Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēka aizturēšana uz divām dienām, par to nepaziņojot ne viņa mātei, ne sievai, nav viņām radījusi nekādu smagu kaitējumu, un sievas satraukuma un stresa kompensēšanai pilnīgi pietiek ar 50 eiro, - šādi Jelgavā septembra sākumā ir nospriedusi administratīvās rajona tiesas tiesnese Sanita Ozola.

2016. gada 11. februārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas darbinieki aizturēja kādu vīrieti, taču „piemirsa” vai „nespēja” par šo aizturēšanu informēt viņa tuviniekus.

Tikai 13. februārī par aizturēšanu uzzināja aizturētā vīrieša sieva, kurai līdz tam divas dienas nebija bijis ne mazākās nojausmas, kas ar vīru noticis. Zvanot uz viņa telefonu, tas nebija izslēgts, bet neviens necēla klausuli, un, tā kā iepriekš nekad nebija gadījies, ka vīrs neatbild uz zvaniem, sieviete bija nobijusies, vai nav noticis kas ļauns.

„Pieteicēja uzskata, ka viņai ar šādu Valsts policijas darbinieku rīcību ir radies smags morāls kaitējums, jo no 11. līdz 13.feburārim nav zinājusi, kur atrodas vīrs un vai viņš vispār vēl ir dzīvs; visas šīs dienas bijusi smagā stresa stāvoklī, bieži raudājusi un nezināja, kur lai meklē savu vīru. Tā kā pieteicēja ir invalīde, pieteicējas veselības stāvoklis strauji pasliktinājies,” aprakstīts tiesas dokumentos. Turklāt arī 13. februārī viņa par vīra atrašanās vietu uzzinājusi no vīramātes, ne policijas darbiniekiem.

Taču Valsts policija neuzskatīja, ka ar tās darbinieku rīcību sievietei būtu nodarīts smags kaitējums, un viņas prasītā 4000 eiro lielā nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma vietā policija aizturētā vīrieša sievai pagājušā gada septembrī – vairāk nekā pusotru gadu pēc notikušā - nolēma izmaksāt 50 eiro.

Šo lēmumu Valsts policija pamatoja ar to, ka sievietes „nemantisko tiesību aizskārums nav bijis ilgstošs” un ka „policijas darbinieki bija veikuši darbības, lai censtos izpildīt paziņošanas pienākumu, taču, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ tas netika izdarīts, kas neliecina par tīšu bezdarbību”.

Turklāt sievietei bijis iespējams par aizturēšanu uzzināt no kaimiņiem, tā ka viņas „aizskarto tiesību uz ģimenes dzīves neaizskaramību smagums un piedzīvoto ciešanu apjoms” esot vērtējams kritiski.

Pēc tam, kad sieviete bija vērsusies tiesā, viņas sniegtie skaidrojumi gan būtiski atšķīrušies no policijas apgalvojumiem: „Viņa zvanīja paziņām, Jelgavas slimnīcai, bet vīramāte bija aizgājusi uz Jelgavas policiju, kur viņai pateica, ka par vīru nekādu ziņu neesot. Ja pieteicēja un vīramāte pašas nebūtu meklējušas, nezina, cik ilgs laiks paietu, lai uzzinātu, kur viņš atrodas.”

Izvērtējot notikušo, tiesnese S. Ozola ir konstatējusi: neesot apšaubāms, ka pārdzīvojumi un bažas par ģimenes locekļa aizturēšanu un nezināšana par viņa atrašanās vietu tiešām var radīt neizpratni un citas negatīvas emocijas. Tomēr tiesa neuzskatot, ka šāda situācija varēja izraisīt pieteicējai veselības problēmas un radīt smagu pieteicējas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu Zaudējumu atlīdzināšanas likuma izpratnē.

Tiesas spriedumā, ar kuru noraidīts sievietes pieteikums, arī norādīts, ka viņa ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem, piemēram, medicīniskajiem dokumentiem, nemaz neesot pierādījusi, ka viņas neinformēšana par vīra atrašanās vietu būtu izraisījusi kaitējumu veselībai, tāpēc neesot pamata uzskatīt, ka noticis būtisks pieteicējas tiesību aizskārums.

Tiesai noraidot pieteikumu, sievietes centieni saņemt adekvātu kompensāciju par Valsts policijas darbinieku nodarījumu viņai līdz ar to ir nesuši tikai zaudējumus: no tiem 50 eiro, ko sieviete saņēma kā atlīdzinājumu no policijas, 30 eiro viņai tagad jāsamaksā kā valsts nodeva par pieteikuma izskatīšanu.

Administratīvās lietas spriedumā ir atsauces arī uz tiesu praksi līdzīgās situācijās, un šīs atsauces liecina, ka Latvijas tiesas nav noskaņotas augstu vērtēt cilvēku ciešanas un viņiem valsts iestāžu darbinieku nodarītu kaitējumu.

Tā, piemēram, cilvēkam, kuram piecus mēnešus netika paziņots par tēva nāvi, līdz ar ko viņš nevarēja atvadīties no tēva vai apbedīt tēvu dzimtas kapavietā, ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 31.maija spriedumu piespriests 75 eiro morālā kaitējuma atlīdzinājums.

Atsaucīgākas tiesas ir gadījumos, kad ir runa par kaitējumu veselībai. Tā, piemēram, kādam cilvēkam noteikts morālā kaitējuma atlīdzinājums 5691 eiro apmērā par prettiesisku iestādes faktisko rīcību, nesniedzot šim cilvēkam informāciju par to, ka pastāv profesionāli pamatotas aizdomas par viņa inficēšanos ar infekcijas slimību (C hepatīta vīrusu).

Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14. panta pirmo daļu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.

Šī panta ceturtā daļa noteic, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzību nosaka līdz 7000 eiro. Ja nodarīts smags nemantiskais kaitējums, atlīdzību var noteikt līdz 10 000 eiro, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzības apmērs var būt līdz 30 000 eiro. Likumdevēja ieskatā lielāks kaitējums ir neiespējams.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

63
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...