Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesa jau divas reizes ir noraidījusi „arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētā uzņēmuma Baltijas ekspresis mēģinājumu savās biznesa interesēs izmantot prāvu, kurā uzņēmums LDz Cargo tiesājas ar to piekrāpušo „Meroni menedžeri” Māri Bremzi, kurš jau dažus mēnešus pēc aiziešanas no LDz Cargo iestājās darbā konkurējošajā uzņēmumā.

Kā zināms, bijušais SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Bremze, aizejot no tranzītuzņēmuma, noslēdza nekonkurēšanas vienošanos, kopā 2016. gadā no LDz Cargo saņemot vairāk nekā 218 tūkstošus eiro. Šī abu pušu parakstītā vienošanās paredzēja Bremzem aizliegumu izpaust LDz Cargo komercnoslēpumus.

Apmaiņā pret iespaidīgo summu Bremze arī apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.

Taču drīz vien Bremze šo paša parakstīto vienošanos pārkāpa un iepriekšējo darba devēju piekrāpa. Jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.

Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu. Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.

Pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem LDz Cargo vērsās tiesā, un tagad šīs lietas izskatīšana tiesā nonākusi izšķirošajā fāzē, un nākammēnes ir gaidāms spriedums. Taču, kā izrādās, tiesai jau divreiz ir nācies ar nepārsūdzamiem lēmumiem noraidīt Baltijas ekspreša mēģinājumu savās biznesa interesēs izmantot prāvu.

Vispirms, jau 2017. gada Bremze un Baltijas ekspresis iesniedza pretprasību, kurā lūdza ne tikai atzīt par spēkā neesošiem virkni starp LDz Cargo un Bremzi noslēgtās vienošanās punktu, bet arī konstatēt Līguma par Eiropas Savienības darbību un Konkurences likuma pārkāpumu LDz Cargo darbībās. Šādas prasības pieņemšana un izskatīšana ļautu Meroni kontrolētajam uzņēmumam šīs prāvas ietvaros risināt konkurences jautājumus ar LDz Cargo.

Taču ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas pagājušā gada februāra lēmumu Bremzem un LDz Cargo tika atteikts pieņemt viņu pretprasību tajā daļā, kas attiecās uz ES līguma un Konkurences likuma pārkāpumiem, norādot, ka „prasījums nav kopsakarā ar prasības priekšmetu un pretprasības tās pieņemtajā daļā priekšmetu”.

Tomēr tagad izrādās, ka ar šo atteikumu „Meroni menedžerim” un Šveices advokāta kontrolētajam uzņēmumam nav bijis gana, - tā kā tiesas lēmums ir bijis nepārsūdzams, viņi sagatavojuši un iesnieguši jaunu dokumentu – „pretprasību jaunā redakcijā”.

Tiesu tomēr nav izdevies piemānīt, - pārbaudot Bremzes un LDz Cargo iesniegto pretprasību jaunā redakcijā, tiesnese konstatējusi, ka „tajā iekļauti tie paši prasījumi tiesai, kas pieteikti tiesā 24.08.2017. iesniegtajā pretprasībā”.

Jaunajā tiesas lēmumā, kas ir Pietiek rīcībā, konstatēts, ka par Bremzes krāpniecisko rīcību ierosinātajā lietā atbildētāji vēlas panākt kaut ko pavisam citu - dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu LDz Cargo darbībās.

Izvērtējot pretprasības „jauno” redakciju, tiesa secinājusi, ka „ar šāda tiesisko situāciju konstatējoša prasījuma izvirzīšanu atbildētājs (pretprasības iesniedzējs), iespējams, vēlas aizstāvēties pret prasījumu pret līdzatbildētāju AS Baltijas ekspresis par zaudējumu piedziņu”.

Taču šāda vēlme tiesas ieskatā nav bijusi nekādā sakarā ar izskatāmo prasību, tāpēc Bremzem un LDz Cargo atkārtoti norādīts – viņiem ir tiesības celt atsevišķu prasību vai iesniegt pieteikumu Konkurences padomei, savukārt šīs lietas ietvaros viņiem vēlamie jautājumi izskatīti netiks.

Pietiek jau aprakstījis, ka, kā rāda lietā iesniegtās pretprasības un to papildinājumi, savu krāpniecisko rīcību, vienošanos parakstot, iekasējot saistībā ar to paredzētos maksājumus un pēc tam vienošanos laužot, Bremze ir skaidrojis gan ar to, ka viņam nav bijis pietiekami ar 4086 eiro mēnesī, ko viņš saņēmis tikai par vienošanās ievērošanu, gan ar to, ka parakstītā vienošanās ierobežojusi viņa Satversmes 100. pantā noteikto runas brīvību.

No tiesas materiāliem izriet, ka LDz Cargo ir rīkojies neapdomīgi, nevis Bremzem par katru mēnesi, ko tas pavadījis, ievērojot vienošanos, izmaksājot šos 4086 eiro, bet gan uzreiz pēc viņa aiziešanas no amata izmaksājot nākamajam „Meroni menedžerim” 67 580 eiro un veicot par šo summu visu nodokļu nomaksu - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 33 430 eiro apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodokli 20 186 eiro apmērā. Saņēmis visu summu uzreiz, Bremze jau pēc dažiem mēnešiem sācis strādāt pie konkurenta – Meroni kontrolētā uzņēmuma Baltijas ekspresis.

Kad LDz Cargo caur tiesu pieprasījis izmaksāto summu atmaksu no Bremzes un vēl 500 000 eiro no Baltijas ekspreša, šis uzņēmums tiesai pavēstījis, ka „prasības celšana tiesā pret Baltijas ekspresi, pieprasot zaudējumu piedziņu EUR 500 000 apmērā, un pret Māri Bremzi arī ir uzskatāma par rīcību, ar kuru LDz Cargo savu dominējošo stāvokli izmanto ļaunprātīgi, jo prasība par zaudējumu piedziņu no Baltijas ekspreša lielā apmērā savā būtībā ir absurda, un vienīgais izskaidrojums šādas Prasības celšanai ir nolūks iebiedēt Baltijas ekspresi un Māri Bremzi”.

Kā izriet no tiesas materiāliem, Bremze vienošanos ar LDz Cargo parakstījis, lai tiktu pie iespaidīgās summas, tomēr Meroni uzņēmums tiesai gleznaini aprakstījis, kā šī vienošanās ir smagi aizskārusi Bremzes runas brīvību.

Pietiek jau ir arī aprakstījis, ka līguma pārkāpšanā un krāpnieciskā rīcībā vainotais „Meroni menedžeris” laikus ir parūpējies, lai gadījumā, ja tiesu neizdotos pārliecināt ar argumentiem par zaudēto runas brīvību un nabadzību, kas piemeklē cilvēku ar 4086 eiro mēneša ienākumiem, piedzīt no viņa kopējo summu - vairāk nekā 189 tūkstošus eiro būtu faktiski neiespējami.

Kā rāda Lursoft datu bāzēs atrodamais Bremzes noslēgtais laulību līgums, viņš jau savlaicīgi visus savus nekustamos īpašumus ir norakstījis sievai, un tie tagad skaitās tikai un vienīgi Ingas Bremzes īpašums.

Māris Bremze savā īpašumā paturējis tikai automašīnu Honda CRV un vēl arī kapitāldaļas SIA Vadības risinājums (acīmredzot domāta SIA Vadības risinājumi, kas reģistrēta oficiāli Ingai Bremzei piederošajā Ogres dzīvoklī: tās vieīgā valdes locekle ir pati Inga Bremze, un 2018. gadu uzņēmums beidzis ar niecīgu 15 000 eiro apgrozījumu un strādājis ar zaudējumiem).

Novērtē šo rakstu:

14
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...