Tiesas lēmumu vēl pirms tiesas sēdes atradušais vēršas ar sūdzību pie tieslietu ministra
PIETIEK17.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aivars L., kurš, ieradies Rīgas Ziemeļu rajona tiesā, lai pirms paredzētās tiesas sēdes iepazītos ar lietas materiāliem, tajos jau atrada arī tiesneša Viestura Gaidukēviča vārdā sagatavotu tiesas lēmuma tekstu, vērsies ar sūdzību pie tieslietu ministra Gaida Bērziņa. Tikmēr tiesnesis nav pieņēmis viņam saistībā ar šo „atradumu” izteikto noraidījumu.
Kā Pietiek jau informējis, Aivaru L. (Pietiek rīcībā ir visi šī cilvēka personas dati) Ceļu policija šā gada 23. martā bija aizturējusi par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā (1,3 promiles), un līdz ar to viņam vajadzēja stāties Rīgas Ziemeļu rajona tiesas priekšā. Pirms tiesas sēdes viņš bija ieradies tiesā, lai personiski iepazītos ar lietas materiāliem, un ar izbrīnu secinājis, ka tajos jau atrodas tiesneša Gaidukēviča vārdā sagatavots lēmums.
Kaut arī sēde vēl nebija notikusi, dokumentā jau bija norādīts, ka „tiesas sēdē A.L(..). sevi par vainīgu inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina pilnībā, ko apliecināja ar parakstu tiesas sēdes protokolā, norādīja, ka izdarīto nožēlo un turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs”.
Tāpat Aivars L. no šī dokumenta jau pirms tiesas sēdes uzzināja, ka tiesnesis viņam piespriedīs administratīvo arestu uz piecām diennaktīm, 600 latu naudas sodu un autotransporta vadīšanas tiesību atņemšanu uz diviem gadiem, kā arī atpūtas kuģa vadīšanas tiesību iegūšanas aizliegumu uz diviem gadiem.
Tieslietu ministrija šādu tiesas praksi sauc par „ārkārtēju un nepieļaujamu, un pretrunā ar normatīvo aktu prasībām”, savukārt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš līdz šim tā arī nav vēlējies sniegt savu vērtējumu notikušajam, un nav arī zināms, kādas darbības tiks veiktas saistībā ar šo gadījumu. Nu viņam to nāksies darīt, jo Aivars L. vērsies pie tieslietu ministra ar sūdzību. Publicējam tās pilnu tekstu:
„No 2012.gada 27.marta tiesneša V.Gaidukēviča lietvedībā atrodas administratīvā lieta par Aivara L. saukšanu pie administratīvās atbildības.
Pirmā tiesas sēde tika nozīmēta uz 2012.gada 12.aprīli, kad lietas izskatīšana tika atlikta, lai uz tiesas sēdi kā liecinieku izsauktu policistu, kurš bija rakstījis ziņojumu. Manas pārstāves pieteikums izsaukt uz tiesas sēdi arī policistu, kurš bija izņēmis man automašīnu, nododot to glabāt iestādei, kura jau no 2009.gada VISPĀR NEEKSISTĒ Latvijā, tika noraidīts. Nākošās tiesas sēdes datums tika nozīmēts uz 2012.gada 28.aprīli.
Pirms lietas izskatīšanas ierados Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iepazīties ar lietas materiāliem, kuros ieraudzīju lēmumu, datētu ar 2012.gada 12.aprīli, par manis atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un soda uzlikšanā.
Kad šo faktu pastāstīju savai pilnvarotajai personai, viņa no sākuma man nenoticēja, sakot, ka tas nevar būt, bet pēc tam ieteica vēlreiz doties uz tiesu un nofotografēt šo lēmumu lietas materiālos, ko arī izdarīju.
2012.gada 28.aprīļa tiesas sēdē pieteicām tiesnesim V.Gaidukēvičam noraidījumu sakarā ar to, ka mums ir pamatotas šaubas par tiesneša objektivitāti, jo lietas materiālos jau atrodas lēmums par manis – Aivara L. atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīšanu, kaut gan lieta nebija skatīta pēc būtības.
Lēmuma jautājumā par pieteikto noraidījumu pasludināšana tika noteikta uz 2012.gada 2.maiju plkst.9.15, kad lēmums netika paziņots, jo kā man tika paskaidrots, tiesnesis vēl domājot, un pēcpusdienā uzzināju, ka tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs ar ĪSO lēmumu ir atteicies pieņemt sev pieteikto noraidījumu un ka pilnu lēmuma tekstu varēs saņemt 10.maijā.
2012.gada 11.maijā plkst.13.00 mana pilnvarotā persona ieradās tiesā, lai saņemtu šī lēmuma norakstu, bet vispirms tiesneša sekretāre viņu palūdza atstāt kabinetu, bet pēc laiciņa iznāca koridorā un paziņoja, ka sakarā ar to, ka tiesā notiekot darbinieku vispārējā vērtēšana, nav iespējams izsniegt šo lēmumu, un viņai būšot jāpienāk pirmdien – 14.maijā.
Par šo faktu 2012.gada 11.maijā ierakstītā vēstulē tika nosūtīts iesniegums Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas priekšsēdētājai.
Ņemot vērā augstākminēto, lūdzu rakstveidā izskaidrot man tiesneša Viestura Gaidukēviča rīcību, pieļaujot, ka lietas materiālos atrodas šāds lēmums, kuru, lai arī tiesnesis nav parakstījis, taču tas ir sastādīts šajā konkrētajā lietā tūlīt pēc administratīvo materiālu saņemšanas, un noteikti nav vērtējams kā lēmuma projekts:
1) kurš Civilprocesa likuma pants atļauj tiesnesim lēmumu par viņam pieteiktā noraidījuma pieņemšanu pieņemt SAĪSINĀTĀ FORMĀ, bet pilnu tekstu sastādīt un pasludināt ārpus tiesas sēdes,
2) kā drīkst atteikties tiesas darbinieks, atrodoties savā kabinetā, atteikt izsniegt tiesneša nolēmumu, atsaucoties, ka kaut kur notiek tiesas darbinieku vērtēšana, kas faktiski liecina tikai par to, ka tiesnesis V.Gaidukēvičs līdz pat 2012.gada 11.maijam nav sastādījis šo procesuālo dokumentu.
Vienlaicīgi arī vēlos vērst uzmanību uz to, ka šīs lietas izskatīšanas novilcināšana rada man materiālus zaudējumus, jo bez nolēmuma šajā lietā nav iespējams saņemt atpakaļ prettiesiski izņemto automašīnu.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
