Tieši premjeram jāuzņemas atbildība par valsts ekonomiku, viņš taču ir uzņēmējs un visu prot
Aldis Gobzems21.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es aicinu Saeimas deputātus neatbalstīt Jāņa Vitenberga apstiprināšanu ekonomikas ministra amatā! Vienlaikus aicinu šobrīd neprasīt valdības demisiju. Paskaidrošu.
1. Man personīgi nav nekas pret Jāni Vitenbergu (izņemot to, ka vispār gāja Vienotības valdībā). Jānis noteikti ir labs cilvēks, bet šobrīd nav laika dot laiku jaunam ministram “iepazīt” ministra darbu. Jānim jāturpina vadīt Tautsaimniecības komisiju, viņš šo darbu saprot, ir iepazinis.
2. Premjeram Kariņam personīgi jāuzņemas atbildība par Latvijas ekonomiku! Personīgi! Lai cik bezpalīdzīgs viņš nebūtu. Tas ir premjera uzdevums. Taisnības labad gan jāpiezīmē, ka atsevišķi valdības soļi ir pareizi, kaut vēl ne tuvu ne pilnīgi.
3. Nogāzt Ralfu Nemiro no Ekonomikas ministra posteņa bija pretvalstiska un pat noziedzīga SAB rīcība ārkārtas situācijā. Un es neaizstāvu Ralfu, viņš balsoja par manu izslēgšanu no frakcijas un partijas un no Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieka posteņa. Bet es neesmu atriebīgs, es vienkārši aizstāvu valsti un tās cilvēku intereses.
Ralfam Nemiro bija jāvada Ekonomikas ministrija, jo viņš nekādu noziegumu nav izdarījis. Ja cilvēkam atņem pielaidi par apdraudējumu valstij, tas nozīmē, ka būtu jābūt krimināllietai. Tādas nav. Tas pierāda, ka Ralfu noņēma NEPAMATOTI politisko spēļu rezultātā, krīzes aizsegā. Un taisnīgi ir aizstāvēt Ralfu šo iemeslu dēļ. Atbildīgi ir, ka šobrīd būtu ministrs, kas jau ir “iestrādājies”.
4. KPV LV jau ir pateikusi, ka pēc krīzes pametīs valdību. Tātad ko ākstīties. Lai premjers uzņemas atbildību. Šis ir izcils laiks premjeram parādīt, ka viņš ir līderis un saprot. Tieši viņš ir atbildīgs par ekonomiku Latvijā. Un būs, kaut mēģinās to novelt uz citu pleciem.
5. Šobrīd prasīt valdības demisiju ir nepareizi. Šobrīd valstij vajadzīga valdība. Bet atkārtoju vēlreiz - tieši premjeram jāuzņemas atbildība par valsts ekonomiku! Tieši viņam. Viņš taču ir uzņēmējs un visu prot!
Vēl. Un tagad. Kariņam un Saeimai jāizdara arī šis. Jāatceļ partiju finansējums. Ja partijas ir par tautu un solidarizējas, šobrīd septiņkārtīgais partiju finansējums jānovirza medicīnai. Mediķu algām. Tagad. Ja jau partijas tā rūpējas par tautu, tas jādara nekavējoties. To sauc par solidaritāti. Jo nevar būt tā, ka “mēs esam ar tautu” vārdos, kamēr tauta savelk jostas, bet paši kā nieres pa taukiem. Tas būs patiesības mirklis partiju alkatībai vai nesavtībai.
Jāsamazina vairākkārt algas visiem lielo algu saņēmējiem “lielajos amatos”. Tagad nav jāmaksā 10 tūkstoši vai cik tur Latvijas Bankā, Finanšu izlūkošanas dienestā (ko vispār šobrīd daļēji vai pat pilnībā var aizvērt), visās padomēs, valdēs un karmuškās.
Jāuzliek griesti lielo pensiju saņēmējiem. Tagad nav pamats maksāt 6 tūkstošu vai 19 tūkstošu pensiju. Pensionāriem un prezidentam Andrim Bērziņam un citiem arī jāsavelk josta un jāsolidarizējas.
Jāatceļ SAB un Valsts drošības dienestu jauno māju celtniecība. Maizītim nevajag jaunu dušu un klubkrēslu, viņam vajag atņemt pielaidi par to, ka Jaunalksne, kuru vienu laiku faktiski uzturēja Vonsoviča/Strautmanes ģimene, ļaujot dzīvot savā īpašumā (par to pretī saņemot “neatkarīgo un analītisko” žurnalistiku?), pirms premjera zināja par pielaides atņemšanu ekonomikas ministram. Nav šaubu, ka zināja, jo Vonsovičs un Maizītis ir viena “kompaška”.
Šis ir un būs patiesības mirklis. Par visiem un visu.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
