Tieši par satura tirgošanu atlaistā Latvijas Radio valdes locekle būs vislabākā Latvijas Televīzijas galvenā redaktore
Latvijas Televīzija27.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzija atklātā konkursā izvēlējusies un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ievēlēšanai galvenā redaktora amatā izvirzījusi Sigitu Roķi.
Latvijas Televīzija galvenā redaktora amata kandidāti izvēlējusies konkursa kārtībā un atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajam LTV valde ir nosūtījusi aicinājumu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ievēlēt Sigitu Roķi galvenās redaktores amatā uz pieciem gadiem.
Sigitai Roķei ir daudzu gadu pieredze žurnālistikā, kā arī mediju galvenās redaktores amatā. No 2015. līdz 2017.gadam viņa bija Latvijas Radio valdes locekle satura attīstības jautājumos, pirms tam - ziņu aģentūras "BNS-Latvija" valdes priekšsēdētāja un galvenā redaktore. Sigita Roķe līdzdarbojusies Latvijas Mediju ētikas padomes izveidē un ētikas kodeksa izstrādē, piedalījusies konsultācijās par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma izstrādi. Sigitai Roķei ir Latvijas Universitātē iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds.
Sigitas Roķes mērķis galvenās redaktores amatā ir nodrošināt visaugstāko LTV satura kvalitāti. Viņa ir pārliecināta, ka LTV jāspēj noturēt un piesaistīt labākos žurnālistus un multimediju speciālistus, sasniegt iespējami lielāku auditoriju dažādās platformās, kā arī uzrunāt dažādas sabiedrības grupas.
LTV atklātajā konkursā ir guvusi pārliecību par kandidātes profesionalitāti un spēju veikt galvenā redaktora pienākumus. Valdes loceklis Ivars Priede: "Galvenā redaktora pozīcija ir ļoti būtiska, lai Latvijas Televīzija turpinātu augt un attīstīties par spēcīgu sabiedrisko mediju, turot stingru redakcionālo mugurkaulu un kalpojot sabiedrībai."
SEPLP balsojums par LTV izvirzīto kandidāti gaidāms janvāra sākumā.
Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors atbild par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu, ir atbildīgs par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālajiem lēmumiem. Redakcionālu lēmumu pieņemšanā viņš ir neatkarīgs no sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes. Konsultējoties ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu, galvenais redaktors izstrādā un apstiprina plašsaziņas līdzekļa redakcionālās vadlīnijas.
Seko mums 
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
