Tiesa liek atklāt Latvijas Televīzijas vadības prēmijas un piemaksas
Lato Lapsa20.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz Latvijas Televīzijas (LTV) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) iebildumiem, administratīvā rajona tiesa ir likusi atklāt LTV valdes locekļu saņemtās prēmijas un to pamatojumu, un šis spriedums jau ir stājies spēkā.
Tiesas spriedumu pildot, NEPLP atklātās ziņas rāda: neraugoties uz to, ka Ivara Beltes vadībā LTV 2015. gadu beidza ar 1,19 miljonu eiro zaudējumiem, pats šīs valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs par papildu ienākumiem nav varējis sūdzēties.
2016. gadā – tātad nākamajā gadā pēc iespaidīgajiem zaudējumiem – LTV valdes priekšsēdētājs ar NEPLP lēmumu ir saņēmis prēmiju 5135 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas, turklāt iespaidīgās summas pamatojums ir bijis – „ņemot vērā 2015.gada valdes mērķu sasniegšanas rezultātus”.
Vēl ienesīgāks papildienākumu jomā 2016. gads ir bijis LTV valdes loceklim Sergejam Ņesterovam. 5147 eiro lielu prēmiju pēc nodokļu nomaksas viņš ir saņēmis ar tādu pašu formulējumu kā I. Belte – „ņemot vērā 2015.gada valdes mērķu sasniegšanas rezultātus”.
Savukārt vēl 2067 eiro lielu piemaksu pēc nodokļu nomaksas S. Ņesterovs ir saņēmis par... „virsstundām, nodrošinot valdes mērķu sasniegšanu”. Izrādās, jau 2013. gada pavasarī NEPLP ar S. Ņesterovu vienojusies par šādu īpašu nosacījumu valdes locekļa funkciju pildīšanā.
2017. gadā papildienākumu birums LTV vadībai ir turpinājies: atšķirība tikai tā, ka nu jau 2249 eiro piemaksu „par virsstundām” saņēmis I. Belte, ar kuru šāda vienošanās, kā izrādās, tāpat noslēgta jau 2013. gadā.
Savukārt prēmiju 6368 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas I. Belte ar NEPLP lēmumu saņēmis, „ņemot vērā 2016.gada valdes mērķu sasniegšanas rezultātus”. S.Ņesterovs ar tādu pašu formulējumu saņēmis 6283 eiro, bet valdes loceklis Ivars Priede – 5838 eiro prēmiju (arī šīs summas – pēc nodokļu nomaksas).
Šo informāciju nebija vēlējusies atklāt ne LTV, ne arī NEPLP, kura tiesai bija iesniegusi virkni argumentu, kāpēc sabiedrībai noteikti nevajagot uzzināt, kādas prēmijas un piemaksas un ar kādu pamatojumu saņem sabiedriskās televīzijas vadītāji.
NEPLP ieskatā šādas „ierobežotas pieejamības informācijas izplatīšana radītu apdraudējumu ne vien personām, par kurām iegūta informācija, bet nepārprotami tiktu nodarīts kaitējums LTV darbībai kopumā, kā arī sabiedrībai”. Tomēr tiesa attiecībā uz LTV vadību šos argumentus atzina par nepamatotiem.
Jau pirms šī tiesas sprieduma bija zināms, ka NEPLP 2016. gadā paklusām veselas divas reizes lēmusi par LTV vadības algu palielinājumu, kopumā I. Beltem un viņa kolēģiem gada laikā nodrošinot atalgojuma pieaugumu par vairāk nekā 56 procentiem.
2016.gada 28.janvārī NEPLP iepriekšējā sastāvā pieņēma lēmumu par LTV vadības mēneša atlīdzības apmēra palielinājumu 25% apmērā no 2016.gada 1.februāra. Savukārt vēl vienu algas palielinājumu par ceturto daļu no 2017.gada 1.februāra NEPLP sabiedriskās televīzijas vadībai piešķīra 2016. gada 22. decembrī, un abiem palielinājumiem pamatojums bija faktiski identisks.
„Vērā ņemti Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13.punkta noteikumi un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas astotā punkta un 79.panta ceturtās daļas noteikumi, kas paredz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību pārskatīt, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi,” par abiem palielinājumiem skaidro NEPLP.
Vienīgā atšķirība – par 2016. gada sākumā lēmumu atsauce bija uz to, ka „saskaņā ar SIA Fontes Vadības konsultācijas 2014. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā (Top Executive Compensation Survey Latvia 2014) toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 40% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos”.
Savukārt 2016. gada beigās vērā ņemts jau cits pētījums, no kura esot izrietējis, ka algas palielināšana par ceturto daļu neko nozīmīgu neesot devusi: „Saskaņā ar SIA Fontes Vadības konsultācijas 2016. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā (Top Executive Compensation Survey), toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 45% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos.”
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu deklarāciju datu bāzes informācija, 2015. gadā I. Belte LTV vadītāja postenī kopā saņēma 46 082 eiro jeb vidēji 3840 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). Savukārt 2016. gadā, neraugoties uz LTV sliktajiem darbības rezultātiem gadu iepriekš, I. Beltes vidējais ikmēneša atalgojums pieauga par gandrīz tūkstoš eiro, sasniedzot 4764 eiro.
Kopā LTV valdes priekšsēdētājs 2016. gadā algā saņēma jau 57 175 eiro – par 11 093 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka gada laikā I. Beltes ienākumi LTV bija pieauguši par 24% - gandrīz ceturto daļu. Dati par 2017. gadu vēl nav publiski pieejami.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
