Tiesa: ja saskaraties ar operatīvās darbības subjektiem, pirms vēršanās tiesā noskaidrojiet, kur viņi dzīvo, visu fiksējiet un izmantojiet mediāciju

»

kad tiksimies, sagādā psihenes spravku, ja nebūs, vaino sevi..

Atbildēt

»

Manuprāt, tiesas prāva ir jāiesniedz nevis civilprocesā, bet gan administratīvā procesā.

92.pants. Tiesības uz atlīdzinājumu

Ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Tiesības administratīvā procesa kārtībā prasīt atlīdzinājumu attiecināmas arī uz gadījumiem, kad zaudējumi vai kaitējums nodarīts ar iestādes vai izpildiestādes (izņemot gadījumu, kad izpildiestāde ir tiesu izpildītājs) nepamatotu rīcību administratīvā procesa izpildes stadijā.

Atbildēt

Līdz 21.06.2019. (trūkumu novēršanas termiņš) sagatavo jaunu prasības pieteikumu, kur:
1) atbildētājs ir nevis konkrēti operatīvās darbības subjekti (fiziskas personas), bet gan Latvijas Republika, papildus norādot attiecīgo iestādi (reģ.nr. un adrese ir publiski pieejamas);
2) norādi, ka, ņemot vērā aizskāruma raksturu, uzskati, ka mediācija nav iespējama.

Nevajag pārmest tiesai, tie CPL noteikumi pēc kuriem ir jāvadās. Par CPL var strīdēties Satversmes tiesā.

Atbildēt

»

Ļoti pareizs viedoklis

Atbildēt

»

31.12.2015. Stājas spēkā Civilprocesa likuma 43.panta 1.dalas 5.punkta grozījumi, saskaņā ar kuriem personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, vairs nav atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

31.12.2015. redakcija:
43.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem
(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:
(…)
5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses;(…)

Iepriekšēja, 02.12.2015. redakcija:
43.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem
(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:
(…)
5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses; (…)

01.03.2017. Stājas spēkā Administratīva procesa likuma 128.panta 1.daļas grozījumi, saskaņā ar kuriem, minētais šā likuma 29. pantā tiesību subjekts, bet nav publisko tiesību subjekts, vairs nav atbrīvots no valsts nodevas samaksas.
01.03.2017.redakcija:
128.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par valsts nodevu
(1) Papildus citiem likumā noteiktajiem gadījumiem no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota fiziskā persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, kā arī publisko tiesību subjekts, kas iesniedz tiesā pieteikumu kā šā likuma 29. pantā minētais tiesību subjekts.
Iepriekšēja, 28.02.2017. redakcija:
128.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par valsts nodevu
(1) Papildus citiem likumā noteiktajiem gadījumiem no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, kā arī šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts.

Minētie grozījumi jau ienāk tiesu praksē. Piemēram, Administratīvās rajona tiesas tiesnese D.Ābele Rīgā 2017.gada 5.septembrī pieņēma Lēmumu par biedrības „Latvijas Pilsoniskā Cilvēktiesību Komisija" pieteikuma (reģistrācijas Nr.8163) atstāšanu bez virzības, pamatojoties uz to, ka – „Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Administratīvā procesa likuma 128.panta pirmās daļas redakciju, no valsts nodevas samaksas ir atbrīvots vienīgi publisko tiesību subjekts, kas iesniedz tiesā pieteikumu kā šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts. Tādējādi privāto tiesību subjekts (tostarp biedrība un nodibinājums), kas iesniedz pieteikumu kā šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, netiek ar likumu atbrīvots no valsts nodevas samaksas un tam ir jāmaksā valsts nodeva vispārīgā kārtībā”
Ar minētiem grozījumiem likumdevējs ierobežoja pieejamību pie tiesas visiem sabiedriskas organizācijām, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. Ne lieki atzīmēt, ka tiesas esamība un tiesas pieejamība ir faktori, kas stabilizē mieru sabiedrībā, kura atļauj strīdīgus jautājumus atrisināt tiesā, taisnīgā tiesā, nevis ar vardarbības palīdzību.

Ar minētiem grozījumiem Saeima vel vairāk diskriminēja visas sabiedriskas organizācijas attiecībā pret politisko organizācijas (partijas), neskatoties uz to, ka neviens Satversmes pants neparedz privilēģijas partijām, salīdzinot ar citām organizācijām, jo pēc Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.1 panta Valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, 0,71 euro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi.

Saskaņā ar 12.Saeimas vēlēšanu rezultātiem valsts budžeta finansējumu no 2015.gada ir tiesīgas saņemt sešas politiskās partijas un to apvienības – kopumā katru gadu 612 397,72 EUR apmērā.
(https://www.knab.gov.lv/lv/finances/state_funding)

Vēl Saeima naturāli SABOTĒ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu ( EK ) Nr.1889/2006 par finanšu instrumentu izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē.
Minētā dokumenta 19.pantā ir noteikts finansējums no 2007. līdz 2013gadam un tas bija EUK 1 104 000 000.0 apmērā. Jājautā, kura politiķa kabatā ir iekritusi Latvijai atvēlētā finansējuma daļa?

No minēto izriet, ka likumdevējs izmanto Valsts budžeta finansējumu lai nodrošināt darbības politiskajam partijām. Tajā pat laika neņem vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par ES politiku cilvēktiesību aizstāvju atbalstam (2009/2199(INI)) http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef -//EP//NONSGML+TA+P7-TA-2010-0226+0+DOC+PDF+V0//LV . Neņem vērā arī ANO 1998.gada 9.decembra rezolūciju par Cilvēktiesību aizstāvjiem. Nerunājot par  Administratīvā procesa likuma 15.panta (3),(4) daļas ( skatīt zemāk )

15.pants. Ārējo normatīvo aktu, vispārējo tiesību principu un starptautisko tiesību normu piemērošana
(1) Iestāde un tiesa administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus (4.pants).
(2) Iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:
1) Satversme;
2) likums;
3) Ministru kabineta noteikumi;
4) pašvaldību saistošie noteikumi.
(3) Starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu.
(4) Eiropas Savienības tiesību normas piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Piemērojot Eiropas Savienības tiesību normas, iestāde un tiesa ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.
(5) Vispārējos tiesību principus piemēro, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējais normatīvais akts, kā arī lai interpretētu normatīvos aktus (17.pants).
(6) Ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks.
(7) Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.
(8) Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka ārējiem normatīvajiem aktiem, piemēro jaunāko ārējo normatīvo aktu. Noteicošs ir ārējā normatīvā akta pieņemšanas datums.
(9) Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka jaunāku vispārējo un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākās vispārējās tiesību normas (normatīvā akta) mērķi.
(10) Izlemjot, kurai no vienāda juridiskā spēka tiesību normām dodama priekšroka, jāņem vērā arī to objektīvais nozīmīgums kopējā kontekstā, ko veido šīs tiesību normas, un priekšroka dodama tai tiesību normai, kura regulē demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgu jautājumu.
(11) Ja iestādei jāpiemēro tiesību norma, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai šī tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai, iestāde šo tiesību normu piemēro, bet par savām šaubām nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē augstāku iestādi un Tieslietu ministriju.
(12) Iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums). Tās nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu. Tas neattiecas tikai uz gadījumu, kad nav izveidota vai nedarbojas iestāde, kurai šī tiesību norma ir jāpiemēro vai citādā veidā jāpiedalās tās piemērošanā.


Starptautiskajā paražā ir noteikts tas, ka valsts nevar atsaukties uz to, ka tās iekšējie likumi neatbilst Starptautiskajiem dokumentiem: PAKTA SUNT SERVANDA

Ar Civilprocesa likuma 43.panta 1.dalas 5.punkta un Administratīva procesa likuma 128.panta 1.daļas grozījumiem apgrūtina darbību visām sabiedriskas organizācijām, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

Tajā pat laika ar „European Instrument for Democracy and Human Rights” (EIDHR) ievērojami līdzekļi tiek piešķirti cilvēktiesību aizstāvju atbalstam. 2013. gadā tika sākti 25 jauni cilvēktiesību aizstāvju atbalsta projekti, kuru kopējā vērtība bija EUR 20 miljoni. (EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2014. gada 23. jūnijā (OR. en)) skatīties http://register.consilium.europa.eu/doc/srv?l LV&f ST%2011107%202014%20INIT 65. lp.

Ja atzīt, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tad visi Valsts varas pārstāvji, tā skaita arī Saeimas deputāti, ir instrumenti, kuriem jākalpo Latvijas tautai un izpildīt Latvijas tautas gribu. Izstrādājot grozījumus likumos, valsts varas pārstāvjiem jākonsultējas ar sabiedriskas organizācijām, kurus šīs grozījumus var skart. Bet diemžēl tādas konsultācijas, pieņemot grozījumus Civilprocesa likumā 43.panta 1.dalas 5.punkta un Administratīva procesa likumā 128.panta 1.daļas, nenotika. Tātad iniciējot un pieņemot minētos grozījumus Valsts varas pārstāvji pārkāpa, kā minimums, Latvijas Republikas Satversmes 2.pantu, jo arī tautas gribas taisīt minētas grozījumus nebija.

Ja ņemt vērā APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJAS PRETKORUPCIJAS KONVENCIJAS 19.pantu, (skatīties https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1531) no kura izriet, ka par korupciju var nosaukt arī tādu darbību, „(…) ar kuru ļaunprātīgi izmantots dienesta stāvoklis vai dienesta pienākumi, tas ir, valsts amatpersonas darbība vai bezdarbība, pildot tās dienesta pienākumus, pārkāpjot likumus, nolūkā iegūt nepienācīgu labumu sev vai citai fiziskai vai juridiskai personai”, tad Valsts varas pārstāvja darbības/bezdarbības, iniciējot un pieņemot minētos grozījumus, var atrast korupcijas pazīmes , kas apliecina to, ka ir nozagta Latvijas Valsts.

Atbildēt

»

Jeļenu Blavatsku var nosaukt par vienu no pašām ietekmīgākajām sievietēm pasaules vēsturē. Viņu sauca par "krievu sfinksu"; viņa atklāja pasaulei Tibetu un "savaldzināja" Rietumu inteliģenci ar okultajām zinātnēm un austrumu filozofiju.

No izdevuma "Russkaja Semjorka. Istorija", 2017. gada, jūnija numura.



Aristokrāte no Rjurikovičiem

Blavatskas meitas uzvārds ir fon Hāna. Viņas tēvs piederēja pie Meklenburgas kroņprinču Hānu fon Rotenšternu-Hānu dzimtas. Pa vecmāmiņas līniju Blavatskas raduraksti ceļas no kņazu Rjurikoviču dzimtas.

Blavatskas māti - romānu autori Jeļenu Andrejevnu Hānu - Visarions Beļinskis sauca par "krievu Žoržu Sandu".

Nākamā "modernā Izīda" piedzima naktī no 30. uz 31. jūliju, 1831. gadā (pēc vecā stila) Jekaterinoslavā (Dņepropetrovskā). Savās atmiņās par bērnību viņa ir skopa: "Mana bērnība? Tajā bija draiskulības un nerātnums no vienas puses, sodi un cietsirdība - no otras. Bezgalīgas slimošanas līdz septiņu-astoņu gadu vecumam... Divas guvernantes - francūziete madama Penjē un vecmeita no Jorkšīras, mis Augusta Sofija Džefrisa. Vairākas aukles... Tēva karavīri rūpējās par mani. Māte nomira, kad es vēl biju bērns".

Blavatska ieguva lielisku mājas izglītību, jau bērnībā iemācījās vairākas valodas, mācījās mūziku Londonā un Parīzē, bija laba jātniece, labi zīmēja.

Visas šīs prasmes noderēja vēlāk viņas klejojumu laikā: viņa rīkoja klavierkoncertus, strādāja cirkā, gatavoja krāsas un taisīja mākslīgos ziedus.

Blavatska un spoki

Blavatska jau bērnībā atšķīrās no saviem vienaudžiem. Viņa bieži stāstīja mājiniekiem par to, ka redz dažādus dīvainus radījumus, dzird noslēpumainu zvaniņu skaņas. Īpaši viņu iespaidoja diža paskata hinduss, ko citi nemanīja. Pēc viņas vārdiem, hinduss ieradās pie viņas arī sapņos. Viņa sauca to par Sargātāju un sacīja, ka viņš glābj viņu no visām nelaimēm.

Kā vēlāk Jeļena Petrovna rakstīs, tas esot bijis viens no viņas garīgajiem skolotājiem Mahatma Moria. "Dzīvajā" viņa viņu satika 1852. gadā, Londonas Haidparkā. Zviedrijas vēstnieka Londonā atraitne, grāfiene Konstansa Vahtmeistere no Blavatskas vārdiem pastāstīja šīs sarunas smalkumus, tajā Skolotājs sacīja, ka viņa ir "nepieciešama viņas dalība darbā, ko viņš ir nodomājis veikt", kā arī, ka "viņai nāksies pavadīt trīs gadus Tibetā, lai sagatavotos šī svarīgā uzdevuma izpildei".

Ceļotāja.

Ieradums braukt no vienas vietas uz otru Jeļenai Blavatskais bija izveidojies jau bērnībā. Tēva dienesta stāvokļa dēļ ģimenei bieži nācās mainīt dzīves vietu. Pēc mātes nāves no diloņa 1842. gadā Jeļenas un viņas māsu audzināšanu uzņēmās vecmāmiņa un vectētiņš.

18 gadu vecumā Jeļena Petrovna tika saderināta ar 40 gadus veco Erivanas guberņas vicegubernatoru Ņikiforu Vasiļjeviču Blavatski, taču 3 mēnešus pēc kāzām Blavatska no vīra aizbēga.

Vectēvs aizsūtīja viņu pie tēva ar diviem pavadoņiem, taču Jeļenai atkal izdevās aizbēgt arī no tiem. No Odesas ar angļu burinieku „Kommodors” Blavatska aizkuģoja uz Kerču, bet pēc tam uz Konstantinopoli.

Par savām laulībām Blavatska vēlāk rakstīja: „Es salaulājos, lai atriebtos savai guvernantei, nedomājot par to, ka nespēšu lauzt laulības, un karma sekoja manai kļūdai”.

Pēc bēgšanas no vīra sākās Jeļenas Blavatskas klejojumu stāsts. To hronoloģija ir grūti atjaunojama, tāpēc ka pati viņa ceļojot nekādas dienasgrāmatas nerakstīja un arī neviens tuvs cilvēks viņai blakus nebija.

Savas dzīves laikā Blavatska ir divas reizes apceļojusi Zemeslodi, bijusi gan Ēģiptē, gan Eiropā, gan Tibetā, gan Indijā un arī Dienvidamerikā. 1873. gadā viņa, pirmā no krievu sievietēm, ieguva amerikāņu pilsonību.

Teosofijas biedrība

1875. gada 17. novembrī, Ņujorkā Jeļena Petrovna Blavatska un pulkvedis Henrijs Olkots nodibināja Teosofijas biedrību. Blavatska jau bija atgriezusies no Tibetas, kur, kā viņa ar pārliecību teica, esot ieguvusi no mahatmām un lamām svētību, lai nodotu pasaulei garīgās zināšanas.

Biedrības uzdevumi, to radot, bija sekojoši: 1) radīt Cilvēces Visuma brālības kodolu, neņemot vērā rasu, ticības, dzimuma, kastu vai ādas krāsas atšķirības; 2) veicināt reliģiju, filozofiju un zinātnes salīdzināšanu; 3) pētīt neizskaidrotos dabas likumus un spēkus, kas apslēpti cilvēkā.

Tajā dienā Blavatska savā dienasgrāmatā ierakstīja: „Bērns ir dzimis. Osanna!”

Jeļena Petrovna rakstīja, ka „biedrības locekļi saglabā pilnīgu reliģiskās pārliecības brīvību un, iestājoties biedrībā, apsola respektēt to pašu attiecībā pret jebkādu citu pārliecību un ticību. Viņu kopība nebalstās uz kopēju ticību, bet gan uz kopēju tiekšanos uz Patiesību”.

1877. gada septembrī Ņujorkas izdevniecībā J.W. Bouton dienas gaismu ierauga pirmais Jeļenas Blavatskas monumentālais darbs „Atmaskotā Izīda”, pirmā tirāža – tūkstotis eksemplāru – tika izpirkta divu dienu laikā.

Viedoklis par Blavatskas grāmatu bija polārs. „The Republican” Blavatskas darbs tika nosaukts par „lielu trauku ar ēdiena pārpalikumiem”, „The Sun” – par „izsviestiem atkritumiem”, bet „New York Tribune” recenzents rakstīja: „Blavatskas zināšanas ir rupjas un nesagremotas, viņas nesaprotamais brahmanisma un budisma pārstāsts drīzāk ir balstīts uz pieņēmumiem, nekā uz autores informētību”.

Taču Teosofijas biedrība turpināja paplašināties un 1882. gadā tās galvenā mītne tikai pārcelta uz Indiju.

1879. gadā Indijā iznāca pirmais žurnāla „The Theosophist” numurs. 1887. gadā Londonā sāk izdot žurnālu „Lucifer”, ko pēc 10 gadiem nosauc par „The Theosophical Review”.

Ap to laiku, kad Blavatska nomira, Teosofijas biedrībā bija vairāk nekā 60 tūkstoši biedru. Šī organizācija atstāja lielu ietekmi uz sabiedrisko domu, tās biedri bija izcili sava laika cilvēki – no izgudrotāja Tomasa Edisona līdz dzejniekam Viljamam Jeitsam.

Neskatoties uz Blavatskas ideju neviennozīmību, 1975. gadā Indijas valdība izdeva piemiņas pastmarku, kas bija veltīta Teosofijas biedrības 100 gadu dibināšanas jubilejai. Uz markas ir attēlots biedrības zīmogs un tās devīze: „Nav reliģijas augstākas par patiesību”.

Blavatska un rasu teorija

Viena no strīdīgākajām un pretrunīgākajām idejām Blavatskas daiļradē ir koncepcija par rasu evolūcijas ciklu, daļa no tās ir izklāstīta „Slepenās doktrīnas” otrajā sējumā.

Daži pētnieki uzskata, ka rasu teorija „no Blavatskas” ir bijusi likta pamatā Trešā reiha ideoloģijai.

Par to rakstīja amerikāņu vēsturnieki Džeksons Speilvogels un Dēvids Redlss darbā „Hitlera rasu ideoloģija: saturs un okultās saknes”.

„Slepenās doktrīnas” otrajā sējumā Blavatska raksta; „Cilvēce skaidri dalās Dieva iedvesmotos cilvēkos un zemākās būtnēs. Starpība gara spējās starp āriešiem un citām civilizētām tautām, un tādiem mežoņiem, kā Dienvidu Jūras salinieki, nav izskaidrojama nekādā citādā veidā. „Svētā Dzirkstele” nav viņos, tikai viņi tagad ir vienīgās zemākās rases uz šīs planētas un, par laimi, - pateicoties gudrajam dabas līdzsvaram, kas pastāvīgi strādā šajā virzienā, - viņi ātri izmirst”.

Paši teozofi tomēr uzskata, ka Blavatska te nav domājusi antropoloģiskus tipus, bet attīstības pakāpes, caur kurām iziet visu cilvēku dvēseles.

Blavatska, šarlatānisms un plaģiāts

Lai pievērstu savam darbam uzmanību, Jeļena Blavatska demonstrēja savas superspējas: no viņas istabas griestiem krita vēstules no draugiem un skolotāja Kuta Humi; priekšmeti, ko viņa turēja rokā, pazuda, bet pēc tam izrādījās tajās vietās, kur viņa nemaz nebija bijusi.

Lai pārbaudītu viņas spējas, pie viņas ieradās komisija. 1885. gadā publicētajā Londonas Psihisko pētījumu biedrības atskaitē ir teikts, ka Blavatska ir „pati izglītotākā, asprātīgākā un interesantākā blēde, ko vien pazīst vēsture”. Pēc atmaskošanas Blavatskas popularitāte sāk iet zudumā, daudzas no teozofijas biedrībām pajuka.

Jeļenas Blavatskas brālēns Sergejs Vitte rakstīja par viņu savās atmiņās:

„Stāstot fantāzijas un melus, viņa acīmredzot, pati bija pārliecināta par to, ko viņa runāja, ka tā patiešām ir patiesība, - tāpēc es nevaru neteikt, ka viņā bija kaut kas dēmonisks, kaut kas viņā bija, vienkārši sakot, velnišķīgs, lai gan būtībā viņa nebija ļauna, viņa bija labs cilvēks”.

Romānists Vsevolods Solovjevs 1892-1893. gados žurnālā „Russkij vestņik” publicēja aprakstu sēriju par tikšanos ar Blavatsku, ar kopēju nosaukumu „Mūsdienu Izīdas priesteriene”. „Lai valdītu pār cilvēkiem, vajag viņus mānīt, - Jeļena Petrovna deva viņam padomu. – Es jau sen-sen esmu sapratusi šo cilvēku dvēselītes, viņu muļķība man reizēm sagādā lielu baudu... Jo vienkāršāks, dumjāks un rupjāks ir fenomens, jo lielāka varbūtība, ka tas izdodas”.

Solovjovs nosauca šo sievieti par „dvēseļu ķērāju” un bez žēlastības atmaskoja viņu savā grāmatā. Ar viņa pūlēm beidza eksistēt Teosofijas biedrības Parīzes filiāle.

Jeļena Petrovna Blavatska nomira 1891. gada 8. maijā. Viņas veselībai nāca par sliktu tas, ka viņa smēķēja bez pārtraukuma – viņa izsmēķēja līdz 200 cigaretes dienā. Pēc nāves viņas ķermeni sadedzināja, bet pelnus sadalīja trīs daļās: viena daļa palika Londonā, otra – Ņujorkā, bet trešā – Adjarā. Blavatskas piemiņas dienu sauc par Baltā lotosa dienu.

[Teosofijas biedrība joprojām turpina eksistēt: https://www.theosophical.org/ Kā nu nē? Par teozofiju ļoti pozitīvi ir izteicies pat lielais Gandijs - t.p.]

Atbildēt

»

Tiesa pareizi norāda, ka nepieciešama precīza operatīvo darbību subjektu identifikācija, jo apsūdzības tiek vērstas pret publisko tiesību juridiskajām personām. Likums prasa komrētus apsūdzības pierādījumus pret konkrētām personām.

Lai noskaidrotu šo personu datus, jāvēršas iestādē, kuras darbinieki ir šie subjekti ar lūgumu sniegt personu datus, ja personas iepriekš nesniedza savus identifikācijas datus apsūdzības izvirzītājam.

Tiesa var atzīt paša apsiūdzētāja vainu, neprasot šīm personām viņu identifikācijas datus. Savukārt, iestāde var atteikt sniegt šo personu identifikācijas datus, ja tā uzskata, ka nav notikuma.

Saskaņā ar Operatīvās darbības likumu šiem subjektiem ir plašas pilnvaras pat veidot fiktīvus uzņēmumus, iesaistīties noziedzīgos darījumos, lai atklātu citus noziedzīgus darījumus, kūdīt uz noziegumu zagt, laupīt utt. bez apdraudējuma personu cilvēktiesībām, kontrolējot plānoto nozieguma mēģinājumu.

To visu zinot, apsūdzības izvirzītājam paliek maz izredžu atriebties šādā veidā - tiesas ceļā. Subjektīvi atriebību var mēģināt atrisināt citā ceļā. Bet jāzin, ka modernajā mobilajā telefonā ir 14 neatklātas lietotājam funkcijas, kas kalpo operatīvo darbību subjektu interesēs.

Atbildēt

Atbildētājs tiesā ir

Latvijas Republika,

bet ne tās darbinieki.

Atbildēt

Patiesībā nav jau problēma visu noskaidrot, tikai ka nesākas piekasīšanās par operatīvo subjektu izsekošanu utt.

Atbildēt

vai "kasmīslim" un "pietiekasītājam" galva ir saspiesta plakana kā lapsas hūtsmēslu pļeka jeb kantaina kā skaidbetona klucis?

Atbildēt

..."subjekti A.Briede un S.Bisenieks ... izteica ... draudus ar mērķi panākt viņa sniegto paskaidrojumu maiņu, vienlaicīgi ... kūdīja pieteikuma iesniedzēju veikt noziedzīgu darbību, konkrēti veikt viņam nepiederošu kokmateriālu zādzību."...tas taču ir tīrākais krimināls...piespiedu liecība un noziedzīga pavēle...policijas un prokuratūras darbs(bez valsts nodevām)...un apgabaltiesas tiesneši jau nu varēja uz to norādīt konkrētāk....:)

Atbildēt

Tiesa vainīga, ka autors pat savu personas kodu nejēdz ierakstīt prasījumā.

Atbildēt

Prasību jāceļ pret iestādi, nevis konkrētiem subjektiem jeb cilvēkiem. Iestāžu adreses, nosaukumi, reģistrācijas Nr. ir viegli noskaidrojami. Taču prasības pieteicējs (Pietiek lasītājs) nav nekur norādījis, kurā iestādē tad viņa minētie subjekti strādā un kā viņš pats tur pie viņiem nokļuvis. Tā kā ieteiktu neākstīties, bet tiešām atrast sakarīgu advokātu un izlabojot trūkumus prasību iesniegt.

Atbildēt

Operatīvās darbības likums ir dzemdēts čekistu pederastiskā incesta rezultātā, ir uzskatāms par staļinisma atlieku un demokrātiskā sabiedrībā tādam likumam vispār nav jābūt!!

Atbildēt

autoram jakļūst par izmeklētaju.
Tas ir tiesas majiens , lai ņem advokatu, kurš gan operatīvas darbības subjektu adresi atradīs, gan visu uzrakstīs.

Vai valstī vispār pastāv kāds fonds (kā tas ārzemēs) kur cilvēks var aizņemties naudu valsts nodevām utt. Šajā gadījumā nav liela valsts nodeva, bet ir lietas, kurās cilvēkiem jāmaksā nodevas līdz pat divi tūkstoši un vairāk... )

civillikums ir netaisns, jo tiesa pieejama tikai tiem, kas samaksā valsts nodevu.

Atbildēt

1.Bez valsts nodevas nomaksas (vai dokumenta, kas apliecina, ka personai to nav jāmaksā, piemēram sakarā ar maznodrošinātās/trūcigās personas statūsu) nevienu pieteikumu tiesa nepieņems. 2. Par mediāciju - pieteikumā vienkārši jāierakstā frāze: Mediācija netika izmantota - viss. To visu Jums paskaidrotu jebkūrš jurists - arī juridiskās fakultātes students. Šoreiz tiesneši manuprāt tiešām nav vainīgi. Veiksmi autoram sakārtot problēmas!

Atbildēt

Jūs nekad neko nepanāksit šīs bandītiskās 4. maija čekistu- komunistu- cionistu tiesā. Tiesa nekad nevērsīsies pret operatīvās izstrādes subjektiem. Ir tikai viens ceļš, kā lietu atrisināt taisnīgi. T.i. noskaidrojiet visus datus, dzīvesvietas tiem subjektiem. U.c. informāciju. Izpētiet visu piejamo informāciju un tā pati parādīs šo personu vājāko vietu katra privātajā dzīvē. Nesteidzieties un nestrebjiet kardtu. Atriebība būs saistīta ar to subjektu pašu netikumiem, kuri viņus "nejauši" novedīs postā pašus. Ļoti maz pūlu būs jāpieliek, aizdomas nekad nekritīs uz jums. Tiesa neko nedarīs. Jādara pašam.Atriebība būs salda!

Atbildēt

Klasika - ja gribi ko labāku, ej uz sava rajona partkom -u un sūdzies tur, bet nevis pie mums.
PS
Tā nodokļa kvīts, protams, ir vajadzīga - par velti nekas tagad nenotiek.

Atbildēt