoti uzdots norādīt prasības pamatu – apstākļus, ar kuriem prasījums vai prasījumi pamatoti, un pierādījumi, kas tos apstiprina.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 7.punktu prasības pieteikumā jānorāda prasītāja prasījumus, t.i. prasītāja tiesību aizskāruma novēršanas līdzekļus. Kā tas norādīts tiesību doktrīnā prasītāja prasījums ir „tas, par ko viņš tiesu lūdz taisīt spriedumu”.

Prasītāja prasījumi prasības pieteikumā konkrēti tiek izteikti pēc vārda „lūdzu”. Attiecīgi tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā tiesa norādīs, kādi prasījumi (visi vai atsevišķi) tiek noraidīti vai apmierināti. Tāpēc prasības pieteikums jānoformulē pēc iespējas konkrētāk – tā, lai prasījums, tā apmierināšanas gadījumā, būtu izpildāms. (Civilprocesa likuma komentāri.. I daļa (1.-28.nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīgā: Tiesu namu aģentūra, 2011, 546 lpp.. 322.lp.).

[4.3] Atstājot pieteikumu bez virzības, pirmās instances tiesa pamatoti pārsūdzētajā lēmumā norādījusi, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 129.panta otrās daļas 1.punktu, prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas samaksu un citu tiesas izdevumu nomaksu, ko pieteikuma iesniedzējs nav izdarījis. Turklāt, personai ir tiesības vai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma regulējumu, cita normatīvā akta pamata nemaksāt tiesas izdevumus, vai pamatojoties uz tiesneša lēmuma pamata tikt atbrīvotam pilnīgi vai daļēji no tiesas izdevumu samaksas, bet šīs iespējas ir atkarīgas no celtās prasības pamata un priekšmeta un citiem objektīviem pamatiem par personas mantisko stāvokli.

[4.4] Blakus sūdzībā kā galvenais arguments pārsūdzētā lēmuma atcelšanai norādīts tas, ka pieteicēja ieskatā, tiesa uzliek par pienākumu sniegt informāciju (atbildētāju adreses), kas ar likumu noteikts kā valsts noslēpums, uzsverot, ka pirmās instances tiesas lēmums ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas 5.pantu. Pieteicēja ieskatā informācija par operatīvās darbības subjektu dalībniekiem ir slepena.

[4.5] Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 24.panta pirmo daļu, likuma „Par valsts noslēpumu” 2.panta pirmo un trešo daļu, 3.panta pirmo daļu, 4.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.punktu un 2.7.5.punktu, Valsts drošības iestāžu likuma 3.panta otro un trešo daļu, Operatīvās darbības likuma 1.pantu un 6.panta pirmo daļu, Civillietu tiesas kolēģija konstatēja, ka prasītāja prasības pieteikumam pievienotajos dokumentos nav norādes, ka tie satur ierobežoti pieejamu, sevišķi slepenu, slepenu vai konfidenciālu informāciju, kādā atbilstoši likuma „Par valsts noslēpumu” 3.panta pirmajai daļai klasificē informāciju, kas ir valsts noslēpums. Turklāt, pieteikumā ir atsauce uz kriminālprocesa numuru un darbībām tajā, kas pašas par sevi nav darbības, kas saturētu valsts noslēpuma objektu.

Ievērojot minēto, tajā skaitā arī to, ka saskaņā ar likuma „Par valsts noslēpumu” 3.panta pirmo daļu informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā, secināms, ka konkrētajā gadījumā, pēc pieteikumā norādītās informācijas, nav tiesiska pamata piemērot likuma „Par valsts noslēpumu” 4.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.7.5.punktu.

Papildus minētajam Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka dokumenti, kuros iekļauts valsts noslēpuma objekts, iesniedzami, saņemami un reģistrējami sevišķā lietvedībā, atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21 „Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”, kas konkrētajā gadījumā nav darīts un kas, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā, papildus norāda uz to, ka nedz prasības pieteikums, nedz tam pievienotie dokumenti nesatur informāciju, kas satur valsts noslēpumu.

[4.6] Tādējādi atzīstams, ka konkrētās lietas izskatīšana nevar skart Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumos Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” norādītos valsts noslēpuma objektus, proti, operatīvajā darbībā iegūto informāciju un ziņas par operatīvās darbības subjektu personālsastāvu, tātad lietas materiāli nesatur informāciju, kurā ir iekļauts valsts noslēpuma objekts.

Ja uzskatīt, ka lietas materiālos varētu būt iekļauts valsts noslēpuma objekts, tad šādu lietu izskatīšanas piekritība ir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, bet ne Zemgales rajona tiesai.

Ievērojot norādīto, Zemgales rajona tiesas tiesnese pamatoti lēmusi par prasības pieteikuma virzību atbilstoši Civilprocesa likuma 131.panta pirmās daļas noteikumiem. Blakus sūdzībā ietvertais arguments nedod tiesisku pamatu pirmās instances tiesas lēmuma atcelšanai.

[4.7] Tā kā pirmās instances tiesas tiesneses noteiktais termiņš trūkumu novēršanai ir notecējis, Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija nosaka jaunu termiņu, kurā trūkumi ir novēršami – līdz 2019.gada 21.jūnijam.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 447.panta pirmo daļu, 447.1 pantu, 448.panta pirmās daļas 1.punktu, 449.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nolēma:

Zemgales rajona tiesas Tukumā tiesneses 2019.gada 19.februāra lēmumu atstāt negrozītu, bet blakus sūdzību noraidīt.

Noteikt jaunu termiņu Zemgales rajona tiesas Tukumā tiesneses 2019.gada 19.februāra lēmumā norādīto trūkumu novēršanai, līdz 2019.gada 21.jūnijam.

Lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas likumīgā spēkā tā pieņemšanas brīdī.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Sniedzītis

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Misiuna

Tiesnese (personiskais paraksts) D.Baltā

Novērtē šo rakstu:

48
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai pienācis laiks izvēlēties amatpersonas ar loterijas palīdzību?

FotoSortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Lasīt visu...

3

Pateikt, ka šī būs katastrofāla valdība, var tikai kāds, kuram galvā ir atdzisusi putra, un arī okupācijas varas kolaborants Kūtris būs lielisks Saeimas priekšsēdētājs

FotoPagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Lasīt visu...

3

Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi

FotoGodātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Lasīt visu...

3

Tikai nesmejieties, bet mums ir atnākusi atziņa: ir jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu, veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti

FotoRietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" – tādu secinājumu izteicu šā gada janvārī ārlietu debatēs.
Lasīt visu...

21

Par melīgo spriņģu, jembergu un visu pārējo Kremļa stabulnieku “līdzjūtības vaimanām”

FotoPētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Lasīt visu...

12

Šajā valdībā nenotiks visādas nevajadzīgas, muļķīgas debates!

FotoŠī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lasīt visu...

20

Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu – un tāda arī būs manas valdības darbība

FotoLai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam: fakti skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no „Swedbank” puses

FotoGodātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briškens un manekena politiķi

Ik rītu pa ceļam uz darbu sanāk doties garām kāda lielveikala skatlogam, kurā nemainīgi stalti stāv manekeni, tērpti visnotaļ glītos uzvalkos. Tam...

Foto

Īsā atmiņa un krievu imperiālisma otrā elpa

Mums, latviešiem, ir vājības, kas tiek izmantotas pret mums. Kad mēs jūtam tūlītējus eksistenciālus draudus, tad mēs esam vienoti,...

Foto

Mans viedoklis

Privātiem medijiem var būt savi ideoloģiski, politiski, personiski mērķi. Tas ir normāli. Kāds dibina, pērk un uztur savu mediju vai medijus ar mērķi ietekmēt...

Foto

Dzirdam metaforas “kolektīvie Rietumi”, “krievu kolektīvais Putins” – bet ko tad nolēmis “kolektīvais latvietis”?

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi,...

Foto

Kāpēc “sabiedriskais medijs” uzdod jautājumus un neatskaņo atbildes?

“Labdien! Paldies par izrādīto interesi saistībā ar norisēm Ogres novadā! Vēlos norādīt, ka Ogres Vēstures un mākslas muzeja...

Foto

Vācieši jauc nost vēja elektrostacijas, lai paplašinātu brūnogļu ieguvi!

Energokompānija RWE ir sākusi nojaukt septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Lützerath ciematam Ziemeļreinā-Vestfālenē. Iemesls: RWE vēlas paplašināt Garzweiler II virszemes brūnogļu...

Foto

Nesmejieties, bet mēs atkal esam sacerējuši vēstuli

Godātais valsts prezident, Saeima, ministru prezidenta kandidāte Evika Siliņa! Latvijā kultūras ministram būtu jābūt otram valsts vadītājam, garīgās attīstības...

Foto

Iesniegums par „Sadales tīklu” ir nepareizs!

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu”...

Foto

Dažas piezīmes par jauno Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktori

Ogres novada dome izsludināja atklātu konkursu uz muzeja direktora amatu. Pieteicās diemžēl tikai viens pretendents –...

Foto

Imigrācijas likums un spēles ap terminiem

Ņemot vērā, kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem saistībā ar Imigrācijas likuma normām saistībā ar ārzemnieku, precīzāk, Krievijas...

Foto

Rokas nost no mūsu Latvijā gūtās peļņas, tā vajadzīga dividendēm mūsu skandināvu akcionāriem

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju,...

Foto

Negribēšanas spēks, vai kāpēc mēs gribam kā labāk, bet sanāk kā vienmēr. Dažas varbūt spurainas, taču rūgtas pārdomas

Disharmonijas izjūta vai emocionālā nelīdzsvarotība ir subjektīvi jēdzieni,...

Foto

„Sadales tīkla” rīcība: kurš uzņemsies politisko atbildību un kuram paliks kriminālā?

Kāpēc uzņēmumu un iestāžu vadītājiem kompetence ir svarīgāka par lojalitāti valdošajiem politiskajiem spēkiem....

Foto

Kad Marijas Naumovas koncertā publika uzvedas kā stacijas bufetē

Dzintaru koncertzāle šovasar lutinājusi ar daudziem skaistiem un dvēseli aizkustinošiem koncertiem. Divas reizes skatītājus priecējis Maestro Raimonds...

Foto

Prezidents ir viens, skolotāji ir daudzi

Šodien man uzticēts pastāstīt, ko var skolotājs un ko var prezidents. Citiem vārdiem sakot – “Atrodi atšķirības starp skolotāju un...

Foto

Lūdzu, netraucējiet jaunam OIK!

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana....

Foto

Mana pieredze pašvaldības darbā: domes deputātiem vispār nevajadzētu dalīties pozīcijā un opozīcijā, bet vienkārši strādāt!

BIja kārtējā sarežģītā un iekšēji pretrunīgā diena Rīgas domē. Izjautājām Vilni...

Foto

Nost ar ielikteņiem, laiks profesionāļiem!

Katastrofāls dzimstības kritums, kas pērn, gada laikā samazinoties par 2000 jaundzimušo, sasniedzis 100 gados zemāko atzīmi, valsts ārējais parāds, kas tuvojas...

Foto

„Manabalss” iniciatīva: atcelt 22. augusta vienošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm

Aicinu atcelt 22. augustā notikušo valdības vienošanos par izmaiņu veikšanu Imigrācijas likumā...

Foto

Atklāta vēstule „Indexo” valdes priekšsēdētājam Valdim Siksnim

Godātais Sikšņa kungs (attēlā)! Organizējot Indexo akciju kotāciju Rīgas fondu biržā pirms vairāk nekā gada, akciju kotācijas noteikumos Jūs personīgi iekļāvāt...

Foto

Tu

Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. (Lūkas 6:37)...

Foto

Kariņa redzējums ir mans redzējums: jo vairāk, jo labāk!

2023. gada 21. un 22. augustā Rīgas pilī esmu ticies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pārrunājot...

Foto

Tautvaldība un globālisms

Tautvaldība, ja tā to var nosaukt, ir pirmatnējās demokrātijas forma, kur katra kopiena, dzimta vai ģimene izvēl savu pārstāvi iekšēju vai ārēju jautājumu...

Foto

Tikai nesmejieties, man atkal ir priekšā lieli dzīves lēmumi

Labrīt. Man šodien ir jāpieņem lieli dzīves lēmumi. Šajā pusgadā esmu piedzīvojis savas dzīves lielāko nodevību. Mani...

Foto

Brīvību pilsonim Ivanovam!

Es, Diana Uliganets, esmu uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona. Man ir Ukrainas un Ungārijas dubultpilsonība. Jau ilgāku laiku dažādu objektīvu apstākļu,...

Foto

Es ar prieku uzticēšu jaunajai valdībai atrisināt visas aktuālās problēmas, kaut skaidrs, ka tas nav iespējams

Šodien, 2023. gada 17. augustā, esmu saņēmis ministru prezidenta Artura...

Foto

Izlasot Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā...

Foto

Urā, vēlēšanās gan mēs zaudējām, toties divus gadus vēlāk uzvarējām KNAB!

15.jūlijā stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā, kurā četri deputātu kandidāti no Jaunās Vienotības un Latvijas...

Foto

Bez siles mēs nevaram un negribam!

Kustība “Par!” lēmusi turpināt darbu Rīgas domes vadībā, īstenojot 2020. gadā iesāktās pārmaiņas rīdziniekiem. Mēs turpināsim izglītībā iesākto, uzlabojot skolēnu...

Foto

Elektrības sadales tarifi - kļūda, kas tiks izlabota decembrī...

Laiku pa laikam sabiedrības viedoklis tomēr tiek ņemts vērā. Premjers ir apsolījis decembrī pārskatīt sadales tarifus. Tātad...