Iesaki rakstu: 
Divkosība vai klaji meli? Šāds jautājums rodas, uzklausot un izlasot Jūrmalas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa pausto viedokli par iemesliem, kādēļ rosināta viņa atstādināšana no amata. Viņš to saista gan ar konkurentu greizsirdību, gan to, ka iestājies pret pašvaldības uzņēmuma "Jūrmalas siltums" privatizēšanu. Bet tieši G. Truksnis bija tas, kurš rosināja piesaistīt privāto kapitālu “Jūrmalas siltumam”, kas patiesībā nozīmētu šī monopoluzņēmuma privatizāciju.
Atskatīsimies uz notikumiem hronoloģiskā secībā. 2012. gada 5. aprīlī pēc G. Trukšņa rosinājuma Jūrmalas domes sēdē tika izskatīts jautājums “Par privātā kapitāla piesaistes izvērtēšanu pašvaldības kapitālsabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas siltums”". Kā liecina sēdes protokols (pielikumā), par investora piesaisti nobalsoja septiņi deputāti, tostarp G. Truksnis. Pret – seši. Līdz ar to zaļā gaisma tika dota investora piesaistes izvērtēšanai.
Tieši ar Trukšņa rīkojumu šā gada 19 .februārī tika sasaukta domes Transporta un un komunālo lietu komiteja ar vienu vienīgu darbakārtības jautājumu – “Par privātā kapitāla piesaisti PSIA Jūrmalas siltums”, kurā atbalstīja SIA “Dalkia Latvia” iesniegto piedāvājumu par investīciju ieguldījumu “Jūrmalas siltuma” kapitālā, kļūstot par 50% “Jūrmalas siltuma” īpašnieku.
“Dalkia” priekšlikums paredz 10 megavatu biomasas katla izbūvi Kauguros un siltumtīklu izbūvi, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Projekta realizācijai nepieciešami mazāk nekā 3 miljoni latu, kurus Jūrmalas dome varētu atļauties iekļaut pašvaldības budžetā vai paņemt aizņēmumu – tā nav astronomiska summa.
Taču... uz manu jautājumu, vai tajā brīdī, kad visi īpašumi no PSIA “Jūrmalas siltums” bilances bija nodoti pašvaldības bilancē, “Jūrmalas siltums” ir lūdzis pašvaldībai garantēt aizdevumu projekta realizācijai, “Jūrmalas siltuma” valdes priekšsēdētājs Romāns Orlovs atbildēja noliedzoši.
Darbības ap “Jūrmalas siltumu” nenoritēja aiz G. Trukšņa muguras, bet gan ar viņa svētību un atbalstu. Taču tas nebūt netraucēja februāra beigās domes priekšsēdētājam nākt klajā ar skaļu paziņojumu: “Kā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs gribu nomierināt visus Jūrmalas iedzīvotājus: „Jūrmalas siltums” netiks privatizēts!”
Protams, spēle ar vārdiem. G. Truksnis jau var skaļi paust, ka “Jūrmalas siltums” netiks privatizēts, jo vēl iepriekšējā sasaukuma dome lēma, ka šis uzņēmums ir neprivatizējams, tātad – juridiski to pat nevar izdarīt. Bet tai pat laikā Jūrmalas domes priekšsēdētājs klusē par privātā investora piesaisti, kas patiesībā tā pati privatizācija vien ir.
Kādēļ tā? Pietiekami daudz priekšdarbu veikts, lai pašvaldība zaudētu kontroli uzņēmumā un par “sviestmaizi” to nodotu investoram. Proti, darbības ar nekustamajiem īpašumiem, tos ieguldot “Jūrmalas siltuma” statūtkapitālā un atgriežot pašvaldības īpašumā. Šo darbību rezultātā uzņēmuma struktūrkapitāls samazinājās no 3,8 miljoniem latu līdz apmēram 2 miljoniem.
Dīvainas darbības, ņemot vērā, ka pašvaldībai ir izdevīga lielāka uzņēmuma vērtība, lai arī investors nāktu ar līdzvērtīgu ieguldījumu. Bet, nē, šķiet, šīs darbības veiktas, lai izvēlētajam investoram nebūtu daudz jātērējas – pretim Jūrmalas domes puses 2 miljonu vērtajām kapitāldaļām arī “Dalkia Latvia” investīciju apjoms būtu tikpat liels.
Vēl vērā ņemams fakts – ja domei un “Dalkia Latvia” būtu vienāds kapitāldaļu skaits, kādēļ potenciālais investors pieprasa uzņēmuma valdē trīs no pieciem valdes locekļu krēsliem sev? Šādā gadījumā pašvaldība zaudētu izšķirošo nozīmi lēmumu pieņemšanā šajā uzņēmumā.
Shēma vienkārša – investors iegulda 2 miljonus latu, piesaistot ES struktūrfondus apmēram 5 miljonu latu apmērā Biomasas katlumājas celtniecībai, saņems atpakaļ 50-80% no kopējās projekta summas, kas jau būs 2-4 miljoni latu. Un nenoliedzami šāda modernizētā siltumapgādes uzņēmuma vērtība pēc katlumājas izbūves un siltumtrašu rekonstrukcijas varētu vairākkārt pārsniegt reālos “Dalkia” ieguldījumus, saņemot pretim 50% “Jūrmalas siltuma” kapitāldaļas.
Jāatgādina, ka vēl 2011. gada rudenī, esot Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos, lūdzu speciālistus izvērtēt lietderību “Jūrmalas siltuma” dalībai ES struktūrfondu programmā (tobrīd ES līdzfinansējums bija 80%), un izbūvēt šķeldas katlumāju vai koģenerācijas staciju. Ja šāda ideja tiktu realizēta, tas nozīmētu par 8% samazinātu siltuma tarifu pret 2011.gadā maksājamo, t.n. jūrmalniekiem mazāku maksājumu slogu.
Taču tobrīd nekāda interese par projekta virzību netika izrādīta. Neskatoties uz ekonomisko efektivitāti, “Jūrmalas siltuma” valde pieņēma lēmumu, ka nepiedalīsies programmā, aizbildinoties ar naudas trūkumu. Tobrīd “Jūrmalas siltuma” valdes priekšsēdētājs bija deputātes Dzintras Homkas civilvīrs Arvīds Knislis, bet viņa vietnieks – deputāta Raimonda Munkevica dēls Māris Munkevics.
Tieši G. Truksni vada politiskā greizsirdība, kas kavē jūrmalnieku sasāpējušo problēmu risināšanu – te var minēt ne tikai milzīgos siltuma tarifus, bet arī citas neizdarības, piemēram, sanatorijas “Ķemeri” faktisku iznīcināšanu.
Iemesli, kādēļ astoņi domes deputāti rosināja domes priekšsēdētāja atstādināšanu, ir saistīti ar G. Trukšņa apšaubāmajām mārketinga aktivitātēm priekšvēlēšanu laikā un citām aktivitātēm, izmantojot pašvaldības budžeta līdzekļus. Viņa argumenti par politisko greizsirdību un “dzelžaino” nostāju “Jūrmalas siltuma” slēptās privatizācijas sakarā neiztur nekādu kritiku.
Cik ilgi G. Truksnis maldinās sabiedrību, stāstot klajus melus un nostādot sevi cietēja lomā? Cik ilgi spēlēs vārdu spēles un šarādes, muļķojot jūrmalniekus? Ja viņš paliks Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatā, tad šī darbība – runāt vienu un darīt pavisam ko citu - turpināsies. Un atkal kopā ar Raimondu Munkevicu tiks shēmotas darbības ap “Jūrmalas siltumu” - uzņēmumu, kuram jūrmalnieki ir pārmaksājuši vismaz 402 000 latu. Jā, starp citu, G. Truksnis pirms gandrīz gada iedzīvotājiem publiski solīja šo naudu atdot, bet vēl nekas tāds nav noticis.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
