Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izmantojot nedaudz savdabīgu loģiku, administratīvā rajona tiesa noraidījusi Pietiek pārstāvja pieteikumu, ar kuru tika pieprasīts sniegt pilnīgu informāciju par bijušā aizsardzības ministra, jaunā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un viņa biroja vadītājas Egitas Kazekas kopīgo braucienu uz Centrālāfrikas Republiku pērnā gada oktobrī, tostarp - par baumu vilni radījušo ministrijas nevēlēšanos atklāt, cik tieši viesnīcu numuriņus izmantojuši Āfrikas ceļotāji. Saskaņā ar tiesas spriedumā izklāstīto loģiku tas tāpat esot skaidrs.

Dārgajā, vairāk nekā 6000 eiro vienam cilvēkam izmaksājušajā eksotiskajā braucienā bija devies ne tikai Vējonis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube vien. Līdzbraucējas lomā bija arī ministra biroja vadītāja Kazeka, turklāt - ar viņas ieņemtajam postenim ļoti īpatnu komandējuma pieprasījuma pamatojumu.

"Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā arī izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā," - šāds saskaņā ar Pietiek oficiāli saņemto Aizsardzības ministrijas informāciju ir bijis pamatojums ministra biroja vadītājas komandējumam uz eksotisko valsti.

To, kādā tieši veidā un uz kādu militāru zināšanu pamata ekonomiste Kazeka, kura laikā, kad Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pildīja viņa padomnieces pienākumus vides ekonomikas jautājumos, tālajā Āfrikas valstī ir spējusi kompetenti izvērtēt Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijā, Aizsardzības ministrija neatklāj.

Arī ministra biroja vadītājas komandējuma atskaiti, kas varētu viest skaidrību, kāda tieši bijusi Kazekas eksotiskā brauciena lietderība, ministrija atsakās atklāt, jo "atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav publicējama".

Izdevums Vakara Ziņas pagājušā gada rudenī vēstīja, ka, turpinot garo ministru un viņu biroja vadītāju romantisko attiecību rindu, arī "aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (48) un viņa biroja vadītājai, pievilcīgajai tumšmatei Egitai Kazekai (43) izveidojušās romantiskas attiecības".

Uz to, ka šī paša ministra noliegtā informācija tomēr varētu nebūt bez pamata, norādīja ministrijas nevēlēšanās pat pēc atkārtota aizrādījuma sniegt atbildi uz Pietiek oficiālajā informācijas pieprasījumā uzdoto jautājumu - "cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām".

Nu administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi Pietiek prasību atklāt šo informāciju, kā pamatojumu minot šādus apsvērumus:

"Ministrija pieteicējam ir sniegusi informāciju par RVējoņa un E.Kazekas komandējuma uzturēšanās izmaksām, norādot individuāli katrai personai uzturēšanās dienas viesnīcā katrā valstī un izdevumus par viesnīcu. Šie izdevumi abām personām ir identiski. No minētā acīmredzami izriet, ka katrai personai ir segti individuāli viesnīcas izdevumi.

Tiesas ieskatā tā ir vispārpieņemta un pamatota prakse, ka katrai amatpersonai tiek noteikti atsevišķi viesnīcas un uzturēšanās izdevumi, tas arī ļauj sabiedrībai un kontrolējošām iestādēm objektīvāk izsekot līdzekļu izlietojumam. Tāpat ir akceptējams, ka augsta ranga amatpersonai dienesta braucienā tiek rezervēts un apmaksāts atsevišķs viesnīcas numurs.

Lai arī Ministrijas atbilde nav noformēta atbilstoši pieteicēja izteiktā jautājuma formulējumam, tomēr minētais nenozīmē, ka sniegtā informācija nav atbilstoša pieteicēja informācijas pieprasījumam."

Pietiek šodien publisko pilnu tiesas spriedumu, kas ir pārsūdzams līdz jūlija beigām.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2015. gada 30. jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Līga Biksiniece-Martinova,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Lato Lapsas pieteikuma par Aizsardzības ministrijas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu un kaitējuma atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Lato Lapsa (turpmāk - pieteicējs) 2014.gada 13.oktobrī vērsās Aizsardzības ministrijā (turpmāk arī - Ministrija) ar iesniegumu un lūdza sniegt informāciju, kas attiecas uz valsts finanšu līdzekļu tērēšanu par aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa un aizsardzības ministra biroja vadītājas Egitas Kazekas komandējumu Centrālāfiikas Republikā (turpmāk arī - CĀR) 2014.gada oktobrī: komandējuma laiks, sākuma un beigu datums; komandējuma maršruts; komandējuma piešķīrējs; komandējuma pieprasījuma pamatojums; komandējuma lietderības pamatojums; komandējuma transporta izmaksas; uzturēšanās izmaksas; pārējās komandējuma izmaksas; komandējuma atskaite; cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām.

[2] Ar 2014.gada 12.novembra vēstuli Nr.MV-N/2759 Ministrija sniegusi pieteicējam turpmāk minēto informāciju.

[2.1] Par aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa komandējumu Centrālāfrikas Republikā 2014.gada oktobrī norādīts: komandējuma laiks, sākums un beigu datums - 06.10.2014- 12.10.2014. (plānotais) 13.10.2014. (faktiskais); komandējuma maršruts- Rīga-Parīze-Bangi-Čada-Parize-Rīga; komandējuma piešķīrējs - Valsts kanceleja; komandējuma pieprasījuma pamatojums - Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā ari izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā; komandējuma lietderības pamatojums - aizsardzības ministra pienākums iepazīties klātienē ar starptautisko operāciju norisi, kurās piedalās Nacionālo bruņoto spēku karavīri, tostarp ES militārās operācijas CĀR norises gaitu. Šī vizīte un tās laikā notikušās sarunas ar CĀR un ES amatpersonām bija īpaši nozīmīgas saistībā ar Latvijas pozīciju par turpmāko dalību operācijā; komandējuma transporta izmaksas - aviobiļetes ekonomiskā klase 4932,14 euro; komandējuma uzturēšanās izmaksas - viesnīca Francijā (06.10.2014.-07.10.2014.) 191,10 euro, viesnīca CĀR (07.10.2014.-11.10.2014.) 836,00 euro, (11.10.2014.-12.10.2014.) aptuveni 207,00 euro; dienas nauda (06.10.2014.-12.10.2014.) 243,60 euro un (13.10.2014.) 34,80 euro; apdrošināšana 8,16 euro (06.10,2014.-12,10.2014) 4,41 euro (13.10.2014.); - pārējās komandējuma izmaksas dzintara piespraude sudraba ietvarā samta kastītē 67,59 euro, gravēšanas darbi aizsardzības ministra reprezentācijas vairogam, 5 gab. x 15,00 euro, 75,00 euro (ministra reprezentācijas vairogi tika iegādāti 2006./2007.gadā. Viena vairoga izmaksas aptuveni 40,00 latu.); - komandējuma atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav publicējama.

[2.2] Par aizsardzības ministra biroja vadītājas Egitas Kazekas komandējumu CĀR 2014.gada oktobri: komandējuma laiks, sākums un beigu datums, 06.10.2014-12.10.2014. (plānotais) 13.10.2014. (faktiskais); komandējuma maršruts Rīga-Parize-Bangi-Čada-Parize-Rīga; komandējuma piešķīrējs Valsts kanceleja, komandējuma pieprasījuma pamatojums - CĀR dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar CĀR valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā ari izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā; komandējuma lietderības pamatojums - ministra darba vizītes protokola un administratīvais nodrošinājums; komandējuma transporta izmaksas aviobiļetes ekonomiskā klase (06.10.2014.-13.10.2014.) 4932,14 euro, papildus 4,41 euro; komandējuma uzturēšanās izmaksas viesnīca Francijā (06.10.2014.-07.10.2014.) 191,10 euro, viesnīca CĀR (07.10.2014.-11.10.2014.) 836,00 euro, (11.10.2014.-12.10.2014.) aptuveni 207,00 euro; dienas nauda (06.10.2014.-12.10.2014.) 203,00 euro un (13.10.2014.) - 29,00 euro; - apdrošināšana 8,16 euro plus 4,41 euro; komandējuma atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav publicējama.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums par Aizsardzības ministrijas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu un kaitējuma atlīdzināšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Ministrija noteiktajā 15 dienu laikā nepaziņoja, ka informācijai būtu nepieciešama papildu apstrāde, taču ari 15 dienu laikā nesniedza pieprasīto informāciju. Tādējādi tika pārkāpts Informācijas atklātības likumā noteiktais informācijas sniegšanas termiņš un prasītā informācija sniegta tikai būtisku laiku pēc šī termiņa beigām.

[3.2] Ministrija nav sniegusi visu prasīto informāciju, un konkrēti - atbildi uz jautājumu „cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām?". Šī informācija bija svarīga no sabiedrības labuma viedokļa, lai noskaidrotu, vai valsts finanšu līdzekļi nav tērēti personisku vajadzību dēļ.

[4] Aizsardzības ministrija paskaidrojumā par pieteikumu uzskata to par nepamatotu un noraidāmu, paskaidrojot turpmāk minēto.

[4.1] Pieteicējs nepamatoti atsaucies uz Informācijas atklātības likuma normām.

[4.2] Ņemot vērā Iesniegumu likuma mērķi, kā ari iesniegumā norādīto mērķi - veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principu, ministrija secināja, ka iesniegums ir vērsts uz līdzdalību valsts pārvaldē, tādēļ piemēroja tieši Iesniegumu likumu.

[4.3] Iesniegums Ministrijā saņemts 2014.gada 15.oktobri. Atbilde sagatavota 2014.gada 12.novembri, ievērojot Iesniegumu likuma 5.panta trešajā daļā noteikto termiņu.

[4.4] Atbildes sagatavošanas termiņu ietekmēja informācijas papildus apstrāde, piemēram, bija jāapkopo informācija no viesnīcas un ceļa izdevumus apliecinošiem dokumentiem (rēķiniem) un komandējuma rīkojuma dokumentiem.

[4.5] Ministrija sniedza informāciju par komandējuma uzturēšanās izmaksām, identificējot valsti, uzturēšanās dienas viesnīcā un izdevumus par viesnīcu katrai personai individuāli. Atbilde ir sniegta pēc būtības. Sniedzot informāciju par viesnīcas izdevumiem gan aizsardzības ministram R.Vējonim, gan aizsardzības ministra biroja vadītājai E.Kazekai, Ministrija ir atbildējusi uz jautājumu par numuriņu skaitu.

[4.6] Komandējuma atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju (noteikts statuss „dienesta vajadzībām") tādēļ tā netika sniegta, informējot par to pieteicēju.

[4.7] Informācijas pieprasījuma pamatojuma formulējums, ka tā nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, ir ļoti vispārīgs un neļauj viennozīmīgi saprast, kādam mērķim un kādā veidā informācija tiks izmantota, tādēļ nav iespējams identificēt, vai pieprasītās informācijas izpaušana ir piemērota personas izvēlētā mērķa sasniegšanai un kāds var būt iespējamais aizskārums tās izsniegšanas gadījumā.

[4.8] Ministrija 2014.gada 21.novembra vēstulē pieteicējam izskaidroja Iesniegumu likuma normu piemērošanas pamatotību, kā arī atvainojās par radušos situāciju.

[5] Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs (..). Tā kā pieteicējs tiesai nav lūdzis lietu izskatīti mutvārdu procesā, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmajai daļai lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Lietā sākotnēji izšķirams strīds par tiesību normu piemērošanu, jo pieteicējs ir atsaucies uz Informācijas atklātības likumu, savukārt Ministrija ir izskatījusi pieprasījumu Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā.

Iesniegumu likums noteic kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums (turpmāk — iesniegums), un atbild uz to, kā arī kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus. Iesniegumu likuma 2.panta otrā daļa noteic, ka šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Savukārt Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums noteic vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot.

Ievērojot minēto, secināms, ka Ministrija nepamatoti atsaucas uz Iesniegumu likumu, un tiesai par pieteikumu jālemj atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajai kārtībai.

[7] Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Konkrētajā gadījumā tiesai ir jāvērtē iestādes faktiskā rīcība, sniedzot informāciju.

[8] Pieteicējs 2014.gada 15.oktobri rakstveidā Ministrijai ir pieprasījis konkrētu informāciju (9 pozīcijas) par aizsardzības ministra R.Vējoņa un viņa biroja vadītājas E.Kazekas komandējumu uz Centrālāfrikas Republiku. Ministrija 2014.gada 12.novembrī ir sniegusi pieteicējam informāciju (lietas 6.-8.lapa).

Lietā ir strīds par to, vai Ministrija pamatoti atteikusi izsniegt komandējuma atskaites un to, vai ir sniegta atbilde uz jautājumu par to, cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām, kā arī par informācijas sniegšanas termiņu.

[9] Informācijas atklātības likuma 2. panta otrā un trešā daļa paredz, ka likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē, un to, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Informācijas atklātības likuma 4.pants noteic, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Savukārt ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.

Informācijas atklātības likuma 5.panta otrajā daļā ir dots izsmeļošs uzskaitījums, kādai informācijai var tikt piešķirts ierobežotas pieejamības statuss.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 10.panta trešo daļu vispārpieejamu informāciju sniedz jebkurai privātpersonai pēc tās pieprasījuma, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

Savukārt atbilstoši Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajai daļai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota

[10] No iepriekš minētā izdarāmi divi secinājumi.

Pirmkārt, ja iestāde ir saņēmusi personas iesniegumu, no kura konstatē, ka tajā ietvertais informācijas sniegšanas lūgums attiecas gan uz vispārpieejamu, gan ierobežotas pieejamības informāciju, tai vispirms informācija ir jāsagrupē un jālemj atkarībā no šīs informācijas statusa (sk. ari Informācijas atklātības likuma 10.panta ceturto daļu). Apstāklis, ka vispārpieejamā informācija ir apstrādājama, lai nodalītu no tās ierobežotas pieejamības informāciju, pats par sevi nav iemesls atteikties izsniegt vispārpieejamo informāciju.

Otrkārt, ja iestāde konstatē, ka ar pieprasīto ierobežotas pieejamības informāciju persona nevarēs sasniegt to mērķi, sakarā ar kuru informācija tiek pieprasīta, iestāde ir tiesīga uz to norādīt, pamatojot informācijas sniegšanas atteikumu.

[11] Attiecībā uz atteikšanos izsniegt pieteicējam komandējuma atskaites tiesa konstatē un secina turpmāk minēto.

[11.1] Ministrija norādījusi, ka komandējuma atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai noteikts statuss „Dienesta vajadzībām", tādēļ tā netika sniegta pieteicējam. Tiesa, iepazīstoties ar aizsardzības ministra biroja vadītājas E.Kazekas sagatavoto ārvalstu komandējuma pārskatu un sarunas pierakstu (ziņojumu) par komandējumu Centrālāfrikas Republikā, kā arī R.Vējoņa ziņojumu Ministru prezidentei, konstatē, ka tajos ir ietverta gan vispārēja informācija, gan detalizēts aizsardzības ministra sarunu izklāsts, tiekoties ar CĀR prezidenti un aizsardzības un drošības ministru, kā ari ar dažādu rangu militārajām amatpersonām. Sarunu gaitā apspriesta tābrīža situācija saistībā ar Latvijas karavīru atrašanos CĀR, kā ari turpmākās sadarbības plāni.

[11.2] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 6.punktu un 8.panta pirmo daļu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija dienesta vajadzībām, proti, 1) Latvijā radīta aizsargājama informācija, kas saistīta ar valsts drošību un nesatur valsts noslēpumu; 2) informācija, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiska organizācija vai tās institūcija un kura klasificēta kā "RESTRICTED", kā ari ar šo informāciju saistītā Latvijā radītā informācija.

Tiesas ieskatā komandējuma atskaite ietver ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar minētājām likuma normām, un ministrija ir tiesīga klasificēt šo informāciju „Dienesta vajadzībām" kā ari noteikt, kādā apjomā tā ir izpaužama plašākai sabiedrībai.

[11.3] Pieteicējs ir norādījis, ka informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Šāds formulējums ir vispārīgs un nav konkretizēts, kādam mērķim un kādā veidā informācija tiks izmantota.

Tiesas ieskatā izskatāmajā gadījumā dodama priekšroka valsts drošības un aizsardzības interesēm, jo nav iespējams identificēt, vai pieprasītās informācijas izpaušana ir piemērota personas izvēlētā mērķa sasniegšanai un kādas var būt iespējamās sekas tās izsniegšanas gadījumā. Informācija par aizsardzības ministra vizīti CĀR un tās rezultātiem 2014.gada oktobrī ir bijusi publicēta vairākos plašsaziņas līdzekļos, sk. piemēram, http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/AR).al 02299/, taču konkrētās komandējuma atskaites izsniegšana tiesas ieskatā nav samērīga prasība, ņemot vērā ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

[11.4] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka Ministrija pamatoti pieteicējam nav izsniegusi aizsardzības ministra R.Vējoņa un ministra biroja vadītājas E.Kazekas komandējuma Centrālāfrikas Republikā atskaiti.

[12] Lietā ir strīds arī par to, vai ir sniegta atbilde uz jautājumu, cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās R.Vējonis un E.Kazeka, tika izmantoti šo personu vajadzībām.

[12.1] Ministrija pieteicējam ir sniegusi informāciju par RVējoņa un E.Kazekas komandējuma uzturēšanās izmaksām, norādot individuāli katrai personai uzturēšanās dienas viesnīcā katrā valstī un izdevumus par viesnīcu (sk. [2.1] - [2.2] punktu). Šie izdevumi abām personām ir identiski. No minētā acīmredzami izriet, ka katrai personai ir segti individuāli viesnīcas izdevumi. Tiesas ieskatā tā ir vispārpieņemta un pamatota prakse, ka katrai amatpersonai tiek noteikti atsevišķi viesnīcas un uzturēšanās izdevumi, tas ari ļauj sabiedrībai un kontrolējošām iestādēm objektīvāk izsekot līdzekļu izlietojumam. Tāpat ir akceptējams, ka augsta ranga amatpersonai dienesta braucienā tiek rezervēts un apmaksāts atsevišķs viesnīcas numurs.

Lai arī Ministrijas atbilde nav noformēta atbilstoši pieteicēja izteiktā jautājuma formulējumam, tomēr minētais nenozīmē, ka sniegtā informācija nav atbilstoša pieteicēja informācijas pieprasījumam.

[12.2] Pieteicējs uzsver, ka šī informācija bija svarīga no sabiedrības labuma viedokļa, lai noskaidrotu, vai valsts finanšu līdzekļi nav tērēti personisku vajadzību dēļ.

Kā jau norādīts, Ministrija ir sniegusi informāciju pieteicējam par komandējuma izmaksām un atbildējusi arī kontekstā ar informācijas pieprasījuma mērķi, sniedzot precīzu informāciju par līdzekļu izlietojumu abu amatpersonu naktsmītnēm.

[12.3] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka Ministrija ir atbildējusi uz pieteicēj jautājumu un ir sniegusi informāciju, kura ir tās rīcībā.

[13] Pieteicējs ir lūdzis atzīt par prettiesisku Ministrijas rīcību, neievērojot informācija sniegšanas termiņus.

[13.1] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmo daļu iestāde, kas saņēmusi informācijas pieprasījumu, septiņu dienu laikā sniedz šā likuma 11. panta ceturtajā daļā, 12.pant otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto atbildi; 15 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde, bet, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, 30 dienu laikā atbild iesniedzējam un ne vēlāk kā 15 dienu laikā paziņo par to iesniedzējam.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 12.panta pirmo daļu, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

[13.2] Pieteicēja 2014.gada 13.oktobra iesniegums ar informācijas pieprasījumu Ministrijā saņemts 2014.gada 15.oktobfl. Ministrija 2014.gada 12.novembri ir sniegusi pieteicējam informāciju, kā ari atteikusies to sniegt daļā par komandējuma atskaiti.

Lietā nav strīda par to, ka Ministrija 15 dienu laikā nesniedza prasīto informāciju, kā ari nepaziņoja pieteicējam, ka informācijai nepieciešama papildu apstrāde.

Tādējādi Ministrija nav ievērojusi Informācijas atklātības likumā noteikto termiņu informācijas sniegšanai.

[13.3] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajai daļai pieteikumu var iesniegt ari par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un ir nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Šādu pieteikumu var iesniegt, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams īstenot ar šā panta pirmajā daļā minētajiem pieteikumiem (par administratīvo aktu, faktisko rīcību vai publiski tiesisko» attiecību pastāvēšanu).

Administratīvā procesa likuma 184.panta otrā daļa nav interpretējama tādējādi, ka ar pieteikumu par procesuālā pārkāpuma konstatēšanu var vērsties visos gadījumos, kad privātpersona nav izmantojusi tiesības vērsties tiesā ar kādu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pieteikumiem. Ir jākonstatē objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējams vai nav lietderīgi iesniegt pieteikumu par administratīvo aktu, faktisko rīcību vai publisko tiesību līgumu (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 22.jūlija lēmumu lietā Nr. SKA-792/2011).

No minētā izriet, ka termiņa neievērošana kā procesuāls pārkāpums nav vērtējams atsevišķi, bet gan kontekstā ar iestādes faktisko rīcību, ko izskata administratīvās lietas ietvaros. Tiesai ir jāvērtē procesuālā pārkāpuma ietekme uz administratīvā procesa rezultātu un pieteicēja tiesībām un tiesiskajām interesēm.

[13.4] Procesuālo termiņu pārkāpums automātiski nav atzīstams par būtisku procesuālu pārkāpumu. Tā nozīme un ietekme uz lēmuma tiesiskumu jāizvērtē katrā konkrētā lietā atsevišķi. Kā atzīts Augstākās tiesas praksē, procesuālu pārkāpumu dēļ administratīvais akts ir atceļams tikai tad, ja attiecīgais procesuālais pārkāpums ietekmē administratīvo aktu pēc būtības, tas ir, ja iespējama cēloņsakarība starp procesuālās normas pārkāpumu un procesa rezultātu (sal. Augstākās tiesas 2009.gada 14.maija sprieduma lietā Nr.SKA-59/2009 7.punktu, 2007.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-52/200712.punktu).

Pieteicējam atbilde uz informācijas pieprasījumu sniegta 28. dienā pēc pieprasījuma saņemšanas. Iestāde to pamato tādējādi, ka izskatījusi iesniegumu saskaņā ar Iesniegumu likuma normām un bijusi nepieciešama informācijas papildus apstrāde.

Pieteicējs nav norādījis, kādu būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu radījis.

Tiesa nekonstatē, ka termiņa pārkāpums būtu ietekmējis sniegtās informācijas saturu vai apjomu. Informācija ir sniegta likumā pieļaujamajā 30 dienu laikā. Tiesa arī nekonstatē, ka, sniedzot pieteicējam starpatbildi par to, ka informācijai nepieciešama papildu apstrāde, tās saturs būtu citādāks. Līdz ar to procesuālā termiņa pārkāpums izskatāmās lietas ietvaros nav atzīstams par būtisku procesuālu pārkāpumu.

[14] Pieteicējs ir lūdzis arī atlīdzinājumu par nodarīto morālo kaitējumu, uzliekot pienākumu atvainoties.

Administratīvā procesa likuma 92.pantā noteikts, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

No tā izriet, ka prasījums par kaitējuma atlīdzinājumu nav patstāvīgs prasījums. Tas ir saistīts ar pamatprasījumu. Persona administratīvajā tiesā var prasīt nevis vienkārši atlīdzinājumu kā tādu neatkarīgi no kaitējuma avota, bet tikai atlīdzinājumu par tādu kaitējumu, kas nodarīts ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību (sk, piemēram, Augstākās tiesas 2007.gada 11.maija sprieduma lietā Nr.SKA-364/200717.punktu).

Tā kā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka Ministrija pamatoti atteikusi izsniegt komandējuma atskaites un ir sniegusi atbildes uz pārējiem pieteicēja jautājumiem (pamatprasījums), tad noraidāms ir ari lūgums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291 .pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda noraidīt Lato Lapsas pieteikumu par Aizsardzības ministrijas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu un kaitējuma atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L. Biksiniece-Martinova Administratīvās rajona tiesas tiesnese

Rīgā 2015. gada 30. jūnijā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...