Tiesa nenotic prokuratūras shēmai, taču prokuroram Urbānam vienalga izdevies izglābt Meroni no krimināllietas

Medijos ne reizi vien tikusi publicēta precīza informācija par to, kā pirms vairākiem gadiem toreiz vēl neatceltā "arestētās mantas glabātāja" Rūdolfa Meroni kontrolē esošie uzņēmumi pārskaitījuši naudu Saeimas deputāta, aktīva "antilembergista" Artusa Kaimiņa firmai SIA Suņu Būda, kas uzturēja attiecīga nosaukuma raidījumu, it kā par Ventbunkera reklāmas izvietošanu šajā raidījumā.

Maksājumi, parasti pa 5000 eiro mēnesī, turpinājās ilgi pēc tam, kad jaunas sērijas raidījumam pārstāja iznākt. Tāpat Pietiek un citi mediji publicēja Latvijas Universitātes Matemātikas institūta pētnieka Ilmāra "Neo" Poikāna iesniegumu, kurā visas detaļas bija aprakstītas to krāšņumā. Tāpat par šīm shēmām detalizētas liecības izmeklētājiem sniedzis Ventbunkera valdes loceklis Edgars Ciniņš.

Bijis process par Meroni naudām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tiešām ierosināja krimināllietu par politiskās partijas KPV LV nelikumīgas finansēšanas aizdomām. Pratināts ne tikai Artuss Kaimiņš, bet arī Saeimas deputāts Atis Zakatistovs un dažādi partijnieki.

Lūk, kā to apraksta viens no lietas dalībniekiem: "Caurskatot krimināllietā redzamos KNAB izmeklēšanas materiālus, ir redzams, ka izmeklētāja Anita Ringo ir uzsākusi krimināllietu par partiju nelikumīgu finansēšanu, balstoties uz 2017. gada 29. maijā saņemto Edgara Ciniņa iesniegumu, kurā aprakstītas shēmas, kā Rūdolfs Meroni it kā ir finansējis deputātu Artusu Kaimiņu, un Lato Lapsas iesniegtajiem videomateriāliem par it kā notikušām sarunām partijas KPV LV vadītāju starpā, kurās arī bija redzams Artuss Kaimiņš.

Spriežot no KNAB iekšējiem dokumentiem, izmeklēšanas darbs pirmajos mēnešos līdz 2017. gada septembrim nav bijis diez cik veiksmīgs — KNAB izmeklētāji ir nopratinājuši partijas vadītājus, tai skaitā Kaimiņu un Zakatistovu, un tā arī faktiski ir bijusi lielākā izmeklēšanas aktivitāte. Izmeklētājs Gotauts divkārt ir lūdzis pagarinājumu izmeklēšanas darbam, bet paši izmeklēšanas materiāli acīmredzot nav radījuši iespaidu, ka no tiem būtu iespējams izveidot tādu pierādījumu kopumu, uz kura varētu balstīt konkrētu personu apsūdzības."

Mediji jau iepriekš aprakstīja: kriminālprocess tātad tika uzsākts par nelikumīgu partiju finansēšanu, starpniecību partiju finansēšanā un nelikumīga finansējuma pieņemšanu. Sākotnēji šajā lietā kā figuranti izskanēja KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš un, visticamāk, arī Rūdolfs Meroni, kura kontrolētie uzņēmumi maksāja ievērojamas summas A. Kaimiņa dibinātajai Suņu Būdai.

To var secināt no KNAB izmeklētājas lēmuma par kriminālprocesa uzsākšanu, kurā teikts, ka "R. Meroni, izmantojot savus personīgos un uzņēmuma finanšu līdzekļus, ar citu personu starpniecību, iespējams, veica nelikumīgu vairāku politisko partiju finansēšanu lielā apmērā". Piemēram, R. Meroni kontrolētā starpniekfirma SIA Media Support pārskaitījusi Suņu Būdai vismaz 169 000 eiro. Vēl naudu skaitījis arī Ventbunkers pa tiešo.

Tālāk sākas dīvainības

Kad kriminālprocesa gaitu sāka uzraudzīt tā uzraugošais prokurors (tāds ir katram procesam), tad sākās dīvainības. Prokuratūra pamanīja, ka briesmas draud viņu "svētajai govij" — Rūdolfam Meroni — un tā biznesa interesēm.

Kā tas noticis ne pirmo reizi, kad R. Meroni varētu nākties par jebko atbildēt, prokuratūra sākusi izpildīt dažādus unikālus izgājienus, lai tikai izmeklēšanu pavērstu citā virzienā.

Lai par R. Meroni naudām ierosināto procesu varētu pagriezt uz citu pusi, vajadzēja kādu jaunu epizodi, bet par kādu no līdzšinējā procesā iesaistītām personām. Izvēle krita uz Ati Zakatistovu, kurš agrāk bija pasniedzējs, pētnieks un Saeimas deputāta palīgs, līdz pats tika ievēlēts Saeimā 2018. gada vēlēšanās. Kā uz burvja mājienu uzradās "kompromats": kāds advokāts atnesa uz KNAB dokumentus par to, kā A. Zakatistova konsultāciju firma Per Capita saņēmusi 26 tūkstošus eiro par lielam atkritumu nozares uzņēmumam AS Eco Baltia sniegtām konsultācijām.

Lai arī šim atkritumu uzņēmumam (un A. Zakatistovam kā tādam) nebija it nekāda saistība ar R. Meroni vai viņa kontrolēto firmu naudas plūsmām, A. Zakatistovs darbu izpildes laikā bija vienā partijā ar A. Kaimiņu. Tas formāli ļāva "kompromatu" par A. Zakatistovu piesaistīt jau esošajai izmeklēšanai par KPV LV, Suņu Būdu, A. Kaimiņa naudām un R. Meroni interesēm.

Tālāk notika tas, par ko žurnālisti jau pirms vairākiem gadiem cēla trauksmi: lietu sadaļā par partiju nelikumīgu finansēšanu klusībā izbeidza, tādā veidā paglābjot R. Meroni un viņa sabiedrotos. Gan E. Ciniņa, gan L. Lapsas iesniegumi aizgāja nekurienē. Taču turpināja izmeklēt A. Zakatistova veikto darbu Eco Baltia labā, cenšoties tur savukārt saskatīt "partijas nelikumīgu finansēšanu".

KNAB izdomājumi

Kas tad īstenībā notika? Tā kā A. Zakatistovs pirms kļūšanas par deputātu savā firmā bija veicis pavisam normālu komercdarbību, nekāda versija par "partijas nelikumīgu finansēšanu" neturējās kopā. Lai izdarītu vismaz kaut ko vēlamajā virzienā, kriminālprocesu pārkvalificēja par "krāpšanu" — ar versiju, ka konsultācijām paredzētā nauda nezin kur esot "izkrāpta".

Tā sabiedrības daļa, kas par šādām lietām interesējas, ironizēja — kādas gan konsultācijas A. Zakatistovs, kam ir doktora grāds filosofijā, varot sniegt lielam atkritumu nozares uzņēmumam? Tomēr izrādījās, ka Otavas Universitātē maģistra un doktora grādus ieguvušais A. Zakatistovs, kuram kopš tā laika ir arī Kanādas dubultpilsonība, tieši specializējas vides filosofijā. Lasījis lekcijas Makgila Universitātē un Konkordijas Universitātē Monreālā, pēc atgriešanās Latvijā pasniedzis SSE un RTU. "Esmu strādājis Kanādā Valsts kasē, esmu 20 gadus mācījis vides ētiku biznesa skolās," A. Zakatistovs vēlāk ieskicēja TV24 intervijā, atbildot uz jautājumiem par savu kvalifikāciju ieņemt parlamentārā sekretāra amatu.

Tātad A. Zakatistovam ir pareizā kompetence sniegt biznesa konsultācijas, tajā skaitā vides jautājumos. Noprotams arī, ka uzņēmumiem interesē atrast ekspertus, kas zina, kādi Eiropas normatīvie akti vides aizsardzībai tiks ieviesti Latvijas likumdošanā un pie kādiem likumu grozījumiem strādā Saeimā.

Turpretī prokurors Māris Urbāns uzskatīja, ka konsultanta darbs pie Eco Baltia uzņēmuma esot bijusi "naudas izkrāpšana" 26 tūkstošu apmērā un prasīja notiesāt gan A. Zakatistovu, gan Eco Baltia dibinātāju Viesturu Tamužu, kurš ir pieredzējis uzņēmējs jau no deviņdesmito gadu sākuma.

Atklājās, ka šajā uzņēmumā notika cīņa par kontroli — V. Tamužu centās izspiest viens no biznesa partneriem. Kā jau šajos gadījumos parasts, ar jebkuriem līdzekļiem jāierosina kārtējā bezjēdzīgā krimināllieta, ka tikai pret "nevēlamo" partneri. Šinī gadījumā ar kādas privātpersonas vēlmi ierosināt lietu sakrita fakts, ka vienā konkrētā valsts iestādē izmisīgi gaidīja jebkāda veida iesniegumu ar jebkāda veida "kompromatu", ja vien tas būtu par kādu no KPV LV biedriem — lai tikai būtu iespējams jau ierosināto procesu pagriezt nost no R. Meroni naudas plūsmu izmeklēšanas uz jebkādu citu virzienu.

Lietas patoloģiskumu parāda viens konkrēts apstāklis: KNAB izmeklē korupciju un partiju finansēšanas pārkāpumus, kamēr naudas izkrāpšanu, zagšanas, laupīšanas, piesavināšanos un tamlīdzīgus mantiska rakstura noziegumus izmeklē Valsts policija. Tomēr šeit process pēc pārkvalificēšanas uz attiecīgu pantu netika nodots Valsts policijai pēc piekritības.

Līdz tam lietas dokumentos bija lasāms: "Kriminālprocesā tika iegūtas ziņas, ka [bijušais] Šveices advokāts R. Meroni, kuram LR Ģenerālprokuratūra [bija] uzticējusi pārvaldīt Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei piederošos īpašumus, vēloties ietekmēt politiskos procesus un iespaidot politiskos lēmumus Latvijā, iespējams, ir nelikumīgi finansējis politiskās partijas un atsevišķus politiķus." Tajā lietā, kas aizgāja uz tiesu, jebko tādu vairs velti meklēt.

Lieta izgāžas: visi attaisnoti — nodarījums nav noticis

Prokuratūra mēģināja pierādīt versiju, ka no Eco Baltia saņemtā nauda esot kaut kādā nezināmā veidā izblēdīta, jo konsultācijas it kā neesot tikušas sniegtas. To pilnībā apgāza gan liecinieki, gan dokumenti. Liecinieki apliecināja, ka konsultācijas bija vajadzīgas, turklāt tika meklēts neatkarīgs konsultants "ārpus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas". V. Tamužs kā Eco Baltia padomes priekšsēdētājs bija tiesīgs piesaistīt ārpakalpojuma konsultantu. Tādus pēc nepieciešamības nolīguši arī citos gadījumos, kad konsultācijas sniegtas par daudz lielākām summām.

A. Zakatistova firmai "samaksātās summas bija nenozīmīgas uzņēmumam, kurā lēma par miljonu investīcijām ražojošos uzņēmumos", tiesā liecināja Eco Baltia akcionāre un padomes locekle Undīne Būde. Norēķinu kārtība par konsultācijām šajā gadījumā bija tāda pati kā citos. Arī pieņemšanas — nodošanas akti apliecina, ka konsultācijas notikušas vajadzīgajā apjomā un laikā.

Vēl viens būtisks aspekts — neviens nav cietis, tajā skaitā uzņēmums, kurš maksājis par A. Zakatistova darbu. Mantiskos noziegumos nevar būt noticis noziegums, ja nav cietušais, kurš varētu būt bijis apblēdīts. Eco Baltia grupas uzņēmumi visi rakstveidā atteicās no cietušā statusa.

Savukārt V. Tamužs savas uzņēmuma akcijas ar peļņu pārdevis Lietuvas investoram. Jaunie īpašnieki veikuši uzņēmumu reorganizāciju un vienlaicīgi arī pārbaudījuši iepriekš slēgtos darījumus, tostarp konsultāciju līgumus. Jaunie īpašnieki (tāpat kā vecie) konstatējuši, ka konsultācijas ir sniegtas un bijušas uzņēmumam vērtīgas, līdz ar to nekādi zaudējumi nav nodarīti.

Pirmās instances tiesa pilnībā attaisnoja gan A. Zakatistovu, gan V. Tamužu. Deputāts, guvis uzvaru šajā patoloģiskajā krimināllietā, ziņu aģentūrai LETA sarkastiski atzīmēja — "kad manu reputāciju bradāja, mediju interese bija ievērojami lielāka, nekā šodien, kad mani pilnībā attaisno!" Latvijā ir sen zināma problēma ar pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti: "Šī lieta būtu jāizmanto kā paraugs slikti izdarītam darbam. Vajadzētu pievērst uzmanību prokurora Māra Urbāna darba kvalitātei."

Vienlaikus kaut kur fonā turpinās tiesvedība pret Saeimas deputātu A. Kaimiņu it kā par "grāmatvedības datu viltošanu", par ko pats deputāts komentējis — viņam piedēvējot manipulācijas ar grāmatvedību kādā firmā, kura viņam pašam nemaz nepieder un kurā viņam neesot noteikšana. Tiek sagaidīts, ka tajā lietā spriedums varētu būt jau pēc vēlēšanām. Tomēr arī no tās lietas pazudušas jebkādas iespējamās norādes par R. Meroni, pret kuru pašu izdalīts cits kriminālprocess no citas tiesvedības. Kāds tur progress, drīzumā centīsimies paziņot.

Novērtē šo rakstu: