Tiesājamais tiesas lēmumu lietas materiālos atrod vēl pirms tās izskatīšanas
L. Lapsa10.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Liels bija tiesājamā Aivara L. izbrīns, kad viņš, ieradies Rīgas Ziemeļu rajona tiesā, lai pirms 12. aprīlī paredzētās tiesas sēdes iepazītos ar lietas materiāliem, tajos jau atrada arī tiesneša Viestura Gaidukēviča vārdā sagatavotu tiesas lēmumu. Tieslietu ministrija šādu tiesas praksi sauc par ārkārtēju un nepieļaujamu, taču pagaidām vēl nav zināms ne tas, kā tieši ministrija rīkosies konkrētajā gadījumā, ne tas, vai tiesnesis Gaidukēvičs pats apzinās situācijas nopietnību un ir pieņēmis viņam izteikto noraidījumu šajā lietā.
Aivaru L. (Pietiek rīcībā ir visi šī cilvēka personas dati) Ceļu policija šā gada 23. martā bija aizturējusi par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā (1,3 promiles), un līdz ar to viņam 12. aprīlī vajadzēja stāties Rīgas Ziemeļu rajona tiesas priekšā.
Pirms tiesas sēdes viņš bija ieradies tiesā, lai personiski iepazītos ar lietas materiāliem, un ar izbrīnu secinājis, ka tajos jau atrodas tiesneša Gaidukēviča vārdā sagatavots lēmums.
Kaut arī sēde vēl nebija notikusi, dokumentā jau bija norādīts, ka „tiesas sēdē A.L(..). sevi par vainīgu inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina pilnībā, ko apliecināja ar parakstu tiesas sēdes protokolā, norādīja, ka izdarīto nožēlo un turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs”.
Tāpat Aivars L. no šī dokumenta jau pirms tiesas sēdes uzzināja, ka tiesnesis viņam piespriedīs administratīvo arestu uz piecām diennaktīm, 600 latu naudas sodu un autotransporta vadīšanas tiesību atņemšanu uz diviem gadiem, kā arī atpūtas kuģa vadīšanas tiesību iegūšanas aizliegumu uz diviem gadiem.
Pēc jurista ieteikuma Aivars L. uz tiesu iepazīties ar lietas materiāliem iepazīties devies atkārtoti un šoreiz sagatavoto tiesas nolēmumu arī nofotografējis, - dokumenta fotoattēli nav izdevušies īpaši kvalitatīvi (dažus no tiem Pietiek šodien publicē), taču tajos redzamo dokumentu autentiskums faktiski nav apšaubāms.
Neraugoties uz to, pagaidām nav zināms, vai tiesnesis Gaidukēvičs saistībā ar šiem faktiem ir pieņēmis viņam izteikto noraidījumu. Arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ceturtdien nevēlējās sniegt savu komentāru par notikušo, un nav arī zināms, kādas darbības tiks veiktas saistībā ar šo gadījumu. Tikmēr ministrijas oficiālais viedoklis jau ir skaidrs – „konkrētais gadījums ir ārkārtējs un nav pieļaujams, un ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām”.
„Spēkā esošo procesuālo tiesību aktu prasības nosaka, kādiem materiāliem ir jābūt lietā. Savukārt tiesas lietvedības kārtošanas kārtība nosaka, kādā kārtībā tiesas lietu veido. Attiecīgi norādām, ka nolēmuma projekts nav uzskatāms par lietas materiālos ietilpstošu dokumentu un līdz ar to nekādā gadījumā nedrīkst atrasties lietā,” Pietiek apliecināja ministrijas preses sekretāre Ksenija Novikova.
„Līdz ar to Tieslietu ministrija pastiprināti vērsīs tiesu uzmanību uz tiesu lietu vešanas un kārtošanas noteikumu prasību ievērošanu, kā arī uz apstākli, ka tiesas darba dokumentu projektu un jebkādu citu normatīvo aktu prasībām neatbilstošu materiālu uzglabāšana lietās nav pieļaujama.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
