Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Domāju, Pietiek lasītājiem būs pamācoši iepazīties ar šo tiesas spriedumu, kas uzskatāmi demonstrē parasta cilvēka beztiesisko situāciju mūsu „tiesiskajā valstī”.

Īsais stāsts: Finanšu policija nepamatoti un prettiesiski kādu cilvēku paņēma no mājām un atveda uz savu Talejas ielas „pentagonu” nopratināt kā liecinieku. Nevar saprast, kādēļ pavēsti nenosūtīja. Tad samelots, it kā viņu izsauca kaut kādā citā veidā. Prokuratūra un Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja visādi “futbolēja” viņa sūdzības.

Lēmums par piespiedu atvešanu no krimināllietas “pazuda”. Uzraugošais prokurors šo visu izlikās neredzam un, šķiet, arī piepalīdzēja piemelot. Cilvēks prasīja morālo kompensāciju 4000 eiro. Sākumā lēma viņam atvainoties. Viņš nebija mierā, tad piesprieda pieticīgus 200 eiro – un staigā laimīgs!

Spriedums Rīgā 2019. gada 9. decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Karina Krastiņa, tiesneses Sandra Gintere un Santa Liniņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, uzliekot Latvijas Republikai pienākumu atlīdzināt nemantisko kaitējumu un mantiskos zaudējumus, kas viņam nodarīti, 2017. gada 13. februārī nepamatoti piemērojot piespiedu atvešanu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 5. aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017. gada 13. februārī /pers. A/, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) amatpersonas 2017. gada 10. februāra lēmumu, piespiedu kārtā tika atvests uz Pārvaldi un nopratināts liecinieka statusā kriminālprocesā Nr. 15830015116.

[2] Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras (turpmāk - FENIP) virsprokurors, iepazīstoties ar kriminālprocesa Nr.15830015116 materiāliem, 2018. gada 11. aprīļa lēmumā Nr.252.2.6/2018/96 konstatēja, ka nav saskatāms Kriminālprocesa likuma 250. panta pirmajā daļā paredzētais pamats pret /pers. A/ piemērotajai piespiedu atvešanai. Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 46. pantu kā amatā augstākais prokurors uzdeva kriminālprocesu Nr.15830015116 uzraugošajai prokurorei - FENIP prokurorei Ļ. Kovaļai pielietot prokurora reaģēšanas līdzekli - prokurora iesniegumu par procesa virzītāja pieļautajiem Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumiem.

2018. gada 24. aprīlī FENIP prokurore Ļ. Kovaļa taisījusi prokurora iesniegumu, kurā, izvērtējot Pārvaldes amatpersonas 2017. gada 10. februāra lēmuma par /pers. A/ piespiedu atvešanu kriminālprocesā Nr.15830015116 tiesiskumu, secināja, ka tas pieņemts, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 241. panta pirmo daļu un 250. panta pirmo daļu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241. panta pirmajā daļā noteikto procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats ir personas pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai konkrētajā procesā vai atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, savu procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana. Savukārt Kriminālprocesa likuma 250. panta pirmajā daļā noteikts, ka, lai nodrošinātu personas piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja tā bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc procesa virzītāja aicinājuma, var piemērot piespiedu atvešanu.

Pārbaudot kriminālprocesa materiālus, secināts, ka tajos nav ziņu, kas apliecinātu, ka /pers. A/ būtu Kriminālprocesa likuma 22. nodaļā paredzētā veidā aicināts ierasties pie procesa virzītāja procesuālo darbību veikšanai. Līdz ar to secināts, ka kriminālprocesā nebija konstatēti apstākļi, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 241. panta pirmajā daļā un 250. panta pirmajā daļā noteiktajam būtu atzīstami par pamatu lēmuma par /pers. A/ piespiedu atvešanu pieņemšanai.

Ņemot vērā minēto, secināts, ka 2017. gada 10. februāra lēmums par /pers. A/ piespiedu atvešanu pieņemts prettiesiski un nepamatoti, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 241. panta pirmās daļas un 250. panta pirmās daļas prasības.

[3] Ar Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurora 2018. gada 13. augusta lēmumu Nr.131.4/2018/180 (turpmāk - Lēmums) nolemts atvainoties /pers. A/ par nodarīto morālo kaitējumu saistībā ar kriminālprocesā Nr.15830015116 piemēroto piespiedu atvešanu, kas veikta 2017. gada 13. februārī; atteikts atlīdzināt prasītos mantiskos zaudējumus 100 euro apmērā.

Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[3.1] Saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma (turpmāk - Kaitējuma atlīdzināšanas likums) 2. panta otrajā daļā noteikto /pers. A/ ir tiesības vērsties iestādē ar pieteikumu par morālā kaitējuma un zaudējumu atlīdzību.

[3.2] /pers. A/ piespiedu atvešana tika veikta 2017. gada 13. februārī, bet ar iesniegumu par viņam piemēroto piespiedu atvešanu /pers. A/ VID vērsās tikai 2018. gada 23. janvārī, t.i., gandrīz gadu pēc procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas. Minētais apstāklis liecina par to, ka /pers. A/ piespiedu atvešanu nav uztvēris kā būtisku savu tiesību aizskārumu, lai nekavējoties apstrīdētu procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatotību. Nav strīda, ka situācijā, ja

persona nav saņēmusi uzaicinājumu ierasties izmeklēšanas iestādē, bet tajā tiek nogādāta piespiedu kārtā, var tai radīt neizpratni, neapmierinātību un citas negatīvas emocijas. Tomēr /pers. A/ rīcība pēc 2017. gada 13. februārī veiktās piespiedu atvešanas liecina, ka šīs negatīvās emocijas nav bijušas tik spēcīgas un nepanesamas, lai nekavējoties noskaidrotu apstākļus un rīkotos savu aizskarto tiesību aizsardzībai.

Savukārt liecību sniegšanu nevar uzskatīt par personas tiesību aizskārumu. /pers. A/ pirms nopratināšanas tika iepazīstināts ar liecinieka tiesībām, pienākumiem un atbildību, t.sk., par to, ka lieciniekam ir tiesības izdarīt piezīmes un papildinājumus rakstveidā fiksētajās liecībās, tiesības iesniegt sūdzību par aptaujas vai pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā un iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par neattaisnotu privātās dzīves noslēpuma izpaušanu liecībās. Minētās tiesības /pers. A/ pēc nopratināšanas nav izmantojis.

No 2017. gada 13. februāra liecinieka nopratināšanas protokola izriet, ka /pers. A/ „sniedz atbildes uz viņam uzdotajiem jautājumiem brīvprātīgi”.

[3.3] Konstatēts, ka /pers. A/ nav iesniedzis nekādus pierādījumus iesniegumā minētajam apgalvojumam, ka VID amatpersonas, veicot viņa piespiedu atvešanu, izturējušās pret viņu ļoti rupji. Iesnieguma izskatīšanas gaitā netika arī konstatēts, ka /pers. A/ būtu vērsies ar sūdzību Pārvaldē vai citā iestādē, lūdzot izvērtēt amatpersonu, kas veica piespiedu atvešanu, rīcības atbilstību likumam.

[3.4] Tā kā /pers. A/ iesnieguma pārbaudes gaitā netika konstatēts, ka saistībā ar nepamatoti piemēroto piespiedu atvešanu viņa tiesības tikušas būtiski aizskartas, kā arī nav konstatēts, ka šādas nepamatotas rīcības rezultātā iestājušās smagas sekas, tad nemantiskā kaitējuma atbilstīgs atlīdzinājums konkrētajā gadījumā ir rakstveida atvainošanās.

[3.5] /pers. A/ lūdz atlīdzināt mantiskos zaudējumus par izdevumiem, kas viņam radušies saistībā ar SIA „BIZLAW” sniegto juridisko palīdzību, proti, par sūdzību sastādīšanu 2018. gada 30. janvārī un 2018. gada 9. martā. Iepazīstoties ar minētajām sūdzībām, konstatēts, ka tās ar drošu elektronisku parakstu parakstījis /pers. A/, kā arī abas sūdzības prokuratūrai nosūtītas no viņa elektroniskās pasta adreses, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka sūdzības būtu sastādījis juridiskās palīdzības sniedzējs. Tāpat konstatēts, ka iesniegtais rēķins nav parakstīts. Ievērojot minēto, /pers. A/ iesniegums daļā par zaudējuma atlīdzību 100 euro apmērā ir noraidāms.

[4] 2018. gada 5. septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts /pers. A/ pieteikums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, atlīdzinot nemantisko kaitējumu 4000 euro apmērā un mantiskos zaudējumus 200 euro apmērā.

Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.

[4.1] VID prettiesiskā rīcība aizskāra pieteicēja Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 94., 96. un 104. pantā garantētās tiesības.

[4.2] Ar patvaļīgi bez likumīga pamata piemēroto piespiedu atvešanu Pārvalde prettiesiski ierobežoja pieteicēja brīvību, aizskāra tiesības uz privātās dzīves un mājokļa neaizskaramību ar to, ka iejaucās privātajā telpā, nelikumīgi pārvietoja pieteicēju uz citu pilsētu, rezultātā traucēja veikt tajā dienā ieplānotās nodarbes. Tāpat tika aizskartas pieteicēja tiesības saņemt no valsts iestādēm atbildi pēc būtības, jo Pārvalde un prokurore neatbildēja pēc būtības uz pieteicēja iesniegumiem likumā paredzētajā termiņā un savās atbildēs sniedza nepatiesu informāciju.

[4.3] Tas, ka pieteicēja dzīvesvietā bez brīdinājuma ieradās bruņoti policisti, pieteicējam izraisīja augsta stresa līmeņa pārdzīvojumus. Tikt pakļautam šādai piespiedu atvešanai bija pazemojoši un aizvainojoši. Pieteicējs bija nobijies un neizpratnē, kādēļ pret viņu izturas kā pret noziedznieku, tika satraukti ģimenes locekļi. Pieredze bija ļoti traumatiska, pieteicējs juties ievainojams un neaizsargāts. Pieteicēja dzīvība un veselība bija atkarīga no bruņotu policistu uzvedības, garastāvokļa, psiholoģiskās nosvērtības. Kriminālprocesa amatpersonu mēģinājumi slēpt prettiesisku piespiedu atvešanu vairāku mēnešu garumā izraisīja pieteicējam šaubas, ka valstī darbojas Satversmē garantētās cilvēktiesības. Šis bija pirmais gadījums pieteicēja dzīvē, kad pieteicējs tika iesaistīts kriminālprocesā. Pārvaldes prettiesiska rīcība izraisīja, iespējams, uz mūžu paliekošas negatīvas sekas, kas izpaužas neuzticībā tiesībsargājošajām iestādēm. Nodarīto nemantisko kaitējumu pieteicējs vērtē kā smagu, prettiesiskās rīcības sekas ir neatgriezeniskas.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam piespiedu atvešana ir viens no procesuālajiem piespiedu līdzekļiem, ar kuriem ierobežo personu tiesības kriminālprocesos. Piespiedu atvešanas piemērošana ir stingri reglamentēta Kriminālprocesa likumā un to drīkst piemērot stingri uz likuma pamata. Piemērojot piespiedu atvešanu bez likumīga pamata, Pārvalde rupji pārkāpa pieteicēja tiesības. Tādēļ tiesību aizskārums vērtējams kā smags.

[4.4] Pārkāpuma smagumu nevar ietekmēt datums, kad iestādē ienāk sūdzība. Par Pārvaldes darbinieku uzvedību pieteicējs sūdzējās 2018. gada 23. janvāra, 11. februāra un 9. marta iesniegumos. VID neinformēja par policistu rīcības izvērtēšanas rezultātiem, ja šāda izvērtēšana tika veikta.

[4.5] Nav attaisnojama VID rīcība pieteicēja iesniegumu un sūdzību izskatīšanas gaitā, jo iestāde: neatzina savu prettiesisku rīcību un neatvainojās par to; neizsniedza pieteicējam lēmumu par piespiedu atvešanu; meloja par „citiem saziņas veidiem”, ar kuriem pieteicējs it kā bija uzaicināts (sk. Pārvaldes 2018. gada 26. janvāra atbildi); nokavēja atbildes sniegšanas termiņu uz 2018. gada 30. janvāra iesniegumu. Ģenerālprokuratūra nesniedza savu vērtējumu šādai VID rīcībai.

[4.6] Arī kriminālprocesu uzraugošā prokurore neizskatīja pēc būtības pieteicēja 2018. gada 30. janvāra sūdzību; sniedza pieteicējam nepatiesu informāciju par Kriminālprocesa likuma normām, norādot, ka lēmums par piespiedu atvešanu nav pārsūdzams; tikai pēc amatā augstāka prokurora aizrādījuma reaģēja uz to, ka viņas uzraudzītajā kriminālprocesā izdarīts rupjš cilvēktiesību pārkāpums.

[4.7] Pieteicējam nav sodāmības, pieteicējs nekad nav bijis aizdomās turēts vai apsūdzēts. Notikušais ir tikai iestādes vaina, pieteicēja līdzatbildības nav.

[4.8] Nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums 4000 euro apmērā ir pamatots un atbilstīgs Satversmes 92. panta izpratnē. Tas ir mazāks par vidējo summu, ko likumdevējs noteica gadījumiem, kad nodarīts smags nemantiskais kaitējums (līdz 10 000 euro), un nedaudz vairāk par vidējo summu, kas noteikta gadījumiem, kad nemantiskais kaitējums nav smags (līdz 7000 euro). Pieteicējs atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietu „Rozhkov pret Krieviju”.

Ņemot vērā VID rīcības raksturu, tikai pienākums maksāt vērā ņemamas kompensācijas atturēs šo iestādi no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Lēmums atstāj iespaidu, ka policijas patvaļa tiek normalizēta.

[4.9] Fakts, ka pieteicējs personīgi parakstīja un nosūtīja prokuratūrai dokumentus, nenozīmē, ka sūdzības nav sastādījis juridiskās palīdzības sniedzējs. SIA „BIZLAW” sagatavoja minētos dokumentus, nosūtīja tos pieteicējam pa elektronisko pastu, pieteicējs tos parakstīja un nosūtīja prokuratūrai. Minēto apliecina izdrukas no pieteicēja elektroniskā pasta.

[4.10] Papildu iesniegumā prokuratūras iestādē minētajiem mantiskajiem zaudējumiem 100 euro apmērā saistībā ar juridiskās palīdzības saņemšanu pamata lietā, pieteicējs lūdz tiesai atlīdzināt izmaksas 100 euro apmērā, kas saistītas ar juridiskās palīdzības sniegšanu šajā administratīvajā lietā, kopā 200 euro.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 5. aprīļa spriedumu pieteikums noraidīts.

Pārbaudot lietas apstākļus, tiesa atzina, ka lietā nav konstatējami priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai, Lēmums ir tiesisks, līdz ar to pieteikums ir noraidāms.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 5. aprīļa spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kurā atkārto pieteikumā minētos argumentus par viņa tiesību aizskārumu, šāda aizskāruma smagumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu 4000 euro apmērā kā atbilstīgāku atlīdzinājuma veidu.

[6.1] Papildus norāda, ka tiesas izvēlētais risinājums atlīdzināt nemantisko kaitējumu ar atvainošanos neatbilst aizskarto tiesību nozīmīgumam un padara pamattiesības uz brīvību par teorētiskām. Vērtējot konkrētā aizskāruma smagumu, tiesa nevērtēja pārkāpuma būtību.

Pieteicējs pamato savu prasījumu ar atsaucēm uz līdzīgām lietām, kurās netika konstatēta spēka pielietošana vai kāda cita smagi aizskarošā apiešanās. Šādās lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesa piešķīrusi lielākus atlīdzinājumus. Pirmās instances tiesa pārkāpa vienlīdzības principu.

[6.2] Pat ņemot vērā relatīvi īsu brīvības ierobežojuma laiku, nemantiska kaitējuma atlīdzinājums atvainošanās veidā ir ievērojami zemāks par minimumu līdzīgās lietās. Tiesai tiesību ierobežojumu laiks bija jāaprēķina no brīža, kad policisti ieradās pieteicēja mājvietā, līdz brīdim, kad pieteicējs bija atstājis policijas iestādi. Cilvēciski saprotama un pamatota būtu prasība kompensēt arī laiku, lai atgrieztos atpakaļ mājās vai tajā vietā, no kuras cilvēki tikuši prettiesiski atvesti.

[6.3] Lietā nav strīda, ka VID rīcība bijusi prettiesiska. Tāpat iestāde pieļāva patvaļu. Pieteicējs uz Pārvaldi nebija uzaicināts, tātad kriminālprocesa amatpersonas nevarēja nezināt, ka viņiem nav likumīgā pamata pieteicēju atvest piespiedu kārtā. Uzraugošā prokurore konstatēja, ka, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma prasības, no krimināllietas materiāliem tika izņemts lēmums par pieteicēja piespiedu atvešanu, un tā oriģināla atrašanas vieta pašreiz nav zināma. Tiesas spriedumā šie apstākļi ir noklusēti. Pieteicēja neuzaicināšana, lēmuma neizsniegšana pieteicējam, lēmuma nelikumīga izņemšana no lietas materiāliem - norāda uz apzināti prettiesisku rīcību.

[6.4] Sūdzības par policistu uzvedību pieteicējs izteicis mutvārdos piespiedu atvešanas dienā un vēlāk trīs reizes arī rakstveidā.

Pieteicējs ievērojis likumdevēja noteikto viena gada termiņu sava prasījuma par atlīdzinājumu celšanai.

Tiesa lietā nekonstatēja pieteicēja līdzatbildību, tāpēc nepamatoti atsaucās uz tiesu praksi par personas līdzatbildību zaudējumu novēršanās vai mazināšanā.

[6.5] Kaitējuma atlīdzināšanas likums nenoteic, ka atlīdzināma tikai zvērinātu advokātu sniegtā juridiskā palīdzība.

Iztiesāšanas gaitā pieteicējam radušies vēl papildus izdevumi juridiskās palīdzības saņemšanai kopā 150,40 euro

apmērā. Zaudējuma kopējā summa pašlaik ir 350,40 euro.

[6.6] VID klaji patvaļīgi un apzināti prettiesiski pārkāpis pieteicēja cilvēktiesības, izmeklētāji mēģinājuši slēpt pārkāpumu, uzraugošā prokurore maldinājusi pieteicēju, un neviens ne par ko neatbild. Šāds lietas iznākums ir pārāk netaisnīgs, lai saprātīgi sagaidītu, ka pieteicējs varētu ar to samierināties.

[7] Ģenerālprokuratūra paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norāda, ka uzskata to par nepamatotu un noraidāmu. Ievērojot Lēmuma un lietā sniegto paskaidrojumu argumentāciju, konkrētajā gadījumā atbilstīgs atlīdzinājums ir iestādes rakstveida atvainošanās.

Papildus norādīts, ka nav pamata pieteicējam atlīdzināt zaudējumus saistībā ar juridisko palīdzību, jo pieteicējam nebija vēl iestājies pienākums apmaksāt 2018. gada 30. janvāra un 9. marta rēķinus. Turklāt Kaitējuma atlīdzināšanas likums nosaka kārtību, kādā personai atlīdzināmi zaudējumi, kas tai nodarīti kriminālprocesā. Juridiskā palīdzība pieteicējam nav sniegta kriminālpro cesa Nr. 15830015116 ietvaro s.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 245. un 304. panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa lietu izskatīja rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi un novērtējusi lieta esošos pierādījumus to kopsakara ar apelācijas sūdzības un procesa dalībnieku argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota un pieteikums apmierināms daļā.

[10] Lietā nav strīds par faktu, ka ar FENIP virsprokurora 2018. gada 11. aprīļa lēmumu Nr.252.2.6/2018/96 2017. gada 13. februārī pret pieteicēju veiktā piespiedu atvešana, ko īstenoja Pārvaldes amatpersonas, ir atzīta par prettiesisku. Iestāde pamatoti atzina, ka pieteicējam, pamatojoties uz Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 2. panta otro daļu, ir tiesības uz zaudējuma un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu.

[11] Pieteicējs lūdz atlīdzināt nemantisko kaitējumu 4000 euro apmērā, kas viņam nodarīts kriminālprocesā Nr.15830015116 saistībā ar Pārvaldes amatpersonu prettiesisko rīcību, piemērojot piespiedu atvešanu. Pieteicējs norāda, ka, piemērojot viņam piespiedu atvešanu, tika būtiski ierobežotas cilvēka pamattiesības - tiesības uz brīvību, tādēļ kaitējums ir atlīdzināms naudā.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka konkrētajā gadījumā atbilstošs atlīdzinājums pieteicēja tiesību aizskāruma gadījumā ir rakstveida atvainošanās.

[12] Satversmes 94. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu. Satversmes 96.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Personas tiesības uz brīvību un drošību garantē arī Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk - Konvencija), kuras 5. panta 1. punkts noteic, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt brīvību, izņemot noteiktus uzskaitītus gadījumus likumā noteiktā kārtībā.

No minētajām tiesību normām izriet personas tiesības netikt pretlikumīgi aizturētai, proti, normas garantē personai aizsardzību pret patvaļīgu personas brīvības ierobežošanu (H. J. Vildbergs, G. Feldhūne. Atsauces Satversmei. Rīga: LU, 2003, 110.-112. lpp.).

Kā norādīts Satversmes 94. panta komentārā, tiesību uz brīvību ierobežojums sastāv no objektīvā elementa (aizturēšanas) un subjektīvā elementa (aizturētā persona nav piekritusi šādai aizturēšanai), turklāt tiesību uz brīvību ierobežojums ir konstatējams arī tad, ja aizturēšana notikusi relatīvi īsu laika brīdi (Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 199. lpp ).

Administratīvo tiesu judikatūrā atzīts, ka arī situācija, kurā policija pieteicēju prettiesiski aizturēja un nogādāja psihiatriskajā slimnīcā, aizskar Satversmes 94. pantā garantētās personas tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību (sk., turpat, 199. lpp., Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk - Augstākā tiesa) 2010. gada 16. februāra sprieduma lietā Nr.SKA-104/2010 (A42466905) 20. punkts).

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir vērtējusi situācijas, kad veikta personas piespiedu atvešana, konstatējot Konvencija 5. panta 1. punkts saistībā ar brīvības atņemšanu, pārkāpumus (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 31. janvāra spriedumu lietā „Rozhkov v. Russia”, iesnieguma Nr38898/4).

Konkrētajā gadījumā apgabaltiesa konstatē, ka 2017. gada 13. februārī piespiedu kārtā pieteicēju atvedot no viņa dzīvesvietas /adrese A/ uz Pārvaldi, Tālejas ielā 1, Rīgā bez tiesiskā pamatojuma, prettiesiski tika ierobežota pieteicēja brīvība.

Piespiedu atvešana kā procesuālais piespiedu līdzeklis ietver spēka elementu, tā valsts vārdā tiek veikta piespiedu kārtā. Konkrētajā gadījumā, kā tas izriet no lietas apstākļiem, pieteicējs, kurš iepriekš nebija saņēmis nekādu Pārvaldes paziņojumu par nepieciešamību viņam ierasties liecības sniegšanai, 2017. gada 13. februārī savā dzīvesvietā atverot durvis Pārvaldes policijas pārstāvjiem, vēlāk vēlējies durvis aizvērt, ko policijas pārstāvji neļāva darīt, ar spēku durvis turot; vēlāk Pārvaldes policijas pārstāvji pieteicēju brīdināja par turpmākajām iespējamām sankcijām, ja pieteicējs neievēros rīkojumu doties uz nopratināšanu Rīgā; rezultātā pieteicējs Pārvaldes policijas amatpersonu prasījumiem piekritis, un viņam piespiedu kārtā ar Pārvaldes amatpersonām, pretēji viņa gribai un plāniem, bija jādodas no dzīvesvietas uz Pārvaldi Rīgā, lai sniegtu liecību kriminālprocesā /numurs/.

Tādējādi, veicot pieteicēja piespiedu atvešanu, Pārvaldes policijas amatpersonas faktiski ierobežoja pieteicēja brīvību, jo pieteicējs nevarēja brīvi rīkoties pēc saviem ieskatiem, baidoties no turpmākajām sankcijām, un tādēļ devās līdzi Pārvaldes policijas amatpersonām uz Rīgu.

Kaut Ģenerālprokuratūra pamatoti norāda, ka procesuālais piespiedu līdzeklis - piespiedu atvešana kriminālprocesā - piemērošanas un izpildi reglamentējošas tiesību normas ir ietvertas Kriminālprocesa likuma 14. nodaļā “Ar brīvības atņemšanu nesaistītie piespiedu līdzekļi”, vienlaikus apgabaltiesa konstatē, ka ar veikto prettiesisko piespiedu atvešanu pieteicēja brīvība netika atņemta, bet tika ierobežota, ja viņam nebija iespējams doties savās gaitās vai pavadīt laiku pēc saviem ieskatiem, bet gan piespiedu kārtā bijā jādodas līdzi policijas pārstāvjiem uz Rīgu, liecību sniegšanai.

Konkrētajos lietas apstākļos ir konstatējamas pieteicēja tiesību uz brīvību prettiesisks (jo viņa piespiedu atvešana 2017. gada 13. februārī no dzīvesvietas uz Pārvaldi Rīgā veikta bez tiesiska pamata) ierobežojums. Par šādu prettiesisku tiesību aizskārumu pieteicējs ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu. Minēto, citstarp, atzina arī Ģenerālprokuratūra, Lēmuma norādot, ka pieteicējam ar prettiesisko piespiedu atvešanu nodarīts nemantiskais kaitējums ir atlīdzināms, nosakot kā kaitējuma atlīdzināšanas veidu iestādes rakstveida atvainošanos pieteicējam.

[13] Satversmes 92. panta trešais teikums noteic ikvienas personas tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota personas tiesību aizskāruma gadījumā. Tiesības uz atlīdzinājumu par zaudējumu un nemantisko kaitējumu, kas privātpersonai nodarīts kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ, ir konkretizētas Kaitējuma atlīdzināšanas likumā.

Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 11. panta 1. punkts noteic, ka nemantiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarīts fiziskās personas dzīvības, veselības, brīvības, goda un cieņas, personiskā vai ģimenes noslēpuma, citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas.

Kā jau minēts iepriekš, FENIP virsprokurora 2018. gada 11. aprīļa lēmumā un FENIP prokurora 2018. gada 24. aprīļa prokurora iesniegumā, kas adresēts Pārvaldes direktoram, Pārvaldes 2017. gada 13. februārī pret pieteicēju veiktā piespiedu atvešana (faktiska brīvības ierobežošana uz konkrētu laiku) ir atzīta par prettiesisku. Līdz ar to ir konstatējams priekšnoteikums pieteicējam ar prettiesisko piespiedu atvešanu nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumam.

Saskaņā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14. panta pirmo daļu nemantisko kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcības raksturu, apsūdzības smagumu, kriminālprocesa ilgumu, fiziskās personas personību un rīcību, līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka nemantisko kaitējumu atlīdzina, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, atvainojoties vai samaksājot atbilstīgu atlīdzību.

Ja lēmējiestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, nemantiskā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt rakstveida vai publiska atvainošanās (14. panta trešā daļa).

Savukārt Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14. panta ceturtā daļa noteic, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzību nosaka līdz 7000 euro apmērā. Ja nodarīts smags nemantiskais kaitējums, atlīdzību var noteikt līdz 10 000 euro apmērā, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzības apmērs var būt līdz 30 000 euro. Ar nepamatotu vai prettiesisku brīvības ierobežošanu nodarīta nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmēru nosaka saskaņā ar šā likuma 15. pantu.

[14] Pārvaldes amatpersonu prettiesiskais lēmums par piespiedu atvešanas veikšanu un uz tā pamata veiktā pieteicēja piespiedu atvešana uz Pārvaldi aizskāra būtiskas pieteicēja pamattiesības, jo bez tiesiska pamata tika ierobežotas viņa tiesības uz brīvību.

Lēmumā atzīts, ka ar prettiesisko piespiedu atvešanu pieteicējam nodarītais nemantiskais kaitējums ir atlīdzināms, nosakot kā atbilstīgu atlīdzināšanas veidu rakstveida atvainošanos.

Pieteicējs uzskata, ka konkrētajā gadījumā atbilstīgs atlīdzinājums par viņam nodarīto nemantisko (morālo) kaitējumu ir atlīdzinājums naudā, 4000 euro apmērā.

Ievērojot minēto, apgabaltiesai jāvērtē, kāds pieteicējam nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums ir atbilstīgs konkrētās lietas apstākļos.

[14.1] Kā tas atzīts Augstākās tiesas judikatūrā, neatkarīgi no personas tiesību aizskāruma rakstura morālā kaitējuma atlīdzinājumam vienmēr ir jāatbilst nodarītajam kaitējumam. Tādējādi, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Tas attiecas gan uz atlīdzinājuma veida izvēli (iestādes atvainošanās vai atlīdzinājums naudā), gan atlīdzinājuma apmēru, ja izvēlēts atlīdzinājums naudā (Augstākās tiesas 2010. gada 16. februāra sprieduma lietā Nr.SKA- 104/2010 (A42466905) 13. punkts). Lai atlīdzinājums būtu atbilstīgs Satversmes 92. panta izpratnē, tam ir jābūt efektīvam tiesiskās aizsardzības līdzeklim. Jēdziens „atbilstīgs atlīdzinājums” nozīmē, ka atlīdzinājumam ir jābūt taisnīgam. Atlīdzinājumam ir jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības ir tikušas aizskartas. Ar atlīdzinājumu var arī atturēt iestādi no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Tāpat jāņem vērā, ka, nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu. Tādējādi atlīdzinājums demokrātiskā un tiesiskā valstī nedrīkst būt nesamērīgi mazs (Augstākās tiesas 2015. gada 14. augusta sprieduma lietā Nr.SKA-266/2015 (A420470112) 5. punkts).

[14.2] Pārkāpuma ilgums ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, lai konstatētu pārkāpuma smagumu un izlemtu atbilstošo nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru (sk., piem., Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012. gada 10. janvāra sprieduma lietā „Ananyev un citi pret Krieviju” 172. punktu, Augstākās tiesas 2016. gada 30. novembra spriedumu lietā Nr. SKA-1214/2016).

Pieteicējs norāda, ka 2017. gada 13. februārī policijas darbinieki viņa dzīvesvietā /adrese A/ ieradās ap plkst.10.00. Kāpņutelpā policijas darbinieki uzrādīja VID apliecības, iepazīstināja pieteicēju ar lēmumu par piespiedu atvešanu, pieteicējs parakstījās, ka ir iepazinies ar lēmumu. Lēmuma kopija pieteicējam netika izsniegta. Policijas darbinieki informēja pieteicēju par pienākumu doties viņiem līdzi. Pieteicējs atgriezās dzīvoklī un vēlējās aizvērt durvis, taču policijas darbinieks traucēja to izdarīt, ieliekot kāju starp durvīm, pieteicējs tam iebilda un aizvēra durvis. Pieteicējs mēģināja sazināties ar savu pārstāvi (māti /pers. B/), aptuveni pēc 30 minūtēm pēc policistu ierašanās devies tiem līdzi.

Pieteicējam atļauts doties uz policiju ar savu automašīnu, policijas darbinieks sēdēja blakus. Atbraucot, devās ēkā, kur pieteicēju ieveda pie apsargiem, lūdza uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai ierakstītu apmeklētāju žurnālā. Izmeklētāju gaidījis apmēram 10 minūtes, policijas darbinieks atradies blakus. Kad atnāca izmeklētājs, kopā devušies uz izmeklētāja kabinetu. Izmeklētājs jautājis, vai ir pretenzijas par piespiedu atvešanas procesu. Pieteicējs norādījis, ka ir iebildumi, ka policijas darbinieki traucēja aizvērt durvis. Pieteicējam paskaidrots, ka tas bijis drošības nolūkos. Vēlāk pieteicējs tika aizvests pie cita izmeklētāja un nopratināts.

No 2017. gada 13. februāra pieteicēja nopratināšanas protokola izriet, ka nopratināšana sākta plkst.12.00 un pabeigta plkst. 12:50 (lietas 1.sējuma 85.-86. lapa).

Izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar pieteicēja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja tiesību aizskārums bijis īslaicīgs, mazāks kā trīs stundas (no plkst.10:00 līdz 12:50), no laika, kad policijas pārstāvji viņam paziņoja par pienākumu doties uz Pārvaldi, līdz faktiskajam laikam, kad pieteicējs varēja rīkoties pēc saviem ieskatiem.

[14.3] Apgabaltiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja nepamatota brīvības ierobežojuma sekas ir neatgriezeniskas, un tās nav iespējams vērst par labu nekādā veidā. Apgabaltiesa piekrīt apelācijas sūdzībā norādītajam, ka konkrētajos faktiskos apstākļos nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums, uzliekot pienākumu iestādei atvainoties pieteicējam, neatbilst aizskarto tiesību nozīmīgumam.

Apgabaltiesas ņem vērā lietā konstatētos ar piespiedu atvešanu saistītos apstākļus - to, ka izmeklēšanas iestādes iepriekš vispār nepaziņoja pieteicējam par kādu viņa statusu kriminālprocesā (liecinieks vai cits) un nepieciešamību ierasties Pārvaldē; pieteicēja norādītās emocijas un nepatīkamās izjūtas prettiesiskās piespiedu atvešanas laikā (bailes, neizpratne, neziņa, kā rīkoties; pazemojums un aizvainojums; nespēja veikt ieplānotās nodarbes; ar amatpersonu rīcību un mēģinājumu slēpt prettiesisko piespiedu atvešanu radītā neuzticībā tiesībsargājošajām iestādēm); policijas darbinieku rīcību piespiedu atvešanas laikā un izmeklētāja rīcību pēc pieteicēja piespiedu atvešanas, neizsniedzot pieteicējam lēmuma par piespiedu atvešanu kopiju; pieteicēja rīcību, vairakkārt kopš 2018. gada 23. janvāra vēršoties iestādēs ar iesniegumiem par Pārvaldes policijas darbinieku piespiedu atvešanas veikšanu (Pārvaldē, pie VID ģenerāldirektora un prokuratūras iestādēs, kuras pārsūtīja iesniegumus un sniedza pieteicējam atbildes, nekonstatējot pārkāpumus, līdz 2018. gada 11. aprīlī tika pieņemts FENIP virsprokurora lēmums par piespiedu atvešanas atzīšanu par prettiesisku, lietas 1. sējuma 15., 17., 19., 21., 23.¬25., 27.-28., 30., 32., 34.-36., 39. un 80.-81. lapa).

Būtisks ir arī fakts, ka 2018. gada 21. aprīļa prokurora iesniegumā konstatēts Pārvaldes izmeklētāja pārkāpums, jo

2017. gada 10. februāra lēmuma par piespiedu atvešanu oriģināls neatrodas kriminālprocesa /numurs/ lietas materiālos, un tā atrašanas vieta nav zināma (vēlāk kriminālprocesa materiāliem pievienota no VID arhīva iegūta šā lēmuma kopija), tādējādi procesa virzītājam pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 374. panta pirmās daļas prasības, kas noteic, ka no kriminālprocesa uzsākšanas brīža visus ar šo procesu saistītos dokumentus glabā vienkopus krimināllietā. Minētos dokumentus no tās drīkst izņemt tikai uz lēmuma pamata un saskaņā ar šā likuma normā noteikto (lietas 1. sējuma 82.-83. lapa).

Novērtējot iestādes prettiesiskās rīcības raksturu un būtību, apgabaltiesas ieskatā iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās personas prettiesiskas piespiedu atvešanas gadījumā, kaut arī šāds ierobežojums ir bijis salīdzinoši īslaicīgs, nav atzīstama par samērīgu un atbilstošu atlīdzinājumu konkrētajā faktiskajā situācijā. Savukārt, ņemot vērā, ka aizturēšana nav bijusi ilgstoša, pieteicēja brīvības ierobežojums ir bijis īslaicīgs (mazāk kā trīs stundas, ieskaitot laiku, ko pieteicējs pavadījis savā dzīvesvietā pēc policijas amatpersonu lēmuma paziņošanas), nav pamata atzīt, ka pieteicējam būtu nodarīts smags nemantiskais kaitējums.

Ņemot vērā lietā konstatētos faktiskos apstākļus un aizskāruma smagumu un ilgumu, secināms, ka pieteicējam nodarīts nemantiskais kaitējums atzīstams par būtisku, bet nav atzīstams par smagu, līdz ar to kaitējuma atlīdzinājumu iespējams noteikt naudā, ar maksimālo robežu līdz 7000 euro.

[15] Augstākā tiesa, izvērtējot morālā kaitējuma atlīdzināšanas institūta būtību un mērķi, cita starpā ir norādījusi, ka, nosakot morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru, ir jāņem vērā arī citos salīdzināmos gadījumos noteiktais atlīdzinājums (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2010. gada 16. februāra spriedumu lietā Nr.SKA-104/2010 (A42466905)). Šāds apsvērums izriet no tiesiskās vienlīdzības principa. Proti, ka salīdzināmos gadījumos atlīdzinājumam ir jābūt līdzīgam, bet atšķirīgos gadījumos - atšķirīgam.

Tāpat Augstākā tiesa arī norādījusi, ka, nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu. Tādējādi atlīdzinājums demokrātiskā un tiesiskā valstī nedrīkst būt nesamērīgi mazs (sk. Augstākās tiesas 2015. gada 14. augusta sprieduma lietā Nr.SKA-266/2015 (A420470112) 5. punktu un tajā norādīto judikatūru).

Iespēju robežās iepazīstoties ar Tiesu informācijas sistēmā pieejamo informāciju, apgabaltiesa nekonstatē, ka administratīvajā tiesā būtu izskatīta lieta, kas ir pilnībā analoga izskatāmajai lietai. Līdz ar to, vērtējot, kāda veida atlīdzinājums konkrētajā gadījumā būtu uzskatāms par taisnīgu un atbilstīgu, tiesa kā atskaites punktu izmantos tiesu praksi lietās, kurās ir spriests par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu saistībā ar personas brīvības ierobežošanu.

[15.1] Administratīvajā lietā Nr.A42466905 (galīgais tiesas nolēmums stājies spēkā 2011. gada 25. janvārī) nolemts personai atlīdzināt morālo kaitējumu 1422,87 euro par to, ka iestāde nepamatoti piespiedu kārtā personu bija nogādājusi uz psihiatrisko slimnīcu. Minētajā lietā personas brīvības ierobežojums ildzis deviņas stundas un 15 minūtes.

Administratīvajā lietā Nr.A420807110 (galīgais tiesas nolēmums stājies spēkā 2013. gada 16. novembrī) kā morālā kaitējuma atlīdzinājums piešķirts 569,15 euro katram pieteicējam par nepamatotu administratīvo aizturēšanu aptuveni uz trim stundām piketa laikā (aizskartās tiesības - tiesības uz brīvību un tiesības brīvi pulcēties un paust savu viedokli).

Administratīvajā lietā Nr.A420641611 (galīgais tiesas nolēmums stājies spēkā 2014. gada 17. jūlijā) nolemts personai atlīdzināt morālo kaitējumu 284,57 euro, kas nodarīts ar personas prettiesisku aizturēšanu uz divām stundām un 30 minūtēm. Lietā konstatēts, ka pieteicējs aizturēts, lai apturētu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto pārkāpumu, taču izskatāmajā gadījumā iespējamais administratīvais pārkāpums jau ir bijis pārtraukts, proti, persona bija izpildījusi policijas darbinieku prasības par transportlīdzekļa apskati.

Administratīvajā lietā Nr.A420588411 (galīgais tiesas nolēmums stājies spēkā 2014. gada 30. septembrī) nolemts personai atlīdzināt morālo kaitējumu 142,29 euro par to, ka persona administratīvā pārkāpuma lietvedības rezultātā prettiesiski tika pakļauta administratīvajai aizturēšanai. Nosakot kaitējuma apmēru ņemts vērā, ka persona administratīvajai aizturēšanai tika pakļauta relatīvi īsu laiku (kopā piecas stundas un 40 minūtes), kā arī administratīvās aizturēšanas brīdī atradās smagā alkohola reibuma stāvoklī, kas vājināja tās spēju kritiski novērtēt situāciju, un tās rīcība varēja būt bīstama sev un apkārtējiem.

Administratīvajā lietā Nr.A420265617 (Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 26. februāra spriedums, nav stājies spēkā) pieteicējam piešķirts morālā kaitējuma atlīdzinājums 300 euro par prettiesisku pieteicēja aizturēšanu piketa laikā, pārsniedzot administratīvās aizturēšanas maksimālo pieļaujamo ilgumu (ne ilgāk kā četras stundas) par piecām minūtēm. Tiesa konstatēja, ka tika aizskartas pieteicēja tiesības uz brīvību un tiesības brīvi pulcēties un paust savu viedokli.

Administratīvajā lietā Nr.A420141218 (Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 10. oktobra spriedums, nav stājies spēkā) pieteicējam piešķirts morālā kaitējuma atlīdzinājums 650 euro par prettiesisku pieteicēja aizturēšanu, pārsniedzot administratīvās aizturēšanas maksimālo pieļaujamo ilgumu par vienu stundu un trīsdesmit astoņām minūtēm. Lietā arī atzīta par prettiesisku fiziska spēka pielietošana pret pieteicēju, nepamatoti nogādājot viņu ekspertīzes veikšanai (alkohola ietekmes noteikšanai).

Administratīvajā lietā Nr.A420274418 (Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 30. oktobra spriedums, nav stājies spēkā) pieteicējam piešķirts morālā kaitējuma atlīdzinājums 300 euro par prettiesisku pieteicēja aizturēšanu trīs stundas, ierobežojot tiesības uz brīvību un tiesības brīvi pulcēties un paust savu viedokli.

[15.2] No minētā izriet, ka piešķirtā atlīdzinājuma amplitūda ir plaša un atlīdzinājuma apmērs ir atkarīgs no katras lietas individuālajiem apstākļiem.

Visaugstākais atlīdzinājums ir piešķirts saistībā ar tiesību uz brīvību ierobežošanu, pastāvot papildu apstāklim attiecībā uz nogādāšanu psihiatriskajā slimnīcā, kas personai var sagādāt papildu ciešanas, turklāt brīvības ierobežojums ir bijis vairāk kā trīs reizes ilgāks kā šajā lietā. Zemāks morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmērs piešķirts lietās, kurā konstatēta vairāku cilvēka pamattiesību aizskaršana (tiesības un brīvību, neaizskaramību, personas godu un cieņu, tiesības brīvi pulcēties un paust savu viedokli).

Saistībā ar tiesību uz brīvību aizskārumu gadījumos, kad aizturēšanas ilgums bija no divām stundām un 30 minūtēm līdz četrām stundām un 5 minūtēm, piešķirtā atlīdzinājumā apmērs ir no 284,57 līdz 300 euro apmērā, turklāt konstatējama personas faktiskā brīvības atņemšana - apcietinājuma piemērošana personām, un arī papildus citu pamattiesību aizskārums.

[15.3] Izvērtējot šajā lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā kopsakarā, kā arī administratīvo tiesu praksi, tiesa konkrētajā lietā par atbilstošu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu atzīst 200 euro. Vērā ņemams, ka pret pieteicēju pieļauts viens īslaicīgs pamattiesību - tiesību uz brīvību - ierobežojums. Citi pieteicēja pamattiesību aizskārumi nav konstatējami, kā tas ir salīdzināmajās lietās. Šāds tiesas noteiktā nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmērs ne tikai sniegs pieteicējam morālu gandarījumu, bet arī motivēs iestādes atturēs no līdzīgu gadījumu atkārtošanās nākotnē, motivējot iestādes kriminālprocesuālo un administratīvo procedūru pilnveidošanā. Turklāt piešķirtais atlīdzinājums atbilst tādām, ko līdzīgās lietās piešķir administratīvās tiesas, vērtējot lietas faktiskos apstākļus.

Līdz ar to pārējā daļā pieteicēja pieteikums par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu 3 800 euro tiek noraidīts kā nepamatots.

[16] Jāņem vērā, ka tiesas piešķirtais atlīdzinājums par morālo kaitējumu nedrīkst būt ievērojami zemāks par minimumu, kādu noteikusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa salīdzināmās lietās (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010. gada 20. jūlija sprieduma lietā „ Ciorap v. Moldova (No.2”), iesnieguma Nr.7481/06, 24. un 25. punkts).

Pieteicējs kā vienu no būtiskākajiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, kas būtu piemērojams arī šajā lietā, norāda Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 31. janvāra spriedumu lietā „Rozhkov v. Russia”.

Minētajā spriedumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja, ka pret pieteikuma iesniedzēju divas reizes no attiecīgās valsts puses ir pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5. panta 1. punkts attiecībā uz prettiesisku brīvības atņemšanu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pants attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja biroja kratīšanu kriminālprocesā, kas pret viņu tika uzsākts.

Novērtējot minētā spriedumā vērtētos faktiskos apstākļus un izskatāmās lietas apstākļus, apgabaltiesa atzīst, ka tie ir atšķirīgi. Pirmkārt, konkrētajā lietā pieteikuma iesniedzējs bija persona, pret kuru kriminālprocess tika uzsākts, savukārt pieteicējs /pers. A/ kriminālprocesā bija izsaukts sniegt liecību. Otrkārt, atlīdzinājuma apmērs tika novērtēts, ņemot vērā to, ka pret pieteikuma iesniedzēju tika pieļauti divi cilvēktiesību pārkāpumi - brīvības ierobežošana un kratīšana, turklāt, persona brīvība prettiesiski tika ierobežota divas reizes 2006. gada laikā (pirmo reizi aptuveni divas ar pus stundas, otro reizi - aptuveni vismaz divas stundas un 15 minūtes (konkrēts laiks netika konstatēts) (Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma 19., 20. un 36. punkts).

Ievērojot atšķirīgus lietas apstākļus, pieteicēja norāde par to, ka atbilstīgs atlīdzinājums viņam būtu salīdzināms ar Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatītājā lietā Rozhkov v. Russia noteikto (noteiktais nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmērs 7 500 euro), ir atzīstama par nepamatotu.

[17] Pieteicējs lietā vairākkārt (arī apelācijas sūdzībā) izteicis iebildumus par iestāžu patvaļu, sniedzot atbildes uz pieteicēja iesniegumiem, proti, par VID 2018. gada 26. janvāra vēstuli (lietas 17.-18. lapa) un prokurora 2018. gada 8. marta atbildi (lietas 32.-33. lapa). Pieteicējs norāda uz viņa Satversmes 104. pantā garantēto tiesību pārkāpšanu.

Satversmes 104. panta pirmais teikums noteic, ka ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības.

Atbilstoši tiesu judikatūrai, atbildes sniegšana uz iesniegumu aprobežojas tieši ar atbildi uz iesniegumu un neietver citas faktiskās vai tiesiskās darbības, kuras iestāde varētu veikt savas kompetences ietvaros (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2008. gada 21. aprīļa lēmuma lietā Nr.SKA-216/2008 7. punktu, 2015. gada 17. augusta lēmuma lietā Nr.SKA- 1108/2015 4. punktu). Tā kā pieteicēja mērķis, vēršoties iestādē ar iesniegumiem un sūdzībām, bija panākt konkrētu darbību veikšanu, proti, Pārvaldes 2017. gada 13. februārī veiktās piespiedu atvešanas atzīšanu par prettiesisku (savu aizskarto tiesību aizsardzību), ne tik daudz kā saņemt atbildi uz saviem iesniegumiem, konkrētās lietas ietvaros pieteicēja veiktās procesuālās darbības par piespiedu atvešanas apstrīdēšanu neietveras tiesību vērsties iestādē ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības tvērumā. Līdz ar to pieteicēja norāde par viņa Satversmes 104. pantā garantēto tiesību aizskārumu ir nepamatota.

Apgabaltiesa norāda, ka konkrētā administratīvā lieta ir ierosināta, pamatojoties uz pieteicēja pieteikumu par nemantiskā kaitējuma, kas viņam nodarīts, 2017. gada 13. februārī piemērojot pieteicējam piespiedu atvešanu, kas ar FENIP virsprokurora 2018. gada 11. aprīļa lēmumu Nr.252.2/62018/96 atzīta par prettiesisku, un zaudējumu, kas radušies par juridiskās palīdzības sniegšanu pieteicējam Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesā, atlīdzināšanu.

Līdz ar to konkrētās lietas ietvaros ir izvērtējams jautājums par atbilstīgu atlīdzinājumu par pieteicēja tiesību aizskārumu.

Ievērojot minēto, lietā nav izvērtējams VID amatpersonas 2018. gada 26. janvāra lēmums, ar kuru noraidīts pieteicēja

2018. gada 23. janvāra iesniegums par pierādījumu izsniegšanu (minēto lēmumu pieteicējs pārsūdzēja; ar FENIP prokurora 2018. gada 1. marta lēmumu pieteicēja sūdzība noraidīta (lietas 27.-28. lapa)) un FENIP prokurora 2018. gada 8. marta atbildes vēstule, kas nav pārsūdzama.

Turklāt norādāms, ka VID amatpersonas 2018. gada 26. janvāra lēmums un FENIP prokurora 2018. gada 1. marta lēmums un 2018. gada 8. marta atbildes vēstule ir jau izvērtēta FENIP virsprokurora 2018. gada 11. aprīļa lēmumā Nr.252.2/62018/96, kura pārvērtēšana arī nav izskatāmās lietas priekšmets (lietas 41. - 42. lapa). Ar virsprokurora 2018. gada 11. aprīļa lēmumu pieteicējs ir panācis sev vēlamo rezultātu - Pārvaldes policijas darbinieku veiktās piespiedu atvešanas atzīšanu par prettiesisku.

Pieteicējam bija tiesības pārsūdzēt arī FENIP virsprokurora 2018. gada 11. aprīļa lēmumu Nr.252.2/62018/96, ko viņš nav darījis.

Ievērojot minēto, lietā vērtējams jautājums ir tikai par atbilstīga atlīdzinājuma noteikšanu saistībā ar par prettiesisko atzītu 2017. gada 13. februārī veikto pieteicēja piespiedu atvešanu.

Savukārt valsts iestāžu, tostarp Pārvaldes un prokuratūras rīcību saistībā ar piespiedu atvešanu un tās apstrīdēšanas gaitā tiesai jāņem vērā atlīdzinājuma apmēra noteikšanas procesā, jo atbilstoši Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14. panta pirmajai daļu nemantisko kaitējumu nosaka, tostarp, ņemot vērā izmeklēšanas iestādes vai prokuratūras rīcības raksturu un citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.

[18] Pieteicējs lūdz atlīdzināt zaudējumus 350,40 euro apmērā, kas viņam radušies saistībā ar SIA „BIZLAW” sniegto juridisko palīdzību prettiesiskās piespiedu atvešanas apstrīdēšanas procesā un saistībā ar Lēmuma pārsūdzēšanu administratīvajā tiesā.

Kā pierādījumus sniegtajai juridiskajai palīdzībai pieteicējs iesniedzis SIA „BIZLAW” 2018. gada 28. maija rēķinu Nr.180052 par 2018. gada 30. janvāra sūdzības sastādīšanu par izmeklētāja lēmumu un par 2018. gada 9. marta sūdzības sastādīšanu par uzraugošās prokurores lēmumu, kopā 100 euro apmērā (lietas 61. lapa), SIA „BIZLAW” 2018. gada 31. augusta rēķinu Nr.180067 par 2018. gada 29. maija iesnieguma sastādīšanu Ģenerālprokuratūrai par kaitējuma atlīdzinājumu 50 euro un par pieteikuma tiesai sastādīšanu 50 euro (lietas 62. lapa).

Tāpat pieteicējs iesniedzis SIA „BIZLAW” 2019. gada 30. aprīļa rēķinu Nr.190023 par 2018. gada 16. novembra paskaidrojuma tiesai sagatavošanu 25 euro, par pārstāvību 2018. gada 21. novembra un 2019. gada 17. janvāra tiesas sēdēs - 55 euro un par apelācijas sūdzības sastādīšanu 38 euro apmērā, rēķina kopējā summa 118 euro (lietas 165. lapa).

Lietā iesniegts zvērināta notāra apliecinātas 2018. gada 13. novembra ģenerālpilnvaras, ar kuru pieteicējs pilnvaro /pers. B/, izraksts, kopā samaksājot 32,40 euro (lietas 112. lapa).

[19] Saistībā ar lietas vešanu un SIA „BIZLAW” iesaisti juridiskās palīdzības sniegšanā pieteicējam, apgabaltiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus.

2018. gada 5. septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja elektroniski parakstīts pieteikums {pieteikums lietas 1. sējuma 3. - 13. lapa; elektroniski parakstīts 2018. gada 4. septembrī; lietas 1. sējuma 68. lapa);

2018. gada 16. novembrī tiesā saņemts pieteicēja elektroniski parakstīts papildu paskaidrojums lietā {lietas 1. sējuma 97. - 102. lapa);

2018. gada 21. novembra pirmās instances tiesas sēdē iesniegta 2018. gada 13. novembra ģenerālpilnvara, ar kuru pieteicējs pilnvaro /pers. B/ viņa vārdā vest administratīvo lietu par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, kurā tostarp ietverts Administratīvā procesa likuma 147. pantā minētais īpašais pilnvarojums {lietas 1. sējuma 112. lapa);

pirmās instances tiesas 2018. gada 21. novembra tiesas sēdē {ilga no plkst. 11.00 līdz plkst. 11.07) un 2019. gada 17. janvāra tiesas sēdē {ilga no plkst. 13.00 līdz plkst.14.52) piedalījās pieteicēja pārstāve /pers. B/, kura sniedza paskaidrojumus, atbildēja uz tiesas un atbildētāja pārstāvja jautājumiem, uzdeva jautājumus atbildētāja pārstāvim, uzstājās tiesu debatēs pieteicēja vārdā {lietas 1. sējuma 115. un 118. - 131. lapa);

2019. gada 2. maijā Administratīvajā apgabaltiesā saņemta /pers. B/ kā pieteicēja pārstāves parakstīta apelācijas sūdzība {lietas 1. sējuma 153. - 164. lapa);

lietas materiālos atrodas 2019. gada 17. janvārī iesniegts 2019. gada 2. janvāra maksājuma uzdevums, no kura izriet, ka pieteicējs SIA „BIZLAW” ir samaksājis par juridiskajiem pakalpojumu saistībā ar rēķiniem Nr.180052 un Nr.180067 200 euro {lietas 1. sējuma 117. lapa);

2019. gada 30. jūlijā papildus paskaidrojumiem lietā pievienots pieteicēja pārstāves /pers. B/ iesniegta 2019. gada 28. jūnijā sagatavota un pieteicēja un /pers. B/ kā SIA „BIZLAW” valdes locekles parakstīta Vienošanās par sniegtās juridiskās palīdzības rēķinu apmaksu, kurā konstatēts, ka SIA „BIZLAW” sniedz pieteicējam juridisko palīdzību lietā par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu; SIA „BIZLAW” valdes locekle /pers. B/ ir pieteicēja pārstāve, pamatojoties uz 2018. gada 13. novembra ģenerālpilnvaras pamata; ka pilnā apmērā ir apmaksāti 2018. gada 28. maija rēķins Nr.180052 un 2018. gada 31. augusta rēķins Nr.180067, savukārt 2019. gada 30. aprīļa rēķins Nr.190023 par kopējo summu 118 euro nav apmaksāts. Puses ir vienojušās, ka visu rēķinu, kas līdz šai dienai nav apmaksāti, kā arī to, kas tiks papildus izrakstīti par juridisko palīdzību lietā, apmaksas termiņš ir 10 dienas pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās {lietas 1. sējuma 197. lapa);

lietā atrodas Valsts ieņēmumu dienesta 2018. gada 31. oktobra izziņa Nr.8.16.1-4/272843, kurā, atbildot uz Ģenerālprokuratūras informācijas pieprasījumu, informēts, ka SIA „BIZLAW” periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 4. septembrim nodarbināta kā darba ņēmēja {vienīgā nodarbinātā persona) /pers. B/, amats - valdes vadītājs/priekšsēdētājs {lietas 1. sējuma 113. - 114. lapa).

Pārbaudot lietas materiālus un pieteicēja iesniegtos juridiskās palīdzības izmaksu apliecinošos dokumentus, konstatējams, ka lietā nav iesniegts starp SIA „BIZLAW” un pieteicēju parakstīts juridiskās palīdzības sniegšanas līgums vai vienošanās pār tās sniegšanu.

Lietas izskatīšanā ir piedalījusies pieteicēja pilnvarotā pārstāve /pers. B/, kurai pieteicējs bija izsniedzis pilnvaru kā fiziskajai personai; lietā nav pieteicēja pilnvarojuma viņa pārstāvībai SIA „BIZLAW”.

Vienlaikus no lietas apstākļiem konstatējams, ka SIA „BIZLAW” pieteicējam ir izrakstījusi rēķinus par juridiskās palīdzības sniegšanu, sastādot konkrētus identificējamos dokumentus, kas ir saistīti ar izskatāmo lietu, un pieteicējs ir veicis samaksu SIA „BIZLAW” saistībā ar diviem rēķiniem. Ievērojot to, ka /pers. B/ ir SIA „BIZLAW” amatpersona un vienīgā nodarbinātā persona, secināms, ka /pers. B/ ir tiesīga rīkoties minētās sabiedrības vārdā. Līdz ar to ir konstatējams /pers. B/ kā SIA „BIZLAW” amatpersona rīcība juridiskās palīdzības sniegšanai pieteicējam, kas sniegta tieši šajā lietā.

Līdz ar to vērtējami pieteicēja izdevumi par samaksas veikšanu SIA „BIZLAW” par juridiskās palīdzības sniegšanai lietā un to iespējamā atlīdzināšana.

[20] Atbilstoši Satversmes 92. pantam nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Arī Administratīvā procesa likuma 92. pants paredz, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem, kas viņam nodarīti ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 10. panta, kas reglamentē zaudējumus, trešā daļa noteic, ka zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Izmaksas par juridisko palīdzību un ar to saistītajiem izdevumiem atlīdzina atbilstoši normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu kriminālprocesā noteiktajiem veidiem un apmēram.

Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 1. pantam šā likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka valsts nodrošina juridisko palīdzību juridiska rakstura jautājuma risināšanai ārpus tiesas un tiesā aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai šajā likumā paredzētajos gadījumos, veidos un apjomā. Atbilstoši šā panta piektajai daļai juridiskās palīdzības apjomu nosaka stundās un noteiktu darbību veidā. Ministru kabinets nosaka juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, apjomu, samaksas apmēru un ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” {turpmāk - Noteikumi Nr. 1493).

[21] Vērtējot mantisko zaudējumu esību un to atlīdzināšanas apmēru, apgabaltiesa konstatē turpmāk minēto.

[21.1] 2018. gada 30. janvārī pieteicējs sastādījis sūdzību, kas adresēta FENIP kriminālprocesu Nr./numurs/ uzraugošajam prokuroram, par Pārvaldes amatpersonas 2018. gada 26. janvāra lēmumu saistībā ar 2017. gada 13. februārī pieteicēja veikto piespiedu atvešanu un tās likumību (lietas 1. sējuma 19. lapa); saistībā ar minēto sūdzību ir izdots FENIP prokurores L. Kovaļas 2018. gada 1. marta lēmums “Par sūdzības izskatīšanas rezultātu”, ar kuru pieteicēja sūdzība ir noraidīta. Norādīts, ka šo lēmumu var pārsūdzēt FENIP virsprokuroram (lietas 1. sējuma 27.-28. lapa);

2018. gada 9. martā pieteicējs sastādīja sūdzību, kas adresēta FENIP virsprokuroram, par FENIP prokurores L. Kovaļas 2018. gada 1. marta lēmumu, saistībā ar kriminālprocesa Nr./numurs/ ietvaros veikto viņa piespiedu atvešanu (lietas 1. sējuma 34.-36. lapa); saistībā ar minēto sūdzību ir izdots FENIP virsprokurora 2018. gada 11. aprīļa Lēmums, ar kuru konstatēts, ka 2017. gada 13. februārī pret pieteicēju piemērotais piespiedu līdzeklis - piespiedu atvešana - piemērots prettiesiski, nepastāvot Kriminālprocesa likuma 250.panta pirmajā daļā minētajam pamatam tās veikšanai (lietas 1. sējuma 41.-42. lapa).

Izvērtējot minētos dokumentus un lietas faktiskos apstākļus, apgabaltiesa konstatē, ka norādītie procesuāli dokumenti ir tieši saistīti ar lietu par pieteicēja veiktās prettiesiskās piespiedu atvešanas apstrīdēšanu, kurā pieteicējs atzīstams par cietušo. Dokumentu sastādīšana bija nepieciešama pieteicēja tiesību aizsardzībai.

Lietas materiāliem pievienots SIA „BIZLAW” 2018. gada 28. maija rēķins Nr.180052 par 2018. gada 30. janvāra sūdzības sastādīšanu par izmeklētāja lēmumu un par 2018. gada 9. marta sūdzības sastādīšanu par uzraugošās prokurores lēmumu, kopā 100 euro apmērā (lietas 61. lapa), kā arī 2019. gada 2. janvāra maksājuma uzdevums, no kura izriet, ka pieteicējs ir samaksājis SIA „BIZLAW” par juridiskajiem pakalpojumu saistībā ar rēķiniem Nr.180052 un Nr.180067 200 euro (lietas 1. sējuma 117. lapa).

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka zaudējumi 100 euro, kas pieteicējam radušies saistībā ar norādīto apstrīdēšanas dokumentu sagatavošanu, ir saistīti ar izskatāmo lietu un pastāv pamats to atlīdzināšanai. Vienlaikus apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja zaudējumi ir atlīdzināmi tiesību normās noteiktajā maksimāli pieļaujamā atlīdzinājuma apmērā.

Kā jau norādīts, privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru noteic Noteikumi Nr. 1493. Šo noteikumu 28.2. punkts noteic, ka juridiskās palīdzības sniedzējam par juridisko palīdzību vienai personai kriminālprocesā valsts maksā šādā apmērā: p ar Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos paredzētās rakstiskās sūdzības sastādīšanu par kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību vai nolēmumu un procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu - 50 euro.

Ievērojot minēto, pieteicējam par 2018. gada 30. janvāra sūdzības un 2018. gada 9. martā sūdzības sastādīšanu lietā ir atlīdzināmi zaudējumi 100 (50 x 2) euro apmērā kā par lietas izšķiršanai nepieciešama dokumenta sastādīšanu, kuram normatīvajos aktos ir noteiktas satura prasības un kura sagatavošanā ir nepieciešamas juridiskās zināšanas.

[21.2] Lietā atrodas 2018. gada 29. maija pieteicēja iesniegums Ģenerālprokuratūrai par kaitējuma un zaudējumu atlīdzinājumu saistībā ar prettiesiski veiktu piespiedu atvešanu (lietas 1. sējuma 48.-51.lapa); saistībā ar minēto iesniegumu ir izdots pārsūdzētais 2018. gada 13. augusta Ģenerālprokuratūras Lēmums (lietas 1. sējuma 54. -58.lapa).

2018. gada 5. septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja elektroniski parakstīts pieteikums (pieteikums lietas 1. sējuma 3. - 13. lapa; elektroniski parakstīts 2018. gada 4. septembrī; lietas 1. sējuma 68. lapa);

Izvērtējot minētos dokumentus un lietas faktiskos apstākļus, apgabaltiesa konstatē, ka norādītie procesuāli dokumenti ir tieši saistīti ar izskatāmo lietu un to sastādīšana procesa ietvaros bija nepieciešama pieteicēja aizskarto tiesību aizsardzībai.

Lietas materiāliem pievienots SIA „BIZLAW” 2018. gada 31. augusta rēķins Nr.180067 par 2018. gada 29. maija iesnieguma sastādīšanu Ģenerālprokuratūrai par kaitējuma atlīdzinājumu 50 euro un par pieteikuma tiesai sastādīšanu 50 euro (lietas 62. lapa), kā arī iesniegts 2019. gada 2. janvāra maksājuma uzdevums par to, ka pieteicējs ir samaksājis SIA „BIZLAW” par juridiskajiem pakalpojumu saistībā ar rēķiniem Nr.180052 un Nr.180067 200 euro (lietas 1. sējuma 117. lapa);

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka zaudējumi 100 euro, kas pieteicējam radušies saistībā ar iesnieguma par kaitējuma atlīdzinājuma sastādīšanu un pieteikuma sastādīšanu, ir saistīti ar izskatāmo lietu un pastāv pamats to atlīdzināšanai. Zaudējumu atlīdzinājuma apmērā noteikšanā jāņem vērā tiesību normās noteiktie maksimāli pieļaujamie atlīdzinājuma apmēri.

Noteikumi Nr.1493 28.1. punkts noteic, ka juridiskās palīdzības sniedzējam par juridisko palīdzību vienai personai kriminālprocesā valsts maksā šādā apmērā: par rakstiska pieteikuma sastādīšanu par radītā kaitējuma kompensāciju cietušajai personai - 50 euro.

Savukārt Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 23. pants noteic, ka lēmējiestādes lēmumu par kaitējuma atlīdzināšanu var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Attiecīgi arī administratīvajā tiesā tiek ierosināta administratīvā lieta, kas tiek izskatīta administratīvā procesa ietvaros.

Attiecīgi Noteikumu Nr. 1493 9.2. punkts paredz, ka juridiskās palīdzības sniedzējam par juridisko palīdzību vienai personai administratīvajā lietā valsts maksā šādā apmērā: par pieteikuma tiesvedības uzsākšanai sastādīšanu - 50 euro.

Ievērojot minēto, atbilstoši Noteikumi Nr.1493 28.1. un 9.2.punktam, pieteicējam par iesnieguma par kaitējuma atlīdzinājuma sastādīšanu lietā ir atlīdzināmi zaudējumi 50 euro apmērā un par pieteikuma sastādīšanu šajā administratīvajā lietā ir atlīdzināmi zaudējumi 50 euro apmērā.

[21.3] Pieteicējs iesniedza SIA „BIZLAW” 2019. gada 30. aprīļa rēķinu Nr.190023 par 2018. gada 16. novembra paskaidrojuma tiesai sagatavošanu 25 euro, par pārstāvību 2018. gada 21. novembra un 2019. gada 17. janvāra tiesas sēdēs - 55 euro un par apelācijas sūdzības sastādīšanu 38 euro apmērā, rēķina kopējā summa 118 euro (lietas 165. lapa).

2019. gada 30. jūlijā papildus paskaidrojumiem lietā pievienots pieteicēja pārstāves /pers. B/ iesniegts 2019. gada 28. jūnijā sagatavota un pieteicēja un /pers. B/ kā SIA „BIZLAW” valdes locekles parakstīta Vienošanās par sniegtās juridiskās palīdzības rēķinu apmaksu, kurā konstatēts, ka SIA „BIZLAW” sniedz pieteicējam juridisko palīdzību lietā par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu; SIA „BIZLAW” valdes locekle /pers. B/ ir pieteicēja pārstāve, pamatojoties uz 2018. gada 13. novembra ģenerālpilnvaras pamata; ka pilnā apmērā ir apmaksāti 2018. gada 28. maija rēķins Nr.180052 un 2018. gada 31. augusta rēķins Nr.180067, savukārt 2019. gada 30. aprīļa rēķins Nr.190023 par kopējo summu 118 euro nav apmaksāts. Puses ir vienojušās, ka visu rēķinu, kas līdz šai dienai nav apmaksāti, kā arī to, kas tiks papildus izrakstīti par juridisko palīdzību lietā, apmaksas termiņš ir 10 dienas pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās (lietas 1. sējuma 197. lapa).

Ievērojot to, ka 2019. gada 30. aprīļa rēķinu Nr.190023 par kopējo summu 118 euro pieteicējs nav apmaksājis, viņam vēl nav radušies konkrēti konstatējami zaudējumi noteiktajā apmērā. Līdz ar to nav pamata arī atlīdzināt pieteicēja norādīto minēto summu, jo šādi zaudējumi pieteicējam nav radušies.

Pieteicējs lietā nav norādījis vēl uz kādiem citiem zaudējumiem, kas viņam būtu nodarīti, un nav arī iesniedzis apgabaltiesā dokumentus, kas apliecinātu kādu citu zaudējumu rašanos viņam.

[21.4] Pieteicējs lūdz atlīdzināt zaudējumus, kas viņam radušies, noformējot notāra apliecinātu pilnvaru viņa pārstāvei /pers. B/. Lietā iesniegts zvērināta notāra apliecinātas 2018. gada 13. novembra ģenerālpilnvaras, ar kuru pieteicējs pilnvaro /pers. B/, izraksts, kurā norādīts, ka izmaksas sastāda 32,40 euro (lietas 1.sējuma 112. lapa).

Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs nav iesniedzis dokumentu - kvīti vai kases čeku, kas apliecinātu summas 32,40 euro samaksu un ka to ir veicis pieteicējs. Vienlaikus, ņemot vērā, ka pilnvaru ir devis pieteicējs un zvērināts notārs to noformēja pieteicēja klātbūtnē, savukārt bez samaksas veikšanas notārs izrakstu pieteicējam nebūtu izsniedzis, var prezumēts, ka pieteicējs norādīto samaksu veicis.

Tomēr ievērojot to, ka Noteikumi Nr.1493 neparedz zaudējumu atlīdzināšanu par pārstāvja pilnvaru noformēšanu, bet gan paredz zaudējumu atlīdzinājumu par konkrētām procesuālām darbībām, nav pamata atlīdzināt pieteicējam zaudējumus, kas radušies par ģenerālpilnvaras noformēšanu 32,40 euro apmērā.

Turklāt pieteicējs atbilstoši Administratīvā procesa likuma 38. panta pirmajai daļai /pers. B/ varēja pilnvarot arī mutvārdos tiesas sēdē, tādējādi samazinot savus izdevumus.

[21.5] Tādējādi pieteicējam kopā atlīdzināmi zaudējumi 200 euro apmērā.

Savukārt pieteicēja norādītie izdevumi pārējā apmērā nav atlīdzināmi un pieteikums šajā daļā noraidāms.

[22] Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicējs par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 14. lapa), savukārt par apelācijas sūdzības iesniegšanu pieteicējs ir samaksājis valsts nodevu 60 euro apmērā (lietas 173. lapa).

Ievērojot minēto, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, no Latvijas Republikas par labu /pers. A/ (p.k./personas kods/) piespriežama viņa samaksātā valsts nodeva par pieteikumu un apelācijas sūdzību kopā 90 euro.

[23] Pirmās instances tiesa nepareizi novērtēja lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, kā rezultātā taisīja lietā nepamatotu spriedumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309. pantu un 329. panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda daļēji apmierināt /pers. A/ pieteikumu.

Uzlikt Latvijas Republikai pienākumu atlīdzināt /pers. A/ 200 euro par nodarīto nemantisko kaitējumu un 200 euro par nodarītiem mantiskajiem zaudējumiem.

Pārējā daļā /pers. A/ pieteikumu noraidīt.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. A/ viņa samaksāto valsts nodevu, kopā 90 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Novērtē šo rakstu:

109
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...