Iesaki rakstu: 
Lai gan Vienotība un Saskaņas centrs (SC) saglabā optimismu pēdējā brīdī līdz ceturtdienas pulksten 17 sameklēt īsto Tiesībsarga kandidātu un par to vienoties, ir liela varbūtība, ka ceturtdien tas nenotiks un parlamentā lūgs pagarināt kandidātu pieteikšanas termiņu. Vieni uzrunātie kandidāti cits pēc cita atsakās no kandidēšanas bailēs no politiskā tirgus vai izgāšanās, savukārt citi nav pieņemami kādai no trim lielākajām frakcijām. No Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem, kuras oficiālā pozīcija ir sagaidīt pieņemamu kandidātu no partnera koalīcijā Vienotības, tomēr kuluāros uzpeldējis saraksts ar vairākiem juristiem, kuriem bijusi skaidri redzama saikne ar advokātu birojiem, kas tiesas prāvā pārstāv Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Konkrēti uzvārdi nav zināmi, sarakstu redzējis ļoti šaurs cilvēku loks.
Neoficiāli kuluāros runā, ka ar Lembergam tīkamo kandidātu sarakstu Saeimas frakciju kabinetus apstaigājis ZZS frakcijas konsultants Kārlis Boldiševics (attēlā), kurš saistīts ar Lemberga interešu pārstāvēšanu dažādu uzņēmumu padomēs. Viņš pats Pietiek šo informāciju raksturoja ar vārdiem: „Nav taisnība un pārpratums.” ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Pietiek apgalvo, ka šī informācija ir nepatiesa un zaļie zemnieki nekādās kuluāru saskaņošanās par konkrētiem kandidātiem nav iesaistījusies. „Es jums varu pateikt – tās ir pilnīgas un galīgas blēņas, man par to informācija nav absolūti nekāda. Viņš [Boldiševics] neko nevar skaņot, jo viņam neviens tādas pilnvaras nav devis. Viņš vairs nav partijas ģenerālsekretārs, viņš ir vienkāršs frakcijas konsultants,” dedzīgi skaidroja Brigmanis. Atsevišķi ZZS deputāti Pietiek apliecinājuši, ka frakcijā nekādi Tiesībsarga kandidāti tiešām nav apspriesti.
No paša Lemberga ieinteresētība par Tiesībsarga amatu neesot izskanējusi. Dažiem zīmīgi šķiet arī tas, ka ar iespējamo kandidātu sarakstu kuluāros staigājis Boldiševics, nevis Ventspils mēra labā roka Guntis Blumbergs, kurš parasti ir nodarbojies ar Lembergam patiesi būtisku balsojumu saskaņošanu.
Vienlaikus Lemberga līdzšinējās aktivitātes apliecina, ka viņš kā tiesvedībās iesaistīta un prokuratūras redzeslokā esoša persona ir novērtējis iespēju caur Tiesībsarga biroju censties ietekmēt šos procesus un sabiedrisko domu. Lembergs pie Tiesībsarga ir vērsies ar vairākām sūdzībām saistībā ar tiesībsargājošo iestāžu darbībām pret sevi, un Romāna Apsīša vadībā birojs Ventspils mēram līdz šim ir bijis atsaucīgs, rosinot pārbaudes. 2008. gada oktobrī Tiesībsargs pēc Lemberga sūdzības konstatēja vairākas nepilnības normatīvajos aktos saistībā ar personas informēšanu par pirmstiesas procesa termiņa pagarināšanu tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā, kurā turpinās tiesvedība un Lembergam izvirzītas apsūdzības smagos noziegumos. Ventspils mērs ir iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par vairākiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret viņu sāktajos kriminālprocesos, un tiek pieļauts, ka Tiesībsarga biroja atbalstoši atzinumi Lembergam palīdzētu tiesvedībā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
