Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas Centra rajona tiesa pieņēmusi izskatīšanai Lato Lapsas prasību pret Latvijas radio un tā "pētniecisko žurnālisti" Gintu Mūrnieci. Pieteikums iesniegts nevis par goda un cieņas aizskaršanu, bet gan, prasot atzīt Latvijas radio rīcības kodeksa pārkāpumu un atvainošanos par to. Pietiek šodien publisko Lapsas prasības pieteikuma fragmentus, kas sniedz skaidrību par lietas būtību un rāda, ka Latvijas radio tradicionālā aizbildināšanās ar viedokļu paušanas brīvību ne vienmēr ir pamatota un atbilstoša tā darbību noteicošajiem normatīvajiem aktiem.

I Lietas faktiskie apstākļi

2014. gada 24. oktobrī pulksten 13.35 Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pieteica sižetu „Balsu pirkšana vai provokācija” par "provokāciju, kas itin labi iederas melnā PR kampaņā, kas īpaši pirms vēlēšanām aktivizējas divos interneta portālos – pietiek.com un puaro.lv, vēršoties pret konkrētas valdošās partijas „Vienotības” redzamākiem politiķiem", akcentējot, ka šo versiju pētījusi Latvijas Radio darbiniece Ginta Mūrniece (turpmāk tekstā - Atbildētāja).

Minētajā sižetā Atbildētāja Latvijas Radio klausītājiem par mani, Lato Lapsu (turpmāk tekstā - Prasītājs), paziņoja: "Un lai kā Lapsa cenšas pasniegt, ka kompromati, kas publiskoti avīzē „Vienotība pietiek“, ir pašu "Vienotības" biedru pasūtījumi pret saviem partijas biedriem, tas izklausās pēc „suņa murgiem”."

Tātad Latvijas Radio darbiniece, kas nodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku, sižetā, kas tika izziņots kā pētniecisks, paziņoja, ka Prasītāja iepriekšēji izteikumi izklausās pēc suņa murgiem.

Savukārt 2014. gada 30.oktobrī pulksten 13.35 Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pieteica sižetu „Vadības maiņa Drošības policijā. Kā to vērtēt?”, akcentējot, ka to, "kādi zemteksti pavada šo „rokādi”, vairāk pētījusi kolēģe Ginta Mūrniece".

Minētajā sižetā Atbildētāja Latvijas Radio klausītājiem par Prasītāju paziņoja: "Drošības policijas lietvedībā ir arī viens kriminālprocess, kurā mums visiem zināmajam melnās spalvas meistaram Lapsam ir piemērots aizdomās turamā statuss, taču fakts, ka šādi spalvas meistari var brīvi un vienpusēji, var teikt, atšaut ar vārdu straumēm valsts augstākās amatpersonas."

Tātad Latvijas Radio darbiniece, kas nodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku, sižetā, kas tika izziņots kā pētniecisks, paziņoja, ka Prasītājs esot "visiem zināms melnās spalvas meistars" un ka "fakts, ka šādi spalvas meistari var brīvi un vienpusēji, var teikt, atšaut ar vārdu straumēm valsts augstākās amatpersonas".

II Prasījuma pamats

Lietā nav strīda par to, vai Atbildētājiem ir tiesības paust savu personisko viedokli par trešajām personām, norisēm vai faktiem. Šīs tiesības Atbildētājiem nodrošina Latvijas Republikas Satversmes 100.pants - ikviena persona, t.sk. Atbildētāji, ir tiesīgi paust savus uzskatus, tajā skaitā - vērtējumu par citu personu.

Taču Latvijas Radio ir viens no Latvijā reģistrētiem sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, un gan uz to, gan uz tajā strādājošiem darbiniekiem attiecas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas.

Likumdevējs šo likumu ir pieņēmis, jo ir uzskatījis par nepieciešamu īpaši definēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību. Šīs likumdevēja pieņemtās normas līdz šim ir uzskatītas par atbilstošām, un nav zināms gadījums, kad tās būtu apstrīdētas. Tās nav apstrīdējis arī kāds no Atbildētājiem.

Likumdevējs šā likuma 24.panta ceturtajā daļā ir īpaši norādījis, ka "elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem" un ka "komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru".

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta piekto daļu "Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izstrādā savu publiski pieejamu rīcības kodeksu, kurā norāda savas darbības pamatprincipus, akceptētos ētiskas darbības nosacījumus".

No likuma normām izriet, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem savā ikdienas darbībā jārīkojas atbilstoši gan to pieņemtā rīcības kodeksa normām, gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normām.

VSIA Latvijas Radio interneta mājas lapā (http://www.latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/) atbilstoši minētajā likumā noteiktajam ir publiski pieejams Latvijas Radio rīcības kodekss, kurā attiecībā uz Latvijas Radio žurnālistu profesionālajiem kritērijiem norādīts:

"5. Latvijas Radio žurnālistu profesionālie kritēriji

5.1. Patiesība un precizitāte

Žurnālistam vienmēr maksimāli jācenšas noskaidrot patiesība, kā un kāpēc ir veidojusies kāda situācija, notikums vai konflikts. Tā ir jāpamato ar faktiem, pārbaudītiem informācijas avotiem un fiksētiem pierādījumiem (audio ierakstiem, dokumentiem, statistiku u.c.). Žurnālistam pret savu auditoriju ir jābūt godīgam, nepieļaujot subjektīvu skatījumu vai spekulatīvu faktu traktējumu.

5.2. Objektivitāte un viedokļu daudzveidība

Žurnālistam, veidojot raidījumu, jāizvairās no personīgā viedokļa paušanas. Pirmkārt, jābalstās uz faktiem, tad jāizmanto informācija, kas palīdz saprast kontekstu, un jāpiedāvā pietiekami interesanti un daudzveidīgi viedokļi. Nav pieļaujama tendenciozitāte ne satura izklāstā, ne ziņu vai materiāla izkārtojumā, ne arī balss intonācijā vai vārdu izvēlē."

Attiecībā uz pētniecisko žurnālistiku Latvijas Radio minētajā rīcības kodeksā norādīts:

"6.6. Pētnieciskā žurnālistika

Pētnieciskais raidījums ir radio programma, kurā žurnālists atklāj vēl nezināmus faktus, procesus un to cēloņus ar nolūku piesaistīt sabiedrības uzmanību, atklājot nelikumīgu, neētisku vai sociāli netaisnīgu rīcību. Pētnieciskajā žurnālistikā maksimāli jāievēro augsti profesionālie kritēriji (5.1.-5.5.), kā arī ētiskie principi."

No šiem minētā rīcības kodeksa punktiem izriet, ka Latvijas Radio pētnieciskajos raidījumos ir maksimāli jāievēro gan ētiskie principi, gan augsti profesionālie kritēriji, tostarp "žurnālistam vienmēr maksimāli jācenšas noskaidrot patiesība, kā un kāpēc ir veidojusies kāda situācija, notikums vai konflikts", "tā ir jāpamato ar faktiem", "veidojot raidījumu, jāizvairās no personīgā viedokļa paušanas", "nav pieļaujama tendenciozitāte ne satura izklāstā, ne ziņu vai materiāla izkārtojumā, ne arī balss intonācijā vai vārdu izvēlē".

Latvijas Radio interneta mājas lapā daudzviet ir norādīts, ka Latvijas Radio darbiniece - Latvija Radio interpretācijā "žurnāliste" - Ginta Mūrniece ir "žurnāliste", kas veido "analītiskus raidījumus" un "analītiskus materiālus", nodarbojas ar "pētniecību" un "pēta".

Uz to ir norādīts arī abos pieminētajos sižetos.

Tātad uz minētās G. Mūrnieces (Bartkevičas) veidotiem raidījumiem un sižetiem Latvijas Radio attiecas minētajā rīcības kodeksā uzskaitītie žurnālistu darbības profesionālie kritēriji.

Abos pieminētajos sižetos minētie kritēriji attiecībā uz Prasītāju nav ievēroti.

Latvijas Radio rīcības kodeksā norādīts, ka "žurnālistam vienmēr maksimāli jācenšas noskaidrot patiesība, kā un kāpēc ir veidojusies kāda situācija, notikums vai konflikts. Tā ir jāpamato ar faktiem, pārbaudītiem informācijas avotiem un fiksētiem pierādījumiem (audio ierakstiem, dokumentiem, statistiku u.c.)".

Minētajā 24. oktobra sižetā, paziņojot, ka Prasītāja iepriekšēji izteikumi izklausās pēc suņa murgiem, Atbildētāja nav mēģinājusi noskaidrot patiesību un nav to mēģinājusi pamatot ar faktiem, pārbaudītiem informācijas avotiem un fiksētiem pierādījumiem.

Lai gan Atbildētāja iepriekš ir vairākkārt kontaktējusies ar Prasītāju par profesionāliem jautājumiem, šajā gadījumā Atbildētāja pretēji rīcības kodeksa normām nav mēģinājusi noskaidrot patiesību, uzklausot pašu Prasītāju.

Lai gan rīcības kodeksā norādīts, ka "žurnālistam pret savu auditoriju ir jābūt godīgam, nepieļaujot subjektīvu skatījumu vai spekulatīvu faktu traktējumu", Atbildētāja konkrētajā sižetā ir pieļāvusi šādu subjektīvu skatījumu, personisku apsvērumu vai slinkuma dēļ nepārbaudot faktus un par Prasītāju paužot subjektīvu skatījumu, ka tā izteikumi izklausoties pēc suņa murgiem.

Lai gan rīcības kodeksā norādīts, ka "žurnālistam, veidojot raidījumu, jāizvairās no personīgā viedokļa paušanas", Atbildētāja par Prasītāju ir paudusi tieši un nepārprotami šādu personīgo viedokli, paziņojot, kā tieši viņai "izklausās" Prasītāja izteikumi.

Rīcības kodekss arī noteic, ka "nav pieļaujama tendenciozitāte ne satura izklāstā, ne ziņu vai materiāla izkārtojumā, ne arī balss intonācijā vai vārdu izvēlē."

Tiesa pēc saviem ieskatiem var izprasīt no Atbildētāja sižeta ierakstu, lai izvērtētu Atbildētājas tendenciozitāti šajos parametros, - Prasītājs neņemas tos vērtēt.

Viss iepriekš minētais pilnā apmērā attiecas arī uz otru no pieminētajiem sižetiem, kurā Atbildētāja - Latvijas Radio darbiniece, kas nodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku, sižetā, kas tika izziņots kā pētniecisks, paziņoja, ka Prasītājs esot "visiem zināms melnās spalvas meistars" un ka "fakts, ka šādi spalvas meistari var brīvi un vienpusēji, var teikt, atšaut ar vārdu straumēm valsts augstākās amatpersonas".

Tādējādi Atbildētāji ir pārkāpuši Latvijas Radio rīcības kodeksa normas, tādējādi nodarot Prasītājam morālu kaitējumu, kas nebūtu iespējams, ja Atbildētāji būtu ievērojuši šīs normas.

III  Lūgumi tiesai

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, lūdzu:

- pieņemt izskatīšanai Prasītāja Lato Lapsas prasības pieteikumu pret Atbildētājiem VSIA Latvijas Radio, reģ.nr. 40003080614, adrese: Doma laukums 8, Rīga, LV-1505, un Gintu Mūrnieci (Gintu Bartkeviču), personas kods: nav zināms, adrese: nav zināma, darba vieta: VSIA Latvijas Radio, par personas pamattiesību aizskāruma konstatēšanu, par Latvijas Radio rīcības kodeksa pārkāpuma atzīšanu un atvainošanos;

- nepieciešamības gadījumā izprasīt no Atbildētāja VSIA Latvijas Radio, reģ.nr. 40003080614, adrese: Doma laukums 8, Rīga, LV-1505, 2014. gada 24. oktobra pulksten 13.35 Latvijas Radio raidījuma "Krustpunktā" sižeta „Balsu pirkšana vai provokācija” ierakstu un 2014. gada 30.oktobra pulksten 13.35 Latvijas Radio raidījuma "Krustpunktā" sižeta „Vadības maiņa Drošības policijā. Kā to vērtēt?” ierakstu;

- atzīt, ka Atbildētāji VSIA Latvijas Radio, reģ.nr. 40003080614, adrese: Doma laukums 8, Rīga, LV-1505, un Ginta Mūrniece (Ginta Bartkeviča), personas kods: nav zināms, adrese: nav zināma, darba vieta: VSIA Latvijas Radio, aizskāruši Prasītāja Lato Lapsas tiesības uz goda un cieņas neaizskaramību;

- atzīt par prettiesisku Atbildētāju VSIA Latvijas Radio, reģ.nr. 40003080614, adrese: Doma laukums 8, Rīga, LV-1505, un Gintas Mūrnieces (Gintas Bartkevičas), personas kods: nav zināms, adrese: nav zināma, darba vieta: VSIA Latvijas Radio rīcību, neievērojot Latvijas Radio rīcības kodeksu;

- noteikt Atbildētājiem VSIA Latvijas Radio, reģ.nr. 40003080614, adrese: Doma laukums 8, Rīga, LV-1505, un Gintai Mūrniecei (Gintai Bartkevičai), personas kods: nav zināms, adrese: nav zināma, darba vieta: VSIA Latvijas Radio (desmit) dienu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās pārraidīt šādu atvainošanos, uzdodot šo atvainošanos nolasīt Atbildētājai - G. Mūrniecei, kā arī Atbildētāja pārstāvim - VSIA Latvijas Radio valdes loceklim Jānim Siksnim, kurš saskaņā ar amata aprakstu ir atbildīgs par Latvijas Radio rīcības kodeksa ievērošanu:

"Es, Latvijas Radio darbiniece Ginta Mūrniece, atvainojos Latvijas Radio klausītājiem, ka divos manos Latvijas Radio pārraidītos sižetos 2014. gada 24. oktobrī un 30. oktobrī, runājot par žurnālistu Lato Lapsu, atļāvos savos izteikumos par viņu pārkāpt Latvijas Radio rīcības kodeksu. Es nožēloju savu neprofesionālo un negodprātīgo rīcību un apsolos tā vairāk nedarīt."

"Es, Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis, atvainojos Latvijas Radio klausītājiem, ka divos manis vadītā Latvijas Radio pārraidītos sižetos 2014. gada 24. oktobrī un 30. oktobrī, runājot par žurnālistu Lato Lapsu, žurnālistes Gintas Mūrnieces izteikumos par viņu tika pārkāpts Latvijas Radio rīcības kodekss. Es nožēloju savu neprofesionālo rīcību un apsolos tā vairāk nedarīt."

- piedzīt no Atbildētājiem VSIA Latvijas Radio, reģ.nr. 40003080614, adrese: Doma laukums 8, Rīga, LV-1505, un Gintas Mūrnieces (Gintas Bartkevičas), personas kods: nav zināms, adrese: nav zināma, darba vieta: VSIA Latvijas Radio ar lietas vešanu saistītos izdevumus (tiks precizēti lietas izskatīšanas gaitā).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

21

Apspriežamie jautājumi

FotoBiju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu uz Latviju. Tāpēc gribētu dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus, kas šajā sakarā rodas.
Lasīt visu...

21

Preventīvais uzbrukums

FotoPēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jebkā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.
Lasīt visu...

21

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

FotoKriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir loģiski. Nesodamības apstākļos visatļautība nevar stāvēt uz vietas. Pēc 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām pie varas nāca latviešu tautas vēsturē visnevērtīgākā paaudze (manis dēvētā “6.oktobra paaudze”). Tās valdīšanas laikā visatļautības paplašināšanās un intensificēšanās (eskalācija) ir acīmredzams fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...