Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētā uzņēmuma Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājam Mārim Bremzem, no kura viņa iepriekšējā darbavieta par krāpniecisku rīcību un līguma pārkāpšanu vēlas piedzīt vairāk nekā 189 tūkstošus eiro, nav bijis pietiekami ar vairāk nekā 4000 eiro mēnesī par nekā nedarīšanu, un tieši šo spiedīgo apstākļu dēļ un arī Satversmē nostiprināto runas brīvības principu vārdā viņš nolēmis piekrāpt iepriekšējo darbavietu un lauzt ar to noslēgto nekonkurēšanas vienošanos, - tas izriet no Pietiek rīcībā nonākušajiem tiesvedības materiāliem.

Bijušais SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Bremze, aizejot no tranzītuzņēmuma, noslēdza nekonkurēšanas vienošanos, kopā 2016. gadā no LDz Cargo saņemot vairāk nekā 218 tūkstošus eiro.

Šī abu pušu parakstītā vienošanās paredzēja Bremzem aizliegumu izpaust LDz Cargo komercnoslēpumu. Apmaiņā pret iespaidīgo summu Bremze arī apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.

Taču drīz vien Bremze šo paša parakstīto vienošanos pārkāpa un iepriekšējo darba devēju piekrāpa. Jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.

Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu. Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.

Tagad šīs lietas izskatīšana tiesā nonākusi izšķirošajā fāzē, un nākammēnes ir gaidāms spriedums. Kā rāda lietā iesniegtās pretprasības un to papildinājumi, savu krāpniecisko rīcību, vienošanos parakstot, iekasējot saistībā ar to paredzētos maksājumus un pēc tam vienošanos laužot, Bremze ir skaidrojis gan ar to, ka viņam nav bijis pietiekami ar 4086 eiro mēnesī, ko viņš saņēmis tikai par vienošanās ievērošanu, gan ar to, ka parakstītā vienošanās ierobežojusi viņa Satversmes 100. pantā noteikto runas brīvību.

No tiesas materiāliem izriet, ka LDz Cargo ir rīkojies neapdomīgi, nevis Bremzem par katru mēnesi, ko tas pavadījis, ievērojot vienošanos, izmaksājot šos 4086 eiro, bet gan uzreiz pēc viņa aiziešanas no amata izmaksājot nākamajam „Meroni menedžerim” 67 580 eiro un veicot par šo summu visu nodokļu nomaksu - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 33 430 eiro apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodokli 20 186 eiro apmērā. Saņēmis visu summu uzreiz, Bremze jau pēc dažiem mēnešiem sācis strādāt pie konkurenta – Meroni kontrolētā uzņēmuma Baltijas ekspresis.

Kad LDz Cargo caur tiesu pieprasījis izmaksāto summu atmaksu no Bremzes un vēl 500 000 eiro no Baltijas ekspreša, šis uzņēmums tiesai pavēstījis, ka „prasības celšana tiesā pret Baltijas ekspresi, pieprasot zaudējumu piedziņu EUR 500 000 apmērā, un pret Māri Bremzi arī ir uzskatāma par rīcību, ar kuru LDz Cargo savu dominējošo stāvokli izmanto ļaunprātīgi, jo prasība par zaudējumu piedziņu no Baltijas ekspreša lielā apmērā savā būtībā ir absurda, un vienīgais izskaidrojums šādas Prasības celšanai ir nolūks iebiedēt Baltijas ekspresi un Māri Bremzi”.

Kā izriet no tiesas materiāliem, Bremze vienošanos ar LDz Cargo parakstījis, lai tiktu pie iespaidīgās summas, tomēr Meroni uzņēmums tiesai gleznaini aprakstījis, kā šī vienošanās ir smagi aizskārusi Bremzes runas brīvību.

„Nav izprotams ar konkurences ierobežojumu noteiktais aizliegums Mārim Bremzem izpaust publiski jebkādu citu ar Latvijas dzelzceļa koncernu saistīto informāciju, jo šāds aizliegums ir klajš Satversmes 100.pantā paredzēto tiesību uz vārda brīvību pārkāpums.

Tāpat šajā sakarā jo īpaši neizprotams ir aizliegums Mārim Bremzem, piemēram, intervijā paust savu personīgo viedokli par Latvijas dzelzceļa koncernu, jo neviena tiesību norma neparedz aizsardzību pret citu personu personisko viedokli. Šāds aizliegums arī pārkāpj Satversmes 100.pantā nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību,” - tā paskaidrojumos tiesai aprakstīta apmaiņā pret 67 tūkstošiem eiro zaudētā Bremzes vārda brīvība.

Tiesa, kā Pietiek jau aprakstījis, līguma pārkāpšanā un krāpnieciskā rīcībā vainotais „Meroni menedžeris” jau laikus ir parūpējies, lai gadījumā, ja tiesu neizdotos pārliecināt ar argumentiem par zaudēto runas brīvību un nabadzību, kas piemeklē cilvēku ar 4086 eiro mēneša ienākumiem, piedzīt no viņa kopējo summu - vairāk nekā 189 tūkstošus eiro būtu faktiski neiespējami.

Kā rāda Lursoft datu bāzēs atrodamais Bremzes noslēgtais laulību līgums, viņš jau savlaicīgi visus savus nekustamos īpašumus ir norakstījis sievai, un tie tagad skaitās tikai un vienīgi Ingas Bremzes īpašums.

Līgums par visas laulāto mantas šķirtību ir noslēgts 16 gadus pēc kāzām, un saskaņā ar to tikai un vienīgi Ingai Bremzei pieder dzīvokļa īpašums Ogrē, Bērzu alejā 8, nekustamais īpašums Ogrē, Ķiršu ielā, nekustamais īpašums "Altenkrasti" Seces pagastā un nekustamie īpašumi "Upesniedres" un "Upesniedres1" Kokneses pagastā.

Savukārt Māris Bremze savā īpašumā paturējis tikai automašīnu Honda CRV un vēl arī kapitāldaļas SIA Vadības risinājums (acīmredzot domāta SIA Vadības risinājumi, kas reģistrēta oficiāli Ingai Bremzei piederošajā Ogres dzīvoklī: tās vieīgā valdes locekle ir pati Inga Bremze, un 2018. gadu uzņēmums beidzis ar niecīgu 15 000 eiro apgrozījumu un strādājis ar zaudējumiem).

Pietiek šodien publicē Bremzes parakstīto vienošanos, kuru „Meroni menedžeris” 2016. gadā pārkāpa jau dažus mēnešus pēc visu izmaksu saņemšanas no savas iepriekšējās darbavietas.

VIENOŠANĀS

Rīga, 2016.gada 10.jūnijā

SIA „LDZ CARGO”, turpmāk - "Darba devējs”, reģistrācijas Nr.40003788421, juridiskā adrese: Dzirnavu iela 147 k-1, Rīga, LV-1050, valdes locekļa Vladimira Grjaznova un valdes locekles Ineses Kleinbergas personā, no vienas puses, un

Māris Bremze, turpmāk - “Darbinieks”, personas kods: 160968-…, deklarētā dzīvesvietas adrese: Ķiršu iela 1, Ogre, Darba devējs un Darbinieks kopā sauktas -,.Puses”, labprātīgi noslēdza šāda satura vienošanos:

1. Saskaņā ar Darba likuma 114.pantu Puses vienojas 2016. gada 10.jūnijā (pēdējā darba diena) izbeigt darba tiesiskās attiecības, tādējādi ar šo dienu izbeidzas Pušu 2015. gada 26.oktobrī noslēgtā Darba līguma Nr.5.4./12, turpmāk - “Darba līgums”, spēkā esamība un darbība.

2. Darba devēja pienākums ir izmaksāt Darbiniekam visas pienākošās naudas summas sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu - neizmaksāto darba algu par kārtējo mēnesi (proporcionāli nostrādātajam laikam) un kompensāciju par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

3. Par Darba līguma izbeigšanu Darba devējs Darbiniekam izmaksā atlaišanas pabalstu 6 (sešu) mtēnešu darba algas apmērā.

4. Darbiniekam nekavējoties ir jānodod Darba devējam viss viņa rīcībā un lietošanā esošais Darba devēja īpašums, mantiskās vērtības un jebkāda veida dokumenti (tai skaitā elektroniskie), dati un cita informācija, ko Darbinieks ir ieguvis saistībā ar savu darba pienākumu pildīšanu pie Darba devēja.

5. Darbiniekam aizliegts izpaust Darba devēja komercnoslēpumu, tai skaitā: finanšu informāciju, informāciju par iepirkumiem, informāciju par pakalpojumu izmaksām un cenu politiku, informāciju par atlaižu sistēmu, mārketinga informāciju, personāla informāciju, informāciju par klientiem, sadarbības partneriem un šīs sadarbības noteikumiem, jebkuru citu informāciju, kas nonākusi Darbinieka rīcībā un attiecas uz Darba devēja saimniecisko darbību un sadarbību ar klientiem un citiem sadarbības partneriem.

6. Darbiniekam ir aizliegts veikt jebkāda veida publiskus paziņojumus masu saziņas līdzekļiem un jebkurai citai personai, sniegt intervijas, izplatīt un nodot jebkāda veida informāciju, kas saistīta ar „Latvijas dzelzceļš” koncernu un jebkuru koncernā ietilpstošo uzņēmumu, kā arī Darbiniekam ir aizliegts publiski negatīvi izteikties par „Latvijas dzelzceļš” koncerna uzņēmumu darbību, tai skaitā par stratēģiju, mērķiem, darījumu partneriem, mārketinga komunikācijas politiku, reklāmas aktivitātēm, iepirkumiem u.c. jautājumiem

7. Lai aizsargātu Darba devēja intereses, Puses saskaņā ar Darba likuma 84. pantu vienojas noteikt Darbiniekam 2 (divu) gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas:

7.1. Darbinieks apņemas neveikt tādas darbības, kas radīt konkurenci vai kaitējumu Darba devēja komercdarbībai un Darba devēja saimnieciskajām interesēm;

7.2. Darbinieks apņemas neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus, vai kā citādi darboties cita komersanta, biedrības, nodibinājuma un jebkuras citas personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un ioģistikas jomā, interesēs un labā;

7.3. Darbiniekam aizliegts nodibināt -darba tiesiskās attiecības ar Darba devēja konkurentiem, kā arī sniegt tiem jebkāda veida pakalpojumus un konsultācijas, kā arī pašam Darbiniekam aizliegts dibināt un reģistrēt komersantu, komercsabiedrību (personālsabiedrību un kapitālsabiedrību), biedrību, nodibinājumu un jebkuras citas personas, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai;

7.4. Darbinieks apņemas nepārvilināt jebkuru, tostarp - bijušo vai esošo - Darba devēja darbinieku, lai tas sniegtu jebkāda veida pakalpojumus vai konsultācijas Darba devēja konkurentiem;

7.5. Darbinieks apņemas nepārvilināt Darba devēja klientus, piegādātājus vai sadarbības partnerus, lai tie sniegtu jebkāda veida pakalpojumus vai sadarbotos ar Darba devēja konkurentiem.'

8. Vienošanās 7.punktā noteiktais konkurences ierobežojums neattiecas darba tiesisko

attiecību nodibināšanu vai vēlētu amatu ieņemšanu:

8.1. AS "‘Pasažieru vilciens”;

8.2. “Latvijas dzelzceļš” koncerna kapitālsabiedrībās;

8.3. valsts iestādēs.

9. Par konkurences ierobežojuma ievērošanu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās Darba devējs maksā Darbiniekam ikmēneša atlīdzību 4086 EUR (četri tūkstoši astoņdesmit seši euro), tai skaitā normatīvajos aktos paredzētie nodokļi (sociālās apdrošināšanas iemaksas).

10. Vienošanās 9.punktā minēto atlīdzību Darba devējs izmaksā vienā maksājumā par visu noteikto konkurences ierobežojuma laiku (24 mēneši) ar pārskaitījumu uz Darbinieka norēķinu kontu līdz 2016. gada 13.jūnijam, no šīs summas ieturot visus normatīvajos aktos noteiktos nodokļus.

11. Ja Darbinieks pārkāpj vienošanos par konkurences ierobežojumu, Darba devējam ir tiesības atprasīt un Darbiniekam ir pienākums atmaksāt Darba devējam zaudējumus, kas tiek aprēķināti, izmantojot šādu formulu: Vienošanās 9.punktā minētā ikmēneša atlīdzība x atlikušo mēnešu skaits līdz konkurences ierobežojuma beigām, kurus skaita no brīža, kad tiek konstatēts, ka Darbinieks pārkāpis ar šo Vienošanos noteikto konkurences ierobežojumu.

12. Darba devējam un Darbiniekam nav tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par konkurences ierobežojumu.

13. Ja Darbinieks pārkāpj šīs vienošanās 5.vai 6.punktā minētos aizliegumus, pēc Darba devēja rakstveida pieprasījuma, Darbiniekam ir pienākums nekavējoties samaksāt Darba devējam līgumsodu, kura apmērs ir vienāds ar šīs vienošanās 3.punktā minēto Darbiniekam izmaksāto atlaišanas pabalstu.

14. Šī vienošanās ir uzskatāma par konfidenciālu. Darba devējs un Darbinieks apņemas neizpaust šīs vienošanās saturu trešajām personām.

15. Darbinieks apliecina, ka viņam nav un nebūs nekāda mantiska vai nemantiska rakstura pretenziju pret Darba devēju gan sakarā ar Darba līguma izbeigšanu, gan uz jebkāda cita pamata.

16. Šīs vienošanās 6.punktā noteiktais aizliegums, kā arī vienošanās 7.punktā noteiktais konkurences ierobežojums stājas spēkā "ar brīdi, kad Darba devējs ir veicis vienošanās 10.punktā minēto maksājumu un tas ir spēkā 24 mēnešus.

17. Šī vienošanās ir noslēgta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Jebkādi strīdi saistībā ar šo vienošanos tiks nodoti izskatīšanai Latvijas Republikas tiesā pēc piekritības saskaņā ar LR spēkā esošiem normatīviem tiesību aktiem.

18. Šī Vienošanās ietver Pušu pilnīgu piekrišanu, Puses to ir izlasījušas un piekrīt visiem tā punktiem, un apliecina to ar saviem parakstiem.

19. Šī vienošanās ir sastādīta 2 (divos) eksemplāros latviešu valodā. Viens šīs vienošanās eksemplārs tiek nodots Darbiniekam, bet otrs glabājas pie Darba devēja.

Novērtē šo rakstu:

32
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...