Tiesa: Lembergs ar advokātiem nepareizi iesniedzis nepareizu prasību

kas liedza iet pareizo ceļu? nevar būt, ka rozenbergs tik smagi alotos? lai gan pieredzes pamaz, bet sieva, sievas māte, visa famīlija nevarēja salikt galvas kopā? galu galā visi oligarha maizi ēd :)
+++++++++++++
BRAVO!

Atbildēt

Taču tiesa atzinusi, ka prokurors par savu pienākumu pildīšanu kriminālprocesā nevar būt atbildētājs civillietā
_______________________________
Savulaik to tiesnese Gailīte un lembja advokāts Skudra neapjēdza.

Atbildēt

Izskatās pēc "laika novilcināšanas" lietas. Vai nu labi apmaksātie advokāti nezina, ka no valsts amatpersonām zaudējumus piedzen citādāk - nevis pa taisno civillietā, bet pieprasot kompensāciju no valsts, kuru pārstāvējusi šī amatpersona. Ja tiesa prasību apmierina, tad valsts pati var piedzīt zaudējumus no vainīgās amatpersonas.

Starp citu, tas, kas agrāk bija civilprasība kriminālprocesā, tagad saucas kaitējuma kompensācijas pieteikums. Bet to iesniedz cietušais pret tiesājamo, nevis apsūdzētais pret prokuroru.

Atbildēt

alekss

09.12.2011. 12:01

šis tikai parāda to, ka aivars lembergs (personas kods 21.21.21-66666) arī savus advokātus ir nokaitinājis, jebšu tie saprot, ka nāksies vien sēdet klientam. jeb varbūt honorāri samazināti, jeb vispār netiek maksāti? Tā teikt ne pa stundām, bet gabaldarbu? izvilksiet no ķurķa - nauda būs?

Atbildēt

piekrītu, ka nopludināt sensitīvus datus nav pozītīvi, BET -es nekur neesmu lasījis, ka Lembergam un viņa advokātiem ir pierādījumi, ka tāds fakts vispār noticis. Izskatās, ka šie prasību balstījuši tikai uz pieņēmumu pamata, jo , lūk, Lembergam izsniegti dokumenti (kopijas) ar šiem datiem. Manuprāt, tas ir pats svarīgākais-noskaidrot, vai pārējie arī tādus dokumentu ssaņēmuši, bet Lembergs pat to nav spējīgs izdarīt, kaut civillietās pašas iesniedzējam jāgādā pierādījumi. Tāpēc spriedums ir loģisks un ļoti nepatīkams par oligarhu dēvētajam

Atbildēt

vēl tikai atliek Rīgas satiksmi tāpat... :)

visām šīm pličām, nikuļcevām, kuras pārliecinātas, ka viņām 'nekas nekad par to visu nebūs', tomēr jāapzinās, ka "būs"! vismaz negatīva publicitāte un sabiedriskais "fui!"

p.s. pliča un nikuļceva tagad daudziem zināmas, bet būtu labi, ja arī citi nekautrētos, bet sauktu vārdos negodprātīgus tiesnešus, advokātus, prokurorus un izmeklētājus, ierēdņus un visādu iestāžu plāno 'galdiņu urbējus'
varbūt izlasot pārdesmit šādu "golgātas stāstu", mēs ātrāk saprastu, kas un kā šajā valstī jāmaina

Atbildēt

paldies par ieskatu vēsturē, bet tas taču pat nejuristam skaidrs, ka tāds noraidījums nevar iet cauri ... kaut gan... nu, mūsu tiesu varas gaiteņos vēl ne tādas lietas redzētas

Atbildēt

Latvijas republikas tieslietu ministrijas juridiskās palīdzības administrācijas (turpmāk – palīdzības administrācija) direktorei Irinai Ļitvinovai,
Brīvības gatvē 214, LV-1036,
[..]

iesniegums.

SERIĀLS. VI DAĻA. Saistībā ar to, ka 2010.gada 12.novembrī SIA”Rīgas satiksme” man uzteica darba līgumu, un mani ienākumi tika pārtraukti, kur sekojoši – 2011.gada 8.martā mani Rīgas Domes Rīgas sociālais dienests izsniedza Izziņu, kurā teikts, ka man konstatēts trūcīgas personas statuss (ko nosaka ministru kabinets), kas bija par iemeslu tam, ka griezos Jūsu vadītajā palīdzības administrācijā pēc juridiskas palīdzības, kuru Jūs man atvēlējāt ar 2011.gada 24.marta lēmumu un no Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas, zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību biroja” man piešķīrāt advokāti Inesi Nikuļcevu, kurai bija jāsniedz manā labā valsts nodrošinātu juridisko palīdzību ar pārstāvību tiesā 40 stundu apjomā, divu procesuālo dokumentu sastādīšanu un divu stundu apjomā juridisko konsultāciju civillietā par darba devēja līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, jo uzskatīju un joprojām uzskatu, ka SIA uzteikums bija nepamatots un nelikumīgs.
Inese Nikuļceva mani pārstāvēja - 8.marta, 7.,19.aprīļa (Rīgas Kurzemes rajona tiesā tiesneses Marutas Šaltas vadībā), 29.augusta, 26. un 28.septembra (Rīgas apgabaltiesas tiesnese Lidijas Pliča) tiesas sēdēs (28.septembrī sēde tika pārtraukta un turpinājums tika nozīmēts uz 2.novembri) deviņu stundu apmērā, un, minētā procesa ietvaros sastādīja vienu procesuālo dokumentu.
Pēkšņi, 19.oktobrī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Lidija Pliča pati sevi atstādināja no minētās civillietas izskatīšanas, par ko man 20.oktobrī Inese Nikuļceva paziņoja elektroniskā tīkla pastā.
Man protams, ka Lidija Pliča sevi atstādināja no lietvedības, liels gan pārsteigums nebija, jo, 3.oktobrī saņemtajā tiesas sēdes protokolā par 26.un 28.septembrī notikušajām tiesas sēdēm, saskatīju viltojumu. Par šo un 28.septembrī izdarīto tiesas procesuālo pārkāpumu, kad tiesas pasludinātā četru minūšu pārtraukuma laikā, kamēr es ar Inesi Nikuļcevu bijām izgājuši no tiesas zāles, lai pārrunātu jautājumu saistībā ar izskatāmo lietu, tiesas sastāvs nepametot tiesas zāli, turpināja sarunāties ar otru lietas dalībnieku par juridisku jautājumu problemātiku un risinājumiem, kas bija saistībā ar izskatāmo lietu, ko tiesai atklāju 6.oktobra (pielikumā 1.,3lp.) piezīmēs pie protokola.

Pēc šādas apgabaltiesas tiesneses Lidijas Pličas rīcības un diktofonā noklausītā procesa skaņas ieraksta dotās informācijas, laikā no 21.oktobra līdz 3.novembrim, centos sazināties ar Inesi Nikuļcevu, jo man šajā sakarā bija radušies advokātei virkne jautājumi. Lūk daži no tiem:
o Vai tiesnese Lidijas Pliča, atstatīšanās skaidrojumā minētā manu neuzticība pret tiesnesi, ka es: ārpus tiesas sēdes vairakkārt esot izteicis šaubas par tiesneses objektivitāti gan sakarā ar izskatāmo lietu, gan sakarā ar izskatīto civillietu kādā manā senākā prasībā, kuru arī skatīja Lidija Pliča, ir uzskaitījusi pietiekamu skaitu, atstatināšanās iemesla piesegam, likumus (par „Tiesu varu” 14.panta pirmo daļu, „Likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.pantu un Civilprocesa likuma 229.pantu un 230.pantu), ja nenosaukts paliek „Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma”, 1. panta (Pamats tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības), (1)daļas (Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par), 3)punkts (necienīgu rīcību vai tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu), un - kāpēc tieši šo pēdējo likumu Lidija Pliča nepiemin? Vai ne tāpēc, ka Lidijas Pličas inscenētā atstatināšanās nav pieminēta “Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” kā sodāma darbība, toties šī paša likuma 1.p., (1)d., 3)punkts soda tiesnesi par Ētikas kodeksa pārkāpšanu, kura 3.kanonā teikts: tiesnesis nedrīkst pieļaut ex parte sarunas par iesāktu vai ierosinātu procesu bez pušu klātbūtnes, kuru tiesnese Lidija Pliča (manā saprašanā) patiesībā bija pārkāpusi?

Man interesanta un neierasta bija vēlākā Ineses Nikļcevas rīcība, kas izpaudās tādējādi, ka Inese Nikuļceva pārstāja ar mani kontaktēties. Neatbildēja uz maniem zvaniem.
Bija tomēr jātiekas. Tuvojās arī nozīmētā tiesas sēde.
Komisks gadījums bija reiz – kad pie viņas biroja durvīm Kaļķu ielā 7, ceturtajā stāvā (gan neaicināts) nostāvēju pie aizslēgtām durvīm kādu stundu, pārliecībā, ka taču izdosies sagaidīt viņu nākam.
Zināju, ka Inese Nikuļceva aizņemta persona.
Varbūt kādā tiesas sēdē, varbūt kādā pilsētas sastrēgumā. Tādēļ nav vēl ieradusies. Nolēmu pacietīgi pagaidīt, cerībā, ka sagaidīšu atnākam. Šķita, ka birojā neviena nav. Klusums. Kādu reizi vēl pazvanīju pa telefonu. Neatbild. Droši, ka aizņemta!
Pēc kāda brītiņa aiz durvīm skanēja pieklusināti soļi. Durvis pēkšņi atvērās - tik strauji, ka likās, ka gaisa vilnis mani ieraus iekšā, kaut gan nemaz tik tuvu pie tām neatrados. Rādījās, ka abi bijām pārsteigti. Varbūt arī nobijušies. Visvairāk jau es.
Teicu: –Labdien, atvainojos. Domāju, ka neesat. Nevaru Jūs sazvanīt. Vajadzētu pārrunāt radušos situāciju ar to tiesu.-
Nikuļcevas kundze attrauca: -Mums nekas nav runājams un ar Jums vairs nerunāšu-
Jautāju: -Kāpēc?-
Nikuļceva: –Ja klients izsaka savu neuzticību advokātam, tad sadarbība nav iespējama-
Teicu: -Publiskā telpā to vēl nevienam nebiju paudis, bet to, ka Jūs tiksiet kontrolēta, es jau mūsu pirmajā tikšanās reizē Jums teicu.-
(Tāda runa mums bija 1.aprīlī. Pie teiktā atvainodamies teicu, ka; -Parasti neuzticos tam, kas tiek dots par velti, piebilzdams: -Ja Jūs jūtaties apvainota, tad atvainojos, jo tas man dod pārliecību, ka tas uz Jums neattiecas.)
Gaiteņa sarunā vēl Iese Nikuļceva izteicās: –Man arī par liekām konsultācijām neko nemaksā.-
Tā aprunājoties, mēs aizgājām katrs uz savu pusi – viņa noskrēja pa trepēm, es iegāju tualetē.

Jau izejot no Kaļķu ielas 7. mājas man palika baisi. Skats tāds, ka mani varētu vainot pat par uzmākšanos. Tādēļ 4.novembrī rakstiski griezos palīdzības administrācijā ar jautājumu: -Kas notiek?-, kuru lūdzu nosūtīt arī Inesei Nikuļcevai.
Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas, zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību biroja” advokāte Inese Nikuļceva 16.novembrī savā paskaidrojuma rakstā - par Juridiskās palīdzības sniegšanu (mans vārds), starp visu citu raksta, ka: „...attiecības starp klientu un zvērinātu advokātu pamatojas savstarpējā uzticībā un izpratnē, pretējā gadījumā zvērinātam advokātam nav iespējams veikt efektīvu klienta interešu pārstāvību tiesā. Savukārt (mans vārds) diemžēl ir demonstrējis neuzticēšanos man, turklāt savstarpēju izpratni panākt nav iespējams...”.
Apbrīnojama līdzība ar Lidijas Pličas – arī atstatīšanās iemeslā minēto izteikto neuzticību man. Abu personu izteikumi kā dvīņu māsām. Arī manis apvainošana, ka mana neuzticēšanās ir viņas aizvainojušas, līdzīga. Vai kāda sagadīšanās?
Šķiet, ka nav sagadīšanās, jo abas šīs amatpersonas tikās vienā tiesas zālē un ir identificējamas, iespējams, vēl vienā pārkāpumā. Diktofonā ierakstītā saruna liecina par to, ka tiesas sastāvs, nepametot tiesas zāli, turpinot sarunāties ar otru lietas dalībnieku, pārrunāja tieši to pašu jautājumu par kuru mēs pārrunājām aiz durvīm ar Inesi Nikuļcevu, kaut gan procesa laikā iepriekš par to netika runāts, jo par to iepriekšējās konsultācijās bijām norunājuši, ka par šo jautājumu tiesā runāt neinicēsim.
Gribu un pārliecinos, ko šajā sakarā saka Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 1.2.punkts „Uzticība un personiskais godīgums”. Tajā teikts: „Advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir tradicionāls advokāta profesijas nosacījums, kas ir obligāts priekšnoteikums attiecībām, kuras balstās uz uzticēšanos.”
Ir aizdomas par - Lidijas Pličas atstatījuma iemeslā minētajā motīvā piesauktā mana neuzticēšanās, informācijas ieguves vieta, jo, kad uzzināju, ka apelācijas lietu izskatīs šī tiesnese, par savām šaubām biju izteicies Inesei Nikuļcevai, ka: kaut kur elektroniskajā masu saziņas līdzeklī biju saskatījis daudz negatīva par Lidiju Pliču.
Paskatos, ko saka Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 1.3.punkts „Konfidencialitāte”, kam arī ir savs kārtējais sakāmais: „Advokāts nedrīkst izpaust to, kas viņam kļuvis zināms, sniedzot juridisku palīdzību, pat tad, ja viņš ir pārstājis būt klienta padomdevējs un neved tā lietas. Šis pienākums attiecas arī uz advokātu palīgiem un personālu.” Viela pārdomām.

I Palīdzības administrācija 26.maijā, man bija piešķīrusi vēl otru palīdzību lietā pret SIA”Rīgas satiksme” par disciplinārsoda atcelšanu, kurā arī man juridisko palīdzību sniedz Inese Nikuļceva, pārstāvot mani 21.martā, 7.jūnijā, 25.augustā, 8.,21.septembrī un 5.oktobrī, kuru rajona tiesnese Maruta Šalta noraidīja, ko atkal pārsūdzējām apelācijas kārtībā (nozīmēta uz 19.decembri apgabaltiesā).
Tādēļ,
ka lietas labvēlīgam iznākumam, mums ir nepieciešamas papildus konsultācijas laiks, jo, pēc augstāk aprakstītā scenārija, secināms, ka divas piešķirtās valsts apmaksātās konsultāciju stundas ir nepietiekošas, lai advokāte varētu kvalitatīvi iepazītos ar lietas materiālu, paaugstinātu advokātes uzticēšanās līmeni, attiecībās starp klientu un zvērinātu advokātu, kas pamatotos savstarpējā uzticībā un izpratnē, bez kā zvērinātam advokātam nav iespējams veikt efektīvu klienta interešu pārstāvību tiesā, jo savstarpēju izpratni panākt būtu iespējams, ja mēs biežāk un pamatīgāk nodotos komunikācijai, kas, acīm redzot, mums pietrūka,
lūdzu palīdzības administrāciju piešķirt vairāk par divām stundām valsts apmaksātas konsultācijas stundas lietā par disciplinārsoda atcelšanu.

II Vēl man ar Inesi Nikuļcevu vajadzētu apspriest par procesuālo dokumentu noformēšanu lietās par:

1. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesneses Maritas Šaltas tiesas sēdes protokola viltošanu par nepatiesu pierādījumu radīšanu, kas tiek kvalificēta kā pierādījumu viltošana un saukšanai pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 289.panta (pierādījumu viltošana;
2. Rīgas Apgabaltiesas tiesneses Lidija Pličas disciplinārlietas ierosināšanu, sakarā ar tiesnešu Ētikas kodeksa 3.kanona pārkāpšanu;
3. Augstākās tiesas tiesneša Ivara Bičkoviča disciplinārlietas ierosināšanu, izmantojot Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu, jo, pat pēc atkārtotām manām sūdzībām, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc būtības man nav sniedzis nevienu atbildi, un nav centies (vadoties pēc man sniegtās informācijas) izskatīt manās sūdzībās minēto tiesnešu pārkāpumus, un sastādīt pretenziju par LR Satversmes 89., 91. un 104.panta noteikto manu tiesību pārkāpumu;
4. iespējams, nenonākot līdz dokumentu formēšanai, advokāta Ētikas kodeksa pārkāpuma fakta konstatācijā, sakarā ar advokāta neuzticību,

kur arī lūdzu nozīmēt pietiekamu valsts apmaksātas konsultācijas stundas procesuālo dokumentu noformēšanai.

Pielikumā:
1. piezīmes pie protokola, 3lp.;
2. Cienītais Neo! 17.11.2011. 22:15. Tehnoloģijas turpinājums:
http://www.pietiek.com/raksti/par_neo_lietu/komentari
3. Es neesmu agresīvs, bet es informēju, 16.11.2011 14:37; 16.11.2011 14:37; 16.11.2011 14:38; 16.11.2011 14:39;
http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=41758845&com=1&no=0&s=1
4. Tas notiek latviešu valodā; 17.11.2011 13:40; 17.11.2011 13:42; 17.11.2011 13:43; 17.11.2011 13:44;
http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=41789083&com=1&s=1&no=100
5. iespējams, ka neatbildēt ir pataloģija 22.11.2011. 23:20
http://www.pietiek.com/raksti/bickovics_uz_jautajumiem_neatbild,_bet_pazino_uz_tirgu_varu_braukt_jebkura_laika!/komentari
6. Latvijā pilsonības nav; ir tikai nomenklatūras pārvalde; 08.08.2011 23:26
http://mango.delfi.lv/zinas/apraksti/personibas/article.php?id=40000987&com=1&s=1&no=60
7. Izdzīšanas mehānisms ;11.2011 00:31; 15.11.2011 00:32; 15.11.2011 00:33; 15.11.2011 00:34;
http://www.delfi.lv/news/national/politics/eksperts-emigracijas-intensitate-nemazinasies-vel-aptuveni-cetrus-gadus.d?id=41728885&com=1&s=1&no=20
8. [..]piegriezies; 14.08.2011 12:31.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/kristians-rozenvalds-brivdiena-oslo-londona-tallina-riga.d?id=40082495&com=1&s=1&no=40
9. kam pieder šie? 06.11.2011. 18:17
http://www.pietiek.com/raksti/neka_personiga_veidotaji_par_naudu_pildijusi_jauna_laika_pasutijumu/komentari/1
10. SERIĀLS. I - ? SĒRIJA; 06.11.2011. 18:38
http://www.pietiek.com/raksti/neka_personiga_producenti_megina_uzsvert,_ka__pa_tieso__naudu_no_jauna_laika_neesot_sanemusi,_par_pretrunam_sava_versija_runat_nevelas/komentari
http://www.pietiek.com/raksti/tiesa_strelcenoks_ta_aizravies_ar_finansu_policista_vajasanu,_ka_piemirsis_likuma_prasibas/komentari
http://www.pietiek.com/raksti/jauna_gramata_saubigi_laudis_lielijusies_ar_piederibu_knab/komentari/2
http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=41789083&com=1&s=1&no=140
http://www.pietiek.com/raksti/neka_personiga_producenti_megina_uzsvert,_ka__pa_tieso__naudu_no_jauna_laika_neesot_sanemusi,_par_pretrunam_sava_versija_runat_nevelas/komentari
11. bet šeit ir pierādījui; 10.11.2011. 23:13
http://www.pietiek.com/raksti/knab_pieradijumi_personas_vainai_mums_nav_noteikti_nepieciesami/komentari
2011.gada 5.decembrī.

SIA”Rīgas satiksme” autobusa vadītājs: [..] /[..]/

Atbildēt

Taktika bija šāda-A. Lembergs šoreiz pieteicis noraidījumu trim prokuroriem. Viņš mutiski tiesas sēdē paziņoja, ka piesaka noraidījumu, jo prokurori ir atbildētāji viņa iesniegtajā civilprasībā. Prasību A.Lembergs izmantoja kā argumentu noraidījumam — viņam ar prokuroriem rodas personiska ieinteresētība, kas apdraudot tiesāšanās objektivitāti. Šo skaidrojumu kā nepamatotu noraidīja prokurori un uzsvēra, ka tad katrs apsūdzētais varētu iesniegt prasību par zaudējumu piedziņu, tā mēģinot apturēt iztiesāšanu. Civilprasību tiesā Lembergs iesniedza pēdējā darbadienā pirms krimināllietas izskatīšanas. Tiesa noraidījumu nepieņēma.

Atbildēt

tikai kā šī konkrētā prasība var aizkavēt kriminālprocesu, kurā tiesā oligarhu?
tiesvedība taču netika apturēta, tad kāda te taktika?
oligarha problēma ir tā, ka viņš advokātus izvēlas pēc kritērija - kurš skaļāk paslavēs oligarhu
bet vai nav vienalga? oligarha problēmu, lai risina pats oligarhs

bet pati par sevi sensitīvo datu nopludināšana nav nekas pozitīvs, tikai tāpēc, ka ir iesaistīts oligarhs, tas nenozīmē, ka tā tam jābūt
tas nozīmē, ka ir problēmas sistēmā, neviens nav drošs
nedomāju, ka kādam pašam gribētos, ja publiski parādītos viņa medicīniskie atzinumi

Atbildēt

Bet galu galā:Kas tas tāds Lembergs? Man šķiet,sevī iemīlējies, kuram patīk gozēties TV,internetā.
Bet galvenais jautājums: Kāpēc daļai tautas uz tiesu procesiem jāgaida gadiem, bet kā Lembergs - lūdzu? Kad viņš reiz nomierināsies? Varbūt patiesi jāārstējas?

Atbildēt

Nav brīnumsб kā sajauc.
Daži ari nesaprot par ko apsūdzība.

Atbildēt

gribu oponēt-sevi cienošs jurists tomēr mirkli pastāvēs krustcelēs un izvērtēs, vai aloģiska prasība, kas gatavota ar viņa rokām tomēr neuzliks viņa vārdam attiecīgu zīmogu un tad samēros šo vīziju ar honorāru.... Rozenbergs izvēlējās honorāru. Piekrītu, ka šī lieta nav grīnbergiāde un apsūdzētais/tie skaidri zina, ko ēdis/ēduši, tāpēc trīc kā apsū lapa rudens vējā

Atbildēt

Advokātu te nevietā kritizējat, jo advokāts realizē klienta intereses. Spriežot pēc Lembja aizstāvības taktikas, mērķis ir procesu pēc iespējas stiept garumā un čakarēt. Čakarēšana var izpausties arī kā kādas bezjēdzīgas prasības iesniegšana pret prokuroriem, kaut arī iesniedzēji labi apzinās, ka tā ir bezjēdzīga.
Jāsecina, ka Lembi dikti biedē iespējamais lietas iznākums.

Atbildēt

Paijai

Salīdzinot ar laiku, kad tas kriminālprocess tika nodots tiesai, ir grozīts Kriminālprocesa likums, un ne cietušie, ne apsūdzētie, vairs nevar saņemt tādu lietas materiālu kopijas, kas uz viņiem neattiecas.

Atbildēt

labi, lembis- ko no viņa paņemsi, bet advokāti!? sagatavojot, iesniedzot un uzturot tik apbsurdu prasību varētu padomāt, ka advokātiem bija piemeties debīlisma uzliesmojums.. ja nesaprot elementāras lietas, tad lai tak pastaigā uz kaut kādiem juristu kursiem vai ko..

Atbildēt

Tās tikai puķītes. Bet kā hūti vēl drāzīs Londonā un Rīgas apgabaltiesā. Galvā čuras bija sakāpušas- da es, četras reizes attaisnots (vienā lietā, he, he), da man ne no kā nav bail, da es jau cietumā pabiju (Matīsa, ne pie īstajiem zekiem). he, he... Smejas tas, kurš smejas pēdējais. Hūte par agru nopriecājās un iedomājās sevi par baigo tiesību guru. he, he... īstā hūtes drāšana vēl tikai sāksies. he, he

Atbildēt

pārskrienot ar acīm spriedumam, es gan neguvu pārliecību, ka kaut kas no ierēdņu puses vispār izdarīts nepareizi-tā arī nesapratu- bija vai nebija cietušajiem izsniegti dokumenti ar Aivara personas datiem, slimībām? Ja nebija-par ko vispār viņš asiņo? Ja bija- tas jālemj krimināllietā, nevis atsevišķi jāskata civillietā. Cik zinu, tad nemaz īpaši labi Aivara advokāts Rozenbergs juristu vidū nekotējas, tāpēc jau nav brīnums. No otras puses-maz būs tādu advokātu, kuri gribēs savu labo vārdu vazāt apkārt.... tas ir Aivara(bez personas koda)lielo beigu sākums-nevarēs kladzināt, ka entās reizes attaisnots

Atbildēt

Fui,Aivar!Šitā obložitsa.Pirmā zaudētā prāva uzvaru sērijā.Par ko tu maksā advokātiem?

Atbildēt

prasība nav celta pareizi, tas skaidrs
nevar pa tiešo prasīt kaitējuma atlīdzību no prokurora/ierēdņa/tiesneša,
katrs kriminālists nakts laikā pateiks, kur jāsūdzas par valsts patvaļu :)
bet, kas liedza iet pareizo ceļu? nevar būt, ka rozenbergs tik smagi alotos? lai gan pieredzes pamaz, bet sieva, sievas māte, visa famīlija nevarēja salikt galvas kopā? galu galā visi oligarha maizi ēd :)

Atbildēt

Tiesa: Mēs jums norādam tagad īsto virzienu, kurā jūs varat doties ar visu savu žēlabu!

Atbildēt

haralds

08.12.2011. 00:22

re kā kādreiz dzīvē sanāk. bet ar ko labāki tie juristi - šmuristi, kuri izlemj, vai prasība pareiza un vai pareizi pieteikta?

Atbildēt

izdrāza tevi, aivar lemberg, maukas dēl ....atkal.

Atbildēt

Apsveicami, ka nav vairs padomju laiki, kad tiesu spriedumi tika slēpti no sabiedrības. Tagad tos pat izdod sējumos kā mācību materiālu studentiem .

Atbildēt

Lembergam sava ziņa taisnība,lai arī prasība noformeta nepareizi , un par šo jautajumu- par kriminalprocesa atbilstību Satversmei , cilvēktiesību konvencijai un datu aizsardzīõbas likumam saja daļā varetu iesniegt prasību Satversmes tiesā. Ja nu tiesa cilvēku atzīst par nevainīgu, ar kadam tiesībam citiem tiek izpausts, ar ko viņs slimo. Arī par notiesato tas nav izpaužamas ziņas ,ja tas neattiecas uz nozieguma sastavu. Tiesā piemeram, ja apsūdzetais nelūdz, netiek publiski lasītas ziņas par saslimsanu ar AIDS.

Atbildēt

Civilprasību krimināllietā var pieteikt gan ierosinot krimināllietu, gan tās pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā arī tiesā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam. ...

Atbildēt

Spriedums pamatots, bet vispar nav normala situacija, ka ziņas par vēl nenotiesatu personu nonāk TV un jebkuras personas rīcībā, sākas jau publiska pieradījumu apspriešana līdz lietas izskatīsanai tiesā,sabiedriskas domas ietekmēsana, .Pilnīgi pietiktu,ja likums noteiktu,ka cietusais saņem lēmumu par nodosanu tiesai kopiju.
Arī finansiāli tas ir dargi. Iedomajaties krajbankas lietu 30 sejumos ar 10000 cietusajiem, kuriem jāuzsniedz,ja pieprasa visu lietas materialu kopijas. Jau tagad to nevar nodrosinat

Atbildēt

"Dainis" dzīvo tālā pagātnē,jo sen jau "nav tāda lieta kā civilprasība krimināllietā".
"Labrīt" vispār var doties uz Puzi lembim dvieļus saunā pasniegt.
Šajā gadījumā vienīgie vinnētāji ir it kā neveiksmīgie un vāji kvalificētie nezināmie juridiskās druvas kopēji,jo honorārs ķešā! Pats Puzes klauns no šī visa sajēdz minimāli un gan jau ka bleķo par lapu skaitu atspēries.Ja vien kas palicis pēc britu negausības apmierināšanas.

Atbildēt

Tiesas spriedums - analfabētisma paraugs, ne vairāk un ne mazāk!

Atbildēt

Ir tāda lieta kā civilprasība krimināllietā.

Atbildēt

LOHL

Atbildēt

kārtējais Lemberga un viņa advokātu aplauziens! Tas taču pat 1`.kursa juristam bija skaidrs, ka prasība ir varen stulba, jo nevar ne prokurors, ne tiesnesis atbildēt civillietā par savu rīcību citā lietā-kriminālprocesā! Skaidrs, ka pakaļa svila un bija jādara viss, lai tiktu no šiem prokuroriem vaļā krimināllietā, tāpēc cēla prasību, bet pa dumjo! Nu jau kārtējā Lemberga sakāve!

Atbildēt

Vai tad šeit varēja būt arī cits rezultāts?

Atbildēt