Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Miljonāra Daumanta Vītola (attēlā) NP Foods grupas (Laima, Staburadze, Gutta u.c.) finansiālais stāvoklis nerada pārliecību, ka tie, zaudējot prāvā par 5,3 miljonu eiro piedziņu, spētu samaksāt šo summu. Tieši otrādi, pierādījumi liecina, ka šiem uzņēmumiem pilnībā nav iespējams izpildīt tiesneses lēmumu par prasības nodrošināšanu par kopējo summu 5 370 000 eiro apmērā. Ar šādu argumentāciju Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidījusi uzņēmumu grupas pieteikumu par to mantas apķīlājuma atcelšanu. Ņemot vērā lasītāju iepriekš izteiktās vēlmes, Pietiek pilnu tiesas lēmumu publicē nevis attēlu, bet vienlaidus teksta formātā.

Lieta Nr.C30434214 Lietvedības Nr.C4342-14/7 - LĒMUMS

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Zdanovska ar sekretāri M.Kleinbergu, piedaloties advokātiem L.Lejam. M.Mežinskim un S.Radionovai,

2014.gada 10.jūlijā izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, Ivo Luka- Indāna, Daumanta Vītola, AS "Gutta", AS "Laima", AS "Staburadze", SIA "APF", SIA "Bon Camino", SIA "Deco Energy", SIA "Detente", SIA "Duntes Nami Invest", SIA "Ķīšezera nami" SIA "Nordic Industrial Park", SIA "Nordic Technologies", SIA "Nordic Technology Park", SIA "NP Biznesa parks", SIA "NP Daugavpils biznesa parks", SIA "NP Duntes biznesa parks", SIA "NP Foods", SIA "NP Industrial Village", SIA "Jelgavas biznesa parks", SIA "NP Logistics", SIA "NP Logistics", SIA "NP Management", SIA "NP Properties", SIA "NP Rēzeknes biznesa parks", SIA "NP Salaspils biznesa parks", SIA "NP Valdlauču biznesa centrs", SIA "NPBC", SIA "Saida" pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu civillietā Menard Port LLC prasībā SIA "NP Business Centre" interesēs pret Ivo Luku- Indānu, Daumantu Vītolu, AS "Gutta", AS "Laima", AS "Staburadze", SIA "APF", SIA "Bon Camino", SIA "Deco Energy", SIA "Detente", SIA "Duntes Nami Invest", SIA "Ķīšezera nami" SIA "Nordic Industrial Park", SIA "Nordic Technologies", SIA "Nordic Technology Park", SIA "NP Biznesa parks", SIA "NP Daugavpils biznesa parks", SIA "NP Duntes biznesa parks", SIA "NP Foods", SIA "NP Industrial Village", SIA "Jelgavas biznesa parks", SIA "NP Logistics", SIA "NP Logistics", SIA "NP Management", SIA "NP Properties", SIA "NP Rēzeknes biznesa parks", SIA "NP Salaspils biznesa parks", SIA "NP Valdlauču biznesa centrs", SIA "NPBC", SIA "Saida", ar trešo personu Mārci Miķelsonu par atkarīgai sabiedrībai nodarīto zaudējumu piedziņu no koncerna valdošajiem uzņēmumiem un to likumiskajiem pārstāvjiem.

Aprakstošā daļa

Menard Port LLC (turpmāk tekstā - prasītājs) tiesā cēlis prasību SIA "NP Business Centre" labā pret Ivo Luku- Indānu, Daumantu Vītolu, AS "Gutta", AS "Laima", AS "Staburadze", SIA "APF"/ SIA "Bon Camino", SIA "Deco Energy", SIA "Detente", SIA "Duntes Nami Invest", SIA "Ķīšezera nami" SIA "Nordic Industrial Park", SIA "Nordic Technologies", SIA "Nordic Technology Park", SIA "NP Biznesa parks", SIA "NP Daugavpils biznesa parks", SIA "NP Duntes biznesa parks", SIA "NP Foods", SIA "NP Industrial Village", SIA "Jelgavas biznesa parks", SIA "NP Logistics", SIA "NP Logistics", SIA "NP Management", SIA "NP Properties", SIA "NP Rēzeknes biznesa parks", SIA "NP Salaspils biznesa parks", SIA "NP Valdlauču biznesa centrs", SIA "NPBC", SIA "Saida" (turpmāk tekstā - atbildētāji), ar trešo personu Mārci Miķelsonu par atkarīgai sabiedrībai nodarīto zaudējumu piedziņu no koncerna valdošajiem uzņēmumiem un to likumiskajiem pārstāvjiem, lūdzot tiesu piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu SIA "NP Business Centre" zaudējumus EUR 5 30(T000 apmērā, kā arī piedzīt solidāri no atbildētājiem prasītāja labā visus tiesāšanās izdevumus.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2014.gada 20.maija lēmumu apmierināts daļēji prasītāja pieteikums pret atbildētājiem par prasības nodrošināšanu un nolemts:

1) apķīlāt atbildētāja Ivo Luka-Indāna skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 53 500 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

2) apķīlāt atbildētāja Daumanta Vītola skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 290 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas:

3) apķīlāt atbildētāja AS "Gutta" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 265 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas:

4) apķīlāt atbildētāja AS "Laima" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 430 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

5) apķīlāt atbildētāja AS "Staburadze" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 130 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

6) apķīlāt atbildētāja SIA "APF" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 29 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

7) apķīlāt atbildētāja SIA "Bon Camino" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

8) apķīlāt atbildētāja SIA "Deco Energy" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 285 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

9) apķīlāt atbildētāja SIA "Detente" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 29 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas:

10) apķīlāt atbildētāja SIA "DUNTES NAMI INVEST" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

11) apķīlāt atbildētāja SIA "Ķīšezera nami" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus , kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no

trešajām personām, EUR 30 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas:

12) apķīlāt atbildētāja SIA "Nordic Industrial Park" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 57 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

13) apķīlāt atbildētāja SIA "Nordic Technologies" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 30 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

14) apķīlāt atbildētāja SIA "Nordic Technology Park" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 72 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

15) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

16) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Daugavpils biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

17) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Duntes biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

18) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Foods", skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 1  473 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

19) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Industrial Village" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

20) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Jelgavas biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 57 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

21) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Logistics" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 570 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

22) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Management" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajam personām, EUR 215 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

23) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Properties" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 143 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

24) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Rēzeknes biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā ari maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

25) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Salaspils biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā ari maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

26) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Valdlauču biznesa centrs" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas nc/ trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

27) apķīlāt atbildētāja SIA "NPBC" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 4 300 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

28) apķīlāt atbildētāja SIA "SAIDA" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

pārējā daļā prasītāja pieteikumu par prasības nodrošināšanu noraidīts.

2014.gada 19.jūnijā tiesā saņemts atbildētāju pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, kurā norādīts, ka pieņemot lēmumu par prasības nodrošināšanu tiesa nav vērtējusi prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu, tikai formāli atsaukusies uz Civilprocesa likuma 140.panta pirmo daļu. Atbildētāju ieskatā iespējamība, ka prasība varētu tikt apmierināta ir ļoti zema. Prasītājs kā prasības pamaļu norāda, ka atbildētāji pamudinājuši vai piespieduši SIA "Business Centre" slēgt neizdevīgus darījumus ar atbildētājiem nodarot zaudējumus EUR 24 302 821,27 apmērā, taču lūdz piedzīt zaudējumus tikai EUR 5 300 000 apmērā.

Prasība pamatota uz Koncernu likumu, kas nosaka, ka valdošajam uzņēmumam ir jāatlīdzina zaudējumi atkarīgajai sabiedrībai, ja valdošais uzņēmums ir pamudinājis atkarīgu uzņēmumu noslēgt tai neizdevīgu darījumu. Taču tiesa piemērojot prasības nodrošinājumu nav vērtējusi un analizējusi Koncerna likuma 2.panta otro daļu un 4.pantu, jo atbildētāji nevar būt atbildīgi par šiem zaudējumiem, ja arī tādi būtu nodarīti. Tā kā par valdošo sabiedrību saskaņā ar Koncernu likumu ir atzīstama sabiedrība, kurai pieder konkrētas atkarīgās personas daļas vai akcijas tieši vai caur dalību citā atkarīgajā sabiedrībā, kurai pieder konkrētās atkarīgās sabiedrības daļas. Līdz ar to atbildētāju ieskatā nevar pastāvēt situācija, kurā par valdošo uzņēmumu tiek atzītas koncernā ietilpstošas citas no valdošā uzņēmuma atkarīgas sabiedrības, kurām nav tiešas vai netiešas ietekmes uz atkarīgo sabiedrību.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra informāciju prasītājs ir SIA ,,NP Business Centre" dalībnieks ar 33,33% no pamatkapitāla; 66,67% pieder vienam no atbildētājiem SIA „NPBC". Savukārt vienīgais SIA "NPBC" dalībnieks ir Maltā reģistrēta sabiedrība Nordic Partners Properties Limited, Level 7, The Mali Office, The Mali Street. Floriana FRN 1470, Malta, kura lielākais dalībnieks ar 95% no pamatkapitāla ir Maltas uzņēmums Nordic Partnere limited. Līdz ar to saskaņā ar Koncernu likuma 2.panta otro daļu. 3.pantu, 4.panta pirmo daļu, par valdošo uzņēmumu varētu tikt atzīts Nordic Partnere limited. kas izšķirošo ietekmi uz SIA ,,NP Business Centre" realizē netieši caur Nordic Partnere Properties Limited un NPBC.

Taču prasība celta pret sabiedrībām, kurām nav nedz tiešas nedz netiešas ietekmes uz SIA ,,NP Business Centre", jo neviena sabiedrība, izņemot SIA "NPBC", caur kuru tiek realizēta ietekme, nav SIA ,,NP Business Centre" dalībnieks. Turklāt Nordic Partnere Properties Limited holdingā, kurā ietilpst SIA ,,NP Business Centre", ietilpst prasītāja prasības pieteikumā norādītie 12., 13., 14., 20. un 23. atbildētāji. Visi pārējie atbildētāji ir juridiskās personas, kas ietilps citos holdingos, tas ir. ir meitas citiem holdinga uzņēmumiem.

Līdz ar to atbildētāja ieskatā prasītāja prasība primšķietami ir atzīstama kā nepamatota, jo tā ir celta pret juridiskām un fiziskām personām, kas saskaņā ar Koncernu likumu nevar būt atbildīgas par zaudējumu nodarīšanu, jo nav atzīstamas par valdošo sabiedrību.

Konstatējot šos apstākļus, ir atzīstams, ka lēmums par prasības nodrošināšanu būtiski skar atbildētāju tiesības un ar likumu aizsargātās intereses un nodara būtisku kaitējumu atbildētāju saimnieciskajai darbībai, kā arī atzīstama par Latvijas Republikas Satversmē 92.pantā paredzēto tiesību uz taisnīgu tiesu un 106.pantā paredzēto tiesību uz īpašumu aizskārumu.

Ka pamatu prasības nodrošināšanai prasītajs nepamatoti atsaucas uz iepriekšeju tiesvedību, kurā nebija iesaistīts neviens no atbildētājiem kā subjekts.

Absurds ir prasītāja apgalvojums, ka atbildētājiem nepietiktu finanšu līdzekļu, lai izpildītu spriedumu par EUR 5 300 000 apmērā piedziņu, jo atbildētāju AS "Laima" un AS "Staburadze" apgrozījums 2012.gadā sastādīja EUR 12 874 144 apmērā un peļņa EUR 1 408 559 apmērā. Bez tam šo divu atbildētāju pašu kapitāls 2012.gadā ir audzis un kopā sastāda EUR 44 109 026 apmērā. Līdz ar to šiem diviem atbildētājiem vien būtu pietiekami finanšu līdzekļi, lai izpildītu tiesas spriedumu.

Fakts, ka atsevišķu atbildētāju manta ir ieķīlāta, nav pamats prasības nodrošināšanai, jo neliecina par to, ka atbildētāji nepildītu vai izvairītos no savu saistību izpildes. Kā arī maldinošs ir prasītāja apgalvojums, ka atbildētāju īpašumā esošo hipotēku summa ir lielāka nekā to kadastrālā vērtība, jo šo īpašumu tirgus vērtība ir ievērojami lielāka par to kadastrālo vērtību.

Lietā nav pierādīts prasītāja apgalvojums, ka ir pamats domāt, ka pastāv plaša neatļautu transferta cenu mehānismu izmantošana, pārdodot savu produkciju zem pašizmaksas ārzonas firmām, kuras to par reālo cenu pārdod gala pircējam.

Kā arī lietā nav iesniegti pierādījumi prasītāja apgalvojumam, ka atbildētājs Daumants Vītols ir nodrošinājis atbildētāju kredītsaistību būtisku samazinājumu pretlikumīga darījuma rezultātā.

Pieteikums pamatots uz Civilprocesa likuma 140.panta piekto daļu, Koncernu liekuma 2., 3.. 4., 33.pantu. Atbildētāji lūdz atcelt ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 20.maija lēmumu piemēroto prasības nodrošinājumu.

Atbildētāji 2014.gada 27.jūnijā iesniedza tiesā pieteikuma par prasības nodrošinājuma atcelšanu papildinājumus norādot, ka pamatojot prasības nodrošinājuma nepieciešamību, prasītājs to pamatojis uz novecojošu informāciju par atbildētāju peļņas un pašu kapitāla lielumiem. Salīdzinot atbildētāja AS "Laima" pašu kapitālu uz 2012.gada 31.decembri un uz 2013.gada 31.decembri tas ir ievērojami audzis. Kā arī atbildētāju AS "Laima", SAI "NP Foods", AS "Staburadze", SAĪ "NP Logistics", AS "Guta", SI A "Nordic Industrial Park", SIA "Nordic Technology Park" un SIA "Deco Energy" 2013.gadu ir noslēguši ar peļņu un no savas peļņas AS "Laima" viena pati varētu izpildīt spriedumu. Līdz ar to nevar būt šaubu par atbildētāju finansiālo stāvokli un iespējām izpildīt tiesas spriedumu par EUR 5 300 000 apmērā piedziņu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 140.panta piekto daļu lūdz atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 20.maija lēmumu par prasības nodrošinājumu.

Prasītājs 2014.gada 2.jūlijā iesniedza atsauksmi par atbildētāju iesniegto pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu norādot, ka no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 20.maija lēmuma redzams, ka tiesa ir izvērtējusi prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu, tādejādi izpildījusi Civilprocesa likuma 140.panta pirmās daļas prasības. Savukārt strīds par tiesību normu interpretāciju un piemērošanu ir izšķirams, skatot lietu pēc būtības, nevis prasības nodrošināšanas stadijā. Bez tam atbildētāji nav izteikuši iebildumus pret prasībā norādīto zaudējumu nodarīšanas faktu, bet izsaka tikai procesuāla rakstura iebildumus. Līdz ar to prasītājs uzskata, ka pamatojoties uz tiesu praksi izskatot pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu ir jākonstatē, ka ir mainījušies lietas apstākļi, kas bija par pamatu prasības nodrošinājuma piemērošanai, vai pierāda, ka ir zudis pamats prasības nodrošināšanai.

Atbildētāji iebilst pret prasībā norādīto, ka viņiem visiem kopā nepietiktu finanšu līdzekļu, lai izpildītu spriedumu, pamatojoties uz atbildētāju gada pārskatos pieejamajiem finanšu datiem, t.i. atsevišķu atbildētāju apgrozījums, peļņa un pašu kapitāls. Taču no tiesu izpildītāja izziņas par lēmuma par prasības nodrošinājuma izpildi redzams, ka vairāk kā mēneša laikā ir tikusi nodrošināta mazāk kā puse no prasības summas. Līdz ar to ir pamats secināt, ka prasībā norādītais apstāklis par atbildētāju finanšu līdzekļu nepietiekamību sprieduma izpildei nav mainījies. Kā arī atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus savam apgalvojumam, ka atbildētāju ieķīlāto nekustamo īpašumu faktiskā vērtība ir ievērojami lielāka nekā to kadastrālā vērtība.

Nepatiess ir atbildētāju apgalvojums, ka prasības pieteikums un tiesas lēmums balstīts uz novecojušu informāciju par atbildētāju finanšu rādītājiem, jo atbildētāju 2013.gada pārskati prasības iesniegšanas un lēmuma pieņemšanas brīdī vēl nebija publiski pieejami.

Kā arī izanalizējot atbildētāju iesniegtās atsevišķu atbildētāju 2013.gada bilances prasītājs izdara secinājumu, ka 2013.gadā šo uzņēmumu finanšu līdzekļu apjoms ir dramatiski samazinājies un līdz ar to ir pasliktinājusies to finansiālā situācija un likviditāte. Kā arī koncerna ietvaros uzņēmuma peļņa tiek novirzīta cita koncerna uzņēmuma finanšu problēmu risināšanai.

Bez no atbildētāju iesniegtajiem pierādījumiem jāatzīmē, ka tie apstiprina prasībā norādītā koncerna pastāvēšanu, taču atbildētāji maldīgi tulko Koncerna likuma normas attiecībā uz koncerna pastāvēšanu un līdzdalības līmeni.

Kā arī norāda, ka prasītāja norādīto zaudējumu nodarīšana notikusi ārpus līgumiskajām attiecībām, līdz ar to prasībā norādītās attiecības uzskatāmas par delikta attiecībām, atbildību par kurām neietekmē vēlākas izmaiņas atbildīgo personu dalībnieku vai amatpersonu sastāvā un neatbrīvo konkrētās zaudējumus nodarījušās personas no atbildības.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, 137.panta pirmo daļu un 140.pantu lūdz atbildētāju pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu noraidīt.

Atbildētāju pārstāvis M.Mežinskis tiesas sēdē pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu uzturēja pilnībā uz tajā un pieteikuma papildinājumos norādītā pamata un apstākļiem, papildus paskaidroja, ka tiesai izskatot pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu ir pienākums vērtēt prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu un šāds viedoklis balstīts uz tiesu praksi.

Atbildētāju ieskatā prasība nav pirmšķietami formāli juridiski pamatota un pastāv lielāka varbūtība, ka prasība tiks noraidīta nekā apmierināta, jo atbildētāju ieskatā prasība ir celta pret neīstajiem atbildētājiem. Šāds atbildētāju viedoklis pamatots ar to, ka prasītājs zaudējumus lūdz piedzīt solidāri no visiem atbildētājiem, kaut Koncernu likums paredz katras konkrētas personas atbildību.

Kā arī atbildētāju ieskatā prasību ir cēlusi persona, kurai nav prasījuma tiesību vai kura likumā noteiktā kārtībā nav tam pilnvarota, t.i. no lietā iesniegtajiem dokumentiem nav iespējams pārliecināties par Janas Miķelsones tiesībām pārstāvēt prasītāju.

Bez tam prasība ir pirmšķietami noraidāma, jo pieteiktajiem prasījumiem, ja arī tiem ir pamats, ir iestājies noilgums. Atbildētāju ieskatā noilgums prasītāja prasījumiem par zaudējumu piedziņu ir iestājies pamatojoties uz Koncernu likuma 33.. 27.pantu, ka prasījumi pret valdošo uzņēmumu un tā likumiskajiem pārstāvjiem noilgst piecu gadu laikā. Taču prasītājs ir pieteicis prasījumus par zaudējumu atlīdzību par darījumiem, kas slēgti līdz 2009.gadam.

Lūdz pieteikumu apmierināt.

Atbildētāju pārstāve S.Radionova tiesas sēdē pieteikumu uzturēja un papildus sniedza paskaidrojumus par prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu sniedzot savu viedokli par Koncerna likuma normu interpretāciju attiecībā uz izšķirošās ietekmes veidiem, izšķirošās ietekmes uz līdzdalības pamata jēdzienu, darbības savā vārdā, bet citas personas labā neesamību, atbildības regulējumu par Koncerna likuma normu pārkāpumiem neesot koncerna līgumam, kas nevar būt par pamatu prasītāja prasībai par solidāru zaudējumu piedziņu no visiem atbildētājiem.

Lūdz pieteikumu noraidīt.

Atbildētājs Ivo Luka - Indāns un atbildētāju SIA "NP Foods" un SIA "NP Properties" pārstāji tiesas sēdē pieteikumu uzturēja un sniedza paskaidrojumus par visu atbildētāju finansiālo situāciju un tās pozitīvo novērtējumu no neatkarīgu auditoru kompāniju puses, kas   nekādā gadījumā nevar radīt šaubas par iespējamā sprieduma izpildes iespējamību. Fakts, ka pēc tiesas lēmuma šobrīd nav apķīlāti naudas līdzekļi prasības summas apmērā neliecina, ka spriedumu nevarēs izpildīt, jo nodrošinājums ir vērsts tikai uz naudas līdzekļiem, taču par atbildētāju labo finansiālo situāciju liecina atbildētāju pašu kapitāla un peļņas pieaugums salīdzinot ar 2012.gadu, kā arī ievērojamā atbildētājiem piederošo īpašumu vērtība.

Lūdz pieteikumu noraidīt.

Prasītāja pārstāvji pieteikumu atzina par nepamatotu un noraidāmu pamatojoties uz atsauksmē uz pieteikumu norādītajiem apstākļiem un pamatiem. Papildus paskaidroja, ka prasītāja ieskatā prasības noilgums pamatojoties uz Civillikuma 1894.pantu nav iestājies. Prasītājs savas tiesības iesniegt prasījumu pret visiem atbildētājiem pamato ar tiesību zinātņu speciālista izteikto viedokli šajā jautājumā. Prasītāja ieskatā atbildētāji - uzņēmumi, kas strādā ar peļņu, koncerna ietvaros finansē zaudējumus nesošos uzņēmumus. Atbildētāju

viedoklis, ka auditoru kompānijas ir sniegušas pozitīvu atzinumu par atbildētājiem neliecina par atbildētāju labo finansiālo stāvokli, bet gan par to, ka grāmatvedība tiek kārtota pareizi un atbilstoši normatīvo aktu regulējumam. Bez tam no iesniegtajiem 2013.gada pārskatiem izriet, ka atbildētāju finanšu līdzekļu pieejamība ir samazinājusies salīdzinot ar 2012.gadu. Kā arī prasītāju ieskatā šajā stadijā tiesai ir jāvērtē atbildētāju spēja izpildīt iespējamo spriedumu, nevis godprātība. Lūdz pieteikumu noraidīt.

Trešās personas Mārča Miķelsona pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu atzina par nepamatotu un pievienojās prasītāja pārstāvju sniegtajai argumentācijai.

Lūdz pieteikumu noraidīt.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies prasītāja, atbildētāju un trešās personas pārstāvju paskaidrojumus, uzskata, ka atbildētāju pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu ir nepamatots un noraidāms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 137.panta pirmo daļu, ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Savukārt, Civilprocesa likuma 138.panta pirmās daļas 1. un 6.punkts noteic, ka prasības nodrošinājuma līdzeklis ir atbildētājam piederošās kustamās mantas un skaidras naudas apķīlāšana un to maksājumu, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, apķīlāšana.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2014.gada 20.maija lēmumu apmierināts daļēji prasītāja pieteikums pret atbildētājiem par prasības nodrošināšanu un nolemts:

1) apķīlāt atbildētāja Ivo Luka-lndāna skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 53 500 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

2) apķīlāt atbildētāja Daumanta Vītola skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 290 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

3) apķīlāt atbildētāja AS "Gutta" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 265 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

4) apķīlāt atbildētāja AS "Laima" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 1  430 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

5) apķīlāt atbildētāja AS "Staburadze" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un cilās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 130 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

6) apķīlāt atbildētāja SIA "APF" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 29 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

7) apķīlāt atbildētāja SIA "Bon Camino" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

8) apķīlāt atbildētāja SIA "Deco Energy" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 285 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

9) apķīlāt atbildētāja SIA "Detente" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 29 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

10) apķīlāt atbildētāja SIA "DUNTES NAMI INVEST" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām. EUR 7"200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

11) apķīlāt atbildētāja SIA "Ķīšezera nami" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 30 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

12) apķīlāt atbildētāja SIA "Nordic Industrial Park" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 57 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

13) apķīlāt atbildētāja SIA "Nordic Technologies" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 30 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

14) apķīlāt atbildētāja SIA "Nordic Technology Park" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 72 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

15) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

16) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Daugavpils biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

17) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Duntes biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

18) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Foods", skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 1 473 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

19) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Industrial Village" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

20) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Jelgavas biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri . pienākas no trešajām personām, EUR 57 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

li) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Logistics" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 570 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

22) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Management" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajam personām, EUR 215 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

23) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Properties" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām. EUR 143 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

24) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Rēzeknes biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā ari maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

25) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Salaspils biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā ari maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

26) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Valdlauču biznesa centrs" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

27) apķīlāt atbildētāja SIA "NPBC" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 4 300 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

28) apķīlāt atbildētāja SIA "SAIDA" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

pārējā daļā prasītāja pieteikumu par prasības nodrošināšanu noraidīts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.panta piekto daļu prasības nodrošinājumu pēc puses motivēta pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura nodrošinājusi prasību.

No atbildētāju iesniegtā pieteikuma un tā papildinājumiem izriet, ka viens no pamatiem prasības nodrošinājuma atcelšanai ir tas, ka prasība pirmšķietami nav formāli juridiski pamatota.

Kā izriet no Civilprocesa likuma 140.panta pirmās daļas izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu. Savukārt minētā likuma 140.panta piektā daļa nenosaka, ka lemjot jautājumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu pēc puses lūguma tiesai būtu atkārtoti jāizvērtē prasības pirmšķietamais formālais juridiskais pamatojums.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka šādi atbildētāja norādītie argumenti nevar būt par pamatu prasības nodrošinājuma atcelšanai atbilstoši Civilprocesa likuma 140.panta piektajai daļai. Tiesas ieskatā jautājums par to, vai prasība ir pirmšķietami apmierināma, var tikt vērtēts tad, kad tiek skatīts pieteikums par prasības nodrošināšanu.

Piemērojot minēto tiesību normu tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu ņem vērā judikatūru, t.i. Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 20.jūnija lēmumu lietā nr.SKC-1644/2012; 2012.gada 31.janvāra lēmumu lietā nr.SKC-928/2012 un 2013.gada 24.aprīļa lēmums lietā nr.SKC-1654/2013.

Atbildētāju iebildumus, ka tiesnese piemērojot prasības nodrošinājumu savā 2014.gada 20.maija lēmumā nav vērtējusi prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu, tiesa atzīst par nepamatotiem. Kā izriet no minētā lēmuma 14.1pp. tiesnese ir sniegusi vērtējumu par prasības pirmšķietami formālo juridisko pamatojumu, kas dod pamatu prasības nodrošināšanai, t.i. vērtējusi prasītāja materiālo prasības tiesību esamību un tā formālo juridisko paifiatojumu.

Fakts, ka atbildētāji nepiekrīt prasītāja sniegtajam juridiskajam pamatojumam un norāda uz nepareizu tiesību normu interpretāciju no prasītāja puses sniedzot savu piemērojamo tiesību normu interpretāciju, tiesas ieskatā nevar būt pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai. Tiesa atzīst, ka jautājums par tiesību normu piemērošanu un interpretāciju ir strīds starp pusēm pēc būtības, kas izšķirams skatot lietu pēc būtības un pieņemot galīgo nolēmumu lietā. Līdz ar to tiesas ieskatā atkārtota prasības pirmšķietamā formālā juridiskā pamatojuma izvērtēšana šajā procesa stadijā nav pieļaujama.

Tiesa atzīst, ka izskatot pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, ir jākonstatē, ka ir mainījušies faktiskie lietas apstākļi, kas bija par pamatu nodrošinājuma piemērošanai, vai tādu apstākļu konstatēšana, kas pierāda, ka zudis pamats prasības nodrošināšanai.

Tiesas ieskatā atbildētājs nav iesniedzis nekādus pierādījumus, ka ir mainījušies faktiskie lietas apstākļi, kas bija par pamatu nodrošinājuma piemērošanai, kā arī tiesa nav konstatējusi tādus apstākļus, kas pierāda, ka ir zudis pamats prasības nodrošināšanai.

Kā izriet no zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Lazdāna 2014.gada 30.jūnijā sastādītā paziņojuma izpildu lietā nr.00895/059/2014 pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 27.maijā izdoto izpildu rakstu lietā nr.C30434214, līdz 2014.gada 30.maijam apķīlāta, atbildētājiem piederoša naudas summa, EUR 2 214 733,91 apmērā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka tiesneses 2014.gada 20.maija lēmums par prasības nodrošināšanu pret atbildētājiem izpildīts tikai daļēji un no kopējās nodrošinātās summas ir bijis iespējams apķīlāt atbildētāju naudas līdzekļus summā, kas nesasniedz pusi no kopējās summas, līdz kurai sniedzas prasības nodrošinājums.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka ir apstiprinājies prasības pieteikumā un tiesneses 2014.gada 20.maija lēmumā norādītais, ka pastāv pietiekams pamats šaubām par iespējamā sprieduma izpildes iespējamību. Kā arī minētais liecina, ka faktiski prasības apmierināšanas gadījumā, sprieduma izpilde var būt apgrūtināta vai pat neiespējama.

Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāju apgalvojumus, ka faktiski atbildētāju finansiālā situācija un finanšu rādītāju analīze liecina, ka nevar būt nekādas šaubas par atbildētāju iespējām izpildīt tiesas spriedumu, jo daļai atbildētāju salīdzinot ar 2012.gadu ir audzis pašu kapitāls, peļņas apmērs ievērojami pārsniedz prasības summas apmēru, kā arī atbildētājiem pieder nekustamie īpašumi, kuru faktiskā vērtība pārsniedz uz tiem reģistrēto hipotēku vērtību un prasības summu. Tiesa atzīst, ka šādi atbildētāju apgalvojumi nevar būt par pamatu uzskatam, ka iespējamā tiesas sprieduma izpilde lietā nevar būt apgrūtināta vai neiespējama. No atbildētāju iesniegtajiem atsevišķu atbildētāju 2013.gada pārskatiem redzams atbildētāju pašu kapitāla apjoms, naudas līdzekļu apgrozījuma apjoms un peļņas apjoms 2013.gadā. Taču neskatoties uz to lēmumu par prasības nodrošinājumu attiecībā pret atbildētāju AS "Laima", kurš izvērtējot tā finanšu rādītājus, pēc atbildētāju apgalvojuma varētu viens pats izpildīt iespējamo spriedumu, ir bijis iespējams izpildīt tikai daļēji par summu EUR 175 809,87 apmērā, no apķīlātajiem EUR 1 430 000 apmērā. Kā arī attiecībā uz atbildētājiem AS "Gutta", AS "Staburadze", SIA "NP Logistic", uz kuru stabilo finansiālo stāvokli norāda atbildētāji, lēmumu par prasības nodrošināšanu nav bijis iespējams izpildīt pilnībā.

Neskatoties uz to, ka attiecībā uz atbildētājiem SIA "Deco Energy", SIA "Duntes nami invest", SIA  Nordic Industrial Park", SIA "Nordic Technologies", SIA "Nordic Technology", SIA "Duntes biznesa parks", SIA "NP Foods", SIA "NP Jelgavas biznesa parks", SIA "Saida" un SIA "NP Industrial Village" prasības nodrošinājums ir izpildīts pilnībā tiesai nav pamata uzskatīt, ka iespējamā sprieduma izpilde varētu nebūt apgrūtināta, vai, ka attiecībā uz šiem atbildētājiem būtu mainījušies apstākļi, kas būtu par pamatu prasības nodrošinājuma atcelšanai, jo kā izriet no prasības pieteikuma prasītājs ir pieteicis prasījumu par solidāru piedziņu no visiem atbildētājiem, bet attiecībā pret šiem atbildētājiem izpildītā prasības nodrošinājuma summa nesedz visu prasības summu.

Kā arī atbildētāji uzskatot, ka nevar būt šaubu par atbildētāju spēju izpildīt iespējamo spriedumu, nav iesnieguši tiesai pieteikumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa maiņu atbilstoši Civilprocesa likuma 140.panta trešās daļas noteikumiem, norādot uz prasības nodrošinājuma līdzekli, kura piemērošana var pilnībā nodrošināt iespējamā sprieduma izpildi un vienlaicīgi netraucēt atbildētāju saimniecisko darbību un nepasliktinātu to finansiālo situāciju.

Kā arī atbildētāji nav izmantojuši Civilprocesa likuma 140.panta ceturtajā daļā noteikto tiesību iemaksāt tiesu izpildītāja depozītā nodrošinātās prasības summu, kas būtu par pamatu aizstāt piemēroto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu. Bez tam šāda atbildētāja rīcība nepārprotami liecinātu par atbildētāju maksātspēju un to, ka nevar būt šaubu par iespējamā sprieduma izpildi.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka faktiski šobrīd lietā ir iesniegti pierādījumi par to, ka pilnībā nav iespējams izpildīt tiesneses lēmumu par prasības nodrošināšanu par kopējo summu EUR 5 370 000 apmērā. Savukārt atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus, ka iespējamā sprieduma izpilde lietā būs iespējama un nebūs apgrūtināta.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka nav pamata ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2014.gada 20.maija lēmumu piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 140.panta piektās daļas, tiesa nolēma:

noraidīt Ivo Luka- Indāna. Daumanta Vītola, AS "Gutta", AS "Laima", AS "Staburadze", SIA "APF", SIA "Bon Camino", SIA "Deco Energy", SIA "Detente", SIA "Duntes Nami Invest", SIA "Ķīšezera nami" SIA "Nordic IndustriaîPark", SIA "Nordic Technologies", SIA "Nordic Technology Park". SIA "NP Biznesa parks", SIA "NP Daugavpils biznesa parks", SIA "NP Duntes biznesa parks", SIA "NP Foods", SIA "NP Industriaî Village", SIA "Jelgavas biznesa parks". SIA "NP Logistics", SIA "NP Logistics", SIA "NP Management", SIA "NP Properties". SIA "NP Rēzeknes biznesa parks", SIA "NP Salaspils biznesa parks", SIA "NP Valdlauču biznesa centrs", SIA "NPBC", SIA "Saida" pieteikumu par ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2014.gada 20.maija lēmumu piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanu.

Lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot blakus sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese K.Zdanovska.

Novērtē šo rakstu:

21
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...