Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
jūrmalniece
01.04.2013. 13:26Savā pastakastē atradu Dzenīša politisko reklāmu, aks aicina nemest pastkastē politisko reklāmu. Izskatās, ka viņam bēniņos nav pilns rublis. Sliktākais tai visā - arī Truksnim nava.
Doļģe un Gabanovs
30.03.2013. 14:11Ko, ta dzenitis, zariņs, tas, kas no sc un gribule, atvainojiet, grigale tagad ir pietiek.com ārštata reportieri?
balerīna
28.03.2013. 21:26Cilvēks, kurš tik graciozi kustas, nevar būt garīgi vesels:)))http://www.youtube.com/watch?v=0lDz8UrXHRI
vau
28.03.2013. 20:37šitais kupravas zaglis vai daža cita partija, kuras sarakstos tagad bijušie notiesātie kontrabandisti no pierobežas
Kirbis
28.03.2013. 11:57»
w
vemj,un pievieno video
Latviešu valodā tomēr ir būtiska starpība starp vārdu VĒLĒJĀS un VĒLAS nozīmi, ko dzenitis savā rakstā, acīmredzot, izliekas nemanām. šābrīža realitātēTruksnis vismaz kādu n-to reizi publiski medijos ir apliecinājis, ka "..kamēr būšu pilsētas mērs, "Jūrmalas siltums" NETIKS privatizēts." . Vai ar šo rakstu portālī dzenītis grib pateikt, ka dabā nepastāv paša parakstīti dokumentu, kas viņu pašu parāda ne tai labākajā gaismā? Vārbūt arī tādus derētu šeit publicēt - tā teikt - līdzsvaram. Jo ir jābūt totālam atmiņas zudumam, lai noticētu šā pie varas raujošamies indivīda cēlajiem nolūkiem. Līdzšinēja darbība, izteikumi, tajā skaitā arī atseviški publiskas uzvedības momenti, diemžel, uzticību kā potenciālam domniekam nevieš.
rētainis
28.03.2013. 11:49dzenīc tēlo detektīvu un mēģina pierādīt trukšņa shēmas, jocīgi ka to publicē pietiek kurš pirms tam te bija ielicis lielu trukšņa aizstāvības rakstu
Naudas maiss
28.03.2013. 09:44Dzeniti, tikai tāda bleza prata var rasties aprekins ka no ES fondiem var atgut 80%. Vai Tev ir tāda pieredze?
w
28.03.2013. 09:14Jūrmalas domes lēmums par JS sadali ir neizdevīgs pilsētai,vismaz tā izriet no dokumentiem. Ņemot vēra,ka Truksnis dēļ saitēm ar savu skolotàju Raimondu nav rīcībspējīgs un Munkas čoms Vītoliņš ir parāvis vagu no domes. Dalkia vai kādam citam investoram nāksies JS pirkt par reālu naudu,sorry ;-);-);-);-).
akhem
28.03.2013. 08:41 Teterevs: tā ir liela krāpnieciska shēma 16
Vēsma Lēvalde, Db, 2009. gada 28. oktobris 17:58
«Tā ir liela krāpnieciska shēma», Db atzina pats Boriss Teterovs, piebilstot, ka visticamāk, izmantotas laikus neatsauktas vai viltotas pilnvaras. Viņš uzsver, ka ne ar vienu nav vedis pārrunas par šo projektu.
Uzņēmējs Boriss Teterevs noliedz SIA Nemo Real izteikto apgalvojumu, ka viņš gatavojoties finansēt projektu Kāpa.
Saistītie raksti
Lietuvā durvis vērs vērienīgs slēpošanas un atpūtas komplekss 16
Jūrmalas skandalozās Kāpas lietā panāk izlīgumu 1
Tiesvedība par Kāpas īpašumiem turpinās 4
«Esmu izbrīnīts par mana vārda saistīšanu ar projektu Kāpa. Es neesmu iesaistījies šajā projektā un man nav pat plānu to darīt. Šobrīd man ir tikai viens jautājums, vai publisks paziņojums par neesoša investora piesaisti nav atklāta krāpšanās un nelietīga sveša vārda izmantošana,» tā Boriss Teterevs.
Vai uzņēmēja vārdā ar Nemo Real tiešām runājusi Jeļena Lapsa, tiekot pašreiz pārbaudīts.
Projekta virzītājs Māris Dzenītis Db vēl trešdien vakarā apstiprināja, ka līgums ar Teterevu esot noslēgts jau pirms divām nedēļām, un izskanējušais informācijas noliegums esot «pilnīgas muļķības.»
Dienas pirmajā pusē Nemo informēja, ka Multifunkcionālajam projektam Kāpa Jūrmalā piesaistītas pirmās noietnās investīcijas – 50 miljoni eiro. Jaunais investors esot Latvijas biznesa pārstāvis un pilsonis Boriss Teterevs, kurš pirms neilga laika ir pārdevis savu autobiznesu Krievijā.
Andrs
28.03.2013. 08:40Protams,mēģinājums celt savu reitingu uz Trukšņa rēķina.Dievs sargi Jūrmalu no šādiem ''varoņiem''
Starp citu,kāda izglītība ir Dzenītim?Truksnim ir divas augstākās...
3.14...
28.03.2013. 07:43Neloloju ilūzijaa par Trukšņa personu, bet, ieraugot "zelta kāpas" jampampiņa mūli, vēmiens nāk!
l.Lapsa, varbūt tomēr rūpīgāk vajadzētu atlasīt publicējamo materiālu?
Nikns aborigēns
28.03.2013. 06:28Vai "Dalkia" nogāzīs Truksni?
Jānis Vilnītis
20.03.2013. pietiek.com
Un kam tad taisnība?!
dace123
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
28.03.2013. 06:23Jūrmalā visi tur viens par otru labāki- Homka ar savu vīruku (forss manevrs bija pilsētas nekustamo īpašumu pret toijotu samainīt,es arī tā gribētu), Munks jau pats par sevi, viens otrs taisnības cīnītājs, kurš, kā runā (nu var jau būt, ka melo, var jau būt!) daļu kukuļa esot tomērt iebāzis savā kabatā un cienījamais Dzenītis, kuram patlaban Kupravas nepatikšanas un tikšana pie siles varētu būt ūbersvarīga...
drazas
27.03.2013. 23:11Dzenītis kaļ savu laimi. Gribas būt pārvēlētam.
Ironiski būtu, ja neievēlētu ne vienu, ne otru.
w
27.03.2013. 22:55»
,,,,,
Nu zinot bilde esošā kunga "varoņdarbus" kaut kā neticas ka Truksnis tik slikts tik slikts
Izlasi pievienotos dokumentus.
w
27.03.2013. 22:54»
Kirbis
Ooooo,... nu tik iet vaļā periekšvēlēšanu batālijas, ja jau reiz šis personāžs te "dzejo", jo ar tortes kastei ģeldīgu biezu, sevi slavinošu kartona gabalu gadumijā vai ikviena jūrmalnieka pastkastē, redzams, nav bijis gana (nez, par kādu naudu šamējais to drukāja un izplatīja). Varbūt, objektivitātes...
vemj,un pievieno video :)))
Kirbis
27.03.2013. 22:15Ooooo,... nu tik iet vaļā periekšvēlēšanu batālijas, ja jau reiz šis personāžs te "dzejo", jo ar tortes kastei ģeldīgu biezu, sevi slavinošu kartona gabalu gadumijā vai ikviena jūrmalnieka pastkastē, redzams, nav bijis gana (nez, par kādu naudu šamējais to drukāja un izplatīja). Varbūt, objektivitātes labad dzenitis kgs varētu veikt ekskursu nesenā pagātnē un "izgaismot Jūrmalas attīstības plānu caur savu biznesa ieceru prizmu. Personīgi man, pamatojoties uz aivadītajos gados medijos līdz šim pieejamo info, nāk vēmiens redzot šito viepli muti vaļā veram.
Ontūns Mazpusāns© (lit.pseid.)
27.03.2013. 21:55;)
Smird no šīs "valsts" polit-svalkas,
ZOMBĒJUMS pirms "urnu talkas":
Tautai 'fišku' kaļ kā dzeņi,
Pašvaldoņu izdzimteņi...
=====
Muļķu Zeme, XXI gadsimts.
,,,,,
27.03.2013. 21:36Nu zinot bilde esošā kunga "varoņdarbus" kaut kā neticas ka Truksnis tik slikts tik slikts.....
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
