Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā rajona tiesa atbalstījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes rīcību, nevēloties atklāt jelkādas ziņas par kriminālprocesu saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu. Kā zināms, šāds kriminālprocess KNAB bijis uzsākts, pamatojoties uz kāda ziņotāja informāciju, kas pēc tam izrādījusies nepamatota, tāpēc kriminālprocesu, kurā sākotnēji figurējuši arī augstu amatpersonu vārdi un uzvārdi, birojam nācies paklusām izbeigt.

Grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta” šo kriminālprocesu bija pieminējis viens no Latvijas ekspremjeriem: „Lietu jau ļoti vienkārši uzsākt. Cik man ir zināms, piemēram, Satversmes aizsardzības birojs liek vienam stukačam uzrakstīt murgainu iesniegumu, un tas ir pamats uzsākt procesu. Savulaik šausmīgi kutelīgā situācijā šie puiši un meitenes nonāca, - ir viedoklis, ka tieši šādā veidā ierosināts kriminālprocess pret Māri Riekstiņu, Aigaru Kalvīti un [A. Kalvīša ārlietu padomnieku] Pēteri Ustubu par to, ka viņiem formāli par Krievijas robežlīguma noslēgšanu ir tikušas Gazprom akcijas. Suņa murgi un tā tālāk. Bet tur sāka kriminālprocesu. Tur ir ļoti vienkārši. Ir aģents, kurš kaut ko uzraksta, ko vajag. Ir viena cilvēka ziņojums, un tur arī nekā vairāk nav...”

Pēc tam, kad sākotnēji Strīķe atteicās sniegt jebkādu informāciju par šī kriminālprocesa būtību un iznākumu, Pietiek pārstāvis vērsās KNAB ar oficiālu pieprasījumu, vēloties saņemt atbildes uz jautājumiem, vai KNAB ir bijis sākts šāds, kriminālprocess, ar kuras konkrētas KNAB amatpersonas lēmumu šis kriminālprocess sākts un beigts, uz kāda pamata tas sākts un kādu iemeslu dēļ šis kriminālprocess ticis izbeigts.

Ne uz vienu no šiem jautājumiem Strīķe atbildi tā arī nesniedza, tā vietā parakstot atteikumu, paziņojot, ka birojs šādu informāciju neesot tiesīgs sniegt. Uzskatot šo informācijas atteikumu par nepamatotu un prettiesisku, Pietiek saistībā ar šo KNAB rīcību vērsās administratīvajā tiesā, taču nu arī tā nolēmusi – sabiedrībai nav tiesību uzzināt, vai kāds kriminālprocess vispār ir vai nav ticis ierosināts, ja KNAB uzskata, ka šādas ziņas nav publiskojamas.

Pietiek šodien publicē tiesas lēmumu:

„[1] Administratīvajā rajona tiesā 2011. gada 12. decembrī saņemts pieteicēja pieteikums, kurā pieteicējs lūdz tiesu uzlikt pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2011. gada 2. novembra iesniegumu.

[2]  No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem ir konstatējams, ka pieteicējs vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar iesniegumu saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1)   Vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir bijis uzsākts kriminālprocess saistībā ar Māri Riekstiņu un/vai Aigaru Kalvīti un/vai Pēteri Ustubu un Krievijas robežlīguma noslēgšanu?

2)   Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir jā, tad kāds ir bijis šī kriminālprocesa numurs, kad tas sākts, kad un ar kādu rezultātu beigts?

3)   Ar kuras konkrētas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas lēmumu šis kriminālprocess sākts un beigts, uz kāda pamata tas sākts?

4)   Kādu iemeslu dēļ šis kriminālprocess ticis izbeigts?

5)   Kas ir bijis šī kriminālprocesa virzību uzraugošais prokurors?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2011.gada 17.novembra vēstulē Nr.1/9910 norādīja, ka nav tiesīgs sniegt pieprasīto informāciju.

[3]  Pieteicējs pieteikumā lūdz uzlikt pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt atbildi pēc būtības.

Augstākās tiesas Senāta judikatūrā, atsaucoties uz tiesību doktrīnu, ir atzīts, ka no minētās tiesību normas izriet, ka faktiskā rīcība būtu informācijas nesniegšana, nevis atteikums sniegt informāciju. Ja iestāde, izsniedzot izziņu, informāciju, nerīkojas „tehniski", bet vispirms pārbauda, vai šis skaidrojums ir saistīts ar tās publiskajiem uzdevumiem, un veic privāto un publisko interešu samērošanu, tā jautājumu izlemj, pieņemot administratīvo aktu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 24. maija sprieduma lietā Nr.SKA-191/2007 10. punktu, sal. T. Wurtenberger Verwaltungsprozessrecht. 2.Auflage. Verlag C.H.Beck. 2006. S.151.).

Arī Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmajā daļā noteikts, ka iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Konkrētajā gadījumā, izvērtējot pieteikumu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegto atbildi, secināms, ka pieteicēja mērķis ir saņemt noteiktu informāciju, nevis saņemt formālu atbildi.

Reaģējot uz pieteicēja iesniegumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieteicējam nosūtīja atbildi, ar kuru atteicās sniegt pieprasīto informāciju, atteikumu pamatojot ar to, ka pieprasītā informācija ir izmeklēšanas noslēpums.

Līdz ar to secināms, ka iestāde veica nepieciešamās darbības, izskatīja iesniegumu un pieņēma lēmumu atteikt izsniegt informāciju. Šādam lēmumam ir tiesiskas, nevis faktiskas sekas, proti, šāds lēmums noraida pieteicēja tiesības uz informācijas saņemšanu un tas ir uzskatāms par administratīvo aktu.

Prasījums atzīt par prettiesisku iestādes atteikumu sniegt informāciju un prasījums uzlikt iestādei pienākumu sniegt pieprasīto informāciju kopumā veido vienotu prasījumu par pienākuma uzlikšanu iestādei veikt noteiktu darbību - sniegt pieprasīto informāciju. Līdz ar to šādos gadījumos prasījums atzīt par prettiesisku informācijas nesniegšanu nav vērtējams kā patstāvīgs prasījums, līdzīgi kā prasījums atcelt nelabvēlīgu administratīvo aktu nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets, ja prasījums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008. gada 26. septembra lēmuma lietā Nr.SKA-525/2008 15. punktu).

Tādējādi, konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē, vai no tiesību normām izriet pieteicēja tiesības pieprasīt informāciju par kriminālprocesa esību iestādē.

[4]  Kā redzams no pieteikumā norādītā apstākļu izklāsta, pieteicējs uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav ievērojis viņa tiesības saņemt iestādes rīcībā esošo informāciju, tomēr pieteikuma pieņemšanā ir jāpārbauda, kādā procesā ir izdarīts informācijas pieprasījums un kāds statuss šajā procesā ir pieteicējam.

[5]  Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103. panta pirmo daļu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana.

Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas 5. punktā cita starpā noteikts, ka administratīvais akts nav kriminālprocesuāls lēmums.

Informācijas atklātības likuma 1. panta 4. punkts noteic, ka iestāde īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus, ja šī persona informācijas apritē ir saistīta ar attiecīgo funkciju un uzdevumu izpildi.

No minētajām-tiesību normām ir secināms, ka administratīvās tiesas kontrolei ir pakļauta tikai iestādes darbība, ja tā veic funkcijas un uzdevumus valsts pārvaldes jomā. Līdz ar to tiesai jāpārbauda vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, atbildot uz pieteicēja iesniegumu, veicis valsts pārvaldes funkcijas.

[6]  Kriminālprocesa likuma 374. panta pirmā daļa noteic, ka no kriminālprocesa uzsākšanas brīža visus ar šo procesu saistītos dokumentus glabā vienkopus krimināllietā.

Minētā likuma 375. panta pirmā daļa noteic, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā ari personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Pieteicējs nav atzīstams par personu, kurai būtu tiesības ar lietu iepazīties minētās tiesību normas izpratnē.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta otro daļu pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā ari personas, kuras veic zinātnisko darbību. Visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.

No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, veicot kriminālprocesuālas darbības, nedarbojas valsts pārvaldes jomā, bet gan tikai un vienīgi kriminālprocesa ietvaros. Tāpēc kriminālprocesa darbību veikšana nav pakļauta izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 1. punktu tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, secināms, ka pieteicēja pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt pieteicējam pieprasīto informāciju, ir jāatsaka pieņemt, jo lieta nav skatāma administratīvā procesa kārtībā.

[7]  Kriminālprocesa likuma 375. panta otrajā daļā noteikts, ka visi nolēmumi ir pieejami publiski.

No minētā secināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, nodrošinot minētās informācijas publiskumu, vairs nedarbojas kriminālprocesa ietvaros, bet gan veic valsts pārvaldes funkciju. Tiesneses ieskatā administratīvajā procesā būtu pieļaujams pārbaudīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atteikumu personai saņemt informāciju, attiecībā uz kuru likums noteic, ka tā ir publiski pieejama.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2011. gada 17. novembra atbildes nav secināms, ka pat tad, ja par kādu no pieteicēja pieprasītajām personām būtu ierosināts kriminālprocess, tajā nav pieņemts galīgais nolēmums, ar kuru pieteicējam būtu tiesības iepazīties. (..)

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 190. panta pirmās daļas 2. punktu, 191. panta pirmās daļas l.punktu, 316. panta pirmo daļu un Informācijas atklātības likuma 15. panta otro daļu, tiesnese nolēma atteikt pieņemt pieteikumu (reģistrācijas Nr. 12998) par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt pieteicējam pieprasīto informāciju. (..)

Tiesnese I. Putra.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām

FotoŠķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 
Lasīt visu...

12

Astra izsvilptu varmākas

FotoDomāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Lasīt visu...

21

Politika ir cīņa par varu un naudu

FotoIzņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
Lasīt visu...

21

Karikatūrists varas kalpībā

Foto“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Lasīt visu...

12

JKP Bordāns sadarbojas ar Astras zaimotājiem, ciniski izmanto viņa piemiņu

FotoGunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Lasīt visu...

3

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

FotoValsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Lasīt visu...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo...

Foto

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu,...

Foto

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu,...

Foto

Viedais Anonymous

Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens...

Foto

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem....

Foto

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums...

Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...