Tiesa skaidri norāda Strīķei, Jurašam un Bordānam: ikvienam ir tiesības paust savu viedokli, pat ja tas nesakrīt ar jūsējo
PIETIEK23.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Likums „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” noteic, ka sapulcēs, gājienos un piketos pastāv vārda un valodas brīvība, un tas nozīmē, ka ikvienam ir tiesības paust savu viedokli, pat ja tas nesakrīt ar pasākuma organizētāju viedokli, turklāt nav pieļaujama valsts iejaukšanās personu tiesībās uz pulcēšanās un vārda brīvības realizāciju pat, ja tiek aizstāvēti viedokļi, kas krasi atšķiras no lielas daļas sabiedrības viedokļiem. Tas skaidri norādīts tiesas lēmumā saistībā ar notikumiem pagājušā gada vasaras beigās, kad divās „tautas sapulcēs”, kuras organizēja Jutas Strīķes, Jura Juraša un Jāņa Bordāna partija, pēc rīkotāju vēlmes tika aizturēts cilvēks, kurš bija ieradies ar plakātu, ko „tautas sapulces” rīkotāji nevēlējās redzēt savā pasākumā. Pietiek šodien publicē pilnus tiesas lēmumus šajā jautājumā.
Pagājušā gada augusta beigās Valsts policija Strīķes un Juraša organizētās pirmās „tautas sapulces” aizturēja juristu Rodiju Rododendru, kurš uz pasākumu bija ieradies ar šādu plakātu - „100% šis pasākums Jurašam/Strīķei ir Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros… „JURAŠS/STRĪĶE, NOLIEC DEPUTĀTA MANDĀTU!” #RĪDZENESSARUNAS”.
Savukārt atkārtotajā "tautas sapulcē" Rododendrs atkal bija ieradies ar "nepareiza" satura plakātu, kas neatbilda pasākuma organizētāju viedoklim par „pareizās tautas” uzskatiem. Kaut gan Rododendrs bija ieradies ar plakātu, kura vēstījumi bija vēl korektāki, tas viņu neglāba viņu no jaunas aizturēšanas.
Valsts policija tā arī nespēja sniegt abu aizturēšanu pamatojumu, savukārt šodien Pietiek publicē divus tiesas lēmumus, ar kuriem policijas rīcība ir atzīta par nepamatotu. Vienlaikus abi dokumenti sniedz detalizētu ieskatu par to, kā Strīķes un Juraša nodibinātās Jaunās konservatīvās partijas vadība raugās uz tiesiskuma jautājumiem un tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju izmantošanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
