Tieši par satura tirgošanu atlaistā Latvijas Radio valdes locekle būs vislabākā Latvijas Televīzijas galvenā redaktore
Latvijas Televīzija27.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzija atklātā konkursā izvēlējusies un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ievēlēšanai galvenā redaktora amatā izvirzījusi Sigitu Roķi.
Latvijas Televīzija galvenā redaktora amata kandidāti izvēlējusies konkursa kārtībā un atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajam LTV valde ir nosūtījusi aicinājumu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ievēlēt Sigitu Roķi galvenās redaktores amatā uz pieciem gadiem.
Sigitai Roķei ir daudzu gadu pieredze žurnālistikā, kā arī mediju galvenās redaktores amatā. No 2015. līdz 2017.gadam viņa bija Latvijas Radio valdes locekle satura attīstības jautājumos, pirms tam - ziņu aģentūras "BNS-Latvija" valdes priekšsēdētāja un galvenā redaktore. Sigita Roķe līdzdarbojusies Latvijas Mediju ētikas padomes izveidē un ētikas kodeksa izstrādē, piedalījusies konsultācijās par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma izstrādi. Sigitai Roķei ir Latvijas Universitātē iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds.
Sigitas Roķes mērķis galvenās redaktores amatā ir nodrošināt visaugstāko LTV satura kvalitāti. Viņa ir pārliecināta, ka LTV jāspēj noturēt un piesaistīt labākos žurnālistus un multimediju speciālistus, sasniegt iespējami lielāku auditoriju dažādās platformās, kā arī uzrunāt dažādas sabiedrības grupas.
LTV atklātajā konkursā ir guvusi pārliecību par kandidātes profesionalitāti un spēju veikt galvenā redaktora pienākumus. Valdes loceklis Ivars Priede: "Galvenā redaktora pozīcija ir ļoti būtiska, lai Latvijas Televīzija turpinātu augt un attīstīties par spēcīgu sabiedrisko mediju, turot stingru redakcionālo mugurkaulu un kalpojot sabiedrībai."
SEPLP balsojums par LTV izvirzīto kandidāti gaidāms janvāra sākumā.
Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors atbild par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu, ir atbildīgs par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālajiem lēmumiem. Redakcionālu lēmumu pieņemšanā viņš ir neatkarīgs no sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes. Konsultējoties ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu, galvenais redaktors izstrādā un apstiprina plašsaziņas līdzekļa redakcionālās vadlīnijas.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
