Tiesas spriedums norāda uz KNAB prettiesisku rīcību un vēlēšanos slēpt savas darbības brāķi

2006. gada 12. janvārī KNAB preses relīzē paziņoja par savu kārtējo panākumu: "2005.gada 28.jūnijā ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 320.panta (kukuļņemšana) trešās daļas, 322.panta (starpniecība kukuļošanā) pirmās daļas par kukuļa Ls 15 900 pieprasīšanu, ko izdarīja valsts amatpersona, un starpniecību kukuļdošanā, ko izdalīja SIA Maksātnespējas aģentūra direktors un SIA Pulksteņa ezers jurists. 2005.gada 8.jūlijā krimināllieta nosūtīta prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.”

Taču, kad prokuratūra KNAB darbu atzina par brāķi un jau tā paša 2006. gada 30. jūnijā biroja ierosināto kriminālprocesu izbeidza sakarā ar noziedzīga nodarījuma sastāva trūkumu izdarītajā nodarījumā, KNAB neko par šo sava darba vērtējumu ziņot nevēlējās un savā mājas lapā turpināja vēstīt par panākumu, ierosinot krimināllietu par Sprūda it kā izdarītu noziedzīgu nodarījumu.

Kā izriet no administratīvās rajona tiesas sprieduma, kas datēts ar šā gada 16. aprīli un stājies spēkā 8. maijā, Sprūds divas reizes bija vērsies KNAB ar lūgumu atsaukt viņa godu un cieņu aizskarošo un nepatieso ziņu un informēt sabiedrību, ka kriminālprocess pret SIA Maksātnespējas aģentūra direktoru izbeigts jau 2006.gada 30.jūnijā sakarā ar noziedzīga nodarījuma sastāva trūkumu izdarītajā nodarījumā.

Taču KNAB šo brāķi nav vēlējies atzīt un divās oficiālās atbildes vēstulēs šo lūgumu noraidījis. KNAB skaidrojums bijis – iestāde pēc savas iniciatīvas sabiedrībai esot sniegusi informāciju par savas darbības rezultātiem un preses relīzē par Maksātnespējas aģentūras amatpersonu vienkārši „tika atspoguļota KNAB tiesiskā rīcība attiecīgās krimināllietas ietvaros”.

Saskaņā ar KNAB oficiālo skaidrojumu birojs neuzskatot, ka no tā, ka tas publiski paziņo par kādas personas saistību ar krimināliem nodarījumiem, šai personai var rasties kāds kaitējums, jo „preses relīzes sniegtā informācija ir tikai un vienīgi objektīva pastāvošās situācijas atainošana konkrētā laika periodā”.

Par to, kāpēc KNAB nav vēlējies „pastāvošo situāciju” objektīvi atainot arī brīdī, kad jau bija zināms par prokuratūras lēmumu, birojs ir klusējis, tā vietā vienīgi norādot, ka „prokuratūra ir atbildīga par kriminālprocesa tālāko virzību un sabiedrības informēšanu”.

„Pieteicējs uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka sabiedrība vēl joprojām tiek informēta tikai par uzsāktu kriminālprocesu, bet par tā rezultātu informēta netiek,” – tā tiesas spriedumā savukārt izklāstīts Sprūda viedoklis.

Šā gada martā to beidzot atzinis arī KNAB: „2012.gada 20.martā tiesā saņemts KNAB papildus paskaidrojums, kurā norādīts, ka iestāde mainīja viedokli un praksi, kas saistīta ar informācijas ievietošanu internetā, tāpēc tīmekļa vietā ievietoja informāciju par attiecīgā procesa tālāko virzību, norādot ziņas par Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora 2006.gada 30.jūnijā pieņemto lēmumu izbeigt kriminālprocesu. Paskaidrojumā norādīts, ka tādējādi iestāde atzīst pieteicēja prasījumu daļā par iestādes pienākumu informēt sabiedrību, ka kriminālprocess ir izbeigts.”

Tomēr ar šo KNAB novēloto rīcību ir bijis par maz – administratīvā rajona tiesa atzinusi, ka Sprūda pieteikums ir pamatots un apmierināms, biroja vadībai īpaši aizrādot, ka „valsts pārvaldes iestādei ir pienākums informēt sabiedrību par savu darbību”.

„Tiesa secina, ka iestāde, publicējot informāciju, ka 2005.gada 28.jūnijā ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma (..) 322.panta (starpniecība kukuļošanā) pirmās daļas par (..) starpniecību kukuļdošanā, ko izdarīja SIA Maksātnespējas aģentūra direktors (..) - pārkāpa nevainīguma prezumpcijas principu. Tiesas ieskatā iestāde neievēroja taisnīgu līdzsvaru starp pieteicēja interesēm un iestādes interesēm. Proti, konkrētajā gadījumā nav konstatējami kādi būtiski iemesli, kas salīdzinoši attaisnotu šādu rīcību un būtu vērsti uz sabiedrības drošības nodrošināšanu,” teikts spriedumā, ko KNAB nav pat mēģinājis pārsūdzēt.

Tāpat spriedumā norādīts: „Tiesa atzīst par prettiesisku KNAB faktisko rīcību, ievietojot un saglabājot tīmekļa vietnē informāciju apgalvojuma formā, ka SIA Maksātnespējas aģentūra direktors izdarījis noziedzīgu nodalījumu, un atzīst par pamatotu pieteicēja prasījumu uzlikt par pienākumu iestādei labot tīmekļa vietnē ievietoto informāciju, nenorādot apgalvojuma formā, ka SIA Maksātnespējas aģentūra direktors izdarījis noziedzīgu nodarījumu. (..) KNAB sniedza informāciju, pārkāpjot nevainīguma prezumpcijas principu, turklāt sabiedrībai tika sniegtas nepatiesas ziņas par pieteicēju.”

Kā izriet no sprieduma, tiesas sēdē KNAB pārstāve bijusi spiesta apstiprināt, ka biroja rīcībā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora 2006.gada 30.jūnija lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu bijis jau kopš 2008. gada: „Tādējādi tiesa secina, ka iestādei, saņemot pieteicēja lūgumu ievietot informāciju par kriminālprocesa izbeigšanu, bija pienākums nekavējoties rīkoties un sniegt sabiedrībai informāciju par kriminālprocesa izbeigšanu. Tā kā iestāde pieteicēja lūgumu apmierināja tikai 2012.gada 20.martā, tad tiesa secina, ka KNAB faktiskā rīcība, savlaicīgi neievietojot tīmekļa vietnē informāciju par kriminālprocesa izbeigšanu pret SIA Maksātnespējas aģentūra direktoru, ir atzīstama par prettiesisku.”

Novērtē šo rakstu: