Tiesa noraida "airBaltic" lūgumu, kas prasību pret lidostu "Rīga" palielinātu līdz 140 miljoniem

Pēc airBaltic, ko pārstāv zvērinātu advokātu biroja Magnusson juristi, lūguma tiesas sēdēm tika noteikts slēgts statuss, līdz ar to oficiāli apstiprinātu informāciju par tiesvedības gaitu Pietiek avoti nesniedz. Tomēr, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tāpat tiesnese Valentīna Lohova atteikusi airBaltic prasību izprasīt no Londonas šķīrējtiesas neseno spriedumu lidostas strīdā ar zemo cenu lidsabiedrību Ryanair, uz ko airBaltic gribēja balstīties savā prasībā pret lidostu par diskriminējošas cenu politikas noteikšanu pret citām lidsabiedrībām salīdzinājumā Ryanair.

Tiesas noraidītie papildu materiāli, kurus vēlējās iesniegt airBaltic juristi, ir auditorfirmas Ernst&Young Baltic sagatavotais atzinums ar zaudējumu aprēķiniem, kur aplēsts, kā airBaltic biznesam kaitējusi Ryanair ienākšana lidostā Rīga uz īpašiem noteikumiem, kas bijuši diskriminējoši pret citām lidsabiedrībām. Šajā atzinumā, kā Pietiek apgalvojuši par tiesvedību informēti avoti, airBaltic zaudējumi lēsti desmitkārt lielāki nekā esošā prasījuma summa - proti, ap 140 miljoniem eiro.

Lietas izskatīšana atlikta un nākamā sēde nolikta pēc pusgada - uz 12. novembri. Tas noticis, jo airBaltic nepieciešams iesniegt jaunus pierādījumus lietā. Šis uzskatāms par negaidītu pavērsienu tiesvedībā, jo tā Latgales apgabaltiesai Rēzeknē tika paklusām nodota no Rīgas apgabaltiesas, izmantojot jauno Civilprocesa likuma normu, kas domāta tiesvedības pasteidzināšanai, jau izskatīšanā esošas lietas nododot mazāk noslogotām tās pašas instances tiesām, ja tajās ir brīvāks kalendārs.

Otru pusi tiesvedībā - Starptautisko lidostu Rīga pārstāv zvērinātu advokātu biroja Raidla, Lejiņš&Norcous juristi. Iepriekš Latgales apgabaltiesas Rēzeknē tiesnese Valentīna Lohova jau noraidīja lidostas iesniegto pretprasību pret airBaltic, kurā no lidsabiedrības tiek prasīta vairāk nekā 16 miljonu eiro lielā parāda apmaksa par lidostas sniegtajiem pakalpojumiem, argumentējot, ka pēc Civilprocesa likuma nav juridiska pamata to skatīt vienā tiesvedībā ar airBaltic prasību.

Sākotnējais plāns, par ko rakstīja Pietiek, paredzēja ātru lietas izskatīšanu ar mērķi panākt mierizlīgumu par labu airBaltic, radot juridisku pamatojumu finanšu iepludināšanai lidsabiedrībā. Tika prognozēts, ka finansiāli problemātiskā situācijā esošajai lidostai Rīga nāktos vērsties valdībā, lūdzot finansējumu zaudējumu segšanai gan zaudētajā tiesvedībā pret Ryanair, gan pret airBaltic. Bez attiecīga tiesas sprieduma valdībai, īpaši priekšvēlēšanu periodā, būtu grūti pamatot daudzmiljonu finanšu injekciju airBaltic, par ko publiski tiek apgalvots, ka lidsabiedrība aizvadīto gadu beigusi pat ar peļņu.

Pietiek jau rakstīja par Londonas šķīrējtiesas spriedumu, kas lēma par sliktu lidostai, secinot, ka 2004. gadā noslēgtais un 2007. gadā grozītais līgums ar Ryanair interpretējams tā, ka īru lidsabiedrība lidostai maksā vienotu maksu 4,5 eiro apmērā par apkalpoto pasažieri un citas kompensē sedz lidosta. Salīdzinājumā citas lidsabiedrības maksā augstāku maksu un papildu apmaksā Latvijas Gaisa satiksmes sniegtos aeronavigācijas pakalpojumus. Londonas šķīrējtiesas spriedums tādējādi  apstiprina diskriminējošu cenu politiku attiecībā pret citām lidsabiedrībām tostarp airBaltic un, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas airBaltic uz šo spriedumu plānoja atsaukties jau pirms tā publiskošanas tapušajā mierizlīguma projektā ar lidostu Rīga.

Attēlā - satiksmes ministrs Anrijs Matīss, airBaltic šefs Martins Gauss un lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks.

Novērtē šo rakstu: