Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā rajona tiesa ir uzlikusi par pienākumu Andas Čakšas vadītajai Veselības ministrijai sniegt ziņas par „labo darbu čempiones” padomnieka, „oligarhu ielikteņa” Sergeja Ancupova atalgojuma pamatojumu un viņa darba izvērtējumu.

Pērn atklājās, ka Ancupovam, kurš kopš 2017. gada decembra vidus bija kļuvis par piekto padomnieku Veselības ministrijā, ministre Čakša 30% piemaksu „par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti” noteikusi ne tikai līdz ar darba sākumu, par darba kvalitāti nemaz nepārliecinoties, bet arī uzreiz uz pusgadu. Turklāt šāda pati piemaksa ar šādu pašu pamatojumu uz uzreiz uz pusgadu bija noteikta arī virknei citu Čakšai īpaši pietuvinātu personu.

Kā liecināja Pietiek rīcībā nonācis Čakšas rīkojums, 30% piemaksas „par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti” bija noteiktas visām ministrei īpaši pietuvinātajām personām – reizē ar Ancupovu arī biroja vadītājam Andrejam Panteļējevam un padomniekiem Ilzei Āboliņai, Inesei Dābolai, Natālijai Bolbatei un Maritai Truhanovai. Turklāt ministrija nevēlējās atklāt šo personu darba novērtējuma rezultātus.

Pietiek jau informēja, ka no jebkādas atbildības par šo apšaubāmo nodokļu maksātāju līdzekļu izmantojumu ir konsekventi izvairījies līdzšinējais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS – tāpat kā Čakša), kurš ilgāku laiku skaitījās veselības ministra pienākumu izpildītājs un it kā arī esot izmantojis Ancupova „personisko ieguldījumu” un „kvalitatīvo darbu”.

Saņemot jautājumus saistībā ar Ancupova papildatalgojumu, vispirms Kučinskis ar sava preses sekretāra, kādreizējā žurnālista Andreja Vaivara starpniecību mēģināja apgalvot, ka „šis ir jautājums Veselības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Lapiņam vai biroja vadītājam Andrejam Panteļējevam”.

Savukārt uz aizrādījumu, ka iepriekšējo rīkojumu par „personiskā ieguldījuma” piemaksu Ancupovam ir noteikusi nevis kāda no šīm amatpersonām, bet gan pati ministre, Kučinskis izdomāja jaunu izvairīšanās ceļu, tagad paziņojot, ka jautājums esot pārsūtīts… pašam Ancupovam. Savukārt padomnieks savas stratēģiskās komunikācijas prasmes apliecināja, ignorējot premjera pāradresēto jautājumu.

Kā zināms, neveiksmīga oligarhu ielikteņa slavu guvušais Ancupovs par piekto padomnieku Veselības ministrijā paklusām kļuva 2017. gada 11. decembrī. Tāpat kā cits slavens stratēģis Zigurds Zaķis, kurš pērn paklusām tika iecelts par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa stratēģiskās attīstības jautājumu padomnieku, arī Ancupovs ministrijā nodarbojoties ar stratēģijas jautājumiem.

Iepriekšējais Ancupova publiski zināmais amats bija stratēģisko padomu došana partijas No sirds Latvijai vadītājai Ingunai Sudrabai. Taču plašāko slavu Ancupovs ir guvis ar savu īslaicīga un pagalam neveiksmīga „oligarhu ielikteņa” lomu pirms dažiem gadiem notikušajās lielajās pārmaiņās laikrakstā Diena.

Pagājušā gada oktobrī Ancupovs par saviem stratēģiskajiem padomiem ministrijā saņēma 1275 eiro atalgojumu.

Pietiek šodien publicē Administratīvās rajona tiesas spriedumu pilnā apmērā.

Lieta Nr.A420161618 (A42-01616-18/46)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Pone,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz pieteicēja Lato Lapsas pieteikumu par Veselības ministrijas faktiskās rīcības, nepienācīgi sniedzot informāciju uz Lato Lapsas 2018.gada 21.janvāra iesniegumu, atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu sniegt 2018.gada 21.janvāra iesniegumā pieprasīto informāciju attiecībā par veselības ministra padomnieka Sergeja Ancupova darbu, darba kvalitātes un personiskā ieguldījuma novērtēšanu laika posmā no 2017.gada 11.decembra līdz 2017.gada 12.decembrim un sniegt pārskatu par Veselības ministrijas aktivitātēm stratēģiskajā komunikācijā laika posmā no 2017.gada 11.decembrim līdz 31.decembrim un laika posmā no 2018.gada 1.janvāra līdz 21.janvārim, un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu – pienākuma uzlikšanu Veselības ministrijai atvainoties.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs ar 2018.gada 21.janvāra iesniegumu ir vērsies Veselības ministrijā, lūdzot sniegt informāciju par atalgojuma noteikšanu ministrijas darbiniekam Sergejam Ancupovam un viņa pieņemšanu darbā:

1) vai uzminēto amatu tika rīkots konkurss? Ja jā, nosūtiet saites uz attiecīgo sludinājumu. Ja nē, paskaidrojiet iemeslus;

2) kādām prasībām vajadzēja atbilst personai, kas pretendēja uz šo amatu? Vai šīs prasības bija definētas? Ja jā, nosūtiet attiecīgā lietvedības dokumenta kopiju. Ja nē, paskaidrojiet iemeslus;

3) veselības ministre A.Čakša 2017.gada 12.decembrī parakstījusi rīkojumu par piemaksu veselības ministra padomniekam Sergejam Ancupovam 30% apmērā no noteiktās mēnešalgas no 2017.gada 11.decembra līdz 2017.gada 31.decembrim. Ņemot vērā, ka S.Ancupovs pieņemts darbā 11.decembrī, sniedziet skaidrojumu, ar kādu metodiku laikā no 11.decembra līdz 12.decembrim Veselības ministrijā tika novērtēta S.Ancupova darba kvalitāte? Kas to novērtēja? Kādus darbus minētais S.Ancupovs bija veicis laikā no 11.decembra līdz 12.decembrim? Atbildēm pievienojiet lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu to patiesīgumu;

4) veselības ministre A.Čakša 2017.gada 12.decembrī parakstījusi rīkojumu par piemaksu veselības ministra padomniekam Sergejam Ancupovam 30% apmērā no noteiktās mēnešalgas no 2017.gada 11.decembra līdz 2017.gada 31.decembrim. Ņemot vērā, ka S.Ancupovs pieņemts darbā 11.decembrī, sniedziet skaidrojumu, ar kādu metodiku laikā no 11.decembra līdz 12.decembrim Veselības ministrijā tika novērtēts S.Ancupova personiskais ieguldījums? Kas to novērtēja? Atbildēm pievienojiet lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu to patiesīgumu;

5) vai arī 2018.gada janvārī un februārī S.Ancupovam noteikta attiecīgā piemaksa? Ja jā, nosūtiet attiecīgo rīkojumu kopijas;

6) sniedziet pārskatu par darbiem, ko S.Ancupovs veicis laika posmā no 2017.gada 11.decembra līdz 31.decembrim un laika posmā no 2018.gada 1.janvāra līdz 21.janvārim;

7) sniedziet pārskatu par Veselības ministrijas aktivitātēm stratēģiskajā komunikācijā laika posmā no 2017.gada 11.decembra līdz 31.decembrim un laika posmā no 2018.gada 1.janvāra līdz janvārim (ņemot vērā iepriekšējā jautājumā norādīto termiņu, pieņemams, ka domāts līdz 21.janvārim) (lietas 8.lapa).

Veselības ministrijas valsts sekretārs, atbildot uz pieteicēja informācijas pieprasījumu, 2018.gada 7.februāra vēstulē (lietas 5.-6.lapa) attiecībā par pirmo jautājumu, atsaucoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 24. un 25.pantā noteikto, norādījis, ka konsultatīvo amatpersonu ministrs pieņem darbā.  

Par konsultatīvās amatpersonas amata prasībām norādīts uz Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos Nr.1075 „Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” ietverto konsultatīvās amatpersonas kā 25 II amata saimes amata raksturojumu. Kā arī sniegta informācija par S.Ancupova darba līgumā noteiktajiem pienākumiem (konsultēt un sniegt padomus ministrei sabiedrisko attiecību jautājumos, koordinēt saziņu starp Veselības ministriju un nozares nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un sociālajām un sabiedriskajām organizācijām; piedalīties Veselības ministrijas un citu institūciju organizētās sanāksmēs un darba grupās deleģēto pilnvaru ietvaros un pārstāvēt ministres viedokli tajās; uzturēt saziņu ar citām iestādēm un institūcijām deleģēto pilnvaru ietvaros). Atbildē papildus norādīts, ka ministra padomnieka pienākumos ietilpst pienākums sniegt konsultācijas un ieteikumus ministrijas darbības nodrošināšanai, tostarp konkrētās situācijas analīzes veikšana, sava vērtējuma un ieteikumu sniegšana turpmākai rīcībai, kas realizējams arī darba pārrunu un sanāksmju laikā.

Attiecībā par piemaksu piešķiršanu vēstulē norādīts, ka atlīdzības noteikšanā tiek izmantoti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktie principi (turpmāk – Atlīdzības likums). Atlīdzības likuma 14.panta divpadsmitajā daļā minētā piemaksa tiek noteikta, ņemot vērā darbinieku ieguldījumu ministrijas mērķu sasniegšanā, par personisko ieguldījumu stratēģisko un operatīvo jautājumu koordinēšanā, reformu īstenošanā un pārmaiņu ieviešanā veselības ministrijas resorā un nozarē.

Par S.Ancupova veiktajiem darbiem vēstulē norādīts, ka atbilstoši darba līgumā noteiktajiem pienākumiem S.Ancupovs kopš darba attiecību uzsākšanas ir piedalījies visu ministrijas publisko komunikāciju aktivitāšu plānošanā un īstenošanā.

Vēstulei pievienots Veselības ministrijas 2017.gada 21.decembra rīkojums Nr.13-04/428, ar kuru, pamatojoties uz Atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu, Veselības ministrijas 2014.gada 17.decembra procedūras Nr.P.5.19 „Atlīdzības un personāla motivācijas sistēma veselības ministrijā” II daļu un ņemot vērā personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti Veselības ministrijas mērķu sasniegšanā, S.Ancupovam piešķirta piemaksa 30% apmērā no noteiktās mēnešalgas no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 30.jūnijam. 

[2] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka Veselības ministrija nav sniegusi iesniegumā pieprasīto informāciju par to, ar kādu metodiku laikā no 11.decembra līdz 12.decembrim Veselības ministrijā tika novērtēta veselības ministra padomnieka Sergeja Ancupova darba kvalitāte un personiskais ieguldījums? Kas to novērtēja? Kādus darbus S.Ancupovs veica laikā no 11.decembra līdz 12.decembrim?

Nav sniegts arī pārskats par Veselības ministrijas aktivitātēm stratēģiskajā komunikācijā laika posmā no 2017.gada 11.decembrim līdz 31.decembrim un laika posmā no 2018.gada 1.janvāra līdz janvārim.

Ņemot vērā minēto, pieteicējs lūdz atzīt par prettiesisku Veselības ministrijas rīcību, nesniedzot pieprasīto informāciju, uzlikt par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju un uzlikt par pienākumu Veselības ministrijai atvainoties par savu prettiesisko rīcību.

[3] Veselības ministrija tiesā iesniegtajos paskaidrojumos par pieteikumu norāda, ka pieteicējas pieteikumu uzskata par noraidāmu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2. un 11.2 pantā noteikto, atbildot uz pieteicēja 2018.gada 21.janvāra informācijas pieprasījumu, pieteicējam tika sniegta visa informācija, kas bija Veselības ministrijas rīcībā un bija apkopota saistībā ar atalgojuma noteikšanu Veselības ministrijas darbiniekam Sergejam Ancupovam un viņa pieņemšanu darbā. Savukārt informācijas apkopošana atbilstoši pieteicēja vēlmēm pārskatos vai novērtējuma metožu uzskaitījums, kurus iestādei nav pienākums veidot, ir pretrunā ar Informācijas atklātības likuma 11.2 panta piektās daļas nosacījumiem.

Arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākā tiesa) 2009.gada 16.septembra spriedumā lietā Nr.SKA-241/2009 ir atzinis, ka personai no Informācijas atklātības likuma izriet tiesības prasīt no iestādes ne tikai tādu informāciju, kura ir iestādes rīcībā, bet arī tādu kas nav iestādes rīcībā, ja vien iestādei šī informācija ir jārada. Tiesību normas nosaka to, kādu informācija iestāde rada.

Atlīdzības likuma 3.pantā ir noteikts, kāda informācija ir apkopojama un publiskojama saistībā ar amatpersonu atlīdzību. Attiecīgi Veselības ministrija pieteicējam sniedza informāciju, kas atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei bija apkopota attiecībā uz konkrētās amatpersonas atlīdzību.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo un ceturto daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja vien par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē tiesu nav lūdzis pieteicējs, trešā persona vai šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts.

Izskatāmajā lietā pieteicējs nav lūdzis lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē, līdz ar to lieta izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[6] Izskatāmajā gadījumā pieteicēja mērķis ir bijis saņemt informāciju par atbildētājas ministra padomnieka S.Ancupova pieņemšanas darbā pamatojumu, piešķirtajām prēmijām un šādu prēmiju piešķiršanas pamatojumu.

[7] Tiesības uz informācijas brīvību, arī tiesības saņemt informāciju, ir cilvēktiesību un pamatbrīvību neatņemam sastāvdaļa. Satversmes 100.pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Ievērojot Satversmes 116.pantu, šīs tiesības var ierobežot tikai ar likumu un tikai, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrisko drošību, labklājību un tikumību (sk. Satversmes tiesas 1999.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.04-02(99) 1.punktu)

Tiesības uz informāciju plašāk ir regulētas Informācijas atklātības likumā, kurā noteikta kārtība, kādā personas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē.

[8] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmo daļu šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.

Iestāžu apritē esošā informācija iedalāma vispārpieejamajā informācijā un ierobežotas pieejamības informācijā (3.pants).

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 4.pantu un 10.panta trešo daļu vispārpieejama informācija ir tāda informācija, kura nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija un kuru iestāde izsniedz privātpersonai pēc tās pieprasījuma, neprasot pamatot šādas informācijas iegūšanas nepieciešamību.

Savukārt ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.

Informācijas atklātības likuma 5.panta otrajā daļā ir ietverts izsmeļošs uzskaitījums, kādai informācijai var tikt piešķirts ierobežotas pieejamības statuss.

[9] Izvērtējot atbildes vēstulē sniegto informāciju (sprieduma 1.punkts), konstatējams, ka atbildētāja nav sniegusi pieteicējam informāciju par S.Ancupova darba kvalitātes un personiskā ieguldījuma laika posmā no 2017.gada 11.decembra līdz 12.decembrim novērtēšanu (novērtēšanas veicēju un izmantoto metodiku), nav norādījusi, kādus darbus S.Ancupovs veicis minētajā laika posmā, kā arī nav sniegusi informāciju par atbildētājas aktivitātēm stratēģiskajā komunikācijā  laika posmā no 2017.gada 11.decembra līdz 2018.gada 21.janvārim. 

[10] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 11.panta pirmo daļu noteikts, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

Atbildes vēstulē nav ietverts informācijas atteikšanas pamatojums. Turklāt atbildes vēstule arī nesatur norādes par to, ka pieteicēja pieprasītajai informācijai kādā tās daļā būtu noteikts ierobežotas pieejamības statuss (Informācijas atklātības likuma 3.panta piektā daļa).

Tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētāja, atsaucoties uz Informācijas atklātības likuma 11.2 panta piekto daļu, norādījusi, ka atbildētājai nav pienākums veikt informācijas apkopošanu atbilstoši pieteicēja vēlmēm pārskatos vai novērtējuma metožu uzskaitījumos. 

Informācijas atklātības likuma 11.2 panta piektajā daļā noteikts, ka iestādei nav pienākuma savākt, radīt, glabāt vai pārveidot informāciju tikai atkalizmantošanas pieprasījumu izpildīšanai.

No pieteicēja informācijas pieprasījuma satura nav konstatējams, ka informācija būtu pieprasīta informācijas atkalizmantošanai. Tādēļ izskatāmajā gadījumā atbildētājas minētā tiesību norma nav piemērojama.

[11] Informācijas atklātības likuma 11.2panta trešajā daļā noteikts, ka iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu vai tā izpildes nosacījumus, ja informācijas pieprasījums vai tā izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības.

No minētās tiesību normas izriet, ka katrs konkrētais informācijas pieprasījums ir izvērtējams atsevišķi, bet konstatējot informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu nesamērojamību ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, atbildētājai ir tiesības atteikt sniegt pieprasīto informāciju, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 11.2panta trešo daļu.

Saskaņā ar Atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.

Minētā tiesību norma uzliek pienākumu atbildētājai (atbildētājas vadītājai) pirms lēmuma pieņemšanas par piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti piešķiršanas veikt katras konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījuma atbildētājas mērķu sasniegšanā izvērtējumu, attiecīgi izvērtējot tās darba ieguldījumu un darba kvalitāti.  Tādējādi secināms, ka, pieņemot lēmumu par Atlīdzības likuma 14.panta divpadsmitajā daļā paredzētās piemaksas piešķiršanu, atbildētājas rīcībā bija jābūt pieteicēja pieprasītajai informācijai. 

Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka informācijas sagatavošana par Atlīdzības likuma 14.panta divpadsmitajā daļā paredzētās piemaksas piešķiršanas pamatojumu prasītu iestādei nesamērīgus resursus, šādas  informācijas apjoms un apstrādes (sagatavošanas) sarežģītība un laikietilpība nav atzīstama par nesamērojamu ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem.

Tādēļ tiesa atzīst, ka Informācijas atklātības likuma 11.2panta trešā daļa izskatāmajā gadījumā nevar būt par pamatu pieprasītās informācijas izsniegšanas atteikumam.

[12] Attiecībā par pieteicēja pieprasīto informāciju par novērtēšanā izmantojamajām metodikām norādāms, ka tiesību normas neuzliek pienākumu pēc informācijas pieprasītāja lūgumu šādas metodikas izstrādāt. Tādēļ gadījumā, ja atbildētājai šādas novērtēšanas metodikas nav izstrādātas vai konkrētajā gadījumā netika piemērotas, atbildētājai ir pienākums sniegt pieteicējam attiecīgu informāciju.

[13] Šā sprieduma 11.punktā minētie apsvērumi vienlīdz attiecināmi uz pieteicēja pieprasīto informāciju par atbildētājas īstenotajām aktivitātēm stratēģiskajā komunikācijā. Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos pamatoti norādījusi, ka tiesību normas neuzliek pienākumu atbildētājai pieprasīto informāciju apkopot tieši informācijas pieprasītāja norādītajā formā, taču tas neizslēdz atbildētājas pienākumu izsniegt pieprasīto informāciju.

[14] Atbildētāja, atsaucoties uz Augstākās tiesas 2009.gada 16.septembra spriedumā ietvertajām atziņām un Atlīdzības likuma 3.panta devīto, 9.1 un 9.2 daļu paskaidrojumos norādījusi par atbildētājas pienākumu apkopot un publiskot tikai minētajās tiesību normās noteikto informāciju par amatpersonu atlīdzību.

Norādāms, ka atbildētājas minētās tiesību normas nosaka valsts un pašvaldību institūciju pienākumu publiskot noteikta apjoma informāciju par amatpersonu (darbinieku) atalgojumu un citas naudas summas, kas darbiniekiem pienākas, piemaksu pamatojumu publicējot tikai attiecībā par speciālajām piemaksām. Taču apstāklis, ka tiesību normas neuzliek pienākumu iestādei noteiktā veidā publiskot kādu informāciju nenozīmē, ka sabiedrības piekļuve šādai informācijai būtu ierobežojama. 

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams šauri. Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība un informācijas par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu pieejamība. Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem, pilda sabiedrības uzticētās funkcijas (sk. Satversmes tiesa 1999.gada 6.jūlija spriedumā lietā Nr.04-02(99) sprieduma 2. un 3.punktu). Minētā Satversmes tiesa atziņa vienlīdz attiecināma uz informāciju par valsts budžeta līdzekļu izlietojuma pamatojumu. 

[15] Ņemot vērā iepriekš minēto, atzīstams, ka atbildētājas rīcība, neizsniedzot pieteicējam viņa pieprasīto informāciju par S.Ancupova darba kvalitātes un personiskā ieguldījuma laika posmā no 2017.gada 11.decembra līdz 12.decembrim novērtēšanu (novērtēšanas veicēju un izmantoto metodiku), par darbiem,  kādus S.Ancupovs veicis minētajā laika posmā, kā arī  informāciju par atbildētājas aktivitātēm stratēģiskajā komunikācijā  laika posmā no 2017.gada 11.decembra līdz 2018.gada 21.janvārim, ir atzīstama par prettiesisku.

Tādēļ atbildētājai uzdodams izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju par S.Ancupova darba kvalitātes un personiskā ieguldījuma laika posmā no 2017.gada 11.decembra līdz 12.decembrim novērtēšanu (novērtēšanas veicēju un izmantoto metodiku), par darbiem,  kādus S.Ancupovs veicis minētajā laika posmā, kā arī informāciju par atbildētājas aktivitātēm stratēģiskajā komunikācijā laika posmā no 2017.gada 11.decembra līdz 2018.gada 21.janvārim(informācijas pieprasījuma 3.,4. un 7.punkts).

Papildus norādāms, ka gadījumā, ja atbildētājas ieskatā pieteicēja pieprasītā informācija kādā daļā neatbilst Informācijas atklātības likuma 2.panta otrajā daļā noteiktajai informācijai (tā nav atbildētājas apritē esoša dokumentēta informācija), atbildētājai ir jāizvērtē, vai  pienākums sniegt atbildi pēc būtības attiecīgajā informācijas pieprasījuma daļā  kā par atbildētājas kompetencē esošu jautājumu neizriet no Iesniegumu likuma tiesību normām (2.panta pirmā daļa, 5.panta trešā daļa).

[16] Pieteicējs pieteikumā lūdzis atlīdzināt nodarīto nemantisko kaitējumu, uzliekot pienākumu atbildētājai atvainoties pieteicējam.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība ir noteikta Atlīdzināšanas likumā. Atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies. No minētā, kā arī Administratīvā procesa likuma 92.panta izriet, ka prettiesiska faktiskā rīcība ir viens no zaudējumu atlīdzības  tiesiskajiem pamatiem.

Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 8.pantu 1.punktu nemantiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas dzīvības, veselības, brīvības, goda un cieņas, personiskā vai ģimenes noslēpuma, citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas.

Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 11.panta otro un trešo daļu, faktus, kas apliecina nemantiskā kaitējuma nodarīšanu, pierāda ar Administratīvā procesa likumā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem. Privātpersonai ir pienākums norādīt, kā izpaudies tās nemantisko tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, un pamatot atlīdzinājuma apmēru. Ja ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību privātpersonai ir nodarīts būtisks tiesību aizskārums, nemantiskā kaitējuma esība ir uzskatāma par pierādītu.

Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 14.panta pirmo un trešo daļu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.

Ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, nemantiskā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt rakstveida vai publiska atvainošanās Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa nekonstatē apstākļus, kuru dēļ pieteicējam zustu tiesības uz atlīdzinājumu.

[17] Pieteicējs pieteikumā nav norādījis, kādā veidā atbildētājas rīcība būtiski ietekmēja pieteicēja nemantiskās tiesības, kā arī, kādas būtiskas sekas tā ir izraisījusi.

Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, atzīstams, ka šajā gadījumā pieteicēja nemantisko interešu aizskārums nav vērtējams kā smags, ko apliecina arī pieteicēja prasītais atlīdzinājums.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā ir pamats apmierināt pieteicēja prasījumu arī daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu, uzliekot par pienākumu atbildētājai rakstveidā atvainoties pieteicējam par tiesību aizskārumu, kas radies ar atbildētājas prettiesisko faktisko rīcību, neizsniedzot pieteicēja pieprasīto.

Tiesas ieskatā, saņemot šādu rakstveida atvainošanos, pieteicējs gūs pietiekošu morālu gandarījumu par viņa nemantisko tiesību aizskārumu.

[18] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicējs samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 4.lapa) par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Ņemot vērā, ka pieteicēja pieteikums ir  apmierināms, no atbildētājas par labu pieteicējam piespriežama viņa samaksātā valsts nodeva 30 euro.

Piespriestā valsts nodeva saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu izmaksājama pieteicējam no atbildētājas budžeta līdzekļiem. 

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, 255.panta trešo daļu, 329. un 331.pantu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt Lato Lapsas pieteikumu par Veselības ministrijas faktiskās rīcības, nepienācīgi sniedzot informāciju uz Lato Lapsas 2018.gada 21.janvāra iesniegumu, atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu sniegt 2018.gada 21.janvāra iesniegumā pieprasīto informāciju attiecībā par veselības ministra padomnieka Sergeja Ancupova darbu, darba kvalitātes un personiskā ieguldījuma novērtēšanu laika posmā no 2017.gada 11.decembra līdz 2017.gada 12.decembrim un sniegt pārskatu par Veselības ministrijas aktivitātēm stratēģiskajā komunikācijā laika posmā no 2017.gada 11.decembrim līdz 31.decembrim un laika posmā no 2018.gada 1.janvāra līdz 21.janvārim, un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu – pienākuma uzlikšanu Veselības ministrijai atvainoties;

atzīt par prettiesisku Veselības ministrijas rīcību, neizsniedzot pieteicējam viņa pieprasīto informāciju par S.Ancupova darba kvalitātes un personiskā ieguldījuma laika posmā no 2017.gada 11.decembra līdz 12.decembrim novērtēšanu (novērtēšanas veicēju un izmantoto metodiku), par darbiem,  kādus S.Ancupovs veicis minētajā laika posmā, kā arī  informāciju par atbildētājas aktivitātēm stratēģiskajā komunikācijā  laika posmā no 2017.gada 11.decembra līdz 2018.gada 21.janvārim (2018.gada 21.janvāra iesnieguma 3., 4. un 7.punkts);

uzlikt par pienākumu Veselības ministrijai sniegt Lato Lapsam 2018.gada 21.janvāra iesnieguma 3., 4. un 7.punktā pieprasīto informāciju par Veselības ministra padomnieka Sergeja Ancupova darbu, darba kvalitātes un personiskā ieguldījuma novērtēšanu laika posmā no 2017.gada 11.decembra līdz 2017.gada 12.decembrim un sniegt pārskatu par Veselības ministrijas aktivitātēm stratēģiskajā komunikācijā laika posmā no 2017.gada 11.decembrim līdz 31.decembrim un laika posmā no 2018.gada 1.janvāra līdz 21.janvārim 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas;

uzlikt par pienākumu Veselības ministrijai 30 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā rakstveidā atvainoties Lato Lapsam par tiesību aizskārumu, nesniedzot pieprasīto informāciju;

piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese S.Pone

Novērtē šo rakstu:

73
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...