Tiesas dokumenti „LDz Cargo” lietā rāda, kādus zaudējumus var radīt aizgājuša uzņēmuma vadītāja negodprātīga rīcība
PIETIEK25.09.2017.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
500 tūkstoši eiro no AS Baltijas Ekspresis negodīgas konkurences aizlieguma sakarā un 141 tūkstotis eiro no bijušā SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētāja Māra Bremzes, kurš tagad kļuvis par konkurējošā Baltijas Ekspreša vadītāju, - šādas ir summas, ko uzņēmums vēlas tiesas ceļā piedzīt sakarā ar sava kādreizējā vadītāja „aizmāršību”, par labu jaunam darbam un jaunai algai „piemirstot” vienošanos, kura viņam pērn no šī AS Latvijas Dzelzceļš meitasuzņēmuma ļāva saņemt vairāk nekā 218 tūkstošus eiro. Pietiek šodien publicē fragmentus no tiesā iesniegtajiem prasības pieteikumiem, kuri rāda – kādus tieši zaudējumus uzņēmumam var radīt tā aizgājuša darbinieka negodprātīga rīcība:
„2016. gada 10. jūnijā Prasītāja ārkārtas dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu par Māra Bremzes atsaukšanu no Prasītāja valdes priekšsēdētāja amata. 2016. gada 10. jūnijā Prasītājs un Māris Bremze noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu starp Prasītāju un Māri Bremzi (“Nekonkurēšanas vienošanās”).
Nekonkurēšanas vienošanās paredzēja:
5. punkts: Mārim Bremzem aizliegumu izpaust Prasītāja komercnoslēpumu, tai skaitā: finanšu informāciju, informāciju par iepirkumiem, informāciju par pakalpojumu izmaksām un cenu politiku, informāciju par atlaižu sistēmu, mārketinga informāciju, personāla informāciju, informāciju par klientiem, sadarbības partneriem un šīs sadarbības noteikumiem, jebkuru citu informāciju, kas nonākusi Māra Bremzes rīcībā un attiecas uz Prasītāja saimniecisko darbību un sadarbību ar klientiem un citiem sadarbības partneriem.
7. punkts: Atbilstoši Darba likuma (“DL”) 84. pantam Mārim Bremzem divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, tostarp apņemšanos neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties [..] personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā; aizliegumu nodibināt darba tiesiskās attiecības ar Prasītāja konkurentiem, kā arī sniegt tiem jebkāda veida pakalpojumus un konsultācijas, kā arī dibināt un reģistrēt komersantu, komercsabiedrību, biedrību, nodibinājumu un jebkuras citas personas, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai; apņemšanos nepārvilināt jebkuru, tostarp — bijušo vai esošo — Prasītāja darbinieku, lai tas sniegtu jebkāda veida pakalpojumu vai konsultācijas Prasītāja konkurentiem; apņemšanos nepārvilināt Prasītāja klientus, piegādātājus vai sadarbības partnerus, lai tie sniegtu jebkāda veida pakalpojumus vai sadarbotos ar Prasītāja konkurentiem.
9. un 10. punkts: Mārim Bremzem atlīdzību 4’086 EUR mēnesī (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), attiecīgi kopsummā par 24 mēnešiem 98’064 EUR (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), par nekonkurēšanas ierobežojuma ievērošanu.
Tikai četrus mēnešus pēc Nekonkurēšanas vienošanās noslēgšanas, tas ir, 2016. gada 30. septembrī Māris Bremze reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.
Līdz ar to 2016. gada 17. oktobrī Prasītājs nosūtīja Mārim Bremzem un Baltijas Ekspresim paziņojumus par Mārim Bremzem noteikto konkurences ierobežojumu, pieprasot Atbildētājus, tostarp veikt visas nepieciešamās darbības, lai tiktu pārtraukts Mārim Bremzem noteiktā konkurences ierobežojuma pārkāpums, un nepieļaut turpmāku prettiesisku rīcību, kas rada zaudējumus, kaitē un ir pretēja Prasītāja interesēm. Māris Bremze nekādu atbildi iepriekš minētā paziņojuma sakarā nav sniedzis.
Ievērojot minēto un neskatoties uz to, ka Nekonkurēšanās vienošanās ir spēkā, Mārim Bremzem nav tiesību paturēt atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu sākot ar brīdi, kad Māris Bremze bija ievēlēts Baltijas Ekspreša valdes priekšsēdētāja amatā, t.i., no 2016. gada 1. oktobra. Pretējais secinājums nenodrošinās strīda taisnīgu noregulējumu, ļaujot Mārim Bremzem netaisni iedzīvoties uz Prasītāja rēķina.
Līdz ar to Prasītājam ir tiesība atprasīt no Māra Bremzes viņam izmaksātās atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu daļu par to laika periodu, kad Māris Bremze ir pārkāpis Nekonkurēšanās vienošanos, tas ir, no 2016. gada 1. oktobra.
Baltijas Ekspresis ir informēts par to, ka Mārim Bremzem ir līgumiski noteikts nekonkurēšanas pienākums. Kā norādīts iepriekš, Prasītājs 2016. gada 17. oktobrī nosūtīja Baltijas Ekspresim vēstuli, kurā informēja, ka starp Māri Bremzi un Prasītāju ir spēkā esoša Nekonkurēšanas vienošanās. Vienlaikus Prasītājs vērsa Baltijas Ekspreša amatpersonu un akcionāru uzmanību uz faktu, ka, turpinot nodarbināt Māri Bremzi jebkādā amatā, tiek pārkāpta Nekonkurēšanas vienošanās, kas noslēgta starp Māri Bremzi un Prasītāju.
Māris Bremze un Baltijas Ekspresis rīkojas pretēji godīgas saimnieciskās darbības paražām, ignorējot faktu, ka Prasītājs ar Māri Bremzi ir vienojušies, ka Māris Bremze neuzsāks jebkādu sadarbību ar konkurentiem ātrāk kā divus gadus no Nekonkurēšanas vienošanās noslēgšanas. Šīs Atbildētāju rīcības rezultātā ir kavēta Prasītāja un Baltijas Ekspreša savstarpēja godīga konkurence, jo Baltijas Ekspresis šobrīd nodarbina personu, ar kuru Prasītājs, lai nodrošinām savu interešu un saimnieciskās darbības noslēpumu aizsardzību, ir noteikti un konkrēti vienojies par to, ka persona neuzsāks sadarbību ar konkurentiem. Turklāt Māris Bremze un līdz ar to netieši arī Baltijas Ekspresis ir ieguvuši Prasītāja komercnoslēpumu.
Pirmkārt, Māris Bremze, darbojoties kā Prasītāja valdes priekšsēdētājs, piedalījās Prasītāja valdes sēdēs, izskatot jautājumus saistībā ar Prasītāja darbību. Jo īpaši jāuzver, ka Māris Bremze ir informēts par Prasītāja līgumiem ar klientiem un tiem faktiski piemērotajiem tarifiem. Šie piedāvājumi ir individuāli izstrādāti katram klientam, ietver unikālus noteikumus, kas ir atkarīgi no daudziem aspektiem un pielāgoti katram klientam. Šie īpašie klientam izstrādātie noteikumi ir sadarbības pamats un Prasītāja konkurētspējas ar citiem pārvadātājiem, jo īpaši ar Baltijas Ekspresi, priekšnosacījums.
Otrkārt, Māris Bremze ir informēts par Prasītāja ilgtermiņa plāniem un plānotajām investīcijām, konkrētāk plāni paplašināt darbību manevru darbu veikšanā, vagonu padošanas - novākšanas darbu veikšanā Ventspilī, kā arī loģistikas kompleksu izveidi un projektiem ar konkrētiem sadarbības partneriem.
Treškārt, Māris Bremze ir informēts par noteiktu darbinieku atalgojuma līmeņiem. Prasītāja atalgojuma politika ietver sevī ne tikai darba samaksu, bet arī virkni piemaksu un prēmiju atbilstoši Prasītāja atalgojuma politikai. Jāuzsver, ka mašīnistu darba tirgus ir ļoti šaurs, faktiski ir tikai daži uzņēmumi, kuros nodarbina šīs profesijas pārstāvjus. Zinot šo informāciju, konkurents zina, kādu atalgojumu un garantijas piedāvāt, lai labākos, pieredzējušākos un spējīgākos mašīnistus “pārvilinātu”. Tirgū ir šādas specifikas speciālistu deficīts. Jebkura darbinieku pāreja radīs cilvēkresursu iztrūkumu Prasītājam. Kravu pārvadājumiem pieaugot, minētais radīs situāciju, ka Prasītājs nespēs nodrošināt apjomu izpildi.
Prasītājs un Māra Bremzes noslēgtā Nekonkurēšanas vienošanās paredzēja aizliegumu uzsākt sadarbību ar konkurentiem, kā arī aizliegumu izpaust Prasītāja komercnoslēpumu. Kopsakarā iztulkojot šo Nekonkurēšanas vienošanos, Prasītāja mērķis bija nodrošināt, lai Māris Bremze noteiktu laiku pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar Prasītāju nevar izmantot šo komercnoslēpumu negodīgai konkurencei ar Prasītāju nedz personīgi, nedz kļūstot par konkurenta vadītāju vai darbinieku.
Tas, ka Māris Bremze kļuva par Baltijas Ekspreša valdes priekšsēdētāju, ļāva Baltijas Ekspresim iegūt Mārim Bremzem zināmo informāciju par Prasītāja piemērotajām pārvadāšanas maksām. Rezultātā Baltijas Ekspresim bija skaidri zināms (un neskaidrības šajā ziņā bija likvidētas vai vismaz būtiski samazinātas), kādas atlaides un citus komerciālos noteikumus Prasītājs piedāvā un kādus tas var atļauties piedāvāt no izmaksu u.c. aspektiem. Līdz ar to Baltijas Ekspresim bija skaidrs, kādas pārvadāšanas maksas, atlaides un citi noteikumi tam jāpiedāvā, lai pārvilinātu klientus no Prasītāja pie sevis.
Ir konstatējami apstākļi, kas liek domāt, ka Baltijas Ekspresis ir aktīvi izmantojis iegūto informāciju. Uz Mārim Bremzem zināmās, Prasītāja komercnoslēpumu saturošās informācijas izmantošanu netieši norāda arī Latvijā dzelzceļa kravu tranzīta kravu pārvadājumus sniedzošo pārvadātāju tranzīta kravu pārvadājumu apjoma un tirgus īpatsvara izmaiņas.”
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
