Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā cilvēkam, kuru interesē Satversmes tiesas lēmumu ietekme uz cilvēktiesībām Latvijā, man nepatīk lasīt tiesībsarga pausto. Es gribētu izteikt iebildumus, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi sabiedrībai kā tie ieguvumi, kurus prognozē Tiesībsargs.

“Tiesībsargs joprojām saņem daudzu iedzīvotāju iesniegumus, kuros viņi pauž sašutumu par Saeimā pieņemto Dzīvojamo telpu īres likumu. Tas nomainīs pašreiz spēkā esošo likumu “Par dzīvojamo telpu īri”. Iedzīvotāji lūdz tiesībsargu izvērtēt, vai likums atbilst cilvēktiesībām un labas pārvaldības principiem. Tiesībsargs norāda, ka līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos, kas paredzēta jau 2021. gada 1.maijā, nevienu no mājokļa neizliks. Tam joprojām būs nepieciešams vai nu tiesas spriedums, vai tiks piemērota saistību bezstrīdus piespiedu izpilde – tas gan attieksies tikai uz tiem īres līgumiem, kas būs reģistrēti zemesgrāmatā un pie noteiktiem kritērijiem.”

Manuprāt, īrnieki jautā ne par to, var vai nevar izlikt parādnieku. Iepriekšējo 30 gadu laikā visiem ir zināms, ka īrnieka likumīgai izlikšanai paredzēts likumā atrunātais pamats un tas ir vai nu tiesas spriedums saistībā ar īrnieka parādiem un īres līguma noteikumu pārkāpumiem, vai dzīvojamo telpu grausta stāvoklis, kas apdraud dzīvību. Par to, ka īrniekus var izlikt, parasti atzīstot likumīgi noslēgto un spēkā esošo īres līgumu par nederīgu, - tas vēl nebija dzirdēts juridiskajā praksē, iespējams, visā mūsdienu pasaulē. Bet tagad tas ir dzirdams no Latvijas likumdevēja.

Tādēļ, manuprāt, īrnieki arī uztraucas par to, ka jaunais likums noteic visiem aizmirst par spēkā esošiem īres līgumiem un - gribi vai negribi - piespiedu kārtā mēģināt īrniekam vienoties ar izīrētāju par jaunām īres attiecībām, par citu īres līgumu, bet, ja vienošanās nebūs panākta, tad jau būs nepieciešams tiesas spriedums par jaunā īres līguma nosacījumiem pēc izīrētāja vēlēšanās saskaņā ar jaunā likuma noteikumiem - visām šīm īres pušu “dejām” tiek noteikti aprēķināti pārejas posmi.

Precizēšu vēl: ja pārejas periodā kāds atsevišķs izīrētājs neko nemainīs esošajās īres attiecībās ar veco īrnieku, tad, neskatoties uz to, - un saskaņā ar pārejas noteikumiem - jaunais likums automātiski anulē īres attiecības, kuras likumīgi darbojās ilgi pirms jaunā likuma stāšanas spēkā, un šis vecais īres līgums jebkurā gadījumā kļūs par nederīgu 2030. gadā bez jebkādas kompensācijas, spriežot pēc pārejas noteikumu 7. punkta. Lūk, par tādu klauzulu, par tādu jaukto tiesību jauno paradigmu Latvijā Tiesībsargam būtu vērts ja ne paskaidrot, tad noteikti iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par “Dzīvojamo telpu īres likuma” neatbilstību Satversmei un civiltiesībām.

“Daudzi iedzīvotāji ir satraukti par to, kas atlīdzinās īrnieka ieguldītos līdzekļus izīrētajā dzīvojamā telpā. Tiesībsargs skaidro – šādā gadījumā vienīgais pamats dzīvojamās telpas īrei būs īres līgums. Tas nozīmē, ka kārtība, ja īrnieks par saviem līdzekļiem uzlabo izīrēto dzīvojamo telpu, ir nosakāma līgumā vai savstarpēji vienojoties.”

Juridiski pareizs jautājums, vai īres līguma nosacījumos ir punkts par atlīdzību labam īrniekam, kas, teiksim, nomainīja novecojušās grīdas ar laminātu, salika stikla paketes, uzstādīja mūsdienīgas durvis? Bet - loģiski, hipotētiski - vai Tiesībsargs neuzdos sev jautājumu: tā kā jaunais likums VAR IEJAUKTIES spēkā esošajās pušu savstarpējās īres attiecībās un noteikt tās pārtaisīt par labu īpašniekam, kurš nepārprotami un bez ierobežojumiem paaugstinās īres maksu, - tad kāpēc valsts (valsts likums) šeit nevar tāpat iejaukties izīrētāja un īrnieka savstarpējās attiecībās, lai likumā paredzētu atlīdzību īrniekam par ieguldījumiem svešajā īpašuma kā līguma nosacījumu? Tas taču līdzsvaros tiesības.

“Dzīvojamo telpu īres likums ir tapis garās diskusijās, darba grupās un Saeimas komisijas sēdēs. Ir pagājuši gandrīz četri gadi kopš likumprojekta nodošanas publiskajai apspriešanai.”

Es un daudzi citi īrnieku pārstāvji izmantojām iespēju piedalīties šajā procesā, apmeklējot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes un videokonferences. Apliecinu, ka sākumā Saeimas Juridiskais birojs kā lauva aizstāvēja īrnieku tiesības, rediģējot jauno īres likumu. Bet likumprojekta pārstrādes gaitā Juridiskā biroja profesionāļiem bija jāpaveic tik daudz "kāda cita" darba, ko likuma autors vienkārši nemācēja paveikt, un bija tik daudz jāpaskaidro par to, ko nevajadzētu darīt saskaņā ar tiesību normām un ko autors nesaprata, ka galu galā īrnieku tiesības tika atstātas nejaušības ziņā un likums tika pieņemts, maksimāli īstenojot politisko gribu.

“Tiesībsargs aktīvi ir sekojis šim procesam līdzi, kā arī sniedzis savus iebildumus un priekšlikumus. Pozitīvi vērtējams, ka par lielāko daļu iebildumu ir panākta vienošanās, vai arī tiesībsarga izteiktie priekšlikumi ir ņemti vērā. Tiesībsarga ieskatā ir būtiski papildināta anotācija, kas īpaši svarīgi būs gan īrniekiem, gan likuma piemērotājiem. Iespējams, jaunais regulējums sākotnēji radīs apjukumu, taču kopumā tiesībsargs atbalsta jauna likuma nepieciešamību. Tomēr Ekonomikas ministrijai būs jāveic plašs skaidrojošs darbs, lai sabiedrība izprastu jaunās kārtības aspektus un ieguvumus.”

Būtu labāk, ja Tiesībsargs secīgi skaidrotu, kādu konkrēti apjukumu radīs jaunais likums, kāpēc tas ir IESPĒJAMS ar būtiski papildinātu anotāciju un kā tas atbilst labai likumdošanai, ar kuru drīkst pārkāpt sabiedrības daļas (īrnieku) civiltiesības?

“Likums ir veidots, lai sakārtotu īres tirgu un izveidotu vienotu kārtību, proti, paredzot iespēju īres līgumus reģistrēt zemesgrāmatā. Plānots, ka tas mazinās ēnu ekonomiku un padarīs īres tirgu pieejamāku sabiedrībai. Jāņem vērā, ka personai tiesības un saistības ir jāpilda labā izpratnē, tādējādi tiesībsargs iestājas par tiesisku kārtību, kas sakārtotu mājokļu jomu un veicinātu īres tirgus attīstību. Visticamāk, ka tas notiks ilgtermiņā, tomēr tiesiska un skaidra kārtība būs ieguvums sabiedrībai kopumā.”

Kas traucē īres tirgus sakārtošanai zemesgrāmatā reģistrēt jau spēkā esošos īres līgumus? Vecie pirmsreformas īres līgumi ir likumīgi no visiem aspektiem! No civiltiesību viedokļa tie ir īres līgumi, kas ir noslēgti pirms denacionalizācijas; tie ir darījumi, kas veikti saskaņā ar likumu. Un saskaņā ar likumu tie jau ir - juridiskā nozīmē - pielīdzināmi reģistrētiem zemesgrāmatā! Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 13.pants noteic, ka ar namu pārvaldi noslēgtais pirmsreformas īres līgums pielīdzināms ierakstam zemesgrāmatā. Jaunais īres likums to ignorē. Tā vietā, lai vecos pirmsreformas spēkā esošos īres līgumus automātiski ierakstītu zemesgrāmatā (ja tas ir nepieciešams tirgus sakārtošanai un cīņai ar ēnu ekonomiku), jaunais likums tos atceļ pārejas periodā.

Vai Tiesībsarga galvenais jautājums ir Satversmei atbilstošā tiesiskā kārtība, nevis tirgus attīstība? Vai saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” nav sakārtotas īres tiesības un nav leģitīms īpašnieka tiesību ierobežojums? Vai Satversmes tiesas Spriedumos aptvertie vēsturiski tiesiskie aspekti par jau esošajām īres attiecībām neko nenozīmē politizētiem likumdevējiem un Tiesībsargam?

“Nešaubīgi likums tieši skars denacionalizēto namu īrniekus. Ir paredzēts izveidot vienotu īres tiesisko attiecību kārtību ”

Vai pēc denacionalizācijas Latvijā neeksistē vienotā īres tiesisko attiecību kārtība? Vai visiem īrniekiem nav vienādu tiesību? Vai visiem īpašniekiem nav vienāda kārtība: ir saistoši ar iepriekšējo īpašnieku noslēgtie īres līgumi - pēc principa “LIKUMS NELAUŽ ĪRI”? Līdz ar to Satversmes tiesa atzina – “labums, ko sabiedrība iegūst ar īpašnieka īpašuma tiesību ierobežojumu (nelaužot īri), ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu”, spriežot pēc īpašnieku pretenzijām tiesā.

“ un samērīgā laika posmā izbeigt denacionalizēto namu īrnieku institūtu. No cilvēktiesību viedokļa raugoties, valstij ir jāparedz samērīgs pārejas periods īres tiesību sakārtošanai.”

Valsts nolēma izbeigt denacionalizēto namu īrnieku institūtu, viss! Un Tiesībsargs skaidro sabiedrībai mehānismu: kā var panākt iepriekš iegūto tiesību izbeigšanu un ne tikai denacionalizēto māju īrniekiem, bet visiem jau esošiem īrniekiem - samērīgajā no cilvēktiesību viedokļa laika posmā.

Iebilstot jāuzsver galvenais: iegūto tiesību izbeigšanai šeit nav juridiska pamata. Iegūtās tiesības ir aizsargātas ar Civillikuma 3. pantu. Turklāt Civillikuma 1587. pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto. Mums ir runa par denacionalizēto namu īrnieku institūtu kā vienu no līgumslēdzēju pusēm. Tad kas ir otra puse saistībā ar šo institūtu? - pareizi, valsts. Izpildvaras personā valsts joprojām neizpilda iepriekš apsolīto un noteikto likumdevēja uzdevumā par kompensāciju izmaksām denacionalizēto namu īrniekiem. Denacionalizēto namu īrnieku institūts kā tāds jau nebūtu eksistējis, ja izpildvara savlaicīgi un pilnībā izpildītu savu pienākumu saskaņā ar CL 1587. pantu.

 Šis institūts (sauksim pīķi par lāpstu!) liedz varai atbrīvot rokas valsts/biznesa/īres/tirgū, lai paņemtu vairāk naudas no denacionalizētiem un visiem pārējiem īrniekiem - piespiežot izmainīt spēkā esošos īres līgumus un, nosakot palielināto īres maksu, kā arī papildus maksu (sk. jaunā likuma 8. pantu) par labu izīrētājiem. Tas nav tirgus - tas ir diktāts, ar kuru arī tiks papildināti valsts ieņēmumi nodokļos, investīciju atmaksai. Un... Tiesībsargs attaisno varas pretlikumīgu rīcību samērīgajā pārejas periodā "vārot vardi zemā temperatūrā". Būtībā tā ir iegūto tiesību aizstāšana ar jēdzienu TIRGUS: jums bija tiesības uz beztermiņa īres līgumu, kas bija saistoši jaunajam īpašniekam, bet mēs jums to aizstājam ar terminēto, bez tiesībām pagarināt, mainot līguma noteikumus un izliekot bezstrīdus kārtībā. Tikai maksājiet!

“Fakts, ka īpašuma tiesību atjaunošanas rezultātā denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrniekiem vienlaikus mainījās izīrētājs, pats par sevi nav uzskatāms par cilvēktiesību pārkāpumu. Denacionalizēta nama īrnieka statuss nenozīmē, ka persona ir sociāli mazaizsargāta un nespēj patstāvīgi risināt savu mājokļa jautājumu.”

Valsts sadalīja īrniekus pēc “institūtiem”: privatizēt tiesīgiem un beztiesīgiem (denacionalizētiem). Šādu pieļauto diskrimināciju likumdevējs nolēma novērst ar joprojām spēkā esošo uzdevumu izpildvarai: piešķirt kompensāciju visiem denacionalizēto namu īrniekiem bez viņu materiālā statusa novērtējuma (tāpat kā piešķirot sertifikātus visiem bez iedzīvotāju labklājības novērtējuma). Tādējādi denacionalizētā nama īrnieka statuss paredz ar likumu (kas zaudē spēku no 1. maija), ka valsts kompensēs viņam pieļauto cilvēktiesību pārkāpumu un piešķirs pēc īrnieka izvēles: zemes gabalu mājas celtniecībai vai municipālo dzīvokli ar tiesībām to privatizēt, vai nu naudas attiecīgo summu - kā tas ir NOTEIKTS spēkā esošajā Augstākās padomes 30.10.1991 LĒMUMĀ. Kādēļ Tiesībsargs par to noklusē?

“Vērtējot denacionalizēto namu īrnieku tiesības pretendēt palīdzības saņemšanai mājokļa jautājumu risināšanā, tiek vērtēts konkrētās personas ienākumu līmenis. Tas nozīmē, ka šādā situācijā ne visi denacionalizēto namu īrnieki ir tiesīgi saņemt pašvaldības palīdzību.”

Bet tam nav nekāda sakara ar denacionalizāciju. Sociālās palīdzības process mazturīgiem ir raksturīgs visām demokrātiskām valstīm. Aizstājot jēdzienu “diskriminācijas novēršana” ar citiem - “palīdzība maznodrošinātiem” vai “pabalsts par svētā privātīpašuma atbrīvošanu”: šī ir Tiesībsarga "spēle" pēc politiskās gribas noteikumiem.

“Īpašumu denacionalizācijas situāciju ir vērtējusi arī Satversmes tiesa un atzinusi, ka – „Latvijas valsts nav atbildīga par cilvēktiesību pārkāpumiem, arī par īpašuma nacionalizāciju, ko pusgadsimtu ilgajā laika posmā bija izdarījusi okupācijas vara. Latvijas Republikai nav iespēju un nav arī pienākuma pilnīgi atlīdzināt visus zaudējumus, kas personām nodarīti okupācijas varas darbību rezultātā”.

Jaunā valsts = jaunās saistības. Un savas saistības ir jāizpilda. Ja neatkarīgās Latvijas Republikas valsts ir pieņēmusi likumu, kurā nepārprotami ir teikts, ka "Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.martam izstrādā un līdz 2005.gada 1.jūlijam ievieš valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem", tad tas jāizpilda - kā tas ir noteikts - bez īrnieku materiāla stāvokļa atšķirības! Uz kāda pamata valsts pārtrauca šīs normas izpildīšanu, neievērojot cilvēktiesības? Kas par to ir atbildīgs - vai padomju laiki?

“Saistībā ar likuma atbilstību Satversmē noteiktajām pamattiesībām, pirmsšķietami, šobrīd nav saskatāms tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums. Ja īres līgums būs reģistrēts zemesgrāmatā, pie noteiktiem izpildes kritērijiem, proti, parāda esamības un īres līguma termiņa notecējuma, ja īrnieks dzīvojamo telpu neatbrīvos, būs piemērojama saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšana Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

Jā, Tiesībsarga kungs! Jaunajās īres attiecībās ir iespējams viss, par ko tik vienojas izīrētājs un īrnieks! Un nav pamata uzskatīt to par tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumiem (vienīgi, jāskatās jaunajā īres līguma tekstā - konkrētajā tekstā varētu arī atrast netaisnīgumu, neatbilstību likumiem u.t.t.). Bet kā var denacionalizētā nama īrnieku piespiest kļūt par zemākas kategorijas biznesa partneri kopā ar no jauna pārtaisīto īres līgumu? Tas ir civiltiesību pārkāpums – piespiest atteikties no savām iegūtām tiesībām! Šis īrnieks ieguva īres tiesības uz nenoteiktu laiku, šim īrniekam jau ir spēkā esošs īres līgums, kuru Satversmes tiesa NEUZSKATA par apšaubāmo kā noslēgto padomju laikos. Pēc mājas denacionalizācijas šis īrnieks paļāvās uz likumdevēja NOTEIKTO taisnīgo kompensācijas risinājumu. Un tagad Jūs, Tiesībsarga kungs, apgalvojiet, ka nav tiesību ierobežojumu uz taisnīgo tiesas procesu - precizēšu - procesu par jaunā īres līguma noslēgšanu.

Jā, ir nepieciešams precizēt un saprast, par ko ir runa: par iespēju izlikt īrnieku bezstrīdus kārtībā pēc zemesgrāmatā reģistrētā JAUNĀ īres līguma nosacījumiem atbilstoši jaunā īres likuma 8. panta 3. daļas noteikumiem. Kā to panākt, ja ir spēkā vecais īres līgums? Šīs vecais īres līgums līdz šim ir spēkā tādēļ, ka īrnieks tiesiski paļāvās uz likumdevēju un gaidīja noteikto kompensāciju (nevis pabalstu maznodrošinātiem), līdz ar to īrnieks arī plānoja savu dzīvi saskaņā ar likumdevēja apsolījumiem. Bet tagad jaunais likums kategoriski nedod iespēju saglabāt spēkā esošo īres līgumu, kas dod tiesības uz kompensāciju. Pārejas noteikumu saudzējošais periods tikai uz laiku atliek esošā īres līguma laušanu. Likumdevējs izmainīja spēles noteikumus, un kompensācijas nesaņēmusām īrniekam piedāvā tiesas procesu un pēc tam neizbēgamu bezstrīdus pārvākšanu uz nekurieni.

“Būtiski ir ņemt vērā arī to, ko nosaka Dzīvojamo telpu īres likuma Pārejas noteikumi attiecībā uz jau noslēgtajiem īres līgumu termiņiem pēc jaunā likuma spēkā stāšanās. Likumā ir iekļauts princips “pirkums lauž īri”. Šī ir vērtējama kā politiskā izšķiršanās jaunā likuma veidošanā. Minētais princips attiecas gan uz labprātīgiem, gan piespiedu atsavināšanas darījumiem. Šajā gadījumā būs būtiska īres līguma esamība/neesamība zemesgrāmatā.”

Princips “pirkums lauž īri” bija piemērots līdz pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidum, kad nebija lielas problēmas atrast īrēšanai citu dzīvokli vai istabu, vai guļamvietu. Ņemot vērā, ka tuvojās Otrais Pasaules karš, kad īpašnieki vairumā ieķīlāja īpašumu un skrēja uz ārzemēm, valdība noteica citu principu - “pirkums nelauž īri”. Arhīvos ir atspoguļots, ka 1938. gadā beigās Kārlis Ulmanis kopā ar Ministru kabinetu, Īres valdes un īrnieku biedrību pārstāvjiem, pa naktīm strādājot, pieņēma lēmumu nepaaugstināt īres maksu, saprotot, ka cilvēkiem drīz varētu nebūt, ko ēst, ne tikai maksāt par īri. Nu, tā ir vēstures atmiņas skice… kuru tomēr neatmeta Satversmes tiesā, uzsverot prāvas nepārtrauktības nozīmi starp Kārļa Ulmaņa laiku Neatkarīgās Latvijas un pēcpadomju laika Neatkarīgo demokrātisko Latviju.

Tagad, neskatoties uz pandēmijas grūtajiem laikiem un tā rezultātā daudzu iedzīvotāju, gan īrnieku, gan dzīvokļu īpašnieku dīkstāvi un atkarību no sociālajiem pabalstiem, mūsdienu politiskās izšķiršanās svārsts ir pagriezies pretējā virzienā, mainot rūpes uz politisko mērķu fokusu par labu īpašnieku/izīrētāju peļņai.

Dīvaini, ka Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības, liekot īrniekam noteiktajā laika posmā parakstīt citu, viņam nelabvēlīgu īres līgumu.

* biedrības “AUSMA” biedre

Novērtē šo rakstu:

35
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...