Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēka aizturēšana uz divām dienām, par to nepaziņojot ne viņa mātei, ne sievai, nav viņām radījusi nekādu smagu kaitējumu, un sievas satraukuma un stresa kompensēšanai pilnīgi pietiek ar 50 eiro, - šādi Jelgavā septembra sākumā ir nospriedusi administratīvās rajona tiesas tiesnese Sanita Ozola.

2016. gada 11. februārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas darbinieki aizturēja kādu vīrieti, taču „piemirsa” vai „nespēja” par šo aizturēšanu informēt viņa tuviniekus.

Tikai 13. februārī par aizturēšanu uzzināja aizturētā vīrieša sieva, kurai līdz tam divas dienas nebija bijis ne mazākās nojausmas, kas ar vīru noticis. Zvanot uz viņa telefonu, tas nebija izslēgts, bet neviens necēla klausuli, un, tā kā iepriekš nekad nebija gadījies, ka vīrs neatbild uz zvaniem, sieviete bija nobijusies, vai nav noticis kas ļauns.

„Pieteicēja uzskata, ka viņai ar šādu Valsts policijas darbinieku rīcību ir radies smags morāls kaitējums, jo no 11. līdz 13.feburārim nav zinājusi, kur atrodas vīrs un vai viņš vispār vēl ir dzīvs; visas šīs dienas bijusi smagā stresa stāvoklī, bieži raudājusi un nezināja, kur lai meklē savu vīru. Tā kā pieteicēja ir invalīde, pieteicējas veselības stāvoklis strauji pasliktinājies,” aprakstīts tiesas dokumentos. Turklāt arī 13. februārī viņa par vīra atrašanās vietu uzzinājusi no vīramātes, ne policijas darbiniekiem.

Taču Valsts policija neuzskatīja, ka ar tās darbinieku rīcību sievietei būtu nodarīts smags kaitējums, un viņas prasītā 4000 eiro lielā nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma vietā policija aizturētā vīrieša sievai pagājušā gada septembrī – vairāk nekā pusotru gadu pēc notikušā - nolēma izmaksāt 50 eiro.

Šo lēmumu Valsts policija pamatoja ar to, ka sievietes „nemantisko tiesību aizskārums nav bijis ilgstošs” un ka „policijas darbinieki bija veikuši darbības, lai censtos izpildīt paziņošanas pienākumu, taču, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ tas netika izdarīts, kas neliecina par tīšu bezdarbību”.

Turklāt sievietei bijis iespējams par aizturēšanu uzzināt no kaimiņiem, tā ka viņas „aizskarto tiesību uz ģimenes dzīves neaizskaramību smagums un piedzīvoto ciešanu apjoms” esot vērtējams kritiski.

Pēc tam, kad sieviete bija vērsusies tiesā, viņas sniegtie skaidrojumi gan būtiski atšķīrušies no policijas apgalvojumiem: „Viņa zvanīja paziņām, Jelgavas slimnīcai, bet vīramāte bija aizgājusi uz Jelgavas policiju, kur viņai pateica, ka par vīru nekādu ziņu neesot. Ja pieteicēja un vīramāte pašas nebūtu meklējušas, nezina, cik ilgs laiks paietu, lai uzzinātu, kur viņš atrodas.”

Izvērtējot notikušo, tiesnese S. Ozola ir konstatējusi: neesot apšaubāms, ka pārdzīvojumi un bažas par ģimenes locekļa aizturēšanu un nezināšana par viņa atrašanās vietu tiešām var radīt neizpratni un citas negatīvas emocijas. Tomēr tiesa neuzskatot, ka šāda situācija varēja izraisīt pieteicējai veselības problēmas un radīt smagu pieteicējas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu Zaudējumu atlīdzināšanas likuma izpratnē.

Tiesas spriedumā, ar kuru noraidīts sievietes pieteikums, arī norādīts, ka viņa ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem, piemēram, medicīniskajiem dokumentiem, nemaz neesot pierādījusi, ka viņas neinformēšana par vīra atrašanās vietu būtu izraisījusi kaitējumu veselībai, tāpēc neesot pamata uzskatīt, ka noticis būtisks pieteicējas tiesību aizskārums.

Tiesai noraidot pieteikumu, sievietes centieni saņemt adekvātu kompensāciju par Valsts policijas darbinieku nodarījumu viņai līdz ar to ir nesuši tikai zaudējumus: no tiem 50 eiro, ko sieviete saņēma kā atlīdzinājumu no policijas, 30 eiro viņai tagad jāsamaksā kā valsts nodeva par pieteikuma izskatīšanu.

Administratīvās lietas spriedumā ir atsauces arī uz tiesu praksi līdzīgās situācijās, un šīs atsauces liecina, ka Latvijas tiesas nav noskaņotas augstu vērtēt cilvēku ciešanas un viņiem valsts iestāžu darbinieku nodarītu kaitējumu.

Tā, piemēram, cilvēkam, kuram piecus mēnešus netika paziņots par tēva nāvi, līdz ar ko viņš nevarēja atvadīties no tēva vai apbedīt tēvu dzimtas kapavietā, ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 31.maija spriedumu piespriests 75 eiro morālā kaitējuma atlīdzinājums.

Atsaucīgākas tiesas ir gadījumos, kad ir runa par kaitējumu veselībai. Tā, piemēram, kādam cilvēkam noteikts morālā kaitējuma atlīdzinājums 5691 eiro apmērā par prettiesisku iestādes faktisko rīcību, nesniedzot šim cilvēkam informāciju par to, ka pastāv profesionāli pamatotas aizdomas par viņa inficēšanos ar infekcijas slimību (C hepatīta vīrusu).

Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14. panta pirmo daļu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.

Šī panta ceturtā daļa noteic, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzību nosaka līdz 7000 eiro. Ja nodarīts smags nemantiskais kaitējums, atlīdzību var noteikt līdz 10 000 eiro, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzības apmērs var būt līdz 30 000 eiro. Likumdevēja ieskatā lielāks kaitējums ir neiespējams.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

64
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...