Tieši premjeram jāuzņemas atbildība par valsts ekonomiku, viņš taču ir uzņēmējs un visu prot

1. Man personīgi nav nekas pret Jāni Vitenbergu (izņemot to, ka vispār gāja Vienotības valdībā). Jānis noteikti ir labs cilvēks, bet šobrīd nav laika dot laiku jaunam ministram “iepazīt” ministra darbu. Jānim jāturpina vadīt Tautsaimniecības komisiju, viņš šo darbu saprot, ir iepazinis.

2. Premjeram Kariņam personīgi jāuzņemas atbildība par Latvijas ekonomiku! Personīgi! Lai cik bezpalīdzīgs viņš nebūtu. Tas ir premjera uzdevums. Taisnības labad gan jāpiezīmē, ka atsevišķi valdības soļi ir pareizi, kaut vēl ne tuvu ne pilnīgi.

3. Nogāzt Ralfu Nemiro no Ekonomikas ministra posteņa bija pretvalstiska un pat noziedzīga SAB rīcība ārkārtas situācijā. Un es neaizstāvu Ralfu, viņš balsoja par manu izslēgšanu no frakcijas un partijas un no Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieka posteņa. Bet es neesmu atriebīgs, es vienkārši aizstāvu valsti un tās cilvēku intereses.

Ralfam Nemiro bija jāvada Ekonomikas ministrija, jo viņš nekādu noziegumu nav izdarījis. Ja cilvēkam atņem pielaidi par apdraudējumu valstij, tas nozīmē, ka būtu jābūt krimināllietai. Tādas nav. Tas pierāda, ka Ralfu noņēma NEPAMATOTI politisko spēļu rezultātā, krīzes aizsegā. Un taisnīgi ir aizstāvēt Ralfu šo iemeslu dēļ. Atbildīgi ir, ka šobrīd būtu ministrs, kas jau ir “iestrādājies”.

4. KPV LV jau ir pateikusi, ka pēc krīzes pametīs valdību. Tātad ko ākstīties. Lai premjers uzņemas atbildību. Šis ir izcils laiks premjeram parādīt, ka viņš ir līderis un saprot. Tieši viņš ir atbildīgs par ekonomiku Latvijā. Un būs, kaut mēģinās to novelt uz citu pleciem.

5. Šobrīd prasīt valdības demisiju ir nepareizi. Šobrīd valstij vajadzīga valdība. Bet atkārtoju vēlreiz - tieši premjeram jāuzņemas atbildība par valsts ekonomiku! Tieši viņam. Viņš taču ir uzņēmējs un visu prot!

Vēl. Un tagad. Kariņam un Saeimai jāizdara arī šis. Jāatceļ partiju finansējums. Ja partijas ir par tautu un solidarizējas, šobrīd septiņkārtīgais partiju finansējums jānovirza medicīnai. Mediķu algām. Tagad. Ja jau partijas tā rūpējas par tautu, tas jādara nekavējoties. To sauc par solidaritāti. Jo nevar būt tā, ka “mēs esam ar tautu” vārdos, kamēr tauta savelk jostas, bet paši kā nieres pa taukiem. Tas būs patiesības mirklis partiju alkatībai vai nesavtībai.

Jāsamazina vairākkārt algas visiem lielo algu saņēmējiem “lielajos amatos”. Tagad nav jāmaksā 10 tūkstoši vai cik tur Latvijas Bankā, Finanšu izlūkošanas dienestā (ko vispār šobrīd daļēji vai pat pilnībā var aizvērt), visās padomēs, valdēs un karmuškās.

Jāuzliek griesti lielo pensiju saņēmējiem. Tagad nav pamats maksāt 6 tūkstošu vai 19 tūkstošu pensiju. Pensionāriem un prezidentam Andrim Bērziņam un citiem arī jāsavelk josta un jāsolidarizējas.

Jāatceļ SAB un Valsts drošības dienestu jauno māju celtniecība. Maizītim nevajag jaunu dušu un klubkrēslu, viņam vajag atņemt pielaidi par to, ka Jaunalksne, kuru vienu laiku faktiski uzturēja Vonsoviča/Strautmanes ģimene, ļaujot dzīvot savā īpašumā (par to pretī saņemot “neatkarīgo un analītisko” žurnalistiku?), pirms premjera zināja par pielaides atņemšanu ekonomikas ministram. Nav šaubu, ka zināja, jo Vonsovičs un Maizītis ir viena “kompaška”.

Šis ir un būs patiesības mirklis. Par visiem un visu.

Novērtē šo rakstu: