Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudziem nav zināms, ka bijušā slavenā hokejista atvase Signe Baldere-Sildedze savus spēkus iemēģinājusi ne tikai uzņēmuma Olainfarm "pārvaldīšanā", bet arī luksuspreču tirdzniecībā: domāju, Pietiek lasītājiem būs saistoši iepazīties ar administratīvās tiesas spriedumu saistībā ar Balderes-Sildedzes uzņēmuma mēģinājumu atbrīvoties no Valsts ieņēmumu dienesta uzlikta vairāk nekā 350 000 eiro liela soda par nodokļu mahinācijām:

„Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Līga Hāzenfuse,

piedaloties pieteicējas SIA Louvre pārstāvei /pers. A/,

atbildētāja - Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes - Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA Louvre pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. 2018.gada 13.jūlija lēmuma Nr. 30.2?22.7/3157 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - dienests vai atbildētājs) Nodokļu kontroles pārvalde (turpmāk - NKP) no 2017.gada 13.jūnija līdz 2018.gada 28.martam veica SIA Louvre pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) auditu par 2015. gada jūniju - 2016.gada decembri.

Ar dienesta NKP Juridisko personu pirmās audita daļas Pirmās nodaļas vadītāja 2018.gada 28.marta lēmumu Nr. 30.2-23.33/12911 (turpmāk - sākotnējais lēmums) SIA Louvre papildus nomaksai budžetā aprēķināts PVN 196 269,61 euro, nokavējuma nauda 42 599,21 euro un soda nauda 116 120,34 euro.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, SIA Louvre to apstrīdēja dienesta ģenerāldirektoram.

Ar dienesta ģenerāldirektora p.i. 2018.gada 13.jūlija lēmumu Nr. 30.2-22.7/3157 (turpmāk - lēmums) nolemts sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu.

Lēmumā secināts, ka SIA Louvre, grāmatvedības reģistros reģistrējot noformētos darījumu dokumentus ar /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums D/, /Nosaukums E/un /Nosaukums F/, nav ievērojusi likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7. panta, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. panta ceturtās daļas nosacījumus. Dienesta rīcībā esošo pierādījumu kopums liecina, ka SIA Louvre nevarēja nezināt, ka, iegrāmatojot grāmatvedības uzskaitē un deklarējot strīda preču piegādes /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums D/, /Nosaukums E/ un /Nosaukums F/, tā ir iesaistījusies nepamatotas nodokļu samazināšanas plānā. SIA Louvre guvusi fiskālas priekšrocības, samazinot budžetā maksājamo PVN.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2018.gada 17.augustā saņemts pieteicējas SIA Louvre pieteikums par lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Dienests nepareizi un nepilnīgi novērtējis tā rīcībā esošās ziņas, neņemot vērā pieteicējas iesniegtos pierādījumus un paskaidrojumus.

[2.2] Nav pamatots dienesta secinājums, ka amatpersonas un darbinieku paskaidrojumi ir pretrunīgi.

[2.3] No lēmuma nav saprotams, kādā veidā pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka pircēji, iespējams, piedalās PVN krāpšanā.

[2.4] Lēmumā nav paskaidrots, kāpēc vieniem pierādījumiem tiek piešķirta lielāka ticamība attiecībā pret citiem pierādījumiem.

[2.5] Dienesta secinājumi balstās tikai un vienīgi uz pircēju turpmākas darbības izvērtējumu, to turpmākajiem darījumiem, kas nekādā veidā nav saistīti ar pieteicēju.

[2.6] Pieteicēja ir veikusi visu iespējamo publiski pieejamo datubāzu ziņu pārbaudi, lai maksimāli pārliecinātos par darījumu partneru tiesībspēju un rīcībspēju.

[2.7] Pieteicēja savas kā privātpersonas kompetences ietvaros lūdz personai, kas pārstāvēja konkrēto darījumu partneri, uzrādīt kādu personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos, vai personai vispār ir tiesības darboties citas komercsabiedrības vārdā. Pēc saviem ieskatiem darbiniece piefiksēja amatpersonu datus. Neviens normatīvais akts nepiešķir tiesības komercsabiedrībai veikt fiziskās personas datu apstrādi.

[2.8] Par darījumiem ar /Nosaukums B/ rakstveida līgums netika noslēgts, kā darījumu apliecinošs dokuments kalpo rēķins (invoice). Darījumā /Nosaukums B/ pārstāvēja /pers. C/. Pārstāvis pārsvarā pirka preces, ierodoties veikalā un izvēloties pirkt preces uz vietas, t.i., bez iepriekšējiem pasūtījumiem.

[2.9] Par darījumu ar /Nosaukums C/ rakstveida līgums netika noslēgts, kā darījumu apliecinošs dokuments kalpo rēķins (invoice). Darījumā /Nosaukums C/pārstāvēja /pers. D/. Pieteicēja ir veikusi visu iespējamo publiski pieejamo datubāzu ziņu pārbaudi. Preču pārdošana notika, pusēm vienojoties mutiskā veidā. Ierodoties veikalā, pircējs iepazinās ar preču katalogiem, sortimentu, izvēlējās preci, kas bija izlikta pārdošanai. Pieteicējas darbiniece /pers. E/ pārliecinājās par /Nosaukums C/amatpersonu reģistru.

[2.10] Igaunijas uzņēmums /Nosaukums D/ no pieteicējas iegādājās augstas vērtības juvelierizstrādājumus un pulksteņus, ko apliecina auditam iesniegtie rēķini, preču transportēšanas dokumenti, pieņemšanas - nodošanas akti, bankas kontu izraksti, preču pārdevuma līgums. Pieteicēja no uzņēmuma saņēma priekšapmaksu. Darījumus ir apliecinājusi arī /Nosaukums D/. Ierodoties veikalā, pircējs iepazinās ar preču katalogiem, sortimentu, izvēlējās preci, kas bija izlikta pārdošanai. Darījumus ar Igaunijas uzņēmumu dienests ir pārbaudījis jau audita laikā par periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.augustam, un pārkāpumi netika konstatēti. Ir netaisnīgi un prettiesiski darījumus ar vienu un to pašu darījumu partneri vienā periodā vērtēt kā atbilstošus Latvijas likumiem, bet citā dot tiem kardināli pretēju vērtējumu.

[2.11] Čehijas uzņēmums /Nosaukums E/ no pieteicējas iegādājās augstas vērtības juvelierizstrādājumus un pulksteņus, ko apliecina auditam iesniegtie rēķini, preču transportēšanas dokumenti, pieņemšanas - nodošanas akti, bankas kontu izraksti, elektroniskā pasta sarakstes. Rēķinos norādītā samaksas kārtība „ar priekšapmaksu” atbilst faktiski notikušiem norēķiniem Kurjera SIA /Nosaukums G/ pakalpojumus apmaksāja pieteicēja, jo ir šā uzņēmuma klients. Preču piegādi citā dalībvalstī apliecina SIA /Nosaukums G/ pieteicējas audita laikā sniegtie paskaidrojumi Iesniegtie elektroniskie pasti apliecina, ka pieteicēja preci uz citu ES dalībvalsti sūtīja pēc /Nosaukums E/ rīkojuma.

[2.12] Ar Čehijas uzņēmumu /Nosaukums F/ pieteicējai bijuši trīs atsevišķi darījumi. Čehijas uzņēmums no pieteicējas iegādājās augstas vērtības juvelierizstrādājumus un pulksteņus, ko apliecina auditam iesniegtie rēķini, preču transportēšanas dokumenti, pieņemšanas - nodošanas akti, bankas kontu izraksti. Rēķinos norādītā samaksas kārtība „ar priekšapmaksu” atbilst faktiski notikušiem norēķiniem. Arī Čehijas nodokļu administrācija ir apstiprinājusi, ka 2016.gada jūnijā - septembrī /Nosaukums F/veica trīs pārskaitījumus uz pieteicējas bankas kontu, un ka /Nosaukums F/ ir deklarējis darījumus ar pieteicēju Normatīvajos aktos nav noteikts termiņš, līdz kuram pircējam preces patiesi ir jāizved no pārdevēja rezidences valsts.

[3] Dienests rakstveida paskaidrojumos pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu. Papildus paskaidro, ka pieteicējai netiek noteikta atbildība par pieteicējas tālāko sadarbības partneru rīcību Šie apstākļi ir izmantojami, lai gūtu pilnīgu, objektīvu un vispusīgu priekšstatu par konkrētajiem darījumiem un pieteicējas lomu tajos. Strīdus dokumenti nav noformēti atbilstoši grāmatvedības likumam, kā arī satur nepatiesu informāciju. Šādas kļūdas nav atzīstamas kā neuzmanība, bet gan atkārtota un sistemātiska darbība, kas neliecina par pieteicējas godprātību.

[4] Pieteicējas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, atsaucoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem Paskaidroja, ka katru dienu uzņēmumā uz vietas ir klāt grāmatvede /pers. E/, kura kontrolē, lai visi dokumenti tiktu noformēti pareizi un pēc visām prasībām. Paskaidrojumā audita laikā /pers. E/ ir izskaidrojusi, kā notiek bizness (2019.gada 30.aprīļa tiesas sēdes audio protokola 14.05 - 15.13 minūtes). Par darījumiem ar /Nosaukums B/ paskaidroja, ka dienests nepamatoti neņem vērā Lietuvas nodokļu administrācijas sniegto informāciju Amatpersona un grāmatvede detalizēti ir izskaidrojušas, kādā veidā darījumi notikuši. Par tirdzniecības īpatnībām paskaidroja, ka izvēlēto preci sagrupē pārdevēja. Darījumā ar /Nosaukums B/ veikalā ienāca /Nosaukums B/ amatpersona, izvēlējās preci, izvēlēto preci sakomplektēja pārdevēja. Uz tiesas jautājumu, vai to darīja darbiniece /pers. E/, paskaidroja, ka /pers. E/ tikai noformēja dokumentus (turpat 29.00-39.40 minūtes). Kad uzņēmums uzzina, ka preci pērk juridiska persona, un sakomplektē preci, tad pieslēdzas /pers. E/, kura veic pircēja pārbaudi, /pers. E/ ir visa grāmatvedības uzskaite. Uz tiesas jautājumu, kuri darbinieki pieņēma un komplektēja pasūtījumu, atbildēt nespēja, apgalvojot, ka /pers. E/ to nedarīja (turpat 32.12 - 35.00, 01.03.40.-01.04.32 minūtes). Paskaidroja, ka preču transportēšanas pakalpojumus ar SIA /Nosaukums G/ starpniecību organizēja pieteicēja, taču pēc tam samaksu pieprasīja no preces saņēmēja.

[5] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

[6] Tiesas sēdē tika nopratināta lieciniece /pers. E/.

Motīvu daļa

[7] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un liecinieces liecības, kā arī izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[8] Pieteicēja 2014.gada jūlija, septembra, 2015.gada jūlija - 2016.gada decembra PVN deklarācijās piemērojusi 0 procentu nodokļu likmi preču (pulksteņu un augstas klases juvelierizstrādājumu) piegādei Lietuvas uzņēmumiem /Nosaukums B/(529 380 euro), /Nosaukums C/ (279 107,98 euro), Igaunijas uzņēmumam /Nosaukums D/(46 140 euro), Čehijas uzņēmumiem /Nosaukums E/ (32 685 euro) un /Nosaukums F/(47 304,20 euro).

Dienesta ieskatā lietā esošie pierādījumi kopsakarā ar pieteicējas darījumu partneru amatpersonu paskaidrojumiem pierāda, ka darījumi ir bijuši fiktīvi, dokumenti apzināti noformēti ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības nesamaksātā PVN veidā. Tādējādi lietā ir strīds ir par to, vai pieteicējai bija tiesības piemērot nodokļa 0 procentu likmi par preču piegādi Lietuvas uzņēmumiem /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, Igaunijas uzņēmumam /Nosaukums D/, Čehijas uzņēmumiem /Nosaukums E/ un /Nosaukums F/.

[9] Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtajai daļai 0 procentu nodokļa likmi piemēro preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi:

1) preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru;

2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti.

Minētie nosacījumi ir kumulatīvi, proti, tikai tad, ja pastāv abi kritēriji, ir tiesisks pamats nodokļa 0 procentu likmes piemērošanai Tādējādi preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā nodokļu 0 procentu likme piemērojama, ja ir izpildīti abi nosacījumi un apliekamā persona apliecina preču nosūtīšanu un transportēšanu uz dalībvalsti ar j ebkuru dokumentu, kas satur patiesu informācij u, kā arī preču saņēmēj s citā dalībvalstī ir apliecinājis preču saņemšanu.

Kā norādījusi Eiropas Savienības Tiesa 2007.gada 27.septembra spriedumā lietā Nr.C?409/04, preces iegāde Eiropas Savienības iekšienē ir veikta, un atbrīvojums no nodokļa par piegādi Savienības iekšienē ir piemērojams tikai tad, ja tiesības ar preci rīkoties kā īpašniekam ir nodotas pircējam un piegādātājs pierāda, ka šī prece ir nosūtīta vai transportēta uz citu dalībvalsti un ka pēc šīs nosūtīšanas vai transportēšanas prece faktiski ir izvesta no piegādes dalībvalsts teritorijas. Savienības tiesībām atbilst prasība, lai piegādātājs veiktu visus pasākumus, ko no tā saprātīgi var pieprasīt, lai pārliecinātos, ka tā veiktās darbības nav saistītas ar nodokļu nemaksāšanu. Tādējādi tas, ka piegādātājs ir rīkojies labā ticībā, ir veicis visus iespējamos atbilstošos pasākumus un tā dalība krāpšanā ir izslēgta, ir svarīgi apstākļi, lai noteiktu iespēju uzlikt šim piegādātājam pienākumu vēlāk samaksāt nodokli.

Jāuzsver, ka pievienotās vērtības nodokļa sistēmas būtība ir, ka nodokli maksā tās galapatērētājs, tātad nodoklis būtībā tiek iekasēts galapatēriņa valstī. Tādēļ no materiāltiesiskā viedokļa nodokļu sistēmas pareizai darbībai ir būtiski konstatēt preces piegādi pilnībā - ne tikai tās nogādāšanu pāri Latvijas Republikas robežai, bet arī to, ka piegādi veic citam nodokļu maksātājam citā dalībvalstī (..). Ja apstiprinās, ka preces piegāde citam nodokļu maksātājam citā dalībvalstī nav notikusi, tad objektīvi netiek nodrošināta pareiza pievienotās vērtības nodokļu sistēmas darbība un 0 procentu likmes piemērošana neatbilstu materiāltiesiskajiem nosacījumiem.

Taču, kā jau iepriekš norādīts, tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi var liegt, ja notikusi nodokļu sistēmas ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana un Latvijas nodokļu maksātājs zināja (tam bija jāzina) par piegādes darījuma saistību ar to. Pievienotās vērtības nodokļa sistēmas ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana ir konstatējama arī tad, ja preces saņēmējs neuzrāda darījumu un neizpilda savas nodokļu saistības galamērķa dalībvalstī vai ja darījumu apliecinoši dokumenti ietver nepatiesu informāciju par preces patieso galamērķi, kas var novest pie nodokļa nemaksāšanas kādā no dalībvalstīm. Turklāt, kā ikvienā citā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajā darījumā, ir jāvērtē, vai darījumu apliecinošie dokumenti atbilst formālajām prasībām, jo, ja trūkumi ir tik lieli, ka nav iespējams pārbaudīt piegādes atbilstību materiāltiesiskajām prasībām, tas var būt pamats likmes piemērošanas apšaubīšanai (Senāta 2019.gada 5.septembra spriedums lietā SKA-785/2019 6.punkts).

Pieteicējai tiesības uz 0 procentu likmes piemērošanu varētu liegt, ja būtu pierādīts, ka tā zināja (tai vajadzēja zināt) par darījuma saistību ar krāpšanu (turpat 8.punkts).

Tādējādi izskatāmajā lietā tiesai ir jāpārbauda, vai apstiprinās ziņas par preču piegādi citas dalībvalsts nodokļu maksātājam Ja tiesa nonāk pie secinājuma, ka iesniegtie attaisnojuma dokumenti nav patiesi, tad attiecīgi vērtējams, vai pieteicēja zināja (tai vajadzēja zināt) par darījumu saistību ar krāpšanu

[10] Lai atzītu, ka darījumu patiesais mērķis bijis vienīgi fiskālu priekšrocību gūšana, vispirms ir jāidentificē attiecīgās priekšrocības - kā tās izpaužas un kuras personas tās gūst vai varētu gūt (Senāta 2018.gada 13.aprīļa lēmums Nr.SKA-153/2018 lietā NrA420292114 ). Izskatāmajā lietā dienests lēmumā skaidri ir norādījis, ka fiskālās priekšrocības izpaužas budžetā nesamaksātā PVN veidā. Līdz ar to ir identificēta fiskālā priekšrocība.

[11] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka dienests, novērtējot faktus, nav ņēmis vērā pieteicējas iesniegtos pierādījumus un paskaidrojumus. No lēmuma konstatējams, ka dienests ir vērtējis gan pieteicējas iesniegtos attaisnojuma dokumentus - rēķinus (invoice), CMR (starptautiskais preču pavaddokuments), pieņemšanas aktus, preču pirkuma - pārdevuma līgumu, gan atsaucies uz pieteicējas un darījumu partneru amatpersonu paskaidrojumiem.

[12] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka dienesta secinājumi balstās tikai un vienīgi uz pircēju turpmākas darbības izvērtējumu, to turpmākajiem darījumiem, kas nekādā veidā nav saistīti ar pieteicēju. Iepazīstoties ar lēmuma argumentāciju, secināms, ka dienests pierādījumus ir vērtējis kopsakarā ar ārvalstu nodokļu administrāciju sniegto informāciju, izšķirošu nozīmi piešķirot tieši pieteicējas amatpersonas un darbinieku paskaidrojumiem, noformēto attaisnojuma dokumentu un darījumu īpatnībām No lēmumā ietvertās argumentācijas ir saprotams, kāpēc vieniem pierādījumiem tiek piešķirta lielāka ticamība attiecībā pret citiem pierādījumiem.

[13] Vērtējot pieteicējas argumentu, ka darījumus ar Igaunijas uzņēmumu /Nosaukums D/dienests ir pārbaudījis jau audita laikā par periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.augustam, un pārkāpumi netika konstatēti, tiesa secina, ka nav strīda, ka otrs audits, kurā pieteicējas sadarbība ar darījumu partneri netika apstrīdēta, veikts par citu laika periodu. Tiesa norāda, ka neviena tiesību norma neparedz aizliegumu veikt auditu par dažādiem laika periodiem, un tas, ka viena audita ietvaros netiek iegūti pierādījumi nodokļu pārkāpumiem, uzņēmumam veicot saimniecisko darbību, nevar radīt tiesisku paļāvību turpināt saimniecisko darbību, pārkāpjot nodokļus reglamentējošās tiesību normas. Līdz ar to pieteicējas arguments, ka dienesta rīcība ir prettiesiska un netaisnīga, nav pamatots.

[14] Saskaņā ar auditam uzrādītajiem dokumentiem pieteicēja laika posmā no 2015.gada jūlija līdz 2016.septembrim piegādājusi Lietuvas uzņēmumiem /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/ augstas vērtības pulksteņus un juvelierizstrādājumus 529 380 euro un 279 107,98 euro vērtībā. Darījumu apliecināšanai ar Lietuvas uzņēmumiem /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/ pieteicēja iesniegusi rēķinus (invoice), CMR (lietas 2.sējuma 115.-140.lapa, ar tulkojumu 174.-199.lapa, 3.sējuma 14.-41.lapa, 4.sējuma 70.-79.lapa). Dokumentus /Nosaukums B/ vārdā parakstījis amatpersona /pers. C/, /Nosaukums C/ vārdā - /pers. D/. Izvērtējot minēto dokumentu saturu kopsakarā ar pieteicējas izvirzītajiem argumentiem, liecinieces /pers. E/ liecībām, Lietuvas uzņēmumu amatpersonu paskaidrojumiem un Lietuvas nodokļu administrācijas sniegto informāciju, tiesa secina, ka darījumi faktiski nav notikuši.

[14.1] Visos preču pārdevuma darījumos pieteicēja ir pieļāvusi pēcapmaksu - no vienas līdz sešām dienām pēc CMR izrakstīšanas un rēķinu noformēšanas datumiem Tostarp preču kopējā vērtība vienā darījumā ir bijusi pat 55 300 euro (lietas 1.sējuma 90.lapas otra puse). Gan paskaidrojumos dienestam, gan pieteikumā tiesai norādīts, ka sadarbību ierosināja abi Lietuvas uzņēmumi, sameklējot pieteicēju internetā. Uzņēmumu amatpersonas ieradušās veikalā /adrese A/, uzrādījušas personu apliecinošus dokumentus, nosaukušas transportlīdzekļus, ar kuriem preces tiks aizvestas. Pirkuma - pārdevuma līgumi nav slēgti, preču pieņemšanas, nodošanas akti nav sastādīti. Pieteicējas pārstāve ir pārliecinājusies par uzņēmumu PVN numuru, pēc kā uzņēmumu amatpersonām izsniegta prece.

Tātad no minētā secināms, ka pieteicēja savas saimnieciskās darbības ietvaros bez jebkādām garantijām, bez tūlītējas samaksas nepazīstamām personām ir nodevusi vērtslietas vairāku tūkstošu euro vērtībā. Pieteicēja nav spējusi sniegt ticamu pamatojumu tam, kāpēc uzņēmums piekritis šādiem samaksas nosacījumiem, un kāda bija garantija tam, ka darījumu partneri rīkosies godprātīgi. Līdz ar to šāda pieteicējas rīcība jau pati par sevi ir pamats šaubām par šādu darījumu faktisko esamību.

[14.2] Pieteicēja apgalvo, ka visos darījumos pieteicēju pārstāvēja uzņēmuma pārdošanas un iepirkšanas speciāliste /pers. E/. /pers. E/ pieņēma pasūtījumu, veica tā apstrādi, noformēja darījumus, parakstot dokumentus un izsniedzot preci. Lietuvas uzņēmumi pēc SIA Louvre atrašanas internetā sākotnēji ar uzņēmumu ir sazinājušās telefoniski, tad ar elektroniskā pasta starpniecību, pēc tam amatpersonas ieradušās veikalā personīgi. Minētos faktus rakstveida paskaidrojumos dienestam apstiprina arī /pers. E/ (lietas 1.sējuma 194.-196.lapa). Papildus /pers. E apliecināja, ka viņa personīgi pārbaudīja minēto uzņēmumu pārstāvju personas apliecinošus dokumentus, kā arī pārbaudīja šo personu tiesības pārstāvēt uzņēmumus, kā arī tika pārbaudīts, vai minētie uzņēmumi ir PVN maksātāji.

Tiesas sēdē /pers. E/ liecināja, ka līdz 2017.gadam strādājusi SIA Louvre par veikala menedžeri - taisījusi pasūtījumus, plānojusi preču krājumus, apmācījusi pārdevējus. Viņas pienākumos ietilpa tikšanās ar piegādātājiem, izstāžu apmeklēšana, tikšanās ar klientiem, ja bija pārdošana uz eksportu (lietas 4.sējuma 161.-168.lapa). Tātad faktiski /pers. E tiesas sēdē liecinātais sakrīt ar pieteicējas un pašas /pers. E rakstveida paskaidrojumos norādīto informāciju. Vienlaikus ir konstatējamas vairākas būtiskas īpatnības un nesakritības.

[14.2.1] Pieteicējas pārstāve tiesas sēdē apgalvoja, ka katru dienu uzņēmumā uz vietas ir klāt grāmatvede /pers. E, kura kontrolē, lai visi dokumenti tiktu noformēti pareizi un pēc visām prasībām (2019.gada 30.aprīļa audio protokola 14.05-15.13 minūtes). Tāpat paskaidroja, ka /pers. E tikai noformē dokumentus. Tātad no pieteicējas pārstāves paskaidrotā izriet, ka /pers. E ar preču pārdošanu un klientu apkalpošanu nav nekāda

sakara, jo viņa veic tikai grāmatvedes pienākumus, tostarp nodarbojas tikai ar dokumentu noformēšanu.

/pers. E tiesas sēdē liecināja, ka līdz 2017.gadam strādājusi SIA /Nosaukums A par veikala menedžeri - taisījusi pasūtījumus, plānojusi preču krājumus, apmācījusi pārdevējus. Viņas pienākumos ietilpa tikšanās ar piegādātājiem, izstāžu apmeklēšana, tikšanās ar klientiem, ja bija pārdošana uz eksportu. Parasti ar klientiem sazinājusies telefoniski vai ar elektroniskā pasta starpniecību, izstādēs, citreiz klienti paši atbraukuši. Piemēram, klienti zvanīja, stādījās priekšā kā uzņēmumu pārstāvji, nosauca preci, kas viņus interesē, noskaidroja, vai šo preci var iepirkt lielos daudzumos. Tad klients atsūtīja lieciniecei uz elektronisko pastu informāciju par uzņēmumu, viņa pārbaudījusi, vai attiecīgais uzņēmums eksistē, vai tam ir reģistrēts PVN numurs. Pēc tam lieciniece uzņēmuma pārstāvim nosūtījusi informāciju vai piezvanījusi, informējot, vai prece ir pieejama, par preces cenu un piegādes laiku Ja cena klientu apmierināja, viņš uz elektronisko pastu vai telefoniski atsūtīja pasūtījumu.

Uz tiesas jautājumu, kādās datu bāzēs lieciniece pārbaudīja uzņēmumus, atbildēja, ka neatceras nosaukumu, tas bija Polijas portāls, arī www.firmas.lv. Varēja iegūt informāciju par to, vai konkrētais uzņēmums eksistē, vai ir aktuāls PVN numurs, citas informācijas šajā datubāzē nebija. Ārvalstu klientiem tika pārbaudīts tikai PVN numurs. Ja klientu apmierināja cena, /pers. E kopā ar pārdevēju iepakojusi pasūtītās preces. Klienti atbrauca pakaļ paši vai arī preces tika izsūtītas. Kad klients atbrauca precei pakaļ, tika noformēts CMR kurā bija norādīts automašīnas numurs, autovadītāja uzvārds, uzņēmuma dati, preces, kas bija iepakotas. Tad prece tika nodota klientiem. Ja klients nāca pirmo reizi, uzrādīja pasi. Pase netika kopēta. Samaksa bija ar priekšapmaksu vai pēcapmaksu, atkarībā no tā, kā bija sarunāts. Par samaksas veidu izlēma SIA /Nosaukums A amatpersona. Pirms pieņemt lēmumus slēgt darījumus ar apstrīdētajiem darījumu partneriem, lieciniece par to diskutējusi ar SIA /Nosaukums A amatpersonu. Uz jautājumu, kādi bija noteicošies kritēriji, kāpēc tika pieļauta pēcapmaksa par precēm, lieciniece atbildēja, ka viņai tādu kritēriju nebija, viss bija atrunāts, notika preču pārdošana. Liecināja, ka Lietuvas uzņēmumu amatpersonas /pers. C/ un /pers. D/ paši atnākuši uz veikalu pēc precēm, uzrādījuši pases, iedevuši CMR ar saviem parakstiem, pēc kā minētajām personām izsniegta prece. Visbiežāk tieši lieciniece preces nodevusi /pers. C/ un /pers. D/. CMR norādītos transportlīdzekļus nav salīdzinājusi, dažreiz lieciniecei uzrādīta transportlīdzekļa tehniskā pase.

Liecināja, ka uzņēmumā SIA /Nosaukums A bija arī grāmatvede. Uz dienesta pārstāvja jautājumu, kāpēc grāmatvedis neizrakstīja dokumentus, atbildēja, ka kaut kā tā bija sarunāts, ka darījumos ar /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/ dokumentus kārtos /pers. E/. CMR pavadzīmes tika parakstītas uz vietas. Automašīnu numuri netika pārbaudīti. Preces pircējam fiziski tika nodotas veikalā. To, kādā veidā SIA Louvre pārliecinājās, ka prece tiek nogādāta pavaddokumentos norādītājā adresē, paskaidrot nevarēja, norādot, ka tas nebija liecinieces pienākums (lietas 4. sējuma 162. - 167.lapa otra puse).

Apkopojot /pers. E liecības kopsakarā ar pieteicējas pārstāves tiesas sēdē paskaidroto, secināms, ka faktiski /pers. E ar grāmatvedību nebija nekāda sakara, jo grāmatvedības kārtošanai tika piesaistīti atsevišķi darbinieki. Līdz ar to lietā ir pretrunīga informācija par /pers. E veicamajiem darba pienākumiem. Tomēr, neskatoties uz to, ka SIA Louvre uzņēmumā pastāvīgi nodarbina grāmatvežus, dokumentus darījumos ar apstrīdētajiem darījumu partneriem ir noformējusi un SIA Louvre vārdā parakstījusi /pers. E. Tomēr šādu pienākumu sadali /pers. E izskaidrot nespēja, vien atbildot, ka tā bija sarunāts.

[14.2.2] Gan no pieteicējas amatpersonas paskaidrojumiem, gan /pers. E liecībām izriet, ka ārvalstu partneri sazinājās ar elektroniskā pasta starpniecību, elektroniski noformēja pasūtījumus. Tomēr pieteicēja nevienu elektroniskā pasta vēstuli kā pierādījumu lietā nav iesniegusi. Līdz ar to minētais pieteicējas apgalvojums nav apstiprinājies.

[14.2.3] Pieteikumā norādīts, ka pieteicēja ir veikusi visu iespējamo publiski pieejamo datubāzu ziņu pārbaudi, lai maksimāli pārliecinātos par darījumu partneru tiesībspēju un rīcībspēju (pārliecinoties, vai konkrētais uzņēmums eksistē, vai ir PVN maksātājs, kāds ir tā pamatkapitāla lielums, kas ir uzņēmuma amatpersonas, pārstāvji, to pilnvarojuma apjoms un citi izziņā minētie dati (lietas 1.sējuma 15.lapa). Gan no pieteikuma, gan dienestam iesniegtajiem amatpersonas paskaidrojumiem izriet, ka šo pārbaudi veikusi uzņēmuma menedžere /pers. E/.

Arī /pers. E tiesas sēdē apliecināja, ka pārbaudīja informāciju par uzņēmumiem datubāzēs, taču izņemot portālu www.firmas. lv, nevienu datubāzi nosaukt nevarēja. Vienīgā datubāzēs pārbaudāmā informācija, ko nosauca, bija uzņēmuma PVN numurs. Citu pārbaudāmo informāciju norādīt nespēja. Tas ir pretrunā pieteicējas paskaidrojumā dienestam norādītajam, ka /pers. E ir veikusi visu iespējamo publiski pieejamo datu bāzu ziņu pārbaudi. Tiesas ieskatā, ja /pers. E tiešām būtu veikusi visu iespējamo publiski pieejamo datubāzu ziņu pārbaudi, tad viņai būtu bijis jāspēj nosaukt vismaz vēl kādu pārbaudāmu kritēriju. Tādējādi neapstiprinās pieteicējas apgalvojums par visu iespējamo publiski pieejamo datubāzu ziņu pārbaudi, kā arī nav gūts apstiprinājums, ka šo pārbaudi veikusi /pers. E/.

[14.2.4] Rakstveida paskaidrojumos dienestam pieteicējas amatpersona apgalvo, ka SIA Louvre savu iespēju robežās pārliecinājās, ka prece tiek izvesta no Latvijas un tiek saņemta pavaddokumentos norādītajā adresē (lietas 1.sējuma 185.lapa otra puse). Tomēr konkrēta informācija par pārbaudes veidu un personu, ka šo pārbaudi veica, nav sniegta. Tiesas sēdē dienesta pārstāvis /pers. E pajautāja, ka gadījumā, kad preci pārdeva veikalā, kā viņa zināja, ka prece aizvesta uz ārzemēm, /pers. E atbildēja, ka neviens viņai to nelika pārbaudīt, viņa nepārbaudīja. Līdz ar to minētais pieteicējas apgalvojums neapstiprinās.

Apkopojot minēto, secināms, ka faktiski /pers. E ir uzņēmusies visu atbildību par darījumiem ar apstrīdētajiem darījumu partneriem, tostarp /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/. No viņas liecībām izriet, ka ir bijusi iesaistīta gan darījumu partneru atrašanā, gan komunikācijā, gan pārbaudē, gan preču izsniegšanā. Arī kopā ar amatpersonu lēmusi par sadarbības uzsākšanu ar konkrētajiem darījumu partneriem. Vienlaikus /pers. E nespēja sniegt skaidru un saprotamu informāciju par darījumu detaļām, darījumu partneru izvēles un pārbaudes kritērijiem. Ne pieteicējas pārstāve, ne lieciniece /pers. E nav spējusi izskaidrot, kāpēc ar vieniem darījumu partneriem (piemēram, /Nosaukums D/) slēgti preču pirkuma - pārdevuma līgumi, ar citiem nē, kāpēc ar vieniem akceptēti norēķini priekšapmaksas veidā, bet citiem akceptēta pēcapmaksa, kāds ir bijis pamats pieļaut pēcapmaksas nosacījumus, bez līguma un pieņemšanas - nodošanas akta nepazīstamam uzņēmumam nodot preces vairāku desmitu tūkstošu vērtībā. Lietā nav izskaidrots, kurš un kā ir pārliecinājies par preces patiesu nogādāšanu attiecīgajā ES dalībvalstī; Tiesas sēdē lieciniecei tika uzrādīts 2016.gada 22.augusta rēķins un CMR, dienesta pārstāvim lūdzot izskaidrot dokumentu noformēšanas īpatnības, proti, kāpēc rēķinā ir norādīts preču nosaukums un skaits, bet CMR - tikai preču kopējais svars (5 kg). Lieciniece, neskatoties uz to, ka ir šo dokumentu autore, minēto dokumentu noformēšanas īpatnības izskaidrot nespēja. Tāpat nav saprotama, kāda īsti ir bijusi viņas loma darījumos. Pieteicējas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka /pers. E ir bijusi grāmatvede, kas tikai noformējusi dokumentus un veikusi pārbaudi, taču /pers. E apgalvoja, ka strādājusi par veikala menedžeri - taisījusi pasūtījumus, plānojusi preču krājumus, apmācījusi pārdevējus. Tāpat apgalvoja, ka visbiežāk tieši viņa preces izsniegusi Lietuvas uzņēmumu amatpersonām /pers. C/ un /pers. D/. Vienlaikus lietā nav izskaidrots, kāpēc tieši šajos darījumos dokumentu noformēšanā un preču izsniegšanā piedalījusies /pers. E.

[14.3] Kā būtiski pierādījumi lietā ir vērtējami /Nosaukums C/ amatpersonas /pers. D/ 2018.gada 14.februāra paskaidrojums dienestam un /Nosaukums B/ amatpersona /pers. C/ 2017.gada 19.jūilija nopratināšanā VID Finanšu policijā liecinātais.

/pers. D/ paskaidroja, ka neko par/Nosaukums C/ saimniecisko darbību nezina. Firmu nodibinājis pēc trešās personas lūguma, uzņēmumā figurējis kā fiktīvs direktors. Darījumos nav piedalījies, papīrus parakstījis attālināti, vai arī to darīja cita persona, viltojot viņa parakstu. Uzņēmuma noliktavā Šauļos nav bijis, nekādas kravas nav saņēmis. Paskaidro, ka viņa vārdā iepriekš dienestam sniegtos paskaidrojumus /pers. D/ nodevusi trešā persona, lai /pers. D/ caur elektronisko deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS) to iesniegtu dienestam. Norāda, ka iepriekš sniegtā informācija ir fiktīva (lietas 4.sējuma 88.-90.lapa).

/pers. C/ liecināja, ka par /Nosaukums B/ amatpersonu kļuva pēc trešo personu lūguma. Bijis uzņēmuma /Nosaukums B/ fiktīva amatpersona par samaksu. Lūdz atzīt par nenotikušiem /Nosaukums B/ darījumus, kas veikti laika periodā, kad bijis amatpersona. Liecināja, ka pēc trešās personas norādēm Šauļos reģistrējis uzņēmumu. Šauļos viņu sagaidījusi kontaktpersona, ar kuru kopā parakstījuši dokumentus par telpu nomu /Nosaukums B/ vajadzībām. Pēc trešās personas norādēm Tallinā atvēris uzņēmuma bankas kontu. /pers. C/ rīcībā nekad nav bijuši rīki, lai piekļūtu /Nosaukums B/ internetbankai, nekad nav veicis nevienu pārskaitījumu. Lietuvas nodokļu administrācijai nekad nav sniedzis paskaidrojumus, to nav parakstījis un nav iesniedzis. No trešās personas saņēmis sagatavotas atbildes, kuras nosūtījis dienesta amatpersonām, izmantojot EDS. Nevienu darījumu partneri nosaukt nevar, paskaidro, ka uzņēmums saimniecisko darbību neveica. Liecina, ka parakstījis neaizpildītus dokumentus. Nekad Lietuvā nav pieņēmis preces /Nosaukums B/ vārdā. Nekad nav parakstījis nevienu /Nosaukums B/ vārdā aizpildītu CMR, nav slēdzis līgumus vai veicis darījumus, nav redzējis preces, kas būtu /Nosaukums B/ īpašumā. Nevienu nav pilnvarojis rīkoties /Nosaukums B/ vārdā. Nav veicis nevienu darījumu kā /Nosaukums B/ pārstāvis, nav piedalījies uzņēmuma saimnieciskajā darbībā (lietas 4.sējuma 100. -104. lapa).

Tātad no /pers. D/ un /pers. C/ liecībām izriet, ka minētās personas nekad nevienu darījumu ar pieteicēju nav veikušas, nevienu darījumu nav saskaņojušas, nav bijušas veikalā /adrese A/, un nav iegādājušās noformētajos attaisnojuma dokumentos norādītās preces. Līdz ar to liecinieces /pers. E/ liecinātais ir pretrunā /pers. C/ un /pers. D/ liecībām. Tiesai nav pamata apšaubīt /pers. C/ un /pers. D/ liecības, jo /pers. C/ ir brīdināts par atbildību par nepatiesu liecību sniegšanu, ko apliecina /pers. C/ paraksts (lietas 4.sējuma 100.lapa), savukārt /pers. D/ ar parakstu apliecinājis, ka atbildes uz uzdotajiem jautājumiem sniedz brīvprātīgi, valsts amatpersonas nav izdarījušas uz viņu ne morālu, ne fizisku spiedienu, nav ietekmējušas (lietas 4.sējuma 88.lapa). Tāpat lietā nav ziņu, ka minētās personas būtu spiestas sniegt noteikta satura atbildes. Savukārt /pers. E/ liecības ir apšaubāmas, jo tieši viņa ir bijusi tā persona, kas noformējusi un parakstījusi attaisnojuma dokumentus. Tādējādi viņa ir ieinteresēta apliecināt dokumentos atspoguļotās informācijas patiesumu Turklāt šīs šaubas pastiprina arī tas, ka /pers. E/ nespēja sniegt ticamu informāciju par darījumu partneru izvēles kritērijiem, darījumu īpatnībām un savu iesaisti konkrētajos darījumos.

[14.4] Lietuvas nodokļu administrācija uz dienesta informācijas pieprasījumu norāda, ka darījumos ar /Nosaukums B/ strīdus preces tika transportētas atpakaļ uz Latviju Preču izkraušanas fakts Lietuvā neapstiprinās, jo nomātajās telpās saimnieciskā darbība netika konstatēta (lietas 2. sējuma 241.lapa). Lietuvas nodokļu administrācija par /Nosaukums C/ norāda, ka uzņēmums faktisku saimniecisko darbību neveic, tikai izraksta rēķinus, preces faktiski netiek transportētas uz Lietuvu. Lai arī /pers. D/ elektroniski paskaidrojis, ka preces izkrautas uzņēmuma noliktavā, pārbaudes laikā uzņēmuma noliktavā saimnieciskā darbība netika konstatēta (lietas 3.sējuma 9. lapa).

Minētā informācija apstiprina /pers. C/ un /pers. D/ apgalvoto, ka uzņēmumi radīti fiktīvu darbību veikšanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka gan pieteicēja rakstveida paskaidrojumos dienestam, gan /pers. E/ paskaidrojumos dienestam un liecībās tiesas sēdē ir sniegušas nepatiesu informāciju par darījumu faktiskajiem un dokumentu noformēšanas apstākļiem Tā kā saskaņā ar /pers. C/ un /pers. D/ liecināto viņi nekad nav bijuši pieteicējas tirdzniecības vietā un nav iegādājušies strīdus preces, savukārt pieteicējas amatpersona un darbiniece /pers. E/ apgalvo pretējo, nav šaubu, ka pieteicēja apzināti noformējusi fiktīvus darījumu dokumentus nolūkā gūt fiskālas priekšrocības budžetā nesamaksātā PVN veidā.

[15] Saskaņā ar auditam uzrādītajiem dokumentiem pieteicēja laika posmā no 2015.gada jūlija līdz oktobrim, 2016.gada aprīlī un jūnijā piegādājusi Igaunijas uzņēmumam /Nosaukums D/ augstas vērtības pulksteņus un juvelierizstrādājumus 46 140 euro vērtībā. Darījumu apliecināšanai pieteicēja iesniegusi rēķinus (invoice), CMR (lietas 2.sējuma 141.-152.lapa, ar tulkojumu 200.-211.lapa, 4.sējuma 69.lapa), 2014.gada 20.janvāra preču pirkuma - pārdevuma līgumu Nr.2014/01-20 (lietas 3.sējuma 110.-112.lapa).

Dokumentus /Nosaukums D/ vārdā parakstījis amatpersona /pers. F/. Izvērtējot minēto dokumentu saturu kopsakarā ar pieteicējas izvirzītajiem argumentiem, liecinieces /pers. E/ liecībām, Igaunijas nodokļu administrācijas sniegto informāciju, tiesa secina, ka darījumi faktiski nav notikuši.

[15.1] Atšķirībā no darījumiem ar Lietuvas uzņēmumiem, pieteicēja 2014.gada 20janvārī ar /Nosaukums D/noslēgusi preču pirkuma - pārdevuma līgumu Nr.2014/01-20. Līgumu no SIA Louvre puses parakstījusi amatpersona /pers. G/, no /Nosaukums E/ puses - amatpersona /pers. F/. Tiesa konstatē, ka līgums pēc satura vispārīgs. Līguma nosacījumi ir nekonkrēti. Līgumā nav atrunāts, konkrēti kādas preces tiek pirktas, nav atrunāta preču pasūtīšanas kārtība, apjomi, cenas, konkrēti piegādes termiņi, transportētājs, preču kvalitātes prasības un tās kontroles kārtība, atbildība, kas būtu svarīgi faktiski notikušu darījumu apstākļos. Tādējādi secināms, ka līgums ir noslēgts formāli, un tas nepierāda darījumu partneru patieso gribu veikt reālus darījumus.

[15.2] Darījumu dokumentus no pieteicējas puses parakstījusi /pers. E/. Pieteikumā tiesai pieteicēja norāda, ka pieteicēju darījumos pārstāvējusi /pers. E/, no /Nosaukums D/ puses - amatpersona /pers. F/. Līdzīgi kā darījumos ar Lietuvas uzņēmumiem, pieteicējas amatpersona apgalvo, ka tika pārbaudītas uzņēmuma pārstāvja pilnvaras un iegūta maksimāli pieejamā informācija par uzņēmumu, SIA Louvre savu iespēju robežās pārliecinājās, ka prece tiek izvesta no Latvijas un tiek saņemta pavaddokumentos norādītajā adresē Igaunijā (lietas 1.sējuma 185.lapa otra puse). Atsaucoties uz argumentiem, kas izvirzīti šā sprieduma [14.2.3]-[14.2.4] punktā, neapstiprinās pieteicējas apgalvojums par visu iespējamo publiski pieejamo datubāzu ziņu pārbaudi, kā arī nav gūts apstiprinājums, ka šo pārbaudi veikusi /pers. E/. Tāpat neapstiprinās pieteicējas apgalvojums, ka SIA Louvre savu iespēju robežās pārliecinājās, ka prece tiek izvesta no Latvijas un tiek saņemta pavaddokumentos norādītajā adresē.

[15.3] Igaunijas nodokļu administrācijai /Nosaukums D/ amatpersona /pers. F/ paskaidrojis, ka pieteicēja atrasta internetā. Preces transportējis /pers. F/ ar savu transportlīdzekli (lietas 3.sējuma 66.lapa). Savukārt atbilstoši CMR norādītajam preces transportētas ar automašīnu Toyota, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

Pārbaudes ietvaros dienests konstatējis, ka minētā automašīna no 2014.gada 9.aprīļa līdz 2016.gada 7.septembrim piederēja /pers. H/. Tomēr /pers. H/ noliedz automašīnas iesaisti strīdus darījumā. /pers. H/ paskaidro, ka konkrētos pārvadājumus Igaunijas uzņēmumam /Nosaukums D/nav veicis, CMR nav viņa paraksts. Par pieteicēju un tās darījumu partneriem neko nav dzirdējis. Transportlīdzekli izmantojis personīgām vajadzībām, nevienam nav iznomājis, patapinājis vai nodevis (lietas 2.sējuma 30.lapa). Tas nozīmē, ka CMR ir norādīta nepatiesa, faktiskajiem apstākļiem neatbilstoša informācija.

[15.4] Igaunijas nodokļu administrācijai /Nosaukums D/ amatpersona /pers. F/ arī paskaidrojis, ka pasūtījumi tika veikti vai nu pa tālruni, vai ar elektroniskā pasta starpniecību (lietas 3.sējuma 66. lapa). Tomēr pieteicēja nevienu elektroniskā pasta vēstuli kā pierādījumu lietā nav iesniegusi. Līdz ar to minētais pieteicējas apgalvojums nav apstiprinājies.

[15.5] Atbildot uz Igaunijas nodokļu administrācijas pieprasījumu, /Nosaukums D/ norādījis uzņēmumus, kuriem no pieteicējas iegādātās preces pārdotas tālāk. Starp tiem uzrādās Čehijas uzņēmums /Nosaukums F/ (lietas 3.sējuma 65.lapa, 70.lapa, 73.lapa), kurš ir arī tiešais pieteicējas darījumu partneris. Tātad no iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem izriet, ka /Nosaukums F/ strīdus preces iegādājas gan pa tiešo no pieteicējas, gan no Igaunijas uzņēmuma, kurš ir bijis starpnieks šajā darījumu ķēdē. Līdz ar to ir konstatējama visu apšaubīto darījumu partneru saistība. Tā kā nav šaubu, ka ikviena uzņēmuma mērķis ir peļņas gūšana, tad attiecīgi secināms, ka, lai gūtu peļņu, Igaunijas uzņēmumam apstrīdētās preces Čehijas uzņēmumam /Nosaukums F/ būtu bijis jāpārdod dārgāk, nekā tās tika iepirktas no pieteicējas. Tomēr ir apšaubāms, ka ar starpnieku palīdzību pirkuma cena var būt zemāka, nekā tad, ja preces tiktu iegādātas pa tiešo no pieteicējas. Līdz ar to šādā veidā noformētajiem pieteicējas un tās tālāko darījumu partneru darījumiem nav konstatējams ekonomiskais pamatojums. Šāda situācija nav izskaidrojama savādāk, kā vien ar to, ka darījumi faktiski nav notikuši, ar visu iesaistīto uzņēmumu palīdzību ir noformēti fiktīvi dokumenti.

[15.6] Vērtējot šo darījuma būtību un īpatnības, ir attiecināmi šā sprieduma [14] punktā izvirzītie argumenti par /pers. E iesaisti darījumos un /pers. E liecību saturu. Proti, pretrunīgā informācija par /pers. E veicamajiem darba pienākumiem un viņas lomu darījumos, sadarbības partnera izvēles kritērijiem, nespēja izskaidrot darījumu dokumentu noformēšanas īpatnības. Ņemot vērā visu minēto, kā arī faktu, ka /pers. E ir sniegusi nepatiesu informāciju par sadarbību ar Lietuvas uzņēmumu /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/ amatpersonām, secināms, ka pieteicēja /pers. E personā ir noformējusi dokumentus par faktiski nenotikušiem darījumiem Tā kā lietā nav strīda, ka darījumi veikti ar pieteicējas amatpersonas /pers. G/ akceptu, nav šaubu, ka pieteicēja zināja, ka iesaistās faktiski nenotikušu darījumu noformēšanā, nepamatoti darījumiem ar Igaunijas uzņēmumu /Nosaukums D/ piemērojot 0 procentu likmi.

[16] Saskaņā ar auditam uzrādītajiem dokumentiem pieteicēja 2016.gada jūnijā, augustā, septembrī, laika posmā no 2016.gada oktobra līdz decembrim piegādājusi Čehijas uzņēmumiem /Nosaukums F/un /Nosaukums E augstas vērtības pulksteņus un juvelierizstrādājumus 47 304,20 euro un 32 685,00 euro vērtībā. Darījumu apliecināšanai ar Čehijas uzņēmumiem pieteicēja iesniegusi rēķinus (invoice), CMR, pieņemšanas aktus (lietas 2.sējuma 153.-167.lapa, ar tulkojumu 212.-216., 219.-224.lapa, lietas 4.sējuma 25.-37.lapa, 4.sējuma 80., 81.lapa), SIA /Nosaukums G/ 2016.gada 28.decembra rēķinu (lietas 2.sējuma 217.lapa), elektroniskā pasta vēstuli (lietas 2.sējuma 218.lapa).

Izvērtējot minēto dokumentu saturu kopsakarā ar pieteicējas izvirzītajiem argumentiem, liecinieces /pers. E liecībām, Čehijas nodokļu administrācijas sniegto informāciju, tiesa secina, ka darījumi faktiski nav notikuši.

[16.1] Darījumu dokumentus no pieteicējas puses parakstījusi /pers. E. Pieteikumā tiesai pieteicēja norāda, ka pieteicēju darījumos pārstāvējusi /pers. E/. Līdzīgi kā darījumos ar Lietuvas uzņēmumiem un Igaunijas uzņēmumu, pieteicējas amatpersona apgalvo, ka tika pārbaudītas uzņēmuma pārstāvja pilnvaras un iegūta maksimāli pieejamā informācija par uzņēmumu, SIA Louvre savu iespēju robežās pārliecinājās, ka prece tiek izvesta no Latvijas un tiek saņemta pavaddokumentos norādītajā adresē Čehijā - /Nosaukums F/ adresē /adrese B/ un /Nosaukums E/ adresē /adrese C/ (lietas 1.sējuma 27., 30.lapa). Atsaucoties uz argumentiem, kas izvirzīti šā sprieduma [14.2.3]-[14.2.4] punktā, neapstiprinās pieteicējas apgalvojums par visu iespējamo publiski pieejamo datubāzu ziņu pārbaudi, kā arī nav gūts apstiprinājums, ka šo pārbaudi veikusi /pers. E/.

[16.2] Tāpat neapstiprinās pieteicējas apgalvojums, ka SIA Louvre savu iespēju robežās pārliecinājās, ka prece tiek izvesta no Latvijas un tiek saņemta pavaddokumentos norādītajā adresē.

Čehijas nodokļu administrācija uz dienesta lūgumu sniegt informāciju par /Nosaukums F/ norāda, ka uzņēmums ar nodokļu iestādi nesadarbojas, sabiedrība uzrāda apšaubāmas sabiedrības pazīmes, pastāv aizdomas par iesaistīšanos karuseļa veida krāpšanās, uzņēmuma rezidence ir virtuāla adrese (lietas 3.sējuma 152. - 153.lapa).

Čehijas nodokļu administrācija par /Nosaukums E/ norāda, ka uzņēmuma pārstāvis nespēja atbildēt ne uz vienu jautājumu par darījumiem ar pieteicēju, uzņēmums nespēja apliecināt, ka strīdus rēķinos minētās preces fiziski tika saņemtas Čehijā. Uzņēmuma juridiskā adrese ir virtuāla rezidence, kur uzņēmums savu saimniecisko darbību neveic (4.sējuma 15.lapa).

Tātad Čehijas nodokļu administrācijas sniegtās ziņas atspēko pieteicējas argumentu, ka tā pārliecinājās, ka prece tiek izvesta no Latvijas un tiek saņemta pavaddokumentos norādītajā adresē. Tas pierāda, ka pieteicēja sniegusi nepatiesu informāciju par darījuma apstākļiem.

[16.3] Pieteicējas noformētajā 2016.gada 9.novembra CMR par preču transportēšanu no SIA Louvre uz /Nosaukums E/ norādīts, ka transportēšana veikta ar transportlīdzekli Mazda 323F ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/(lietas 2.sējuma 154.lapa). Minētās automašīnas īpašnieks /pers. I/ paskaidrojumā dienestam norāda, ka 2016.gada oktobra beigās vai novembra sākumā automašīnu nodevis izjaukšanai. Automašīna bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, praktiski nelietojama ceļu satiksmē. CMR uzrādītos preču pārvadājumus noliedz, paskaidro, ka CMR nav viņa paraksta. Paskaidro, ka ne SIA Louvre, ne /Nosaukums E/, ne/Nosaukums F/ viņam neko neizsaka (lietas 4.sējuma 60.-65.lapa). Izvērtējot /pers. I/ sniegto informāciju, nav gūts apstiprinājums preču piegādei Čehijas uzņēmumam/Nosaukums E/. Tas savukārt nozīmē, ka pieteicējas noformētie dokumenti satur nepatiesu informāciju.

[16.4] Saskaņā ar SIA /Nosaukums G/ 2016.gada 28.decembra piegādes dokumentu Nr.542415786 pieteicēja uz Vāciju personai /pers. J/ (/pers. J/) nosūtījusi preces 5 kg apjomā (lietas 2.sējuma 158. lapa). Kā apgalvo pieteicēja, nosūtītās preces ir pulksteņi un juvelierizstrādājumi. Piegādes dokumentā ir atsauces uz rēķiniem Nr. EVP000002, EVP000003 un EVP000003, kas izrakstīti Čehijas uzņēmumam /Nosaukums E/ Lietā netiek apšaubīts preču piegādes fakts piegādes dokumentā norādītajā adresē, to ir apliecinājis arī uzņēmums SIA /Nosaukums G/. Pieteicēja apgalvo, ka preču saņēmējs ir Čehijas uzņēmums /Nosaukums E/, kurš sākotnēji kā preču piegādes adresi norādījis /adrese C/, bet vēlāk uzņēmuma pārstāvis /pers. K/ (/pers. K/) no elektroniskā pasta adreses /elektroniskā pasta adrese/nosūtījis vēstuli pieteicējai, kurā lūdza darbinieci /pers. E saskaņā ar rēķiniem Nr. EVP000002 un EVP000003 pārdotās preces piegādāt /pers. J/ (/pers. J/) pēc adreses /adrese D/. Tā kā pieteicēja ir SIA /Nosaukums G/ klients, tad kurjera pakalpojumus apmaksāja pieteicēja. Pušu vienošanās ir mutiski atrunāta (noslēgta) pirms darījuma, līdz ar to transportēšanas pakalpojumu pasūtījumu un apmaksu veica preču pircējs (lietas 1.sējuma 2 7. lapa).

Aplūkojot minētos rēķinus, konstatējams, ka tie izrakstīti par divu pulksteņu, viena auskaru pāra un viena gredzena nosūtīšanu (lietas 2.sējuma 155.-157.lapa). Savukārt piegādes dokumentā norādīts nevis preču nosaukums un skaits, bet svars - 5 kilogrami. Tātad iesniegtie attaisnojuma dokumenti satur pretrunīgu informāciju Arī preču nosaukums piegādes dokumentā neatbilst rēķinos norādītajām precēm. Aplūkojot interneta vietnē rēķinos norādītos pulksteņus - ,,calibre de cartier diver blue watch " un ,,Lum 1950 47 P2002 Equat time " - konstatējams, ka tie ir rokas pulksteņi. Lai arī var pieņemt, ka pulksteņi tiek pārdoti iepakojumā, nav ticams, ka to svars kopā ar auskaru pāri un gredzenu sastāda piecus kilogramus. Tādējādi nav gūts apstiprinājums tam, ka ar SIA /Nosaukums G/ 2016.gada 28.decembra piegādes dokumentu Nr.542415786 ir sūtītas rēķinos Nr. EVP000002 un EVP000003 norādītās preces.

Papildus tiesa vērš uzmanību, ka SIA /Nosaukums G/ 2016.gada 28.decembra piegādes dokuments Nr.542415786 pierāda, ka preces ir nosūtītas uz Vāciju privātpersonai, nevis Čehijas uzņēmumam /Nosaukums E/. Minēto faktu pierāda arī /Nosaukums E/ amatpersonas /pers. K/ elektroniskā vēstule (lietas 2.sējuma 159.lapa).

Saskaņā ar rēķinos Nr. EVP000002, EVP000003 un EVP000003 norādīto Incoterm piegādes nosacījumu - EXP Riga - pircējam preces bija jāsaņem pārdevēja noliktavā, pārdevējs neatbild par preču iekraušanu transportlīdzeklī. Savukārt no lietas materiāliem izriet, ka par sniegto kurjerpasta pakalpojumu, nosūtot preces uz /pers. J/ (/pers. J/), 2017.gada 23janvān norēķinājusies pieteicēja. Tātad šāda pieteicējas rīcība ir pretrunā rēķinos norādītajam nosacījumam. Lai gan pieteicēja paskaidro, ka pēc piegādes no preces saņēmēja tika pieprasīta samaksa, pierādījumu šim apgalvojumam nav. Arī pieteicējas pārstāve tiesas sēdes laikā nespēja šo apgalvojumu pierādīt (2019.gada 30.aprīļa tiesas sēdes audio ieraksta 01.00:00- 01.03.00). Ņemot vērā minēto, nav gūts apstiprinājums pieteicējas apgalvotajam, ka rēķinos Nr. EVP000002, EVP000003 un EVP000003 norādītās preces būtu nosūtītas Čehijas uzņēmumam /Nosaukums E/

Tāpat jau šā sprieduma [15.5] punktā tiesa vērsa uzmanību, ka saskaņā ar Igaunijas nodokļu administrācijas sniegto informāciju Čehijas uzņēmums /Nosaukums F/ strīdus preces ir iegādājies gan pa tiešo no pieteicējas, gan no Igaunijas uzņēmuma /Nosaukums D/, kurš ir bijis starpnieks šajā darījumu ķēdē. Līdz ar to ir konstatējama visu apšaubīto darījumu partneru saistība. Tiesa nekonstatēja ekonomisko pamatojumu šādā veidā noformētajiem pieteicējas un tās tālāko darījumu partneru darījumiem, kas nav izskaidrojams savādāk, kā vien ar to, ka darījumi faktiski nav notikuši, ar visu iesaistīto uzņēmumu palīdzību ir noformēti fiktīvi dokumenti.

Viss minētais kopsakarā ar Čehijas nodokļu administrācijas sniegto informāciju, saskaņā ar kuru abi darījumu partneri uzrāda apšaubāmas sabiedrības pazīmes, nav vērtējams kā nejaušība, bet gan pieteicējas apzināta izvēle slēgt darījumus un noformēt dokumentus ar konkrētajiem sadarbības partneriem.

Tādējādi lietā ir pierādīts, ka pieteicēja, izmantojot Čehijas uzņēmumu/Nosaukums F/ un /Nosaukums E/ rekvizītus, ir noformējusi dokumentus par faktiski nenotikušiem darījumiem Tā kā fiktīvos dokumentus saskaņā ar pieteicējas darbinieces /pers. E/ liecināto ir noformējusi viņa, un pieteicējas amatpersona darījumus ir akceptējusi [sprieduma 14.2.1punkts], nav šaubu, ka pieteicēja zināja, ka iesaistās faktiski nenotikušu darījumu noformēšanā, nepamatoti darījumiem ar Čehijas uzņēmumu /Nosaukums F/ un /Nosaukums E/piemērojot 0 procentu likmi

[17] Tā kā ar lietā iegūtajiem pierādījumiem neapstiprinās ziņas par preču piegādi Lietuvas uzņēmumiem /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, Igaunijas uzņēmumam /Nosaukums D/, Čehijas uzņēmumiem /Nosaukums E/ un /Nosaukums F/, iesniegtie attaisnojuma dokumenti nav patiesi, un nav šaubu, ka pieteicēja zināja par darījumu saistību ar krāpšanu, tiesa secina, ka pieteicēja nepamatoti izmantoja Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtajā daļā paredzēto PVN 0 procentu likmi, kas ir piemērojama tikai gadījumos, ja prece ir nosūtīta uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Līdz ar to dienests pamatoti veica korekcijas pieteicējas PVN deklarācijās, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41.panta pirmās daļas 1.punktu attiecīgi samazinot ar PVN 0 procentu likmi apliekamo darījuma vērtību un palielinot ar PVN standartlikmi 21 procenta apmērā apliekamo darījumu vērtību, kā rezultātā pieteicējai pamatoti aprēķināts un samazināts no budžeta atmaksājamais PVN. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām"’ 29.panta otro daļu, 32.panta pirmo un piekto daļu dienests pamatoti aprēķināja soda naudu un nokavējuma naudu. Tiesa nekonstatē kļūdas ne noteikto maksājumu apmērā, ne aprēķinātajā periodā. Uz tādām nav norādījusi arī pieteicēja.

[19] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lēmums ir tiesisks un pamatots, savukārt pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. - 251.pantu, 289. - 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt SIA Louvre pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i 2018.gada 13.jūlija lēmuma Nr.30.2-22.7/3157 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese LHāzenfuse.”

Novērtē šo rakstu:

20
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...

21

Sankcijas. Retorika un realitāte

FotoŠī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz šim ieviestās sankcijas pret Krieviju un to efektivitātes trūkums. Ne visam rakstā teiktajam varu piekrist, tomēr attiecībā uz sankciju zemo efektivitāti pilnībā atbalstu autora viedokli. Kāpēc tas tā, par to arī būs runa zemāk.
Lasīt visu...

21

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

Foto"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto pusmiljonu, kuru Covid-19 seku likvidēšanai apņēmusies iedalīt valsts, man vasarā komentē augstākā ranga ierēdnis. Tādēļ 500 000 eiro konkursa kārtībā tikšot dalīti nevis nozīmīgākajiem pasākumiem pēc principa "nauda seko (tautas sporta) dalībniekam", bet federācijām uz galviņām – un ne vairāk par 50 tūkstošiem uz federāciju.
Lasīt visu...

15

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

FotoŅemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) saņemtos iesniegumus par AS "Olainfarm" notiekošo, FKTK aicina AS "Olainfarm" vadību 22.09.2020. plānotajās akcionāru sapulcēs nodrošināt visiem akcionāriem vienlīdzīgas tiesības, kā arī ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus. Tāpat FKTK aicina arī lielākos akcionārus respektēt mazākuma akcionāru tiesības un ar savstarpējiem strīdiem neradīt kaitējumu Latvijas kapitāla tirgus reputācijai.
Lasīt visu...

21

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

FotoMan bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot ielās. Mēģināšu koncentrētāk paskaidrot šī mana aicinājuma būtību.
Lasīt visu...

6

„Ņevinovataja ja...”

FotoVakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es vēlētos ieviest skaidrību dažos jautājumos.
Lasīt visu...

8

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

FotoSDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu. Šodien šo lēmumu atbalstīja "Saskaņas" valde. Valde rekomendē izslēgt V.Dombrovski un Ļ.Švecovu arī no Saeimas frakcijas.
Lasīt visu...

15

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

FotoLai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie skar un skars nākotnē vēl vairāk mūs visus. Ir jāsaprot, ka tie ir nevis protesti pret iespējami negodīgām vēlēšanām, bet agresīvs, labi organizēts un labi apmaksāts ultraliberāļu realizēts valsts apvērsuma mēģinājums. Mērķis - sagrābt varu un attiecīgi - ieviest „demokrātiju” vienā no pēdējām pasaulē atlikušajām veselā saprāta, tā saukto tradicionālo (ģimenes) vērtību, kā arī sociāli atbildīgas valdības saliņām pasaules liberalizācijas saduļķotajā okeānā. Ar ko “demokrātijas” ieviešana beigusies citās valstīs, kuras piedzīvojušas krāsainās revolūcijas, mēs labi zinām.
Lasīt visu...

12

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

FotoUzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man roka nenodrebēs"**, tas nav ne asprātīgi, ne koleģiāli, ne ētiski. Īpaši zinot šo vārdu autora iepriekšējo dzīves gājumu un patiku pret ieročiem. Manā vēstures kodā ir ieprogrammētas dziļas bažas par to, kas notiek šādu "plinšu sievu" zemapziņā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...

Foto

Demokrātija

Jau desmitiem gadu dzirdu kvēlas runas par demokrātiju. Ko tik neesmu dzirdējis, sākot no dẽmos – tauta un (κράτος), krátos – vara. Vienkāršojot – par tautas varu....

Foto

Provinces pensionāra apsveikums jaunus laikus alkstošajiem rīdziniekiem

Dārgie rīdzinieki, jums tas ir izdevies! Urā! Daloties sajūsmībā par nīstās varas aizslaucīšanu un jaunās, spožās, visās varavīksnes krāsās...

Foto

Vai ar „Rimi” salātiem es varu dabūt COVID19?

Sestdien kārtējo satraucošu ziņu pavēstīja SPKC – visi sestdien COVID19 reģistrētie gadījumi bijuši Daugavpilī. Pagājušajā nedēļā kopā ar...

Foto

Kāpēc es iešu 10.oktobrī

Kāpēc es iešu 10.oktobrī? Es izstāstīšu, jūs izlasiet un, lūdzu, man vairs nejautājiet! Pat Aldis nezina, kādēļ es iešu. Ceru, ka izlasīs...

Foto

Ir jāatlaiž „sabiedrisko” mediju vadība un NEPLP

Uzņemoties pilnu atbildību un turpinot pildīt deputāta zvērestu, es publiski paziņoju: IR JĀATLAIŽ Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība,...

Foto

Kāpēc tika indēts Navaļnijs

Nule kā nācis klajā Vācijas valdības paziņojums par to, ka pazīstamais Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš ārstējas slimnīcā Berlīnē, ir ticis saindēts...

Foto

Trīs sivēntiņu sāga Marsa parkā

“Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi. Trīs brāļi. Visi vienāda auguma, apaļi, sārti, ar vienādi draiskām astītēm. Pat vārdi viņiem bija līdzīgi. Sivēntiņus...

Foto

Imigranti krievu vietā

Vai jums nešķiet dīvaini, ka mēs aizvadītajos 30 gadus nebijām spējuši iedzīt mietu plašajā krievu kultūras lādē Latvijā, bet tad pēkšņi to izdarīja pēdējos 2-3 gados? Tieši...

Foto

Finanšu ministrijas piedāvājums iznīcinās grāmatniecības nozari

Latvijas Rakstnieku savienība ar neslēptām bažām raugās uz Finanšu ministrijas plāniem no 2021. gada likvidēt autoratlīdzību speciālo režīmu, aizstājot to...

Foto

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā. Proti, šobrīd tur valda naudas vara, nevis tautas...

Foto

Vēstule Selīnai un citiem aktīvistiem

Es dzīvoju Teikā, dzīvoklī kādā no padomju laikos celtajiem Teikas namiem, man ir vīrs un divi bērni, un man nav vienalga,...

Foto

Reiram ir jāatbild par cinisko rīcību Marsa parkā

Koku zāģēšana dienu pēc vēlēšanām Marsa parka teritorijā ir cinisks, nosodāms un politiski gļēvs lēmums, kura tagadējā izpilde,...

Foto

"Marsa parka" izzāģēšana ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda

"Marsa parka" izzāģēšana nākamajā dienā pēc vēlēšanām ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda. Šo politiķu zaļie mērķi...

Foto

Ātras pārdomas par priestera Mediņa "sāgu"

Man ir bijis tas gods viņu satikt. Viennozīmīgi spilgta personība. Viņam ir sava dzīves filozofija, kurai nevaru 100% piekrist, bet...

Foto

Ne jā, ne nē, ne melns, ne balts: paziņojums par Bruknu un priesteri Mediņu

Šā gada 20. augustā medijos izskanējusi informācija par Bruknas muižā esošās kopienas...

Foto

Par kristieti Aldi

Es jau sen gribēju uzrakstīt par to, kā Aldis Gobzems izsaimnieko Dieva doto talantu, bet kaut kā nebija vērtīga iemesla, lai nolasītu viņam...

Foto

Vēstule jaunajam Rīgas domes vadītājam – kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa

Godātie kandidāti, rakstu kā nedaudz skeptisks vēlētājs, kurš raugās uz Rīgas domes vēlēšanām ar tādu...

Foto

Levita lieliskais vēsturisko zemju likumprojekts brīnišķīgi ļaus apzināties latvisko identitāti, tās dziļumu un kultūras saknes

25.augustā Piebalgas apmeklējuma laikā Valsts prezidents Egils Levits Vecpiebalgas Kultūras namā...

Foto

Rīgas domes priekšvēlēšanu debates jārīko pilsētas zaļajā klusajā zonā - Biķernieku mežā

Rīgas domes apstiprinātajā Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā ir 3.2.1.attēls – Akustiskā...

Foto

Dzelzceļa transporta un ostu tranzīta izpostītāji tagad raujas pie varas Rīgā

Jau pēc pāris dienām sāksies iepriekšējā balsošana Rīgas domes vēlēšanās, tālab vēlreiz palūkosimies uz pašiem...

Foto

Gruntmanis ignorēja vides un kultūras kontekstu, bet es neko nevarēju ietekmēt un vispār mazgāju rokas nevainībā

Dr. Uģis Gruntmanis, atgriežoties Amerikā, ir komentējis veselības ministres, Veselības...

Foto

Nekliedziet tie, kas ir kliedzēji un kristīgās reliģijas noliedzēji

Andreju Mediņu personīgi pazīstu kopš 1992 gada, savu 16 gadu vecuma. Biju viens no viņa "nokalpinātajiem pusaudžiem"....

Foto

Kungi (ar smaidu par nopietno)

Pirms daudziem gadiem, 1998. gada 18. novembrī, iznāca laikraksta «Latvietis Latvijā» pirmais numurs. To ievadīja Viļa Plūdoņa dzejolis:...

Foto

Likumdošanas iniciatīva: par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu

Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti...