Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan Valsts policijas vadība atsakās no jebkādiem komentāriem, Pietiek rīcībā nonākuši Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas dokumenti rāda, - Valsts policija un vēlāk arī Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa bijušas īpaši iejūtīgas pret sagruvušās veikala Maxima ēkas būvdarbu veicējiem – būvkompāniju Re&Re un tās vadītājiem, kuri dotās iespējas nav laiduši garām.

Vienam miljonāram pāris maigas pratināšanas, otram - nevienas

Pēc 2013. gada 21. novembrī notikušās traģēdijas, kurā bojā gāja 54 cilvēki, plaši izskanēja aicinājumi nekavējoties saukt pie atbildības visas iespējami atbildīgās personas un nodrošināt, lai netiktu noslēpti to īpašumi. Iekšlietu sistēmas vadība, atbildot uz šiem aicinājumiem, sabiedrību mierināja ar apgalvojumiem, ka visas nepieciešamās darbības tiekot veiktas un nekādu „neaizskaramo” nebūšot.

Taču, kā tagad rāda Pietiek rīcībā nonākuši Zolitūdes krimināllietas dokumenti, uzņēmuma Re&Re valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam, miljonāram Aināram Pauniņam izrādījies īpašas saudzēšanas režīms: Valsts policija pēc traģiskās katastrofas viņu vispār ne reizi nav nopratinājusi, - vismaz lietas materiālos neviens nopratināšanas protokols nav atrodams.

Savukārt citu Re&Re līdzīpašnieku, uzņēmuma valdes locekli Didzi Putniņu liecinieka statusā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes vecākā inspektore Oksana Bobroviča pirmoreiz nopratinājusi tikai nedēļu pēc traģēdijas – 28. novembrī.

Vēl reizi D. Putniņš joprojām liecinieka statusā ticis nopratināts 2014. gada 31. martā, un abās pratināšanas reizēs Re&Re valdes loceklis lielākoties uzskaitījis dažādas personas, kuras varētu būt atbildīgas par notikušo, pašas būvkompānijas vadības atbildību faktiski nepieminot. Kā noprotams no protokoliem, šādi jautājumi arī nav tikuši uzdoti.

Īpaša iecietība – saistībā ar iespējamo mantas arestu

Taču vēl iecietīgāk Valsts policija izturējusies pret iespēju arestēt būvkompānijas mantu. Kā rāda izmeklēšanas materiāli, tikai vairāk nekā gadu pēc Zolitūdes traģēdijas procesa virzītāja, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes izmeklētāja Ingūna Kisiele ir vērsusies Zemgales priekšpilsētas tiesā ar ierosinājumu uzlikt arestu SIA Re&Re mantai.

Kā aresta mērķi norādot iespējamā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa - naudas piedziņas piemērošanu juridiskajām personām, kā arī mantisku jautājumu risināšanu, izmeklētāja bija lūgusi tiesu arestēt būvuzņēmuma kontus un 34 transportlīdzekļus, taču izmeklēšanas tiesnese Sandra Groza lūgumu 2015. gada 4. februārī noraidījusi kā nepietiekami pamatotu.

Pēc tam izmeklētāja šo lēmumu pārsūdzējusi Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājai Dainai Treijai, īpaši norādot, ka ne ierosinājumā, ne arī lēmumā par aresta uzlikšanu mantai procesa virzītāja nav izteikusi vēlmi un nav pieļāvusi iespēju, ka ierosinājumā un lēmumā minētie transportlīdzekļi varētu tikt izņemti, līdz ar ko Re&Re saimnieciskā darbība netiktu ietekmēta. Taču arī šī pārsūdzība ir noraidīta par labu Re&Re interesēm.

Valsts policijas vadība pašlaik kategoriski atsakās no jebkādiem skaidrojumiem saistībā ar procesa virzītājas rīcību, cita starpā nevēloties atbildēt arī uz jautājumu - kas tieši un kādā tieši veidā panāca vienošanos, ka A. Pauniņš kā SIA Re&Re oficiālais vadītājs vispār netiek nopratināts Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesa ietvaros, un kas no Valsts policijas puses piekrita tam, ka nenotiek šāda nopratināšana.

„Lieta patlaban atrodas iztiesāšanas procesā, un Valsts policija nav procesa virzītāja, tādēļ komentārus par notikušās pirmstiesas izmeklēšanas gaitu un tajā veiktajām procesuālajām darbībām Valsts policija nesniedz,” – šāds ir oficiālais policijas vadības skaidrojums.

„Re&Re” sarūk, „Rere grupai” veiksmes stāsta sākums

Tikmēr šajos tiesībsargu iecietības apstākļos SIA Re&Re uzņēmējdarbības apjomus un mantas apmērus ir piemeklējušas nopietnas pārvērtības. Uzņēmuma konsolidētais apgrozījums saskaņā ar Lursoft datiem 2013. gadā bija 102,7 miljoni eiro, aktīvi – 59,4 miljoni eiro, gada peļņa – 3,5 miljoni eiro.

Gadu vēlāk būvuzņēmuma konsolidētais apgrozījums, kā rāda Lursoft dati, bija sarucis līdz 62,7 miljoniem eiro, aktīvi – līdz 37 miljoniem eiro, savukārt pērn apgrozījums samazinājies jau līdz 39,5 miljoniem eiro un aktīvi – līdz 32,9 miljoniem eiro. Citiem vārdiem sakot, divu gadu laikā pēc traģēdijas Re&Re bizness sarucis gandrīz trīskārt.

Taču ir cita kompānija, kuras nosaukumā arī ir cita „Re” kombinācija un kuras uzņēmējdarbību pēc Zolitūdes traģēdijas piemeklējis gluži cits liktenis.

Precīzi deviņus mēnešus pēc veikala Maxima ēkas sagrūšanas – 2014. gada 21. augustā ir reģistrēta akciju sabiedrība Rere Grupa, kuras aktīvi laika posmā līdz 2015. gada beigām pieauguši līdz 7,6 miljoniem eiro, bet konsolidētais apgrozījums pārsniedzis 8,1 miljonu eiro.

Taču vēl iespaidīgāks ir Rere Grupas dalības pieaugums citos uzņēmumos, - tai, kā rāda Lursoft dati, pašlaik jau pieder 100% kapitāldaļu SIA Re&Re Capital, SIA Rere Būve, SIA Rere meistari un SIA Rere Vide.

„Re&Re” miljonāru neveiklās, bet efektīvās paslēpes

Rere Grupas valdē nav neviena no Zolitūdes būvdarbus veikušās Re&Re līdzīpašniekiem, un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš šā gada pavasarī medijiem ir apgalvojis, ka „Rere Grupa ir pilnīgi jauns uzņēmums, to nevajag jaukt ar SIA Re&Re” un ka „jaunais uzņēmums netiek veidots uz Re&Re bāzes”.

Taču tā gluži nav. Otrs lielākais (apgrozījums – 4,5 miljoni eiro) no tagadējiem Rere Grupas meitasuzņēmumiem ir SIA Rere meistari, kas līdz pat šā gada janvārim ir simtprocentīgi piederējis SIA Re&Re, taču pēc tam nodots Rere Grupas īpašumā. Ja Re&Re piederošās kapitāldaļas citos uzņēmumos būtu tikušas arestētas, tas nebūtu bijis iespējams.

Kam īstenībā pieder AS Rere Grupa, oficiāli netiek atklāts. Latvijas normatīvie akti pieļauj iespēju akciju sabiedrībām publiski neatklāt to īpašniekus, un G. Āboltiņš-Āboliņš LA paziņo, ka „AS Rere Grupa ir slēgta akciju sabiedrība. Grupas valde nav pilnvarota publiskot informāciju par akciju sabiedrības akcionāru sastāvu”.

Savukārt uzņēmuma pārstāve Baiba Opmane Rere Grupas padomes vārdā apliecina, ka nekādus skaidrojumus par „ar Re&Re nekādi nesaistītā” uzņēmuma īpašniekiem nesniegšot.

Taču patiesībā AS Rere Grupa, visticamākais, ir Re&Re grupas „savienotais trauks”, uz kuru, izmantojot tiesībsargu iejūtību, pamazām tiek pārpumpēti vērtīgākie aktīvi un pārcelti jaunie projekti, no kriminālprocesā iesaistītās Re&Re atstājot aizvien tukšāku čaulu.

Vispirms jau Rere grupas padomē ir tie paši tiesībsargu saudzētie Re&Re vadītāji un līdzīpašnieki – miljonāri A. Pauniņš un D. Putniņš. Savukārt par padomes priekšsēdētāju iecelta Mārīte Straume, kas iepriekš bijusi zināma kā Re&Re preses pārstāve, un Rere Grupas adrese ir biroju ēka Baltais vējš K. Ulmaņa gatvē 119, kas caur SIA Retex būve pieder SIA Re&Re.

Taču par „savienotajiem traukiem” liecina arī daudz nepārprotamāks fakts. Pietiek rīcībā esošs, ar 2014. gada 20. augustu datēts maksājuma uzdevums rāda, ka 35 571,80 eiro lielu iemaksu jaundibināmās Rere Grupas pamatkapitālā (līdz ar to pilnībā nosedzot sākotnējo pamatkapitālu) veikusi SIA Re&Re Capital.

Šajā datumā un vēl gandrīz trīs mēnešus pēc tam Re&Re Capital vienīgā īpašniece saskaņā ar Lursoft datiem bija tā pati SIA Re&Re, kuras līdzīpašnieki (pa 25% katram) bija arī tiesībsargu saudzētie A. Pauniņš un D. Putniņš. Turklāt tieši 2014. gada 20. augusts, kā rāda Lursoft, bija pēdējā diena, kad Re&Re Capital valdes loceklis bija tas pats A. Pauniņš.

Tātad tieši Re&Re grupa ir bijusi tā, kas, izmantojot tiesībsargu iejūtību, ar meitas sabiedrības palīdzību finansējusi sava „klona” izveidi. Līdz ar to, lai kādas kompensācijas tiesa arī nepiespriestu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, „klonu” un tā slēptos, bet skaidri nojaušamos īpašniekus – miljonārus šis spriedums neskars.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

FotoPēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

FotoNu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem - lietot sejas maskas, ja raidījums ilgāks par 15 minūtēm. Ārkārtējās situācijas laikā tas bija noteikts MK rīkojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Lasīt visu...

18

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

FotoAprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto sarakstā. Ordeņu piešķiršana pēdējās dienās raisījusi publisku rezonansi, tāpēc uzskatu par pienākumu dalīties arī ar savām domām. Arī par atteikšanos no šī apbalvojuma.
Lasīt visu...

21

Levita - Ēlertes branža

FotoEs iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
Lasīt visu...

21

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

Foto1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kas šai Neatkarības deklarācijas 31. gadadienā būtu aktuālākais mūsu šodienas dievkalpojuma un lūgšanas kontekstā?
Lasīt visu...

15

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

Foto2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu doties politikā. Kopš 2018.gada maija gandrīz katru dienu, bieži vien pat vairākas reizes dienā, esmu atklājis shēmas, runājis tiešu valodu, nebaidījies, piedāvājis risinājumus, rakstījis garus un īsus tekstus, provocējis, aicinājis, bijis dusmīgs un priecīgs, izveidojis labākās Saeimas runas, ierakstījis labāko uzrunu Vecgada vakarā pēdējos vismaz 10-15 gados un vēl visu ko. Principā 3 pilnus gadus savas dzīves esmu veltījis citiem cilvēkiem. Trīs gadu laikā no 1 tūkstoša sekotāju FB man ir 54 tūkstoši. Tam gan nav nozīmes. Šajās Lieldienās es vēlējos uz to visu paskatīties no malas.
Lasīt visu...

12

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

FotoNu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu pienācīgi cīnījušies pret sērgu. Sākumu it kā varētu aizbildināt, ka nezināja un nesaprata, tak arī tas būtu melots. Jo tas, kas un kāpēc darāms, jomas lietpratējiem bija zināms arī 2019. gadā un senāk, un atliktu vien to darīt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus un noderīgus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....