Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudziem nav zināms, ka bijušā slavenā hokejista atvase Signe Baldere-Sildedze savus spēkus iemēģinājusi ne tikai uzņēmuma Olainfarm "pārvaldīšanā", bet arī luksuspreču tirdzniecībā: domāju, Pietiek lasītājiem būs saistoši iepazīties ar administratīvās tiesas spriedumu saistībā ar Balderes-Sildedzes uzņēmuma mēģinājumu atbrīvoties no Valsts ieņēmumu dienesta uzlikta vairāk nekā 350 000 eiro liela soda par nodokļu mahinācijām:

„Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Līga Hāzenfuse,

piedaloties pieteicējas SIA Louvre pārstāvei /pers. A/,

atbildētāja - Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes - Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA Louvre pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. 2018.gada 13.jūlija lēmuma Nr. 30.2?22.7/3157 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - dienests vai atbildētājs) Nodokļu kontroles pārvalde (turpmāk - NKP) no 2017.gada 13.jūnija līdz 2018.gada 28.martam veica SIA Louvre pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) auditu par 2015. gada jūniju - 2016.gada decembri.

Ar dienesta NKP Juridisko personu pirmās audita daļas Pirmās nodaļas vadītāja 2018.gada 28.marta lēmumu Nr. 30.2-23.33/12911 (turpmāk - sākotnējais lēmums) SIA Louvre papildus nomaksai budžetā aprēķināts PVN 196 269,61 euro, nokavējuma nauda 42 599,21 euro un soda nauda 116 120,34 euro.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, SIA Louvre to apstrīdēja dienesta ģenerāldirektoram.

Ar dienesta ģenerāldirektora p.i. 2018.gada 13.jūlija lēmumu Nr. 30.2-22.7/3157 (turpmāk - lēmums) nolemts sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu.

Lēmumā secināts, ka SIA Louvre, grāmatvedības reģistros reģistrējot noformētos darījumu dokumentus ar /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums D/, /Nosaukums E/un /Nosaukums F/, nav ievērojusi likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7. panta, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. panta ceturtās daļas nosacījumus. Dienesta rīcībā esošo pierādījumu kopums liecina, ka SIA Louvre nevarēja nezināt, ka, iegrāmatojot grāmatvedības uzskaitē un deklarējot strīda preču piegādes /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums D/, /Nosaukums E/ un /Nosaukums F/, tā ir iesaistījusies nepamatotas nodokļu samazināšanas plānā. SIA Louvre guvusi fiskālas priekšrocības, samazinot budžetā maksājamo PVN.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2018.gada 17.augustā saņemts pieteicējas SIA Louvre pieteikums par lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Dienests nepareizi un nepilnīgi novērtējis tā rīcībā esošās ziņas, neņemot vērā pieteicējas iesniegtos pierādījumus un paskaidrojumus.

[2.2] Nav pamatots dienesta secinājums, ka amatpersonas un darbinieku paskaidrojumi ir pretrunīgi.

[2.3] No lēmuma nav saprotams, kādā veidā pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka pircēji, iespējams, piedalās PVN krāpšanā.

[2.4] Lēmumā nav paskaidrots, kāpēc vieniem pierādījumiem tiek piešķirta lielāka ticamība attiecībā pret citiem pierādījumiem.

[2.5] Dienesta secinājumi balstās tikai un vienīgi uz pircēju turpmākas darbības izvērtējumu, to turpmākajiem darījumiem, kas nekādā veidā nav saistīti ar pieteicēju.

[2.6] Pieteicēja ir veikusi visu iespējamo publiski pieejamo datubāzu ziņu pārbaudi, lai maksimāli pārliecinātos par darījumu partneru tiesībspēju un rīcībspēju.

[2.7] Pieteicēja savas kā privātpersonas kompetences ietvaros lūdz personai, kas pārstāvēja konkrēto darījumu partneri, uzrādīt kādu personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos, vai personai vispār ir tiesības darboties citas komercsabiedrības vārdā. Pēc saviem ieskatiem darbiniece piefiksēja amatpersonu datus. Neviens normatīvais akts nepiešķir tiesības komercsabiedrībai veikt fiziskās personas datu apstrādi.

[2.8] Par darījumiem ar /Nosaukums B/ rakstveida līgums netika noslēgts, kā darījumu apliecinošs dokuments kalpo rēķins (invoice). Darījumā /Nosaukums B/ pārstāvēja /pers. C/. Pārstāvis pārsvarā pirka preces, ierodoties veikalā un izvēloties pirkt preces uz vietas, t.i., bez iepriekšējiem pasūtījumiem.

[2.9] Par darījumu ar /Nosaukums C/ rakstveida līgums netika noslēgts, kā darījumu apliecinošs dokuments kalpo rēķins (invoice). Darījumā /Nosaukums C/pārstāvēja /pers. D/. Pieteicēja ir veikusi visu iespējamo publiski pieejamo datubāzu ziņu pārbaudi. Preču pārdošana notika, pusēm vienojoties mutiskā veidā. Ierodoties veikalā, pircējs iepazinās ar preču katalogiem, sortimentu, izvēlējās preci, kas bija izlikta pārdošanai. Pieteicējas darbiniece /pers. E/ pārliecinājās par /Nosaukums C/amatpersonu reģistru.

[2.10] Igaunijas uzņēmums /Nosaukums D/ no pieteicējas iegādājās augstas vērtības juvelierizstrādājumus un pulksteņus, ko apliecina auditam iesniegtie rēķini, preču transportēšanas dokumenti, pieņemšanas - nodošanas akti, bankas kontu izraksti, preču pārdevuma līgums. Pieteicēja no uzņēmuma saņēma priekšapmaksu. Darījumus ir apliecinājusi arī /Nosaukums D/. Ierodoties veikalā, pircējs iepazinās ar preču katalogiem, sortimentu, izvēlējās preci, kas bija izlikta pārdošanai. Darījumus ar Igaunijas uzņēmumu dienests ir pārbaudījis jau audita laikā par periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.augustam, un pārkāpumi netika konstatēti. Ir netaisnīgi un prettiesiski darījumus ar vienu un to pašu darījumu partneri vienā periodā vērtēt kā atbilstošus Latvijas likumiem, bet citā dot tiem kardināli pretēju vērtējumu.

[2.11] Čehijas uzņēmums /Nosaukums E/ no pieteicējas iegādājās augstas vērtības juvelierizstrādājumus un pulksteņus, ko apliecina auditam iesniegtie rēķini, preču transportēšanas dokumenti, pieņemšanas - nodošanas akti, bankas kontu izraksti, elektroniskā pasta sarakstes. Rēķinos norādītā samaksas kārtība „ar priekšapmaksu” atbilst faktiski notikušiem norēķiniem Kurjera SIA /Nosaukums G/ pakalpojumus apmaksāja pieteicēja, jo ir šā uzņēmuma klients. Preču piegādi citā dalībvalstī apliecina SIA /Nosaukums G/ pieteicējas audita laikā sniegtie paskaidrojumi Iesniegtie elektroniskie pasti apliecina, ka pieteicēja preci uz citu ES dalībvalsti sūtīja pēc /Nosaukums E/ rīkojuma.

[2.12] Ar Čehijas uzņēmumu /Nosaukums F/ pieteicējai bijuši trīs atsevišķi darījumi. Čehijas uzņēmums no pieteicējas iegādājās augstas vērtības juvelierizstrādājumus un pulksteņus, ko apliecina auditam iesniegtie rēķini, preču transportēšanas dokumenti, pieņemšanas - nodošanas akti, bankas kontu izraksti. Rēķinos norādītā samaksas kārtība „ar priekšapmaksu” atbilst faktiski notikušiem norēķiniem. Arī Čehijas nodokļu administrācija ir apstiprinājusi, ka 2016.gada jūnijā - septembrī /Nosaukums F/veica trīs pārskaitījumus uz pieteicējas bankas kontu, un ka /Nosaukums F/ ir deklarējis darījumus ar pieteicēju Normatīvajos aktos nav noteikts termiņš, līdz kuram pircējam preces patiesi ir jāizved no pārdevēja rezidences valsts.

[3] Dienests rakstveida paskaidrojumos pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu. Papildus paskaidro, ka pieteicējai netiek noteikta atbildība par pieteicējas tālāko sadarbības partneru rīcību Šie apstākļi ir izmantojami, lai gūtu pilnīgu, objektīvu un vispusīgu priekšstatu par konkrētajiem darījumiem un pieteicējas lomu tajos. Strīdus dokumenti nav noformēti atbilstoši grāmatvedības likumam, kā arī satur nepatiesu informāciju. Šādas kļūdas nav atzīstamas kā neuzmanība, bet gan atkārtota un sistemātiska darbība, kas neliecina par pieteicējas godprātību.

[4] Pieteicējas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, atsaucoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem Paskaidroja, ka katru dienu uzņēmumā uz vietas ir klāt grāmatvede /pers. E/, kura kontrolē, lai visi dokumenti tiktu noformēti pareizi un pēc visām prasībām. Paskaidrojumā audita laikā /pers. E/ ir izskaidrojusi, kā notiek bizness (2019.gada 30.aprīļa tiesas sēdes audio protokola 14.05 - 15.13 minūtes). Par darījumiem ar /Nosaukums B/ paskaidroja, ka dienests nepamatoti neņem vērā Lietuvas nodokļu administrācijas sniegto informāciju Amatpersona un grāmatvede detalizēti ir izskaidrojušas, kādā veidā darījumi notikuši. Par tirdzniecības īpatnībām paskaidroja, ka izvēlēto preci sagrupē pārdevēja. Darījumā ar /Nosaukums B/ veikalā ienāca /Nosaukums B/ amatpersona, izvēlējās preci, izvēlēto preci sakomplektēja pārdevēja. Uz tiesas jautājumu, vai to darīja darbiniece /pers. E/, paskaidroja, ka /pers. E/ tikai noformēja dokumentus (turpat 29.00-39.40 minūtes). Kad uzņēmums uzzina, ka preci pērk juridiska persona, un sakomplektē preci, tad pieslēdzas /pers. E/, kura veic pircēja pārbaudi, /pers. E/ ir visa grāmatvedības uzskaite. Uz tiesas jautājumu, kuri darbinieki pieņēma un komplektēja pasūtījumu, atbildēt nespēja, apgalvojot, ka /pers. E/ to nedarīja (turpat 32.12 - 35.00, 01.03.40.-01.04.32 minūtes). Paskaidroja, ka preču transportēšanas pakalpojumus ar SIA /Nosaukums G/ starpniecību organizēja pieteicēja, taču pēc tam samaksu pieprasīja no preces saņēmēja.

[5] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

[6] Tiesas sēdē tika nopratināta lieciniece /pers. E/.

Motīvu daļa

[7] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un liecinieces liecības, kā arī izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[8] Pieteicēja 2014.gada jūlija, septembra, 2015.gada jūlija - 2016.gada decembra PVN deklarācijās piemērojusi 0 procentu nodokļu likmi preču (pulksteņu un augstas klases juvelierizstrādājumu) piegādei Lietuvas uzņēmumiem /Nosaukums B/(529 380 euro), /Nosaukums C/ (279 107,98 euro), Igaunijas uzņēmumam /Nosaukums D/(46 140 euro), Čehijas uzņēmumiem /Nosaukums E/ (32 685 euro) un /Nosaukums F/(47 304,20 euro).

Dienesta ieskatā lietā esošie pierādījumi kopsakarā ar pieteicējas darījumu partneru amatpersonu paskaidrojumiem pierāda, ka darījumi ir bijuši fiktīvi, dokumenti apzināti noformēti ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības nesamaksātā PVN veidā. Tādējādi lietā ir strīds ir par to, vai pieteicējai bija tiesības piemērot nodokļa 0 procentu likmi par preču piegādi Lietuvas uzņēmumiem /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, Igaunijas uzņēmumam /Nosaukums D/, Čehijas uzņēmumiem /Nosaukums E/ un /Nosaukums F/.

[9] Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtajai daļai 0 procentu nodokļa likmi piemēro preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi:

1) preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru;

2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti.

Minētie nosacījumi ir kumulatīvi, proti, tikai tad, ja pastāv abi kritēriji, ir tiesisks pamats nodokļa 0 procentu likmes piemērošanai Tādējādi preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā nodokļu 0 procentu likme piemērojama, ja ir izpildīti abi nosacījumi un apliekamā persona apliecina preču nosūtīšanu un transportēšanu uz dalībvalsti ar j ebkuru dokumentu, kas satur patiesu informācij u, kā arī preču saņēmēj s citā dalībvalstī ir apliecinājis preču saņemšanu.

Kā norādījusi Eiropas Savienības Tiesa 2007.gada 27.septembra spriedumā lietā Nr.C?409/04, preces iegāde Eiropas Savienības iekšienē ir veikta, un atbrīvojums no nodokļa par piegādi Savienības iekšienē ir piemērojams tikai tad, ja tiesības ar preci rīkoties kā īpašniekam ir nodotas pircējam un piegādātājs pierāda, ka šī prece ir nosūtīta vai transportēta uz citu dalībvalsti un ka pēc šīs nosūtīšanas vai transportēšanas prece faktiski ir izvesta no piegādes dalībvalsts teritorijas. Savienības tiesībām atbilst prasība, lai piegādātājs veiktu visus pasākumus, ko no tā saprātīgi var pieprasīt, lai pārliecinātos, ka tā veiktās darbības nav saistītas ar nodokļu nemaksāšanu. Tādējādi tas, ka piegādātājs ir rīkojies labā ticībā, ir veicis visus iespējamos atbilstošos pasākumus un tā dalība krāpšanā ir izslēgta, ir svarīgi apstākļi, lai noteiktu iespēju uzlikt šim piegādātājam pienākumu vēlāk samaksāt nodokli.

Jāuzsver, ka pievienotās vērtības nodokļa sistēmas būtība ir, ka nodokli maksā tās galapatērētājs, tātad nodoklis būtībā tiek iekasēts galapatēriņa valstī. Tādēļ no materiāltiesiskā viedokļa nodokļu sistēmas pareizai darbībai ir būtiski konstatēt preces piegādi pilnībā - ne tikai tās nogādāšanu pāri Latvijas Republikas robežai, bet arī to, ka piegādi veic citam nodokļu maksātājam citā dalībvalstī (..). Ja apstiprinās, ka preces piegāde citam nodokļu maksātājam citā dalībvalstī nav notikusi, tad objektīvi netiek nodrošināta pareiza pievienotās vērtības nodokļu sistēmas darbība un 0 procentu likmes piemērošana neatbilstu materiāltiesiskajiem nosacījumiem.

Taču, kā jau iepriekš norādīts, tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi var liegt, ja notikusi nodokļu sistēmas ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana un Latvijas nodokļu maksātājs zināja (tam bija jāzina) par piegādes darījuma saistību ar to. Pievienotās vērtības nodokļa sistēmas ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana ir konstatējama arī tad, ja preces saņēmējs neuzrāda darījumu un neizpilda savas nodokļu saistības galamērķa dalībvalstī vai ja darījumu apliecinoši dokumenti ietver nepatiesu informāciju par preces patieso galamērķi, kas var novest pie nodokļa nemaksāšanas kādā no dalībvalstīm. Turklāt, kā ikvienā citā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajā darījumā, ir jāvērtē, vai darījumu apliecinošie dokumenti atbilst formālajām prasībām, jo, ja trūkumi ir tik lieli, ka nav iespējams pārbaudīt piegādes atbilstību materiāltiesiskajām prasībām, tas var būt pamats likmes piemērošanas apšaubīšanai (Senāta 2019.gada 5.septembra spriedums lietā SKA-785/2019 6.punkts).

Pieteicējai tiesības uz 0 procentu likmes piemērošanu varētu liegt, ja būtu pierādīts, ka tā zināja (tai vajadzēja zināt) par darījuma saistību ar krāpšanu (turpat 8.punkts).

Tādējādi izskatāmajā lietā tiesai ir jāpārbauda, vai apstiprinās ziņas par preču piegādi citas dalībvalsts nodokļu maksātājam Ja tiesa nonāk pie secinājuma, ka iesniegtie attaisnojuma dokumenti nav patiesi, tad attiecīgi vērtējams, vai pieteicēja zināja (tai vajadzēja zināt) par darījumu saistību ar krāpšanu

[10] Lai atzītu, ka darījumu patiesais mērķis bijis vienīgi fiskālu priekšrocību gūšana, vispirms ir jāidentificē attiecīgās priekšrocības - kā tās izpaužas un kuras personas tās gūst vai varētu gūt (Senāta 2018.gada 13.aprīļa lēmums Nr.SKA-153/2018 lietā NrA420292114 ). Izskatāmajā lietā dienests lēmumā skaidri ir norādījis, ka fiskālās priekšrocības izpaužas budžetā nesamaksātā PVN veidā. Līdz ar to ir identificēta fiskālā priekšrocība.

[11] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka dienests, novērtējot faktus, nav ņēmis vērā pieteicējas iesniegtos pierādījumus un paskaidrojumus. No lēmuma konstatējams, ka dienests ir vērtējis gan pieteicējas iesniegtos attaisnojuma dokumentus - rēķinus (invoice), CMR (starptautiskais preču pavaddokuments), pieņemšanas aktus, preču pirkuma - pārdevuma līgumu, gan atsaucies uz pieteicējas un darījumu partneru amatpersonu paskaidrojumiem.

[12] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka dienesta secinājumi balstās tikai un vienīgi uz pircēju turpmākas darbības izvērtējumu, to turpmākajiem darījumiem, kas nekādā veidā nav saistīti ar pieteicēju. Iepazīstoties ar lēmuma argumentāciju, secināms, ka dienests pierādījumus ir vērtējis kopsakarā ar ārvalstu nodokļu administrāciju sniegto informāciju, izšķirošu nozīmi piešķirot tieši pieteicējas amatpersonas un darbinieku paskaidrojumiem, noformēto attaisnojuma dokumentu un darījumu īpatnībām No lēmumā ietvertās argumentācijas ir saprotams, kāpēc vieniem pierādījumiem tiek piešķirta lielāka ticamība attiecībā pret citiem pierādījumiem.

[13] Vērtējot pieteicējas argumentu, ka darījumus ar Igaunijas uzņēmumu /Nosaukums D/dienests ir pārbaudījis jau audita laikā par periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.augustam, un pārkāpumi netika konstatēti, tiesa secina, ka nav strīda, ka otrs audits, kurā pieteicējas sadarbība ar darījumu partneri netika apstrīdēta, veikts par citu laika periodu. Tiesa norāda, ka neviena tiesību norma neparedz aizliegumu veikt auditu par dažādiem laika periodiem, un tas, ka viena audita ietvaros netiek iegūti pierādījumi nodokļu pārkāpumiem, uzņēmumam veicot saimniecisko darbību, nevar radīt tiesisku paļāvību turpināt saimniecisko darbību, pārkāpjot nodokļus reglamentējošās tiesību normas. Līdz ar to pieteicējas arguments, ka dienesta rīcība ir prettiesiska un netaisnīga, nav pamatots.

[14] Saskaņā ar auditam uzrādītajiem dokumentiem pieteicēja laika posmā no 2015.gada jūlija līdz 2016.septembrim piegādājusi Lietuvas uzņēmumiem /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/ augstas vērtības pulksteņus un juvelierizstrādājumus 529 380 euro un 279 107,98 euro vērtībā. Darījumu apliecināšanai ar Lietuvas uzņēmumiem /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/ pieteicēja iesniegusi rēķinus (invoice), CMR (lietas 2.sējuma 115.-140.lapa, ar tulkojumu 174.-199.lapa, 3.sējuma 14.-41.lapa, 4.sējuma 70.-79.lapa). Dokumentus /Nosaukums B/ vārdā parakstījis amatpersona /pers. C/, /Nosaukums C/ vārdā - /pers. D/. Izvērtējot minēto dokumentu saturu kopsakarā ar pieteicējas izvirzītajiem argumentiem, liecinieces /pers. E/ liecībām, Lietuvas uzņēmumu amatpersonu paskaidrojumiem un Lietuvas nodokļu administrācijas sniegto informāciju, tiesa secina, ka darījumi faktiski nav notikuši.

[14.1] Visos preču pārdevuma darījumos pieteicēja ir pieļāvusi pēcapmaksu - no vienas līdz sešām dienām pēc CMR izrakstīšanas un rēķinu noformēšanas datumiem Tostarp preču kopējā vērtība vienā darījumā ir bijusi pat 55 300 euro (lietas 1.sējuma 90.lapas otra puse). Gan paskaidrojumos dienestam, gan pieteikumā tiesai norādīts, ka sadarbību ierosināja abi Lietuvas uzņēmumi, sameklējot pieteicēju internetā. Uzņēmumu amatpersonas ieradušās veikalā /adrese A/, uzrādījušas personu apliecinošus dokumentus, nosaukušas transportlīdzekļus, ar kuriem preces tiks aizvestas. Pirkuma - pārdevuma līgumi nav slēgti, preču pieņemšanas, nodošanas akti nav sastādīti. Pieteicējas pārstāve ir pārliecinājusies par uzņēmumu PVN numuru, pēc kā uzņēmumu amatpersonām izsniegta prece.

Tātad no minētā secināms, ka pieteicēja savas saimnieciskās darbības ietvaros bez jebkādām garantijām, bez tūlītējas samaksas nepazīstamām personām ir nodevusi vērtslietas vairāku tūkstošu euro vērtībā. Pieteicēja nav spējusi sniegt ticamu pamatojumu tam, kāpēc uzņēmums piekritis šādiem samaksas nosacījumiem, un kāda bija garantija tam, ka darījumu partneri rīkosies godprātīgi. Līdz ar to šāda pieteicējas rīcība jau pati par sevi ir pamats šaubām par šādu darījumu faktisko esamību.

[14.2] Pieteicēja apgalvo, ka visos darījumos pieteicēju pārstāvēja uzņēmuma pārdošanas un iepirkšanas speciāliste /pers. E/. /pers. E/ pieņēma pasūtījumu, veica tā apstrādi, noformēja darījumus, parakstot dokumentus un izsniedzot preci. Lietuvas uzņēmumi pēc SIA Louvre atrašanas internetā sākotnēji ar uzņēmumu ir sazinājušās telefoniski, tad ar elektroniskā pasta starpniecību, pēc tam amatpersonas ieradušās veikalā personīgi. Minētos faktus rakstveida paskaidrojumos dienestam apstiprina arī /pers. E/ (lietas 1.sējuma 194.-196.lapa). Papildus /pers. E apliecināja, ka viņa personīgi pārbaudīja minēto uzņēmumu pārstāvju personas apliecinošus dokumentus, kā arī pārbaudīja šo personu tiesības pārstāvēt uzņēmumus, kā arī tika pārbaudīts, vai minētie uzņēmumi ir PVN maksātāji.

Tiesas sēdē /pers. E/ liecināja, ka līdz 2017.gadam strādājusi SIA Louvre par veikala menedžeri - taisījusi pasūtījumus, plānojusi preču krājumus, apmācījusi pārdevējus. Viņas pienākumos ietilpa tikšanās ar piegādātājiem, izstāžu apmeklēšana, tikšanās ar klientiem, ja bija pārdošana uz eksportu (lietas 4.sējuma 161.-168.lapa). Tātad faktiski /pers. E tiesas sēdē liecinātais sakrīt ar pieteicējas un pašas /pers. E rakstveida paskaidrojumos norādīto informāciju. Vienlaikus ir konstatējamas vairākas būtiskas īpatnības un nesakritības.

[14.2.1] Pieteicējas pārstāve tiesas sēdē apgalvoja, ka katru dienu uzņēmumā uz vietas ir klāt grāmatvede /pers. E, kura kontrolē, lai visi dokumenti tiktu noformēti pareizi un pēc visām prasībām (2019.gada 30.aprīļa audio protokola 14.05-15.13 minūtes). Tāpat paskaidroja, ka /pers. E tikai noformē dokumentus. Tātad no pieteicējas pārstāves paskaidrotā izriet, ka /pers. E ar preču pārdošanu un klientu apkalpošanu nav nekāda

sakara, jo viņa veic tikai grāmatvedes pienākumus, tostarp nodarbojas tikai ar dokumentu noformēšanu.

/pers. E tiesas sēdē liecināja, ka līdz 2017.gadam strādājusi SIA /Nosaukums A par veikala menedžeri - taisījusi pasūtījumus, plānojusi preču krājumus, apmācījusi pārdevējus. Viņas pienākumos ietilpa tikšanās ar piegādātājiem, izstāžu apmeklēšana, tikšanās ar klientiem, ja bija pārdošana uz eksportu. Parasti ar klientiem sazinājusies telefoniski vai ar elektroniskā pasta starpniecību, izstādēs, citreiz klienti paši atbraukuši. Piemēram, klienti zvanīja, stādījās priekšā kā uzņēmumu pārstāvji, nosauca preci, kas viņus interesē, noskaidroja, vai šo preci var iepirkt lielos daudzumos. Tad klients atsūtīja lieciniecei uz elektronisko pastu informāciju par uzņēmumu, viņa pārbaudījusi, vai attiecīgais uzņēmums eksistē, vai tam ir reģistrēts PVN numurs. Pēc tam lieciniece uzņēmuma pārstāvim nosūtījusi informāciju vai piezvanījusi, informējot, vai prece ir pieejama, par preces cenu un piegādes laiku Ja cena klientu apmierināja, viņš uz elektronisko pastu vai telefoniski atsūtīja pasūtījumu.

Uz tiesas jautājumu, kādās datu bāzēs lieciniece pārbaudīja uzņēmumus, atbildēja, ka neatceras nosaukumu, tas bija Polijas portāls, arī www.firmas.lv. Varēja iegūt informāciju par to, vai konkrētais uzņēmums eksistē, vai ir aktuāls PVN numurs, citas informācijas šajā datubāzē nebija. Ārvalstu klientiem tika pārbaudīts tikai PVN numurs. Ja klientu apmierināja cena, /pers. E kopā ar pārdevēju iepakojusi pasūtītās preces. Klienti atbrauca pakaļ paši vai arī preces tika izsūtītas. Kad klients atbrauca precei pakaļ, tika noformēts CMR kurā bija norādīts automašīnas numurs, autovadītāja uzvārds, uzņēmuma dati, preces, kas bija iepakotas. Tad prece tika nodota klientiem. Ja klients nāca pirmo reizi, uzrādīja pasi. Pase netika kopēta. Samaksa bija ar priekšapmaksu vai pēcapmaksu, atkarībā no tā, kā bija sarunāts. Par samaksas veidu izlēma SIA /Nosaukums A amatpersona. Pirms pieņemt lēmumus slēgt darījumus ar apstrīdētajiem darījumu partneriem, lieciniece par to diskutējusi ar SIA /Nosaukums A amatpersonu. Uz jautājumu, kādi bija noteicošies kritēriji, kāpēc tika pieļauta pēcapmaksa par precēm, lieciniece atbildēja, ka viņai tādu kritēriju nebija, viss bija atrunāts, notika preču pārdošana. Liecināja, ka Lietuvas uzņēmumu amatpersonas /pers. C/ un /pers. D/ paši atnākuši uz veikalu pēc precēm, uzrādījuši pases, iedevuši CMR ar saviem parakstiem, pēc kā minētajām personām izsniegta prece. Visbiežāk tieši lieciniece preces nodevusi /pers. C/ un /pers. D/. CMR norādītos transportlīdzekļus nav salīdzinājusi, dažreiz lieciniecei uzrādīta transportlīdzekļa tehniskā pase.

Liecināja, ka uzņēmumā SIA /Nosaukums A bija arī grāmatvede. Uz dienesta pārstāvja jautājumu, kāpēc grāmatvedis neizrakstīja dokumentus, atbildēja, ka kaut kā tā bija sarunāts, ka darījumos ar /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/ dokumentus kārtos /pers. E/. CMR pavadzīmes tika parakstītas uz vietas. Automašīnu numuri netika pārbaudīti. Preces pircējam fiziski tika nodotas veikalā. To, kādā veidā SIA Louvre pārliecinājās, ka prece tiek nogādāta pavaddokumentos norādītājā adresē, paskaidrot nevarēja, norādot, ka tas nebija liecinieces pienākums (lietas 4. sējuma 162. - 167.lapa otra puse).

Apkopojot /pers. E liecības kopsakarā ar pieteicējas pārstāves tiesas sēdē paskaidroto, secināms, ka faktiski /pers. E ar grāmatvedību nebija nekāda sakara, jo grāmatvedības kārtošanai tika piesaistīti atsevišķi darbinieki. Līdz ar to lietā ir pretrunīga informācija par /pers. E veicamajiem darba pienākumiem. Tomēr, neskatoties uz to, ka SIA Louvre uzņēmumā pastāvīgi nodarbina grāmatvežus, dokumentus darījumos ar apstrīdētajiem darījumu partneriem ir noformējusi un SIA Louvre vārdā parakstījusi /pers. E. Tomēr šādu pienākumu sadali /pers. E izskaidrot nespēja, vien atbildot, ka tā bija sarunāts.

[14.2.2] Gan no pieteicējas amatpersonas paskaidrojumiem, gan /pers. E liecībām izriet, ka ārvalstu partneri sazinājās ar elektroniskā pasta starpniecību, elektroniski noformēja pasūtījumus. Tomēr pieteicēja nevienu elektroniskā pasta vēstuli kā pierādījumu lietā nav iesniegusi. Līdz ar to minētais pieteicējas apgalvojums nav apstiprinājies.

[14.2.3] Pieteikumā norādīts, ka pieteicēja ir veikusi visu iespējamo publiski pieejamo datubāzu ziņu pārbaudi, lai maksimāli pārliecinātos par darījumu partneru tiesībspēju un rīcībspēju (pārliecinoties, vai konkrētais uzņēmums eksistē, vai ir PVN maksātājs, kāds ir tā pamatkapitāla lielums, kas ir uzņēmuma amatpersonas, pārstāvji, to pilnvarojuma apjoms un citi izziņā minētie dati (lietas 1.sējuma 15.lapa). Gan no pieteikuma, gan dienestam iesniegtajiem amatpersonas paskaidrojumiem izriet, ka šo pārbaudi veikusi uzņēmuma menedžere /pers. E/.

Arī /pers. E tiesas sēdē apliecināja, ka pārbaudīja informāciju par uzņēmumiem datubāzēs, taču izņemot portālu www.firmas. lv, nevienu datubāzi nosaukt nevarēja. Vienīgā datubāzēs pārbaudāmā informācija, ko nosauca, bija uzņēmuma PVN numurs. Citu pārbaudāmo informāciju norādīt nespēja. Tas ir pretrunā pieteicējas paskaidrojumā dienestam norādītajam, ka /pers. E ir veikusi visu iespējamo publiski pieejamo datu bāzu ziņu pārbaudi. Tiesas ieskatā, ja /pers. E tiešām būtu veikusi visu iespējamo publiski pieejamo datubāzu ziņu pārbaudi, tad viņai būtu bijis jāspēj nosaukt vismaz vēl kādu pārbaudāmu kritēriju. Tādējādi neapstiprinās pieteicējas apgalvojums par visu iespējamo publiski pieejamo datubāzu ziņu pārbaudi, kā arī nav gūts apstiprinājums, ka šo pārbaudi veikusi /pers. E/.

[14.2.4] Rakstveida paskaidrojumos dienestam pieteicējas amatpersona apgalvo, ka SIA Louvre savu iespēju robežās pārliecinājās, ka prece tiek izvesta no Latvijas un tiek saņemta pavaddokumentos norādītajā adresē (lietas 1.sējuma 185.lapa otra puse). Tomēr konkrēta informācija par pārbaudes veidu un personu, ka šo pārbaudi veica, nav sniegta. Tiesas sēdē dienesta pārstāvis /pers. E pajautāja, ka gadījumā, kad preci pārdeva veikalā, kā viņa zināja, ka prece aizvesta uz ārzemēm, /pers. E atbildēja, ka neviens viņai to nelika pārbaudīt, viņa nepārbaudīja. Līdz ar to minētais pieteicējas apgalvojums neapstiprinās.

Apkopojot minēto, secināms, ka faktiski /pers. E ir uzņēmusies visu atbildību par darījumiem ar apstrīdētajiem darījumu partneriem, tostarp /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/. No viņas liecībām izriet, ka ir bijusi iesaistīta gan darījumu partneru atrašanā, gan komunikācijā, gan pārbaudē, gan preču izsniegšanā. Arī kopā ar amatpersonu lēmusi par sadarbības uzsākšanu ar konkrētajiem darījumu partneriem. Vienlaikus /pers. E nespēja sniegt skaidru un saprotamu informāciju par darījumu detaļām, darījumu partneru izvēles un pārbaudes kritērijiem. Ne pieteicējas pārstāve, ne lieciniece /pers. E nav spējusi izskaidrot, kāpēc ar vieniem darījumu partneriem (piemēram, /Nosaukums D/) slēgti preču pirkuma - pārdevuma līgumi, ar citiem nē, kāpēc ar vieniem akceptēti norēķini priekšapmaksas veidā, bet citiem akceptēta pēcapmaksa, kāds ir bijis pamats pieļaut pēcapmaksas nosacījumus, bez līguma un pieņemšanas - nodošanas akta nepazīstamam uzņēmumam nodot preces vairāku desmitu tūkstošu vērtībā. Lietā nav izskaidrots, kurš un kā ir pārliecinājies par preces patiesu nogādāšanu attiecīgajā ES dalībvalstī; Tiesas sēdē lieciniecei tika uzrādīts 2016.gada 22.augusta rēķins un CMR, dienesta pārstāvim lūdzot izskaidrot dokumentu noformēšanas īpatnības, proti, kāpēc rēķinā ir norādīts preču nosaukums un skaits, bet CMR - tikai preču kopējais svars (5 kg). Lieciniece, neskatoties uz to, ka ir šo dokumentu autore, minēto dokumentu noformēšanas īpatnības izskaidrot nespēja. Tāpat nav saprotama, kāda īsti ir bijusi viņas loma darījumos. Pieteicējas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka /pers. E ir bijusi grāmatvede, kas tikai noformējusi dokumentus un veikusi pārbaudi, taču /pers. E apgalvoja, ka strādājusi par veikala menedžeri - taisījusi pasūtījumus, plānojusi preču krājumus, apmācījusi pārdevējus. Tāpat apgalvoja, ka visbiežāk tieši viņa preces izsniegusi Lietuvas uzņēmumu amatpersonām /pers. C/ un /pers. D/. Vienlaikus lietā nav izskaidrots, kāpēc tieši šajos darījumos dokumentu noformēšanā un preču izsniegšanā piedalījusies /pers. E.

[14.3] Kā būtiski pierādījumi lietā ir vērtējami /Nosaukums C/ amatpersonas /pers. D/ 2018.gada 14.februāra paskaidrojums dienestam un /Nosaukums B/ amatpersona /pers. C/ 2017.gada 19.jūilija nopratināšanā VID Finanšu policijā liecinātais.

/pers. D/ paskaidroja, ka neko par/Nosaukums C/ saimniecisko darbību nezina. Firmu nodibinājis pēc trešās personas lūguma, uzņēmumā figurējis kā fiktīvs direktors. Darījumos nav piedalījies, papīrus parakstījis attālināti, vai arī to darīja cita persona, viltojot viņa parakstu. Uzņēmuma noliktavā Šauļos nav bijis, nekādas kravas nav saņēmis. Paskaidro, ka viņa vārdā iepriekš dienestam sniegtos paskaidrojumus /pers. D/ nodevusi trešā persona, lai /pers. D/ caur elektronisko deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS) to iesniegtu dienestam. Norāda, ka iepriekš sniegtā informācija ir fiktīva (lietas 4.sējuma 88.-90.lapa).

/pers. C/ liecināja, ka par /Nosaukums B/ amatpersonu kļuva pēc trešo personu lūguma. Bijis uzņēmuma /Nosaukums B/ fiktīva amatpersona par samaksu. Lūdz atzīt par nenotikušiem /Nosaukums B/ darījumus, kas veikti laika periodā, kad bijis amatpersona. Liecināja, ka pēc trešās personas norādēm Šauļos reģistrējis uzņēmumu. Šauļos viņu sagaidījusi kontaktpersona, ar kuru kopā parakstījuši dokumentus par telpu nomu /Nosaukums B/ vajadzībām. Pēc trešās personas norādēm Tallinā atvēris uzņēmuma bankas kontu. /pers. C/ rīcībā nekad nav bijuši rīki, lai piekļūtu /Nosaukums B/ internetbankai, nekad nav veicis nevienu pārskaitījumu. Lietuvas nodokļu administrācijai nekad nav sniedzis paskaidrojumus, to nav parakstījis un nav iesniedzis. No trešās personas saņēmis sagatavotas atbildes, kuras nosūtījis dienesta amatpersonām, izmantojot EDS. Nevienu darījumu partneri nosaukt nevar, paskaidro, ka uzņēmums saimniecisko darbību neveica. Liecina, ka parakstījis neaizpildītus dokumentus. Nekad Lietuvā nav pieņēmis preces /Nosaukums B/ vārdā. Nekad nav parakstījis nevienu /Nosaukums B/ vārdā aizpildītu CMR, nav slēdzis līgumus vai veicis darījumus, nav redzējis preces, kas būtu /Nosaukums B/ īpašumā. Nevienu nav pilnvarojis rīkoties /Nosaukums B/ vārdā. Nav veicis nevienu darījumu kā /Nosaukums B/ pārstāvis, nav piedalījies uzņēmuma saimnieciskajā darbībā (lietas 4.sējuma 100. -104. lapa).

Tātad no /pers. D/ un /pers. C/ liecībām izriet, ka minētās personas nekad nevienu darījumu ar pieteicēju nav veikušas, nevienu darījumu nav saskaņojušas, nav bijušas veikalā /adrese A/, un nav iegādājušās noformētajos attaisnojuma dokumentos norādītās preces. Līdz ar to liecinieces /pers. E/ liecinātais ir pretrunā /pers. C/ un /pers. D/ liecībām. Tiesai nav pamata apšaubīt /pers. C/ un /pers. D/ liecības, jo /pers. C/ ir brīdināts par atbildību par nepatiesu liecību sniegšanu, ko apliecina /pers. C/ paraksts (lietas 4.sējuma 100.lapa), savukārt /pers. D/ ar parakstu apliecinājis, ka atbildes uz uzdotajiem jautājumiem sniedz brīvprātīgi, valsts amatpersonas nav izdarījušas uz viņu ne morālu, ne fizisku spiedienu, nav ietekmējušas (lietas 4.sējuma 88.lapa). Tāpat lietā nav ziņu, ka minētās personas būtu spiestas sniegt noteikta satura atbildes. Savukārt /pers. E/ liecības ir apšaubāmas, jo tieši viņa ir bijusi tā persona, kas noformējusi un parakstījusi attaisnojuma dokumentus. Tādējādi viņa ir ieinteresēta apliecināt dokumentos atspoguļotās informācijas patiesumu Turklāt šīs šaubas pastiprina arī tas, ka /pers. E/ nespēja sniegt ticamu informāciju par darījumu partneru izvēles kritērijiem, darījumu īpatnībām un savu iesaisti konkrētajos darījumos.

[14.4] Lietuvas nodokļu administrācija uz dienesta informācijas pieprasījumu norāda, ka darījumos ar /Nosaukums B/ strīdus preces tika transportētas atpakaļ uz Latviju Preču izkraušanas fakts Lietuvā neapstiprinās, jo nomātajās telpās saimnieciskā darbība netika konstatēta (lietas 2. sējuma 241.lapa). Lietuvas nodokļu administrācija par /Nosaukums C/ norāda, ka uzņēmums faktisku saimniecisko darbību neveic, tikai izraksta rēķinus, preces faktiski netiek transportētas uz Lietuvu. Lai arī /pers. D/ elektroniski paskaidrojis, ka preces izkrautas uzņēmuma noliktavā, pārbaudes laikā uzņēmuma noliktavā saimnieciskā darbība netika konstatēta (lietas 3.sējuma 9. lapa).

Minētā informācija apstiprina /pers. C/ un /pers. D/ apgalvoto, ka uzņēmumi radīti fiktīvu darbību veikšanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka gan pieteicēja rakstveida paskaidrojumos dienestam, gan /pers. E/ paskaidrojumos dienestam un liecībās tiesas sēdē ir sniegušas nepatiesu informāciju par darījumu faktiskajiem un dokumentu noformēšanas apstākļiem Tā kā saskaņā ar /pers. C/ un /pers. D/ liecināto viņi nekad nav bijuši pieteicējas tirdzniecības vietā un nav iegādājušies strīdus preces, savukārt pieteicējas amatpersona un darbiniece /pers. E/ apgalvo pretējo, nav šaubu, ka pieteicēja apzināti noformējusi fiktīvus darījumu dokumentus nolūkā gūt fiskālas priekšrocības budžetā nesamaksātā PVN veidā.

[15] Saskaņā ar auditam uzrādītajiem dokumentiem pieteicēja laika posmā no 2015.gada jūlija līdz oktobrim, 2016.gada aprīlī un jūnijā piegādājusi Igaunijas uzņēmumam /Nosaukums D/ augstas vērtības pulksteņus un juvelierizstrādājumus 46 140 euro vērtībā. Darījumu apliecināšanai pieteicēja iesniegusi rēķinus (invoice), CMR (lietas 2.sējuma 141.-152.lapa, ar tulkojumu 200.-211.lapa, 4.sējuma 69.lapa), 2014.gada 20.janvāra preču pirkuma - pārdevuma līgumu Nr.2014/01-20 (lietas 3.sējuma 110.-112.lapa).

Dokumentus /Nosaukums D/ vārdā parakstījis amatpersona /pers. F/. Izvērtējot minēto dokumentu saturu kopsakarā ar pieteicējas izvirzītajiem argumentiem, liecinieces /pers. E/ liecībām, Igaunijas nodokļu administrācijas sniegto informāciju, tiesa secina, ka darījumi faktiski nav notikuši.

[15.1] Atšķirībā no darījumiem ar Lietuvas uzņēmumiem, pieteicēja 2014.gada 20janvārī ar /Nosaukums D/noslēgusi preču pirkuma - pārdevuma līgumu Nr.2014/01-20. Līgumu no SIA Louvre puses parakstījusi amatpersona /pers. G/, no /Nosaukums E/ puses - amatpersona /pers. F/. Tiesa konstatē, ka līgums pēc satura vispārīgs. Līguma nosacījumi ir nekonkrēti. Līgumā nav atrunāts, konkrēti kādas preces tiek pirktas, nav atrunāta preču pasūtīšanas kārtība, apjomi, cenas, konkrēti piegādes termiņi, transportētājs, preču kvalitātes prasības un tās kontroles kārtība, atbildība, kas būtu svarīgi faktiski notikušu darījumu apstākļos. Tādējādi secināms, ka līgums ir noslēgts formāli, un tas nepierāda darījumu partneru patieso gribu veikt reālus darījumus.

[15.2] Darījumu dokumentus no pieteicējas puses parakstījusi /pers. E/. Pieteikumā tiesai pieteicēja norāda, ka pieteicēju darījumos pārstāvējusi /pers. E/, no /Nosaukums D/ puses - amatpersona /pers. F/. Līdzīgi kā darījumos ar Lietuvas uzņēmumiem, pieteicējas amatpersona apgalvo, ka tika pārbaudītas uzņēmuma pārstāvja pilnvaras un iegūta maksimāli pieejamā informācija par uzņēmumu, SIA Louvre savu iespēju robežās pārliecinājās, ka prece tiek izvesta no Latvijas un tiek saņemta pavaddokumentos norādītajā adresē Igaunijā (lietas 1.sējuma 185.lapa otra puse). Atsaucoties uz argumentiem, kas izvirzīti šā sprieduma [14.2.3]-[14.2.4] punktā, neapstiprinās pieteicējas apgalvojums par visu iespējamo publiski pieejamo datubāzu ziņu pārbaudi, kā arī nav gūts apstiprinājums, ka šo pārbaudi veikusi /pers. E/. Tāpat neapstiprinās pieteicējas apgalvojums, ka SIA Louvre savu iespēju robežās pārliecinājās, ka prece tiek izvesta no Latvijas un tiek saņemta pavaddokumentos norādītajā adresē.

[15.3] Igaunijas nodokļu administrācijai /Nosaukums D/ amatpersona /pers. F/ paskaidrojis, ka pieteicēja atrasta internetā. Preces transportējis /pers. F/ ar savu transportlīdzekli (lietas 3.sējuma 66.lapa). Savukārt atbilstoši CMR norādītajam preces transportētas ar automašīnu Toyota, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

Pārbaudes ietvaros dienests konstatējis, ka minētā automašīna no 2014.gada 9.aprīļa līdz 2016.gada 7.septembrim piederēja /pers. H/. Tomēr /pers. H/ noliedz automašīnas iesaisti strīdus darījumā. /pers. H/ paskaidro, ka konkrētos pārvadājumus Igaunijas uzņēmumam /Nosaukums D/nav veicis, CMR nav viņa paraksts. Par pieteicēju un tās darījumu partneriem neko nav dzirdējis. Transportlīdzekli izmantojis personīgām vajadzībām, nevienam nav iznomājis, patapinājis vai nodevis (lietas 2.sējuma 30.lapa). Tas nozīmē, ka CMR ir norādīta nepatiesa, faktiskajiem apstākļiem neatbilstoša informācija.

[15.4] Igaunijas nodokļu administrācijai /Nosaukums D/ amatpersona /pers. F/ arī paskaidrojis, ka pasūtījumi tika veikti vai nu pa tālruni, vai ar elektroniskā pasta starpniecību (lietas 3.sējuma 66. lapa). Tomēr pieteicēja nevienu elektroniskā pasta vēstuli kā pierādījumu lietā nav iesniegusi. Līdz ar to minētais pieteicējas apgalvojums nav apstiprinājies.

[15.5] Atbildot uz Igaunijas nodokļu administrācijas pieprasījumu, /Nosaukums D/ norādījis uzņēmumus, kuriem no pieteicējas iegādātās preces pārdotas tālāk. Starp tiem uzrādās Čehijas uzņēmums /Nosaukums F/ (lietas 3.sējuma 65.lapa, 70.lapa, 73.lapa), kurš ir arī tiešais pieteicējas darījumu partneris. Tātad no iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem izriet, ka /Nosaukums F/ strīdus preces iegādājas gan pa tiešo no pieteicējas, gan no Igaunijas uzņēmuma, kurš ir bijis starpnieks šajā darījumu ķēdē. Līdz ar to ir konstatējama visu apšaubīto darījumu partneru saistība. Tā kā nav šaubu, ka ikviena uzņēmuma mērķis ir peļņas gūšana, tad attiecīgi secināms, ka, lai gūtu peļņu, Igaunijas uzņēmumam apstrīdētās preces Čehijas uzņēmumam /Nosaukums F/ būtu bijis jāpārdod dārgāk, nekā tās tika iepirktas no pieteicējas. Tomēr ir apšaubāms, ka ar starpnieku palīdzību pirkuma cena var būt zemāka, nekā tad, ja preces tiktu iegādātas pa tiešo no pieteicējas. Līdz ar to šādā veidā noformētajiem pieteicējas un tās tālāko darījumu partneru darījumiem nav konstatējams ekonomiskais pamatojums. Šāda situācija nav izskaidrojama savādāk, kā vien ar to, ka darījumi faktiski nav notikuši, ar visu iesaistīto uzņēmumu palīdzību ir noformēti fiktīvi dokumenti.

[15.6] Vērtējot šo darījuma būtību un īpatnības, ir attiecināmi šā sprieduma [14] punktā izvirzītie argumenti par /pers. E iesaisti darījumos un /pers. E liecību saturu. Proti, pretrunīgā informācija par /pers. E veicamajiem darba pienākumiem un viņas lomu darījumos, sadarbības partnera izvēles kritērijiem, nespēja izskaidrot darījumu dokumentu noformēšanas īpatnības. Ņemot vērā visu minēto, kā arī faktu, ka /pers. E ir sniegusi nepatiesu informāciju par sadarbību ar Lietuvas uzņēmumu /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/ amatpersonām, secināms, ka pieteicēja /pers. E personā ir noformējusi dokumentus par faktiski nenotikušiem darījumiem Tā kā lietā nav strīda, ka darījumi veikti ar pieteicējas amatpersonas /pers. G/ akceptu, nav šaubu, ka pieteicēja zināja, ka iesaistās faktiski nenotikušu darījumu noformēšanā, nepamatoti darījumiem ar Igaunijas uzņēmumu /Nosaukums D/ piemērojot 0 procentu likmi.

[16] Saskaņā ar auditam uzrādītajiem dokumentiem pieteicēja 2016.gada jūnijā, augustā, septembrī, laika posmā no 2016.gada oktobra līdz decembrim piegādājusi Čehijas uzņēmumiem /Nosaukums F/un /Nosaukums E augstas vērtības pulksteņus un juvelierizstrādājumus 47 304,20 euro un 32 685,00 euro vērtībā. Darījumu apliecināšanai ar Čehijas uzņēmumiem pieteicēja iesniegusi rēķinus (invoice), CMR, pieņemšanas aktus (lietas 2.sējuma 153.-167.lapa, ar tulkojumu 212.-216., 219.-224.lapa, lietas 4.sējuma 25.-37.lapa, 4.sējuma 80., 81.lapa), SIA /Nosaukums G/ 2016.gada 28.decembra rēķinu (lietas 2.sējuma 217.lapa), elektroniskā pasta vēstuli (lietas 2.sējuma 218.lapa).

Izvērtējot minēto dokumentu saturu kopsakarā ar pieteicējas izvirzītajiem argumentiem, liecinieces /pers. E liecībām, Čehijas nodokļu administrācijas sniegto informāciju, tiesa secina, ka darījumi faktiski nav notikuši.

[16.1] Darījumu dokumentus no pieteicējas puses parakstījusi /pers. E. Pieteikumā tiesai pieteicēja norāda, ka pieteicēju darījumos pārstāvējusi /pers. E/. Līdzīgi kā darījumos ar Lietuvas uzņēmumiem un Igaunijas uzņēmumu, pieteicējas amatpersona apgalvo, ka tika pārbaudītas uzņēmuma pārstāvja pilnvaras un iegūta maksimāli pieejamā informācija par uzņēmumu, SIA Louvre savu iespēju robežās pārliecinājās, ka prece tiek izvesta no Latvijas un tiek saņemta pavaddokumentos norādītajā adresē Čehijā - /Nosaukums F/ adresē /adrese B/ un /Nosaukums E/ adresē /adrese C/ (lietas 1.sējuma 27., 30.lapa). Atsaucoties uz argumentiem, kas izvirzīti šā sprieduma [14.2.3]-[14.2.4] punktā, neapstiprinās pieteicējas apgalvojums par visu iespējamo publiski pieejamo datubāzu ziņu pārbaudi, kā arī nav gūts apstiprinājums, ka šo pārbaudi veikusi /pers. E/.

[16.2] Tāpat neapstiprinās pieteicējas apgalvojums, ka SIA Louvre savu iespēju robežās pārliecinājās, ka prece tiek izvesta no Latvijas un tiek saņemta pavaddokumentos norādītajā adresē.

Čehijas nodokļu administrācija uz dienesta lūgumu sniegt informāciju par /Nosaukums F/ norāda, ka uzņēmums ar nodokļu iestādi nesadarbojas, sabiedrība uzrāda apšaubāmas sabiedrības pazīmes, pastāv aizdomas par iesaistīšanos karuseļa veida krāpšanās, uzņēmuma rezidence ir virtuāla adrese (lietas 3.sējuma 152. - 153.lapa).

Čehijas nodokļu administrācija par /Nosaukums E/ norāda, ka uzņēmuma pārstāvis nespēja atbildēt ne uz vienu jautājumu par darījumiem ar pieteicēju, uzņēmums nespēja apliecināt, ka strīdus rēķinos minētās preces fiziski tika saņemtas Čehijā. Uzņēmuma juridiskā adrese ir virtuāla rezidence, kur uzņēmums savu saimniecisko darbību neveic (4.sējuma 15.lapa).

Tātad Čehijas nodokļu administrācijas sniegtās ziņas atspēko pieteicējas argumentu, ka tā pārliecinājās, ka prece tiek izvesta no Latvijas un tiek saņemta pavaddokumentos norādītajā adresē. Tas pierāda, ka pieteicēja sniegusi nepatiesu informāciju par darījuma apstākļiem.

[16.3] Pieteicējas noformētajā 2016.gada 9.novembra CMR par preču transportēšanu no SIA Louvre uz /Nosaukums E/ norādīts, ka transportēšana veikta ar transportlīdzekli Mazda 323F ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/(lietas 2.sējuma 154.lapa). Minētās automašīnas īpašnieks /pers. I/ paskaidrojumā dienestam norāda, ka 2016.gada oktobra beigās vai novembra sākumā automašīnu nodevis izjaukšanai. Automašīna bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, praktiski nelietojama ceļu satiksmē. CMR uzrādītos preču pārvadājumus noliedz, paskaidro, ka CMR nav viņa paraksta. Paskaidro, ka ne SIA Louvre, ne /Nosaukums E/, ne/Nosaukums F/ viņam neko neizsaka (lietas 4.sējuma 60.-65.lapa). Izvērtējot /pers. I/ sniegto informāciju, nav gūts apstiprinājums preču piegādei Čehijas uzņēmumam/Nosaukums E/. Tas savukārt nozīmē, ka pieteicējas noformētie dokumenti satur nepatiesu informāciju.

[16.4] Saskaņā ar SIA /Nosaukums G/ 2016.gada 28.decembra piegādes dokumentu Nr.542415786 pieteicēja uz Vāciju personai /pers. J/ (/pers. J/) nosūtījusi preces 5 kg apjomā (lietas 2.sējuma 158. lapa). Kā apgalvo pieteicēja, nosūtītās preces ir pulksteņi un juvelierizstrādājumi. Piegādes dokumentā ir atsauces uz rēķiniem Nr. EVP000002, EVP000003 un EVP000003, kas izrakstīti Čehijas uzņēmumam /Nosaukums E/ Lietā netiek apšaubīts preču piegādes fakts piegādes dokumentā norādītajā adresē, to ir apliecinājis arī uzņēmums SIA /Nosaukums G/. Pieteicēja apgalvo, ka preču saņēmējs ir Čehijas uzņēmums /Nosaukums E/, kurš sākotnēji kā preču piegādes adresi norādījis /adrese C/, bet vēlāk uzņēmuma pārstāvis /pers. K/ (/pers. K/) no elektroniskā pasta adreses /elektroniskā pasta adrese/nosūtījis vēstuli pieteicējai, kurā lūdza darbinieci /pers. E saskaņā ar rēķiniem Nr. EVP000002 un EVP000003 pārdotās preces piegādāt /pers. J/ (/pers. J/) pēc adreses /adrese D/. Tā kā pieteicēja ir SIA /Nosaukums G/ klients, tad kurjera pakalpojumus apmaksāja pieteicēja. Pušu vienošanās ir mutiski atrunāta (noslēgta) pirms darījuma, līdz ar to transportēšanas pakalpojumu pasūtījumu un apmaksu veica preču pircējs (lietas 1.sējuma 2 7. lapa).

Aplūkojot minētos rēķinus, konstatējams, ka tie izrakstīti par divu pulksteņu, viena auskaru pāra un viena gredzena nosūtīšanu (lietas 2.sējuma 155.-157.lapa). Savukārt piegādes dokumentā norādīts nevis preču nosaukums un skaits, bet svars - 5 kilogrami. Tātad iesniegtie attaisnojuma dokumenti satur pretrunīgu informāciju Arī preču nosaukums piegādes dokumentā neatbilst rēķinos norādītajām precēm. Aplūkojot interneta vietnē rēķinos norādītos pulksteņus - ,,calibre de cartier diver blue watch " un ,,Lum 1950 47 P2002 Equat time " - konstatējams, ka tie ir rokas pulksteņi. Lai arī var pieņemt, ka pulksteņi tiek pārdoti iepakojumā, nav ticams, ka to svars kopā ar auskaru pāri un gredzenu sastāda piecus kilogramus. Tādējādi nav gūts apstiprinājums tam, ka ar SIA /Nosaukums G/ 2016.gada 28.decembra piegādes dokumentu Nr.542415786 ir sūtītas rēķinos Nr. EVP000002 un EVP000003 norādītās preces.

Papildus tiesa vērš uzmanību, ka SIA /Nosaukums G/ 2016.gada 28.decembra piegādes dokuments Nr.542415786 pierāda, ka preces ir nosūtītas uz Vāciju privātpersonai, nevis Čehijas uzņēmumam /Nosaukums E/. Minēto faktu pierāda arī /Nosaukums E/ amatpersonas /pers. K/ elektroniskā vēstule (lietas 2.sējuma 159.lapa).

Saskaņā ar rēķinos Nr. EVP000002, EVP000003 un EVP000003 norādīto Incoterm piegādes nosacījumu - EXP Riga - pircējam preces bija jāsaņem pārdevēja noliktavā, pārdevējs neatbild par preču iekraušanu transportlīdzeklī. Savukārt no lietas materiāliem izriet, ka par sniegto kurjerpasta pakalpojumu, nosūtot preces uz /pers. J/ (/pers. J/), 2017.gada 23janvān norēķinājusies pieteicēja. Tātad šāda pieteicējas rīcība ir pretrunā rēķinos norādītajam nosacījumam. Lai gan pieteicēja paskaidro, ka pēc piegādes no preces saņēmēja tika pieprasīta samaksa, pierādījumu šim apgalvojumam nav. Arī pieteicējas pārstāve tiesas sēdes laikā nespēja šo apgalvojumu pierādīt (2019.gada 30.aprīļa tiesas sēdes audio ieraksta 01.00:00- 01.03.00). Ņemot vērā minēto, nav gūts apstiprinājums pieteicējas apgalvotajam, ka rēķinos Nr. EVP000002, EVP000003 un EVP000003 norādītās preces būtu nosūtītas Čehijas uzņēmumam /Nosaukums E/

Tāpat jau šā sprieduma [15.5] punktā tiesa vērsa uzmanību, ka saskaņā ar Igaunijas nodokļu administrācijas sniegto informāciju Čehijas uzņēmums /Nosaukums F/ strīdus preces ir iegādājies gan pa tiešo no pieteicējas, gan no Igaunijas uzņēmuma /Nosaukums D/, kurš ir bijis starpnieks šajā darījumu ķēdē. Līdz ar to ir konstatējama visu apšaubīto darījumu partneru saistība. Tiesa nekonstatēja ekonomisko pamatojumu šādā veidā noformētajiem pieteicējas un tās tālāko darījumu partneru darījumiem, kas nav izskaidrojams savādāk, kā vien ar to, ka darījumi faktiski nav notikuši, ar visu iesaistīto uzņēmumu palīdzību ir noformēti fiktīvi dokumenti.

Viss minētais kopsakarā ar Čehijas nodokļu administrācijas sniegto informāciju, saskaņā ar kuru abi darījumu partneri uzrāda apšaubāmas sabiedrības pazīmes, nav vērtējams kā nejaušība, bet gan pieteicējas apzināta izvēle slēgt darījumus un noformēt dokumentus ar konkrētajiem sadarbības partneriem.

Tādējādi lietā ir pierādīts, ka pieteicēja, izmantojot Čehijas uzņēmumu/Nosaukums F/ un /Nosaukums E/ rekvizītus, ir noformējusi dokumentus par faktiski nenotikušiem darījumiem Tā kā fiktīvos dokumentus saskaņā ar pieteicējas darbinieces /pers. E/ liecināto ir noformējusi viņa, un pieteicējas amatpersona darījumus ir akceptējusi [sprieduma 14.2.1punkts], nav šaubu, ka pieteicēja zināja, ka iesaistās faktiski nenotikušu darījumu noformēšanā, nepamatoti darījumiem ar Čehijas uzņēmumu /Nosaukums F/ un /Nosaukums E/piemērojot 0 procentu likmi

[17] Tā kā ar lietā iegūtajiem pierādījumiem neapstiprinās ziņas par preču piegādi Lietuvas uzņēmumiem /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, Igaunijas uzņēmumam /Nosaukums D/, Čehijas uzņēmumiem /Nosaukums E/ un /Nosaukums F/, iesniegtie attaisnojuma dokumenti nav patiesi, un nav šaubu, ka pieteicēja zināja par darījumu saistību ar krāpšanu, tiesa secina, ka pieteicēja nepamatoti izmantoja Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtajā daļā paredzēto PVN 0 procentu likmi, kas ir piemērojama tikai gadījumos, ja prece ir nosūtīta uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Līdz ar to dienests pamatoti veica korekcijas pieteicējas PVN deklarācijās, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41.panta pirmās daļas 1.punktu attiecīgi samazinot ar PVN 0 procentu likmi apliekamo darījuma vērtību un palielinot ar PVN standartlikmi 21 procenta apmērā apliekamo darījumu vērtību, kā rezultātā pieteicējai pamatoti aprēķināts un samazināts no budžeta atmaksājamais PVN. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām"’ 29.panta otro daļu, 32.panta pirmo un piekto daļu dienests pamatoti aprēķināja soda naudu un nokavējuma naudu. Tiesa nekonstatē kļūdas ne noteikto maksājumu apmērā, ne aprēķinātajā periodā. Uz tādām nav norādījusi arī pieteicēja.

[19] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lēmums ir tiesisks un pamatots, savukārt pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. - 251.pantu, 289. - 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt SIA Louvre pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i 2018.gada 13.jūlija lēmuma Nr.30.2-22.7/3157 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese LHāzenfuse.”

Novērtē šo rakstu:

20
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...