Iesaki rakstu: 
Aicinājums Latvijas Republikas Saeimai, valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Latvijas Republikas tiesībsargam, Rīgas domei, bijušajai Kandavas novada domes vadībai un Covid-19 ierobežošanas stratēģiskajai vadības grupai psihisko veselību COVID-19 pandēmijas negatīvās ietekmes izraisīto seku mazināšanā uzlabot turpmākās brīvdienas un paredzētos atvaļinājumus ar visiem saviem ģimenes locekļiem pavadīt Latvijas galvaspilsētas zaļajā zonā – Biķernieku mežā labiekārtotā atpūtas vietā pie Linezera, vai arī NATURA 2000 teritorijā - Kandavas pilsētai piederošajā meža teritorijā blakus kartinga trasei.
Biķernieku trases mājaslapā ir šāda informācija: ”Jau 17. jūlijā Biķernieku trasē norisināsies Dzintara aplis sezonas pirmās autošosejas sacensības “Rīgas Motormuzeja kauss
Saprotams, ka aicinu Jūs nevis kā skatītājus, bet iejusties iedzīvotāju izjūtās, kuri savu ikdienas dzīvi arī pavada šajā kaucošo motoru troksnī. Ja Jūs, visi iepriekš minētie, zinādami, ka abās šajās kaucošajās trasēs veiktā uzņēmējdarbība jau ikdienā nespēj nodrošināt valstī spēkā esošo likumu un MK noteikumu prasības, nespējat iedzīvotājus pasargāt no kaucošā motoru trokšņa negatīvās ietekmes, tad droši vien Jums nav tiesības ieņemt savus amatus.
LATVIJAS VALSTS PREZIDENTA KANCELEJA
Rīgā 09.07.2021. Nr. 937
Elzai Freibergai
Par atbildes sniegšanu
Cienījamā Freibergas kundze!
Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 14. jūnijā saņemts Valsts prezidentam Egilam Levitam un Tiesībsargam Jurim Jansonam adresēts Jūsu 2021. gada 14. jūnija iesniegums, kā arī 2021. gada 28. jūnijā saņemts Jūsu 2021. gada 22. jūnija iesnieguma papildinājums. Tajos sniedzat viedokli par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un bijušās Kandavas novada domes sniegtajām atbildēm uz Jūsu iesniegumiem saistībā ar vides trokšņu, kas rodas autosporta un motosporta trasēs un šautuvēs, ietekmi uz personu veselību.
Ikvienas institūcijas pilnvaru apjomu Latvijas Republikā nosaka likums. Arī Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja, kas kārto ar Valsts prezidenta darbību saistītās lietas un pārzina Valsts prezidenta lietvedību, rīkojas likuma ietvaros.
Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas kompetencē, kas noteikta Latvijas Republikas Satversmē un likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, neietilpst Ministru kabineta, ministriju, kā arī pašvaldību darbības uzraudzība un kontrole.
Atbilstoši Iesniegumu likuma 10. panta pirmajai daļai iestādes rīcība, izskatot iesniegumu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbildot uz to, tiek kontrolēta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Kā izriet no Jūsu iesniegumiem, Jūs esat vērsusies arī pie Tiesībsarga. Valsts prezidenta kanceleja pauž pārliecību, ka Tiesībsargs kā amatpersona, kas rūpējas par to, lai Latvijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam, savas kompetences ietvaros rūpīgi izvērtēs Jūsu aktualizētos jautājumus un uz tiem tiks rastas atbildes.
Cieņā Madara Inkina 67092178 [email protected]
Latvijas Republikas tiesibsargs
Rīgā 2021.gada 1.jūlija Nr. 6-2/514 Uz 14.06.2021. un 22.06. 2021.
Elzai Freibergai
Par trokšņu tiesisko regulējumu
Tiesībsargs, izskatot Jūsu šī gada 14. un 22 jūnija iesniegumus (adresēti arī Valsts prezidentam) ar aicinājumu nepieļaut vidi piesārņojošas uzņēmējdarbības (auto - moto trašu un šautuvju, kas atrodas apdzīvotās vietās) īstenošanu, informē, ka par attiecīgās jomas politikas un normatīvo aktu izstrādi atbildīga ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk arī - VARAM).
Ievērojot minēto, kā arī principu, ka valsts pārvaldei patstāvīgi ir jāizstrādā pamattiesībām atbilstošs tiesiskais regulējums, tiesībsargam šobrīd nav pamats iesaistīties attiecīgā jautājuma risināšanā.
Vienlaikus aicinām turpināt iesaistīt kompetentās iestādes trokšņu mērījumu veikšanā, un attiecīgos mērījumus iesniegt VARAM kā pierādījumus trokšņu pārvaldības jomas izmaiņu nepieciešamībai.
Ar cieņu tiesībsarga pilnvarojumā Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja
Koņuševskis 67201412
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
