Tiesa nepieņem „Meroni menedžera” apelācijas sūdzību, - mēģinājis „ietaupīt” četrus tūkstošus uz valsts nodevas rēķina
PIETIEK08.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētās AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze mēģinājis „ietaupīt” uz valsts nodevas rēķina un ieekonomēt nedaudz vairāk nekā četrus tūkstošus eiro, tiesa pagaidām nav pieņēmusi viņa un uzņēmuma kopīgo apelācijas sūdzību par Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu, ar kuru viņam par krāpšanos, nepildot noslēgtu nekonkurēšanas vienošanos, piespriests samaksāt uzņēmumam LDz Cargogandrīz 70 tūkstošus eiro.
Pirms trim gadiem - 2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo ārkārtas dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu par Bremzes atsaukšanu no Prasītāja valdes priekšsēdētāja amata, un LDz Cargo un Māris Bremze noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu – “Nekonkurēšanas vienošanos”.
Atbilstoši parakstītajam dokumentam Bremze cita starpā apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.
Bremzes parakstītais dokuments arī paredzēja viņam aizliegumu nodibināt darba tiesiskās attiecības ar LDz Cargo konkurentiem, un par to viņam tika paredzēta iespaidīga atlīdzība: „Noteikt Mārim Bremzem atlīdzību 4 086 EUR mēnesī (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), attiecīgi kopsummā par 24 mēnešiem 98 064 EUR (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), par nekonkurēšanas ierobežojuma ievērošanu.”
Taču jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.
Šā gada 10. jūnijā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma piedzīt no „Meroni menedžera” kopumā 69 545 eiro, taču Bremze kopā ar Baltijas ekspresi nolēmuši izmēģināt veiksmi apelācijas instancē. Pagaidām gan tas nav izdevies, jo tiesa uzskatījusi – nomaksājamo valsts nodevu aprēķināšanā viņi mēģinājuši „ietaupīt” 4047 eiro.
Tiesa konstatējusi, ka šā gada 1. jūlijā tiesā saņemta Bremzes un AS Baltijas Ekspresis pilnvaroto pārstāvju parakstīta apelācijas sūdzība par minēto spriedumu un šim dokumentam pievienots maksājuma uzdevums par valsts nodevas samaksu par apelācijas sūdzības iesniegšanu 70 eiro apmērā, taču apelācijas sūdzības iesniedzēji nav samaksājuši valsts nodevu par tās iesniegšanu daļā par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu Civilprocesa likumā noteiktā apmērā.
„Ar apelācijas sūdzībai pievienoto maksājuma uzdevumu par valsts nodevas samaksu par apelācijas sūdzības iesniegšanu 70,00 EUR apmērā konkrētajā gadījumā nav pietiekami, līdz ar ko apelācijas sūdzības iesniedzējiem jāpiemaksā iztrūkstošā valsts nodevas daļa - par prasījumu par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu 2 315,99 EUR apmērā un par prasījumu par atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu 57 256,00 EUR piedziņu un likumisko nokavējuma procentu 8 807,76 EUR piedziņu 1 731,71 EUR (1801,71 - 70,00),” konstatējusi tiesa.
Šie 4047 eiro Bremzem un Meroni kontrolētajam Baltijas ekspresim jāiemaksā līdz 3. augustam, un, ja tas tiks izdarīts, apelācijas sūdzība tiks pieņemta izskatīšanai.
Kā Pietiek jau aprakstījis, Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, vēl joprojām nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu.
Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
