Iesaki rakstu: 
Aicinājums Latvijas Republikas Saeimai, valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Latvijas Republikas tiesībsargam, Rīgas domei, bijušajai Kandavas novada domes vadībai un Covid-19 ierobežošanas stratēģiskajai vadības grupai psihisko veselību COVID-19 pandēmijas negatīvās ietekmes izraisīto seku mazināšanā uzlabot turpmākās brīvdienas un paredzētos atvaļinājumus ar visiem saviem ģimenes locekļiem pavadīt Latvijas galvaspilsētas zaļajā zonā – Biķernieku mežā labiekārtotā atpūtas vietā pie Linezera, vai arī NATURA 2000 teritorijā - Kandavas pilsētai piederošajā meža teritorijā blakus kartinga trasei.
Biķernieku trases mājaslapā ir šāda informācija: ”Jau 17. jūlijā Biķernieku trasē norisināsies Dzintara aplis sezonas pirmās autošosejas sacensības “Rīgas Motormuzeja kauss
Saprotams, ka aicinu Jūs nevis kā skatītājus, bet iejusties iedzīvotāju izjūtās, kuri savu ikdienas dzīvi arī pavada šajā kaucošo motoru troksnī. Ja Jūs, visi iepriekš minētie, zinādami, ka abās šajās kaucošajās trasēs veiktā uzņēmējdarbība jau ikdienā nespēj nodrošināt valstī spēkā esošo likumu un MK noteikumu prasības, nespējat iedzīvotājus pasargāt no kaucošā motoru trokšņa negatīvās ietekmes, tad droši vien Jums nav tiesības ieņemt savus amatus.
LATVIJAS VALSTS PREZIDENTA KANCELEJA
Rīgā 09.07.2021. Nr. 937
Elzai Freibergai
Par atbildes sniegšanu
Cienījamā Freibergas kundze!
Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 14. jūnijā saņemts Valsts prezidentam Egilam Levitam un Tiesībsargam Jurim Jansonam adresēts Jūsu 2021. gada 14. jūnija iesniegums, kā arī 2021. gada 28. jūnijā saņemts Jūsu 2021. gada 22. jūnija iesnieguma papildinājums. Tajos sniedzat viedokli par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un bijušās Kandavas novada domes sniegtajām atbildēm uz Jūsu iesniegumiem saistībā ar vides trokšņu, kas rodas autosporta un motosporta trasēs un šautuvēs, ietekmi uz personu veselību.
Ikvienas institūcijas pilnvaru apjomu Latvijas Republikā nosaka likums. Arī Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja, kas kārto ar Valsts prezidenta darbību saistītās lietas un pārzina Valsts prezidenta lietvedību, rīkojas likuma ietvaros.
Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas kompetencē, kas noteikta Latvijas Republikas Satversmē un likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, neietilpst Ministru kabineta, ministriju, kā arī pašvaldību darbības uzraudzība un kontrole.
Atbilstoši Iesniegumu likuma 10. panta pirmajai daļai iestādes rīcība, izskatot iesniegumu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbildot uz to, tiek kontrolēta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Kā izriet no Jūsu iesniegumiem, Jūs esat vērsusies arī pie Tiesībsarga. Valsts prezidenta kanceleja pauž pārliecību, ka Tiesībsargs kā amatpersona, kas rūpējas par to, lai Latvijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam, savas kompetences ietvaros rūpīgi izvērtēs Jūsu aktualizētos jautājumus un uz tiem tiks rastas atbildes.
Cieņā Madara Inkina 67092178 [email protected]
Latvijas Republikas tiesibsargs
Rīgā 2021.gada 1.jūlija Nr. 6-2/514 Uz 14.06.2021. un 22.06. 2021.
Elzai Freibergai
Par trokšņu tiesisko regulējumu
Tiesībsargs, izskatot Jūsu šī gada 14. un 22 jūnija iesniegumus (adresēti arī Valsts prezidentam) ar aicinājumu nepieļaut vidi piesārņojošas uzņēmējdarbības (auto - moto trašu un šautuvju, kas atrodas apdzīvotās vietās) īstenošanu, informē, ka par attiecīgās jomas politikas un normatīvo aktu izstrādi atbildīga ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk arī - VARAM).
Ievērojot minēto, kā arī principu, ka valsts pārvaldei patstāvīgi ir jāizstrādā pamattiesībām atbilstošs tiesiskais regulējums, tiesībsargam šobrīd nav pamats iesaistīties attiecīgā jautājuma risināšanā.
Vienlaikus aicinām turpināt iesaistīt kompetentās iestādes trokšņu mērījumu veikšanā, un attiecīgos mērījumus iesniegt VARAM kā pierādījumus trokšņu pārvaldības jomas izmaiņu nepieciešamībai.
Ar cieņu tiesībsarga pilnvarojumā Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja
Koņuševskis 67201412
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
